Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

Līdz ar pāreju uz eiro 23% vecāku kabatas naudu bērniem plāno noapaļot uz augšu, liecina SEB bankas un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.

Biežāk nekā vidēji savu bērnu kabatas naudu plāno palielināt iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem, kā arī Rīgā dzīvojošie.

25% vecāku neplāno palielināt kabatas naudu saviem bērniem, veicot kabatas naudas pārrēķinu no latiem uz eiro pēc oficiālā kursa vai arī noapaļojot to nedaudz uz leju. 34% Latvijas iedzīvotāju, kuru bērni ir tādā vecumā, lai dotu viņiem kabatas naudu, vēl nav izlēmuši, vai un kādā veidā līdz ar eiro ieviešanu noapaļos bērniem piešķiramās kabatas naudas apjomu.

Savukārt 18% aptaujāto vecāku atbildēja, ka saviem bērniem nedod kabatas naudu.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka arī bērniem pierašana pie jaunās naudas prasīs laiku, un viņiem svarīgi saprast, cik daudz un kam viņi var tērēt savu kabatas naudu. Neatkarīgi no tā, uz kuru pusi tiks apaļota viņu kabatas nauda, nominālajā izteiksmē kabatas nauda kļūs lielāka, tomēr būs jāpierod arī pie atbilstoši lielākām cenām eiro valūtā veikalos, kafejnīcās un citviet.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Rodoties viedokļa atšķirībām gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, satiksmes ministrs Aivis Ronis, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā.

«Koalīcijai ir iespēja turpināt strādāt,» savā paziņojumā medijiem uzsver Ronis, paužot atbalstu Ministru prezidenta Valda Dombrovska mērķim par Latvijas dalību eirozonā un Eiropas «kodolā».

Demisijas tehniskās detaļas tuvākajās dienās Ronis pārrunās ar valdības vadītāju V. Dombrovski.

Tikmēr šodien publicētajā sarunā ar laikrakstu Diena ministrs nav komentējis ne potenciālās demisijas iemeslus, ne laiku, ne citus šādas iespējamās rīcības apsvērumus.

Kā atgādina laikraksts, A. Ronis par nodomu demisionēt jau aizvadītās nedēļas sākumā ir informējis premjeru Valdi Dombrovski, kurš ministru pierunājis amatā palikt līdz februāra beigām, pirmdien vēstīja portāls Pietiek.com.

Politiķus no satiksmes ministra amata jātur pēc iespējas tālāk, bet par ministru ir jābūt racionālam profesionālim, kas spēj komunicēt ar nozari, Db.lv atzina Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Aivars Tauriņš.

Viņš norādīja, ka satiksmes ministram būtu jābūt arī tādam, kas labi pārzina krievu valodu un spēj saprast un cienīt austrumu kultūru. Šādā amatā vislabāk iederētos racionāls cilvēks, kurš varētu būt ekonomists vai tehnokrāts.

Otrdien kļuva zināms, ka, rodoties viedokļa atšķirībām gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, satiksmes ministrs Aivis Ronis, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā. Demisijas tehniskās detaļas tuvākajās dienās Ronis pārrunās ar valdības vadītāju V. Dombrovski.

Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs norādīja, ka A. Roņa darbības sākumposms bijis aktīvs un intensīvs. Ministram bijusi vēlme iedziļināties satiksmes nozares problemātikā un notikušas dažādas tikšanās ar tās pārstāvjiem. Taču pēc tam A. Ronis «sastapās ar realitāti» un bijis jāpāriet uz darbiem, kas tik raiti vairs neesot veikušies, sacīja A. Tauriņš.

Patlaban darbojas sešas «Picu darbnīcas» – īpašnieka baušķenieka Renāra Roņa hobijs piecu gadu laikā pārvērties nopietnā uzņēmumā, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Jaunāko, sesto picēriju 21. maijā atklāja Rīgā, Ģertrūdes ielā. R. Ronis atzīst, ka tagad jāsakārto uzņēmuma iekšējā struktūra, pēc tam atvēršot vēl vismaz divas «Picu darbnīcas».

«Picu cepšana savulaik man bija hobijs. Receptes izstrādāju pats, taisīju, kā pašam tīk,» stāsta R. Ronis. Uzņēmējs mācījies Bauskas 1. vidusskolā, ieguvis baņķiera izglītību un maģistra grādu sociālajās zinībās. Pirms uzņēmuma atvēršanas strādājis ar analītisko informāciju Latvijas Bankā. 2009. gadā radusies vēlēšanās atpūsties no visa ierastā un savu hobiju pārvērst uzņēmējdarbībā.

