A/s Rīgas piena kombināts (RPK) noslēdzis līgumu ar ievērojamu Krievijas distributoru par salīdzinoši liela apjoma RPK produktu piegādi Krievijas tirgum.

Sortimentā līdzās krējumam Romaška, Lāses produktiem un sieram būs arī jogurti, biezpiens un kausētais siers, informē RPK sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča.

Jau vairākus gadus uzņēmums attīstījis zīmolu Rižskij un tagad līdzās zīmoliem Romaška un Lāse RPK Krievijā startēs ar zīmolu Rīgas marka neatkarīgi no Rīgas domes veiktajām aktivitātēm.

Lai pārrunātu uzņēmuma eksporta plānus šim gadam un tā iesaistīšanos projektā Rīgas marka, šodien RPK apmeklēja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

RPK eksporta apjoms ir aptuveni 20% no kopējā apgrozījuma, savukārt, eksports uz Krieviju ir 30% no kopējā eksporta apjoma. 2010. gadā ir plānots eksporta apjomu uz Krieviju palielināt vismaz 2 reizes.

A/s „Rīgas piena kombināts” ir veicis aptauju skolās, kurās ir uzstādīti piena automāti, un skolu pārstāvji apliecina, ka bērni pienu dzer labprāt un ikdienā skolā bezmaksas piena glāzi izdzer 70-90% 1.-4. klašu skolēni. „Patiesi priecājos, ka nav piepildījušies skeptiķu pareģojumi par to, ka mūsdienu bērni pienu nedzers”- atzīst a/s „Rīgas piena kombināts” valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels. Lai veicinātu veselīga uztura paradumus, a/s „Rīgas piena kombināts” šobrīd Latvijas skolās ir uzstādījis 47 piena automātus, un vairāk nekā 80 skolām „Skolas piena” programmas ietvaros RPK piegādā pienu tradicionālā iepakojumā. Lai izvērtētu līdzšinējo un plānotu turpmāko uzņēmuma darbību „skolas piena” programmā, Rīgas piena kombināts ir aptaujājis skolas, kurās ir uzstādīti piena automāti. No skolām atpakaļ ir saņemtas un apkopotas 42 izsūtītās anketas. Uz pirmo jautājumu – vai bērni pienu dzer labprāt- 65% aptaujāto atzīmējuši, ka bērni pienu dzer labprāt, 33% ka daļa dzer, daļa nedzer, un vienā anketā izvēlēts variants, ka bērni pienu dzer nelabprāt. Vairākas skolas ziņo, ka pienu dzer 90-100% bērnu. Uz otro jautājumu – kas ietekmē bērnu attieksmi pret pienu – 39% respondentu atbildējuši, ka informācija par pienu kā veselīgu produktu, 50%, ka ģimenes attieksme un tradīcijas, 11%, ka vienaudžu piemērs un attieksme. Uz trešo jautājumu – cik lielā mērā skola var ietekmēt bērnu attieksmi pret pienu – 39% atbildēja, ka var ietekmēt lielā mērā, 61%, ka var ietekmēt daļēji, neviens nebija izvēlējies variantu, ka praktiski nevar ietekmēt. Uz ceturto jautājumu – kāda skolā ir attieksme pret piena automātu – 100% respondentu ir atbildējuši, ka bērniem tas patīk un automāts veicina piena popularitāti. Uz jautājumu- vai piena automāts atvieglo jūsu darbu piena programmā- 88% ir atbildējuši apstiprinoši, 12%, ka īsti neatvieglo, bet bērnu dēļ ir gatavi to izmantot. Neviens nav izvēlējies variantu, ka piena automāts skolā rada tikai problēmas. Par to kā tiek organizēta piena dzeršana, atbildes dalās tieši uz pusēm – 50% skolu, bērni organizēti pa klasēm pienu dzer noteiktā laikā, 50% bērni piena automātus izmanto individuāli, kas grib tas padzeras. Skolu pārstāvji pārsvarā ļoti pozitīvi vērtē ideju, ka bezmaksas pienu skolās varētu saņemt arī 5.-9.klašu skolēni. „Ceram, ka mūsdienīgs un atraktīvs piena pasniegšanas veids veicinās bērnu interesi un vēlēšanos piena produktus uzturā lietot biežāk. Gribētos, lai bērni uzskata, ka dzert pienu ir gan veselīgi, gan stilīgi”- saka RPK valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels. Piena automāti tiek uzstādīti, lai veicinātu „skolas piena” programmas izplatību izglītības iestādēs un aizvien lielāks bērnu skaits varētu saņemt valsts un ES fondu apmaksātu pienu. RPK ir izstrādājis īpašu „skolas piena” atbalsta programmu, kurā ietilpst ne tikai piena aparātu uzstādīšana, bet arī finansiāls atbalsts izglītības iestādēm, kas saistīts ar līdzekļu iesaldēšanu norēķinos par pienu, un gatavība palīdzēt „skolas piena” programmas administrēšanas jautājumos. Šai programmai kopumā RPK 2006. gadā ir atvēlējis 60 tūkstošus latu. „Skolas piena” programmas pirmsākumi Latvijā meklējami jau 2003. gadā, kad „Rīgas piena kombināts” un „TetraPak” iniciatīvas rezultātā tika uzsākta īpaša programma Rīgas skolās, kas paredzēja iespēju „Lāsēna” pienu skolās iegādāties par zemāku cenu. Šo programmu „Rīgas piena kombināts” joprojām turpina vairākās Rīgas skolās. Eiropas Savienībā skolās piena programma jau tiek realizēta kopš 1977. gada, Latvijā kopš 2004. gada.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Domstarpību dēļ ar a/s Rīgas piena kombināts (RPK) īpašniekiem uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītājas amatu otrdien atstājusi Līga Rimšēviča, kura šajā amatā piena pārstrādes uzņēmumā nostrādāja četrus gadus, raksta diena.lv.

