Rīgas pašvaldības policija (RPP) šobrīd «pārvērtusies par ceļu policiju», tāpēc jāmeklē risinājums, lai pašvaldības policija varētu atteikties no transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontroles, šodien RPP gada pārskata sanāksmē norādīja RPP priekšnieks Juris Lūkass.

2017.gadā kopumā RPP saņēma 92 706 izsaukumus. 41% jeb 35 616 no visiem apkalpotiem izsaukumiem bija par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem pārsvarā par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu. Šo izsaukumu skaita pieaugumu būtiski ietekmējusi RPP mobilās aplikācijas aktīvāka izmantošana.

Ņemot vērā iepriekšminēto RPP kļuvusi «par vienu lielu ceļu policiju», taču apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontrole nav pašvaldības policijas pamatuzdevums, norādīja Lūkass.

Lūkass vērsa uzmanību, ka viena notikuma ceļu satiksmes jomā apkalpošanai tiek tērētas 27 minūtes un 46 sekundes. «Iedomājieties, kas par policijas resursu aiziet,» uzsvēra Lūkass. Tāpat liels slogs šīs funkcijas realizācijai ir RPP lietvedības struktūrām, kuras nodarbojas ar atbildēšanu uz iesniegumiem par policijas piemērotajiem sodiem.

Saeimā trešajā lasījumā pieņemti vairāki būtiski grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paplašina Valsts un Pašvaldības policijas tiesības pieņemt lēmumu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem un piemērot sodu noteikumu pārkāpējiem, kā arī paredz palielinātus naudas sodus par apstāšanos un stāvēšanu neatļautā vietā.

Pašvaldības policijai piešķirtas tādas papildus kontroles funkcijas kā lēmuma pieņemšana par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu vadītājam klātesot un rīkojuma zīmju kontrole par velosipēdu un gājēju celiņiem, kā rezultātā policijas pārstāvji var apturēt un sodīt šo noteikumu pārkāpējus. Turklāt jaunie noteikumi paredz to, ka gājējus par pārkāpumiem varēs sodīt arī Pašvaldības policija, ne tikai Valsts policija. Svarīgi grozījumi veikti APK panta 149.5 3. daļā, kas nosaka, ka var saukt pie atbildības transportlīdzekļa vadītāju par nepakļaušanos pašvaldības policijas darbiniekam.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja konceptuāli atbalstījusi Rīgas pilsētas pašvaldības policijas izstrādāto Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projektu, kas paredz palielināt sodus par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, Db.lv informēja Rīgas dome.

Pašvaldības policija uzskata, ka pašlaik spēkā esošais soda naudas apmērs nesasniedz savu mērķi - atturēt no pārkāpumu izdarīšanas.

Pašvaldības policijas skaidrojumā teikts: "(..) ir vērojama tendence, lai izvairītos no izdevumiem par transportlīdzekļa novietošanu maksas autostāvvietās, apzināti novietot transportlīdzekļus tam neparedzētā vietā. Rīgas pilsētas centrālā daļa ir pārblīvēta ar vieglajiem transportlīdzekļiem."

Piedāvātajos grozījumos ir precizēti gadījumi, kad personas var saukt pie atbildības par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī ierosināts par šiem pārkāpumiem noteikt diferencētus sodus, kā minimālo sodu pārsvarā saglabājot esošo, bet palielinot maksimāli piemērojamo sodu. Policija skaidro, ka soda naudas apmērs varētu tikt diferencēts atkarībā no pilsētas rajona, kurā izdarīts pārkāpums: piemēram, centrā sodu par vienkāršākajiem pārkāpumiem varētu palielināt līdz 20 latiem, nomalēs tas paliktu pašreizējā līmenī.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» ir uzsākusi vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izveidi, un tās pirmā posma ieviešanu lidostas teritorijā, informē uzņēmums.