«Pats strādāju, apkalpoju klientus un guvu pozitīvas emocijas. Panākumus nodrošināja tas, ka piedāvāju labu produktu, par ko pats atbildu,» saka R. Ronis. Pirmā ēstuve izveidota Jelgavā, otrā – Rīgā, trešā – Bauskā.

Starptautiskās lidostas Rīga jaunā termināļa būvniecībai vai esošā paplašināšanai varētu piesaistīt privāto investoru, un potenciālais investors interesi par projektu jau ir izrādījis, stāstīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Ņemot vērā mūsu ekonomisko un budžeta situāciju, es atbalstītu, ka būtu privātais investors, kurš vai nu piedalās esošā termināļa paplašināšanā, vai jauna termināļa būvniecība tā, lai pēc iespējas mazāk mums būtu jāizlieto Eiropas nauda un lidostas naud. Jebkurā gadījumā, lai valsts nauda ir pēc iespējas mazāk izmantota,» teica A. Ronis.

Viņš uzsvēra, ka termināļa paplašināšanas jautājums ir jārisina pēc iespējas ātrāk un esot jau interese no potenciālā investora.

«Es negribētu nosaukt konkrētus vārdus, pirms sākušās sarunas un pirms valdība jebkādu lēmumu ir pieņēmusi,» sacīja A. Ronis, neatklājot, kas ir iespējams investors.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Latvija nav apmierināta ar esošo dzelzceļa projekta Rail Baltica maršrutu, jo patlaban tas «praktiski apiet Rīgu», atzīst satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Man nav izskaidrojuma, kāpēc līdzšinējā piedāvājumā bija piedāvāts maršruts, kas praktiski apiet Rīgu. Tas mūs noteikti neapmierina. Šajās dienās mēs arī strādājam pie tā, lai identificētu jaunu maršrutu vismaz pasažieriem. Iespējams, varētu skatīt iespēju nodrošināt pieeju ostai, kravas vilcieniem. Mums noteikti svarīgi ir iekļaut arī šajā maršrutā pieeju lidostai. Turklāt izskatās, ka ir vajadzīgs ne tikai viens Daugavas šķērsojums, bet varbūt pat divi. Arī pie tā mēs patlaban strādājam,» pastāstīja ministrs.

Ronis sacīja, ka maršruts ir vēl maināms, taču tas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. «Mēs arī Eiropas komisāra [Sīma Kallasa] vizītes laikā šeit teicām, ka mūs neapmierina esošais maršruts,» viņš piebilda.

«Paldies par padomu. Es zinu, ka viņš ir ļoti kvalificēts cilvēks ar starptautisko un liela uzņēmuma vadīšanas pieredzi. Varbūt pa šo laiku viņš ir uzlabojis zināšanas arī aviācijas jomā.»

Tā uz laikraksta Diena ieteikumu: «Varbūt jums lidostas vadītājs jāmeklē tuvāko domubiedru lokā - tajā ir arī Mārtiņš Bondars, kurš varētu atbilst nosauktajām prasībām.» atbildējis satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Viņa vienīgais netikums ir tas, ka mēs ar Mārtiņu esam labi draugi, un es negribu pakļaut viņu tām šausmām, jo paredzu, kā mediji to uztvers. Taču man būs tikšanās arī ar Mārtiņu,» atklājis A. Ronis.

Jautāts, vai ir konsultējies par kandidātiem ar Dzintaru Zaķi, kas ir pārējie pretendenti, ministrs laikrakstam atbildējis: «Tikšos ar visiem cilvēkiem, kuri varētu kandidēt uz šo amatu. Atturēšos saukt vārdus bez viņu piekrišanas, jo sarunas ir diskrētas. Protams, darba apspriedēs informēšu gan parlamentāro sekretāru Klāvu Olšteinu, gan Dzintaru Zaķi. Mums ir ļoti konstruktīva sadarbība. Pieļauju iespēju piesaistīt arī personāla atlases kompāniju, bet vēl neesmu izlēmis, vai to darīšu.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Vērienīgajam pasažieru vilcienu iepirkumu konkursam paredzētos 100 miljonus latu Eiropas Savienības fondu līdzekļus valdība var paspēt pārdalīt arī citiem projektiem, šodien valdības sēdes starplaikā žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Ministrs atzina, ka tad, ja sākotnēji plānoto jauno vilcienu iepirkumu neizdodas īstenot, «tāda iespēja [pārdalīt līdzekļus] pastāv».