Viņa vien norādīja, ka RPK īpašniekiem un sabiedrisko attiecību vadītājai domas dalījušās par attieksmi pret darbu, taču neprecizēja, kāds konkrēti bijis šķiršanās iemesls. Jautāta, vai tas varētu būt saistīts ar RPK pozīcijas aizstāvēšanu jautājumā par Eiropas Savienības (ES) piena nozares restrukturizācijai atvēlēto aptuveni piecu miljonu sadali, L.Rimšēvičas atbilde bija noliedzoša.

«Šis lēmums bija pieņemts pa dienu, bet vienošanās par darba attiecību pārtraukšanu bija desmitos no rīta,» piebilda L.Rimšēviča, norādot, ka pēc aiziešanas no darba RPK domā atpūsties. Tiesa, iepriekš L. Rimšēviča epastā norādīja, ka darba attiecības pārtrauc politisku iemeslu dēļ. Jāatgādina, ka RPK līdzīpašnieks Atis Sausnītis ir kustības Par Labu Latviju valdē.

A/s Rīgas Piena kombināts vadība nosūtījusi vēstuli premjeram Ivaram Godmanim ar ieteikumiem piena nozares stabilizācijai.

"Situācija piena nozarē šobrīd ir ļoti smaga. Ir sākušies zemnieku saimniecību bankroti, Rīgas piena kombināta darbinieki ir brīdināti par darba algu samazināšanu, tādēļ tūlītējs valsts atbalsts nozarei ir būtiski nepieciešams, pretējā gadījumā ar 1.februāri uzņēmums būs spiests samazināt piena iepirkuma cenu un piena iepirkuma daudzumu, kas ļoti būtiski pasliktinās zemnieku saimniecību stāvokli un finansiālās izdzīvošanas iespējas," teikts RPK valdes priekšsēdētāja Henrija Fogeļa parakstītajā vēstulē.

Būsim reāli, vērā ņemamu eksporta apjomu var sasniegt tikai lielākie ražotāji, dodot arī savu ieguldījumu nodokļu palielināšanā, tā H. Fogels. RPK arī aicina kompensēt bankas kredītprocentus produktu nogatavināšanas un realizācijas periodā (puscietā siera nogatavināšanas periods ir 45 dienas un vēl 60 dienas līdz saņem samaksu, kopā līdzekļi ir iesaldēti 105 dienas), un nodrošināt eksporta un vietējo klientu faktoringu debitoriem.