Tostarp no 13. decembra tiek mainīta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas kārtība lidostas «P1» autostāvvietas «B» brauktuvē, kas uzlabos gan kopējo transporta plūsmu lidostā, gan arī ilgtermiņā ļaus sakārtot lidostas teritorijā strādājošo taksometru pakalpojumu jomu.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» uzvarēja VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» atklātajā konkursā «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» teritorijā un tās īstenošanu. Pilnsabiedrības uzdevums ir vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izstrāde un ieviešana lidostas teritorijā.

Tā kā meteoroloģiskās laika prognozes liecina, ka tuvāko dienu laikā nav paredzami nokrišņi, Rīgā uz laiku tiks atcelti transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi ielu malās, kas tika noteikti ielu ziemas uzturēšanas darbu nodrošināšanai, Db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departaments.

Sākot no šīs nakts, ceļa zīmes, kas aizliedz transportlīdzekļu apstāšanos, tiks pakāpeniski aizklātas.

Līdz ar laika apstākļu maiņām, kad būs nepieciešams pastiprināti veikt ielu ziemas uzturēšanas darbus apledojuma mazināšanai vai sniega tīrīšanai, ceļa zīmes atkal tiks atklātas un to darbība atjaunota.

Iedzīvotājus aicina sekot līdz informācijai par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumiem medijos un Rīgas domes mājas lapā.

Lai ziemas periodā ielu uzturēšanas uzņēmumi varētu veikt ielu tīrīšanu nepieciešamā apjomā, daudzviet pilsētā ielu malās esošajās stāvvietās tika noteikti pagaidu transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi.

Lai ziemā uzlabotu ielu caurlaides spēju un atvieglotu sniega tīrīšanas darbus, lielā daļā Rīgas centra ielu uzstādītas apstāšanās un stāvēšanas aizlieguma ceļa zīmes.

Apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi ieviesti, jo ielu malās novietoto transportlīdzekļu dēļ sniega tīrīšanas tehnika nespēj pienācīgi veikt ielu attīrīšanu no sniega un apstrādi ar pretslīdes materiāliem, informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretārs Mareks Ivans. Apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi arī ļauj netraucēti strādāt sniega izvešanas tehnikai. Sniega izvešana turpināsies vēl vairākas naktis, lielākoties izvedot sniegu no ielu malās esošajām pašvaldības maksas stāvvietu teritorijām.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu ziemas periodā ieviestie ierobežojumi ir spēkā līdz šā gada 1. aprīlim šādās Rīgas ielās:

Administratīvās atbildības likuma (AAL) spēkā stāšanās šā gada 1. jūlijā ir mainījusi līdzšinējo izpildes kārtību lietās par ceļu satiksmē izdarītajiem pārkāpumiem un nesamaksāto naudas sodu piedziņu.

Jaunās izmaiņas var radīt zināmu apjukumu iedzīvotājos, kuri tik aktīvi neseko līdzi tiesību normu izmaiņām, jo paralēli AAL normām joprojām ir jāievēro arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) noteiktās normas par nolēmumu izpildes piemērošanu. Tādējādi nolēmumu izpilde administratīvo pārkāpumu jomā šobrīd var tikt veikta gan pēc AAL, gan pēc LAPK, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

"Jaunais AAL ir izaicinājums visiem tiesību normu piemērotājiem, kuri ikdienā risina jautājumus administratīvo pārkāpumu lietu jomā. Jaunajā regulējumā ir atrunāta ne vien jauna administratīvo sodu sistēma un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas kārtība, bet arī labprātīgi nesamaksāto naudas sodu piedziņas kārtība," atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Par stāvēšanas aizlieguma pārkāpumu, ja tā rezultātā trīs vai vairāk autovadītāji ir spiesti veikt vairākus manevrus stāvošā transporta līdzekļa apbraukšanai, sods Rīgā, iespējams, būs simts latu apmērā, informēja Rīgas dome.

Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas deputāti šodien, 29.novembrī, uzklausījuši un akceptējuši Rīgas pašvaldības policijas (RPP) priekšlikumus par sodu palielināšanu tiem autovadītājiem, kas pārkāpj apstāšanās un stāvēšanas aizlieguma zīmes, tādējādi palielinot sastrēgumus pilsētas ielās.