Ronis informēja, ka Spānijas kompānija Construcciones Ferrocariles y Auxiliares (CAF) tiks aicināta pagarināt konkursa pieteikuma termiņu. Valdība cer, ka spāņu uzņēmums labi saprot pašreizējo situāciju un ir informēts par Ministru kabineta dotajiem uzdevumiem Pasažieru vilcienam (PV).

Esot svarīgi, lai PV izpilda visus valdības dotos nosacījumus. «Ja uzņēmums tos būtu izpildījis, mēs te nebūtu,» apgalvoja Ronis, piebilstot, ka esošajos apstākļos nevarot dot garantijas, ka konkurss tiks īstenots.

Lai politiskās dzīves vērotājiem dzīve nešķistu pārāk garlaicīga, par demisiju ir paziņojis satiksmes ministrs Aivis Ronis. Kādi ir viņa apsvērumi, argumenti šāda soļa speršanai, visticamāk, uzzināsim kaut kad nākotnē. Šeit tikpat labi varētu būt runa par nesaskaņām ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) par vienu vai otru jautājumu, gan iespēju, ka Ronis ir saņēmis pievilcīgāku darba piedāvājumu.

Katrā ziņā kuluāros jau ilgāku laiku bija dzirdams, ka Satiksmes ministrijas vadītāja vieta nebūt nav tas postenis, kuru Ronim ļoti gribētos ieņemt, un citos «ūdeņos» viņš jūtoties daudz komfortablāk. Ja vien tā ir taisnība, jāteic, ka šāda attieksme ir bezatbildīga – nav pareizi uzņemties veselas nozares vadību, ja tajā notiekošais pašam nešķiet diez ko interesanta padarīšana. Atskatoties uz Roņa paveikto viņa ministrēšanas laikā, godīgi jāteic – nekā īpaša, ko pieminēt, jau nav. Vai, kā atzina nozares eksperti – viņš nevienam netraucēja.

Aviokompānijas airBaltic lieta tā arī «karājas gaisā», būtiskākais jautājums, kura kontekstā ir pieminēts kompānijas Latvijas Dzelzceļš vārds, ir algu palielināšana tās valdes locekļiem, par lidostas Rīga turpmāko attīstību skaidrības nav, bet pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss ir izvērties par plaša mēroga tiesvedības pasākumu, kura iznākums droši vien būs tad, kad attīstītākās Eiropas valstīs jau kursēs pavisam citas paaudzes vilcieni. Turklāt jāpiemin, ka tieši Satiksmes ministrijas līmenī bija jāveic kontrolējošais darbs, lai ar jauno pasažieru vilcienu iepirkumu visi jautājumi tiktu atrisināti efektīvi un valsts interesēm atbilstoši. Diemžēl notika pretējais – vispirms atbilstoši valdības mandātam tika parakstīts līgums, bet pēc tam pati valdība sāka runāt par to, ka šis dokuments nekam neder. Valdības līmenī jau ir izskanējis viedoklis, ka Ronis esot labs dažādu viedokļu sabalansētājs, un tam var piekrist – viņš nenoliedzami ir atzīts diplomāts, kurš tika augstu novērtēts, savulaik pildot ārlietu ministra pienākumus. Un tās arī ir sfēras, kurās ir nepieciešamas Roņa spējas. Savukārt attiecībā uz satiksmes ministra posteni jāpiekrīt apgalvojumam, ka tas jāieņem profesionālim, bet Ronis tāds nav. Citiem vārdiem sakot, šajā gadījumā spilgti pierādījies, ka viens cilvēks nevar būt vienlīdz labs visu ministriju vadītāju amatos.

«Sarunas ar Airbus un Boeing par jaunu airBaltic lidmašīnu iegādi ir ļoti pozitīvas, izvēli par to, kādas markas lidmašīnas pirkt, pieņems airBaltic vadība.»

To intervijā DB sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis, piebilstot, ka pēc sarunas grafika redzams, ka lēmums varētu tikt pieņemts mēneša laikā. DB jau rakstīja, ka flotes atjaunošana Latvijas nacionālai aviokompānijai airBaltic jau labu laiku ir ļoti nozīmīgs jautājums. Pašlaik airBaltic tikai daļēji ir atteicies no neefektīvajām Fokker 50 markas lidmašīnām, savukārt tūrisma firmas paudušas DB savu neapmierinātību ar to, ka airBaltic nespēj piedāvāt atbilstošas lielās lidmašīnas tālākiem lidojumiem. Kā iepriekš sacījis airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, šogad aviokompānija plānoja no 34 lidmašīnu parka pāriet uz 26, floti atjaunojot ar vai nu Airbus A319 vai Boeing 737- 700 markas lidmašīnām. Tiesa, lidmašīnu iegāde cieši saistīta ar papildu finansējuma nepieciešamību un jauna privātā investora atrašanu airBaltic, jo pašlaik 99,8% airBaltic akciju pieder valstij. Kā DB atzina A. Ronis, pašlaik jauna investora meklēšana airBaltic pārāk aktīvi nenotiek: «Ļoti svarīgi ir kompānijai parādīt, ka izstrādātais un iepriekš valdībā prezentētais biznesa plāns tiešām strādā, lai potenciālajiem investoriem tiešām rastos pārliecība, ka kompānija ir nostājusies uz stabilizācijas ceļa un līdz ar to arī tālāka izaugsme nav apšaubāma.»