Viens no lielākajiem Latvijas pārtikas nozares uzņēmumiem a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) palielinājis savu pamatkapitālu par 8,561 miljoniem latu – pašlaik RPK pamatkapitāls veido vairāk nekā 13,299 miljonus latu, turklāt notikušas izmaiņas arī uzņēmuma valdē – tajā ieceltas četri Krievijas pilsoņi, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Uzņēmuma valdē patlaban ieceltas četri Krievijas Federācijas pilsoņi – uzņēmuma valdi pārstāvēs miljardieris Sergejs Beshmeļņickis, Konstantīns Docenko, Ivans Losevs un Ivans Uvarovs.

DB jau rakstīja, ka RPK savu pamatkapitālu palielinājis jau maijā, kad piena pārstrādes uzņēmumā investēja A. Beshmeļņickis. Ieguldītie līdzekļi tika novirzīti jaunu iekārtu iegādē, piena ražošanā un ganāmpulku palielināšanā, stāstīja RPK pārstāve Irēna Bērziņa.

A. Beshmeļņickis jau daudzus gadus veiksmīgi darbojies piena nozares biznesā Krievijā, NVS valstīs un starptautiskajos tirgos. Kā rakstīts, RPK pieņēma lēmumu par investora piesaisti pēc tam, kad RPK valde pērnā gada nogalē vērsās padomē ar lūgumu piesaistīt uzņēmumam papildus līdzekļus. Uzņēmumā tika rezervētas akcijas.

Jaunais apvienotais piena pārstrādes uzņēmums Food Union trīs jaunās piena produktu ražotnēs kopš pagājušā gada jau investējis 30 miljonus eiro (21 miljonu latu), šodien preses konferencē sacīja apvienotā uzņēmuma lielākais akcionārs Andrejs Beshmeļņickis.

Jau ziņots, ka AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens jaunais apvienotais uzņēmums turpmāk strādās ar nosaukumu Food Union.

Food Union uz RPK bāzes izveidojis trīs jaunas ražotnes. Saldējuma ražotne, kurā investēti 12 miljoni eiro (8,4 miljoni latu), savu darbu sākusi jau 15.aprīlī. Savukārt sviesta ražotnē un krēmsiera ražotnē investēti 18 miljoni eiro (12,6 miljoni latu), ražotnēm jau iegādātas iekārtas, notiek produkcijas eksperimentālā ražošana, bet jūlijā vai augustā tiks sākta produkcijas ražošana tirgum.

Beshmeļņickis norādīja, ka produkcija jaunajās ražotnēs tiks ražota gan vietējam tirgum, gan arī eksportam, galvenokārt uz Krieviju. Viņš piebilda, ka jaunā saldējuma ražotne ir modernākā ne tikai Baltijas reģionā, bet arī Krievijā un NVS valstīs.

A/s Rīgas Piena kombināts (RPK) piesaistījis finanšu investoru uzņēmuma tālākai attīstībai.

Pēc ceturtdien notikušās akcionāru sapulces RPK sabiedrisko attiecību vadītāja Irēna Bērziņa informē, ka RPK piesaistīts finansu investors – uzņēmējs Andrejs Bezhmeļņickis, kas daudzus gadus veiksmīgi darbojies piena nozares biznesā Krievijā, NVS valstīs un starptautiskajos tirgos. Šobrīd uzņēmumā rezervētas akcijas, kas tiks pārdalītas pēc finanšu ieguldījuma uzņēmuma attīstībā.

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad RPK valde pagājušā gada nogalē vērsās pie padomes ar lūgumu piesaistīt uzņēmumam papildus finansu resursus, kas nepieciešami ražošanas attīstībai, lai uzņēmums spētu izvērst eksporta darbību Krievijas un NVS valstu tirgos. RPK padome nolēma attīstībai piesaistīt banku finansējumu un privāto kapitālu. RPK ir vairāk kā 600 akcionāru, tai skaitā uzņēmumi, pašvaldības, uzņēmuma darbinieki un zemnieki.

Iespējamā divu piena pārstrādes flagmaņu Rīgas piena kombināta (RPK) un Valmieras piena (VP) apvienošana nozarē izraisījusi pretrunīgu reakciju.