RPP pārstāvji atzina, ka šobrīd pilsētas centrā daļai autovadītāju izdevīgāk ir pārkāpt noteikumus, novietojot savus braucamos neparedzētās vietās, jo sods par šādu nodarījumu ir mazāks nekā maksa par autostāvvietu. Šobrīd policistiem nav dotas arī tiesības katrā gadījumā individuāli izvērtēt satiksmei un tās dalībniekiem radīto bīstamību. Rezultātā autovadītājs, kas regulāri pārkāpj noteikumus, tiek sodīts ar tādu pašu naudas sodu, kā tas, kas pārkāpumu izdarījis pirmoreiz.

Ministrijas rosina diskutēt par stingrākām prasībām pret Covid-19 nevakcinētajiem, izriet no Veselības ministrijas (VM) apkopotajiem ministriju priekšlikumiem vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai.

Otrdien valdība skatīs VM apkoptos ministriju priekšlikumus, ko iekļaut plānā par vakcinācijas pret Covid-19 aptveres palielināšanu. Plānā ietvertie pasākumi lielākoties paredz informatīvu kampaņu īstenošanu.

Vienlaikus VM apkopojusi arī ministriju priekšlikumus, kas tiks skatīti ārpus sagatavotā plāna un tie būtībā paredz stingrākas prasības pret Covid-19 nevakcinētajiem.

Aizsardzības ministrija (AM) rosina noteikt vakcināciju kā nepieciešamu darba pienākumu veikšanai atsevišķām nozarēm, kurās ir augsts epidemioloģiskās drošības risks. Tāpat ministrija rosina noteikt stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus nevakcinētajiem, apmeklējot sabiedriskas vietas, lai mazinātu kopējos sabiedrības riskus.

Sakarā ar nepieciešamību nodrošināt ziemas dienestu darbu, tai skaitā sniega tīrīšanu Rīgas pilsētā, kā arī nepieciešamību palielināt ielu caurlaides spējas un satiksmes drošību, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka no 1. februāra līdz 1. aprīlim tiek noteikti transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi, Db.lv informēja Rīgas dome.

Ceļa zīmes Nr. 326 Apstāties aizliegts tiks izvietotas:

- Matīsa ielas posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Brīvības ielai abās ielas pusēs;

- Miera ielas posmā no Brīvības ielas līdz Tallinas ielai abās ielas pusēs;

- Krišjāņa Barona ielas posmā no Artilērijas ielas līdz Tallinas ielai abās ielas pusēs.

Ceļa zīmes Nr. 522 Stāvēšanas aizlieguma zona ar papildzīmi Nr. 822 Darbības laiks no plkst. 20.00 līdz plkst. 8.00 un Nr. 523 Stāvēšanas aizlieguma zonas beigas tiks ievietotas Vecrīgas teritorijā.

Ceļa zīmes Nr. 326 Apstāties aizliegts un papildus zīmes Nr. 822 Darbības laiks no plkst. 20.00 - 08.00 tiks izvietotas:

Ministru kabineta Kārtības rullis liek izdot jaunus noteikumus pat tad, ja vecajos būtiski nekas nemainās.

Uzņēmēji to uzskata par lieku valsts iestādēs strādājošo nodarbināšanu, naudas un laika veltu izšķiešanu. Neviens gan nespēja aplēst, cik tādējādi tiek nelietderīgi iztērēti resursi. Ja mainās MK noteikumu izdošanas likumiskais pamats, tad nevis tiek izdarīti attiecīgi grozījumi, bet gan tiek rakstīti "jauni" noteikumi.