«Domāju, ka tā vai citādi ķīmija izveidojās ar premjeru,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts ar kuriem ministriem viņam vislabāk sapasējis, sacījis tikko kā demisionējušais satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Sanāca tā, ka šajā valdībā ir viens mans grupasbiedrs un viens studiju biedrs. Roberts Ķīlis, ar ko kopā studējām filozfiju. Atis Pabriks, ar kuru arī studējām kopā. Edgars Rinkēvičs. Tad es, protams, gribu teikt, ka pozitīvu iespaidu atstāja Ilze Vinķele. Arī ar visiem pārējiem kolēģiem,» viņš norādījis.

«Viens no iemesliem, kādēļ es atkāpjos, ir, ka es vairs nevaru palīdzēt ne koalīcijai, ne opozīcijai. Viņiem ir jātiek galā. Kā es jau lietoju analoģiju, kuru ASV lieto attiecībā pret Eiropu. Ar koalīciju situācija ir līdzīga. Amerikāņi saka: kam jāzvana uz Eiropu, lai uzzinātu Eiropas viedokli? Iedodiet mums vienu telefona numuru. Es pieļauju, ka valdošjai koalīcijai iekšēji nav skaidrs, kam jāzvana, lai mēs uzzinātu koalīcijas viedokli. Tam vajadzētu būt premjeram... Un premjeram ir visas iespējas sapurināt koalīciju,» skaidrojis A. Pabriks.

Nacionālā aviompānija airBaltic mārketinga nolūkos pamanījusies piedāvāt ceļotājiem atlaides, sasaistot to ar padomju armijas dienu, uz ko satiksmes ministrs Aivis Ronis ir reaģējis visnotaļ vīrišķīgi — atsaucis no kompānijas padomes Kasparu Briškenu.

Tas arī ir revolucionārākais vismaz pagaidām zināmais solis no Roņa puses, jo līdz šim viņš ir mēģinājis darboties iespējami klusāk un nemanāmāk. Turklāt, kā zināms, Ronis ir aizejošs ministrs — būdams kārtīgs diplomāts, viņš ir sapratis, ka demisionēt vajag teju pēdējā brīdī, pirms eksplodē viss, kas līdz šim noticis gan ar mediācijas procesu jauno pasažieru vilcienu iepirkumu sakarā, gan ar finansējumu ceļu vajadzībām, gan ar to pašu aviokompāniju airBaltic. Vispirms par notikušo pēc būtības...

Pirmkārt, nevar noliegt, ka Latvija PSRS sastāvā nonāca okupācijas rezultātā — tas ir vispārzināms fakts. Taču lielais vairums padomju armijā dienošo latviešu tur nonāca nevis brīvprātīgi, bet gan piespiedu kārtā — bija jādodas vai nu divus gadus «dzimteni» sargāt, vai arī cietumā. Tādējādi daudziem šajā armijā kādreiz dienējušajiem 23. februāris vairāk ir atmiņu diena par diviem bezjēdzīgi «nolauztiem» gadiem, kam nav nekāda sakara ar nostalģiju pēc padomju varas. Tie, kam tuva ir padomiski nostalģiskā iešmigošana, vairāk ir iecienījuši uzvaras pieminekļa šturmēšanu Pārdaugavā 9. maijā.

Līdzšinējais satiksmes ministrs Aivis Ronis oficiāli turpinās strādāt līdz 1. martam, taču šodien viņš aizvadījis pēdējo Ministru kabineta sēdi, esot šajā amatā.

A. Ronis pirms iepriekš paziņoja, ka viņam dažos jautājumos ir izveidojušās viedokļa atšķirības gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, un, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, viņš pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā.

Kļuvis zināms, ka vakantajam satiksmes ministra amatam tiks virzīts pašreizējais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss.