Daļa uzņēmumu pauž bažas, ka piens tiks nosmelts Krievijas vajadzībām un tādējādi pašmājās tas kļūs dārgāks. Tajā pašā laikā nozares koncentrēšanās tiek gaidīta jau sen, tas palīdzētu kļūt stiprākiem eksporta tirgos, un par piena deficītu jābīstas neesot, šodien vēsta laikraksts Diena.

Pirms kāda laika par RPK akcionāru kļuva Krievijas uzņēmējs Andrejs Bezhmeļņickis, kurš ir īpašnieks arī Krievijas lielākajā piena pārstrādes kompānijā Junimilk, kura savukārt apvienojusies ar franču gigantu Danone. VP savukārt pastarpināti pieder ekspolitiķa Andra Šķēles sievai un meitām. Lai ar pirms kāda laika izskanēja ziņa, ka uzņēmums esot pārdots, akcionāri to noliedza.

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Latvijas saldumu un piena produktu lielākie ražotāji – Laima un Rīgas piena kombināts saķīvējušies par preču zīmju piederību. RPK pauž, ka Laimai piederošās preču zīmes reģistrējis labu nodomu vadīts.

Saldumu ražotāja a/s Laima Rīgas apgabaltiesā iesniegusi prasību pret a/s Rīgas piena kombināts, jo tas kā piena produktu un bezalkoholisko dzērienu preču zīmes piereģistrējis konfekšu Miks, Vāverīte, Serenāde, Lācītis, Sarkanā Magone, Rudzupuķe, Hooper preču zīmes. Laima šīs preču zīmes reģistrējusi konfektēm, šokolādēm, konditorejas izstrādājumiem.

emLaima/em un emRīgas piena kombināts/em uz kara takas

RPK sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Rimševiča Db.lv pauda, ka uzņēmums vēlējies pasargāt Latvijā populāras preču zīmes no agresīviem ārvalstu tirgus spēlētājiem, kas nesen it kā esot atklājuši, ka iecerējuši burtiski iekarot Latvijas saldējuma tirgu.

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) un a/s Valmieras piens (VP) apvienošanās nav izraisījusi negatīvas sekas svaigpiena iepirkuma un piena produktu realizācijas tirgos, secinājusi Konkurences padome (KP).

Šā gada nogalē Konkurences padome (KP) noslēdza tirgus uzraudzību, kuras ietvaros pārbaudīja, vai pēc apvienošanās RPK un VP ievēro tiem piemērotos saistošos noteikumus, kā arī vērtēja apvienošanās ietekmi uz piena nozari. Pārbaudot piena kombinātu noslēgtos līgumus ar zemnieku saimniecībām, KP secināja, ka RPK un VP kopumā izpilda tiem noteiktos saistošos noteikumus par piegādātāju savlaicīgu brīdināšanu par līguma laušanu.

Līgumos iekļautie principi attiecībā uz svaigpiena iepirkšanas kritērijiem un bāzes cenām zemniekiem pamatā ir vienādi un RPK un VP svaigpiena iepirkuma cenas 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaugušas, secinājusi KP.

Konkurences padome vērtēs iespējamo Valmieras piena un Rīgas piena kombināta akciju apmaiņu.

Abi kombināti a/s Valmieras piens un a/s Rīgas piena kombināts (RPK) ir vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, kuru kopējie pārstrādes apjomi pērn bija ap 192,5 tūkstoši t piena jeb 40 % no pērn pārstrādei iepirktā piena apjoma.

Iespēju, ka divi Latvijas lielie piena pārstrādes uzņēmumi - ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošā Valmieras piena un Krievijas miljardiera Andreja Beshmeļņicka kontrolē esošā Rīgas piena kombināta (RPK) – apvienojoties varētu apmainīties ar akcijām, publiski paudis viens no RPK akcionāriem un padomes locekļiem Ivars Strautiņš.