Mazas izmaiņas

Proti, šā gada 20. februārī valdībā akceptēti "Noteikumi par ierakstu izdarīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu", kuri faktiski ne ar ko neatšķiras no iepriekšējiem, jo nodevas likmes un to piemērošanas nosacījumi nav mainījušies. Jaunie noteikumi pēc Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Jāņa Endziņa teiktā esot bijuši nepieciešami, jo pēc 2006.gada 15.jūnija grozījumiem likumā "Par LR Uzņēmumu reģistru" bija jāmaina šo MK noteikumu izdošanas pamats.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstījusi Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) izstrādātos priekšlikumus par sodu palielināšanu tiem autovadītājiem, kas pārkāpj apstāšanās un stāvēšanas aizlieguma zīmes, apgrūtinot pārvietošanos pilsētas ielās, informēja Rīgas dome.

Par apstāšanās pārkāpumu, ja tā dēļ trīs vai vairāk transporta līdzekļu vadītāji ir spiesti veikt vairākus manevrus stāvoša transporta līdzekļa apbraukšanai – apturēt automašīnu, pārkārtoties citā braukšanas joslā, daļēji vai pilnīgi nobraukt no brauktuves – policija ierosina naudas sodu palielināt līdz 40 latiem. Savukārt par stāvēšanas aizlieguma pārkāpumu, ja tā dēļ trīs vai vairāk autovadītāji ir spiesti veikt vairākus manevrus stāvošā transporta līdzekļa apbraukšanai, ierosināts noteikt sodu 100 latu apmērā.

Komiteja ierosināja policijai papildināt priekšlikumus, piedāvājot soda naudas diferencēšanas sistēmu atkarībā no pārkāpumu skaita, ko noteiktā laika posmā izdara autovadītājs.

Lai varētu veikt ielu tīrīšanas darbus nepieciešamajā apjomā, vairākās pilsētas ielās uz laiku ir atjaunoti transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi ielu malās, Db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departaments.

Lai varētu veikt ielu tīrīšanu nepieciešamajā apjomā, laikā no plkst. 20.00 līdz plkst. 8.00 transportlīdzekļiem ir aizliegts apstāties un stāvēt ielu malās:

· Tērbatas ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Ģertrūdes ielai;

· Ģertrūdes ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Avotu ielai;

· Ernesta Birznieka-Upīša ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Lāčplēša ielai;

· Raiņa bulvārī, posmā no Arhitektu ielas līdz Marijas ielai;

· Brīvības bulvārī, posmā no Kalpaka bulvāra līdz Raiņa bulvārim;

· Brīvības ielā, posmā no Bruņinieku ielas līdz Matīsa ielai;

· Pulkveža Brieža ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Dzirnavu ielai;

· Elizabetes ielā, posmā no Kalpaka bulvāra līdz Krišjāņa Valdemāra ielai;

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien pabeidza uzklausīt apsūdzēto pēdējo vārdu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā un paziņoja, ka spriedums tiks pasludināts 18.februārī plkst.10.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, tiesa var paziņot saīsināto spriedumu, bet pēc tam rakstīt pilno spriedumu, pēc kura pieejamības datuma iesaistītās puses var lemt par tā pārsūdzēšanu.

Šodien notikušajā tiesas sēdē apsūdzētie, sakot savu pēdējo vārdu, noliedza sev izvirzītās apsūdzības, pauda līdzjūtību cietušajiem un to tuviniekiem, kā arī pauda neizpratni par viņiem izvirzītajām apsūdzībām.

Attiecīgi apsūdzētais būvinženieris Ivars Sergets savā pēdējā vārdā norādīja, ka viņam ir žēl, ka notikusi šāda traģēdija, taču, pretēji valsts apsūdzības viedoklim, viņam tā neesot izprotama. Sergets skaidroja, ka šī iemesla dēļ viņam nav bijusi iespēja pilnvērtīgi īstenot savu aizstāvību. Līdzīgu viedokli pauda arī pārējie apsūdzētie.

Latvijā ir plānots būtiski palielināt sodus par braukšanu dzērumā, Latvijas Televīzijas raidījumā 100.pants sacīja Satiksmes uzraudzības biroja (SUB) priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

"Šobrīd sodi ir pilnīgi neadvekāti un tie ir jāceļ vairākas reizes. Pagaidām tā summa, pie kā mēs esam pieturējušies, ir 5 tūkstoši latu, bet, kāds būs gala variants, to radīs diskusijas un kā to pieņems Saeima," klāstīja E.Zivtiņš.