A. Ronis ir dzimis 1968. gada 20. maijā Kuldīgā. Viņš bijis Latvijas vēstnieks ASV un NATO. A. Ronis nav nevienas politiskās partijas biedrs, tomēr bijis ministrs divās valdībās. No 2010. gada 29. aprīļa līdz 3. novembrim bija ārlietu ministrs Valda Dombrovska valdībā. 2011. gada 25. oktobrī apstiprināts par satiksmes ministru V. Dombrovska valdībā.

Tuvākajā laikā Satiksmes ministrijai (SM) steidzami jārisina vairāki jautājumi, piemēram, Latvijas nacionālās lidsabiedrības a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) tupmākā attīstība, jārod finansējums koridora Rail Baltica otrā posma - jauno sliežu izbūves projekta - īstenošanai un citi, šodien, tiekoties ar visu SM padotības iestāžu un kapitālsabiedrību, kā arī ministrijas departamentu un nodaļu vadītājiem, sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Par to informēja SM pārstāve Elīna Balgalve.

A. Ronis šodien pirmo reizi tikās ar visu SM padotības iestāžu un kapitālsabiedrību, kā arī ministrijas departamentu un nodaļu vadītājiem, lai noskaidrotu katras jomas būtiskākās aktualitātes.

«Turpināsim iesākto un strādāsim, lai īstenotu valdības deklarācijas transporta sadaļā izvirzītos mērķus - tie ir reāli un īstenojami,» sacīja A. Ronis. Viena no galvenajām valdības prioritātēm būs labāka valsts aktīvu pārvaldīšana.

Tāpat jāturpina strādāt, lai stiprinātu un attīstītu sadarbību ar kaimiņvalstīm, tostarp Austrumu partneriem, kas veicinās valsts saimniecisko attīstību, uzskata A. Ronis.

Kā liecina Valsts amatpersonas deklarācija, satiksmes ministrs Aivis Ronis pagājušajā gadā, strādājot Latvijas Privātbanku asociācijā kā prezidents, atalgojumā saņēmis 121 095 latus.

Savukārt Valsts kanceleja viņam kā satiksmes ministram atalgojumā izmaksājusi 3763 latus. No akciju sabiedrības BELOKON HOLDINGS A. Ronis saņēmis 140 latus.

Satiksmes ministrs deklarācijā norādījis, ka viņa īpašumā ir dzīvoklis Rīgā un māja Jūrmalā, kā arī vieglā automašīna Volvo XC70.

Kā skaidrās naudas uzkrājuma summa norādīta 8000 latu, bet bezkaidrās naudas uzkrājuma summa - 11900 lati ABLV Bank.

A. Ronim ir 109000 eiro parādsaistības.

Latvijas Privātbanku asociāciju (LPBA) pērn izveidoja piecas Latvijas bankas.

Asociācija dibināta ar mērķi attīstīt Latviju par reģiona finanšu centru, veidojot labvēlīgu vidi finanšu pakalpojumu eksporta veicināšanai, kā arī stiprināt privātbanku profesionālo reputāciju. Asociāciju veido piecas Latvijas privātbankas – ABLV Bank, Trasta Komercbanka, Reģionālā Investīciju banka, PrivatBank un Baltic International Bank. Iepriekš organizācija bija pazīstama kā Latvijas – Amerikas finanšu forums (LAFF).

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

«Uz skolas sākumu vienmēr jābūt atpakaļ,» saka Amanda Kreile, kura studē māszinības Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā un jau trīs vasaras dodas strādāt uz Lielbritāniju. Viņa nav vienīgā jauniete, kas studē Latvijā, bet vasarā dodas uz ārzemēm, lai strādātu un nopelnītu.

Arī Latvijas Universitātes students Jurģis Kukša jau četras vasaras pavadījis ASV, pārdodot izglītojošas bērnu un jauniešu grāmatas, diskus vai online pakalpojumus amerikāņu ģimenēm. «Man nepatīk tā izvēle - vai nu iet uz skolu vai darbu, viens no tiem ir jāpamet. Es tādu izvēli negribēju veikt, tāpēc jāinvestē vasara savā nākotnē,» pastāsta jaunietis.

Amanda darbu Lielbritānijā meklē pati: «Es nopērku biļeti, aizbraucu, tad eju uz aģentūrām, saku, ka meklēju darbu, pastāstu par savu pieredzi. Viņi skatās, ko var piedāvāt un pēc kāda laika zvana un saka, ka ir jāiet uz interviju.» Vidēji darba atrašanai katru vasaru jāvelta divas nedēļas, saka Amanda.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.