Viņš vērsa uzmanību, ka pie šādiem jautājumiem tiek strādāts jau ilgāku laiku.

Turklāt, pēdējā gada laikā ir krasi pieaudzis to autovadītāju skaits, kas neapdrošina savas automašīnas, līdz ar to ir arī plānots palielināt sodus, kas paredzēti par apdrošināšanas neievērošanu, akcentēja E.Zivtiņš.

Viņš gan pieļāva iespēju, ka esošajos apstākļos, kad netiek palielinātas policistu algas, Latvijā varētu pieaugt kukuļu ņemošo policistu skaits. Tāpēc svarīgi ir uzrunāt sabiedrību, lai tie inspektoriem nedotu kukuļus, ja tie tos arī pieprasītu, pamācīja E.Zivtiņš. Viņš arī nepiekrita apgalvojumam, ka 80% gadījumos ir iespējams "sarunāt" ar ceļu policistiem.

Bez plašas rezonanses sabiedrībā tiek virzīta iecere palielināt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, taču ierosinājumu pavada aizdomu ēna, ka sodi tiek palielināti kompānijas Vitronic interesēs, kas uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt 160 fotoradarus, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums norāda, ka vērienīgo fotoradaru projektu aizdomu ēna pavada jau kopš tā uzsākšanas brīža. Aiz reklāmas stendiem, sniega kaudzēm vai tiltu balstiem aizslēptas ierīces un soda kvītis, kurās fiksēts pārkāpums jau no pirmā pārsniegtā kilometra – tas viss iedzīvotājos radīja aizdomas, ka 160 fotoradaru uzstādīšana uz Latvijas ceļiem būs līdzeklis ne tik daudz satiksmes drošībai, cik privātā fotoradaru ieviesēja kabatas pildīšanai. Lai šīs aizdomas mazinātu, Saeimā nonāca likuma labojumi, kas paredz - turpmāk ātrumu pārsniedzot līdz 10 kilometriem stundā, naudas sodu vairs nepiemēros, tā vietā iztiekot vien ar brīdinājumu. Tas nozīmē, ka fotoradari pārkāpumus fiksēs tikai tad, ja ātrums pārsniegts par vismaz 11 kilometriem stundā.

Iekšlietu ministrija un Ceļu policija uzskata, ka fotoradari ir efektīvi ātruma pārsniegšanas mazināšanai uz autoceļiem, taču juristi uzsākuši diskusiju par likumisko pusi, proti, vai uzliktie sodi par ātruma pārsniegšanu, kas fiksēti ar fotoradaru nav pretrunā ar likumiem, un vai nevar izveidoties situācija, ka valstij jāatmaksā viss iekasētais un varbūt pat jāizmaksā papildu kompensācijas. Paši sodu piemērotāji nekādas problēmas nesaskata.

Radaru sodi – pretrunā ar likumdošanu

Providus pētniece Ilona Kronberga, norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) un Ceļu satiksmes likumā pastāv pretrunas, kas liek domāt, ka uz fotoradaru mērījumu pamata piemērotie sodi ir nelikumīgi, 19. septembrī raksta Diena.

"Administratīvo pārkāpumu kodekss ir vērsts uz pārkāpuma izdarītāju. Piemēram, ja ceļu policija aptur ātruma pārsniedzēju, viņš ir vainīgs un tiek saukts pie atbildības. Taču pielietojot fotoradarus tiek nofotografēts auto un tā numura zīme, bet ne vadītājs, un sankcija par uzlikto sodu tiek piesūtīta mašīnas īpašniekam. Tomēr šis īpašnieks saskaņā ar likumu nav šī pārkāpuma izdarītājs, tāpēc viņu sodīt par to nevar," tā I. Kronberga.

Lai nodrošinātu likumdošanā noteikto darba tiesību un darba aizsardzības prasību efektīvāku ievērošanu, Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt bargākus sodus darba devējiem par minētajās jomās atklātajiem pārkāpumiem. Piemēram, par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu vai slēpšanu juridiskai personai sods būs līdz 1000 latiem.

Tas noteikts LM izstrādātajā likumprojektā Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas šodien izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Par minēto likumprojektu vēl lems valdība.

"Lai gan mūsu valstī izveidota darba aizsardzības likumdošanas bāze, pētījumi liecina, ka situācija uzņēmumos nav apmierinoša. Ņemot vērā arī salīdzinoši augsto letālo nelaimes gadījumu skaitu darba vietās, mēs esam spiesti bargāk vērsties pret tiem uzņēmējiem, kas neievēro darba aizsardzības prasības, jo nevaram riskēt ar darbinieku veselību vai dzīvību," atzīst LM Darba departamenta direktores vietnieks Renārs Lūsis.

R.Lūsis piebilst, ka bieži vien prasību neievērošanas pamatā ir ierobežotas finanses vai arī nepietiekama izpratne par šo jautājumu nozīmīgumu. Tomēr 61% darba devēju ir norādījuši, ka nekas netraucē viņus nodrošināt likumdošanā noteiktās normas, tomēr aizvien to nav izdarījuši. Tādējādi šie uzņēmumi ir primārā mērķa grupa, uz kuru vērsti bargāki sodi.

Lai nodrošinātu likumdošanā noteikto darba tiesību un darba aizsardzības prasību efektīvāku ievērošanu, Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt bargākus sodus darba devējiem par minētajās jomās atklātajiem pārkāpumiem.

Tas noteikts LM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas šodien izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Par minēto likumprojektu vēl lems valdība.

"Lai gan mūsu valstī izveidota darba aizsardzības likumdošanas bāze, pētījumi liecina, ka situācija uzņēmumos nav apmierinoša. Ņemot vērā arī salīdzinoši augsto letālo nelaimes gadījumu skaitu darba vietās, mēs esam spiesti bargāk vērsties pret tiem uzņēmējiem, kas neievēro darba aizsardzības prasības, jo nevaram riskēt ar darbinieku veselību vai dzīvību," atzīst LM Darba departamenta direktores vietnieks Renārs Lūsis.

R.Lūsis piebilst, ka bieži vien prasību neievērošanas pamatā ir ierobežotas finanses vai arī nepietiekama izpratne par šo jautājumu nozīmīgumu. Tomēr 61% darba devēju ir norādījuši, ka nekas netraucē viņus nodrošināt likumdošanā noteiktās normas, tomēr aizvien to nav izdarījuši. Tādējādi šie uzņēmumi ir primārā mērķa grupa, uz kuru vērsti bargāki sodi.

Lai nodrošinātu darba likumdošanā noteikto prasību efektīvāku ievērošanu, darba devējus bargāk sodīs par atklātajiem pārkāpumiem darba tiesību un darba aizsardzības jomās. Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā likumprojektā Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas šodien, 27.novembrī, apstiprināts Ministru kabineta sēdē. Par minēto likumprojektu vēl lems Saeima.

„Neskatoties uz to, ka mūsu valstī izveidota darba aizsardzības likumdošanas bāze, situācija uzņēmumos joprojām nav apmierinoša. Daudzos uzņēmumos neievēro darba aizsardzības prasības, tādējādi darbiniekiem nākas strādāt nedrošā un veselībai kaitīgā darba vidē. To apliecina arī augstais darba vietās notikušo letālo nelaimes gadījumu skaits, kas, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir viens no augstākajiem rādītājiem,” atzīst LM speciālisti.

Bieži vien prasību neievērošanas pamatā ir ierobežotas finanses vai arī nepietiekama izpratne par šo jautājumu nozīmīgumu. Tomēr 61% darba devēju ir norādījuši, ka nekas netraucē viņus nodrošināt likumdošanā noteiktās normas, tomēr aizvien to nav izdarījuši. Tādējādi šie uzņēmumi ir primārā mērķa grupa, uz kuru vērsti bargāki sodi.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.