Konkurences padomes (KP) pārstāve Inita Kabanova norādīja, ka KP sekos līdzi situācijas attīstībai un līdzko būs zināmas precīzākas darījuma detaļas, varēs lemt par turpmāko rīcību. Tomēr, pirms darījums ir noticis, izvērtēt, vai darījumam saskaņā ar Konkurences likumu ir nepieciešama KP atļauja, ir pašu uzņēmumu pienākums, viņa uzsvēra. Tādējādi, ja KP saņems minēto uzņēmumu ziņojumu par apvienošanos, tas tiks izvērtēts parastajā kārtībā un iestāde lems par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem, kas novērš apvienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci. Savukārt, ja darījums tiks veikts bez ziņošanas KP un tas atbildīs Konkurences likumā noteiktajiem kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai darījumam nepieciešama KP atļauja, padome varēs vērtēt notikušo apvienošanos pēc savas iniciatīvas, skaidroja KP pārstāve.

AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens jaunais apvienotais uzņēmums turpmāk strādās ar nosaukumu Food Union, šodien preses konferencē paziņoja uzņēmuma vadība.

Kā ziņots, Konkurences padome (KP) 9.maijā atļāvusi RPK un AS Valmieras piens apvienošanos, piemērojot vairākus nosacījumus, kas ļaus aizsargāt zemnieku, kā arī mazāko tirgotāju intereses. Noteikumi saistoši līdz 2015.gada 31.martam, savukārt apvienošanās jāpabeidz pusgada laikā.

Jau iepriekš apvienotā RPK un Valmieras piena uzņēmuma lielākais akcionārs Andrejs Beshmeļņickis atzina, ka pēc apvienošanās izveidosies koncerns, kas kļūs par «čempionu ar lielu eksporta potenciālu».

«Plānojam izveidot lielāko uzņēmumu nozarē, kas kļūs par sava veida čempionu ar lielu eksporta potenciālu, un tas ir izdevīgi visiem. Īstenosim plašu un mērķtiecīgu investīciju programmu. Uzņēmumu vadībai jāizstrādā apvienošanās plāns, lai, gadam beidzoties, būtu viens uzņēmums, un attiecīgi jau tagad jādomā par izmaksu samazināšanu,» sacīja Beshmeļņickis.

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Nespējot konkurēt ar augstajām piena iepirkuma cenām eksporta tirgos, Food Union pārtraucis siera ražošanu.

Nozares eksperti gan atzīst, ka šā lēmuma pamatā ir vietējā siera tirgus līdera akcionāru lēmumi, taču tirgu tas būtiski neietekmēšot. Tagad Food Union grupā ietilpstošais Rīgas Piena kombināts (RPK) siera rūpnīcu atklāja 2006. gada vasarā, kad rūpnīcas celtniecībā tika investēti 5.5 milj. Ls, no kuriem 1.2 milj. Ls bija ES fondu finansējums. Fabrikas maksimālā jauda bija 15 t siera dienā, ap 80 % no saražotā uzņēmums plānoja eksportēt. Pēc siera ražotnes ekspluatācijā tik nodota sūkalu rūpnīca, kas pārstrādāja pēc siera ražošanas radušās sūkalas - pārstrādājot 180 tūkstošus tonnu sūkalu gadā varēja iegūt 9 tūkstošus tonnu gatavā produkta. Šopavasar Food Union paziņoja, ka uzņēmuma stratēģiskā prioritāte ir saldējuma ražošana gan pašmāju, gan eksporta tirgiem.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija liecina, ka decembrī par vienu tonnu piena pārstrādes uzņēmumi zemniekiem maksāja vidēji 236,06 Ls/t, kas ir par 18,9 % vairāk nekā 2013. gada janvārī.

Ja salīdzina gada vidējo rādītāju – 2013. gads pret 2012. gadu, cenas palielinājums ir 11,3 %. Pērn kopumā pārstrādei iepirkti 735 tūkstoši t piena, kas ir par 2,42 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Ietekmē konkurētspēju

Zemnieki šobrīd par nodoto pienu saņem labu cenu, spriež eksperts. Tomēr pārstrādātājiem augstā iepirkuma cena iegriež un tas ietekmē konkurētspēju arī eksporta tirgos. Vidēji piena produktu izmaksās 70–80% veido piena iepirkuma cena. Tās kāpums par 18,9% gada laikā ir daudz, neviens piena produkts vairumtirdzniecības cenās nav sadārdzinājies par šādu apjomu, teic J. Šolks. Viņš paredz, ka nākotnē iespējama cenu samazināšanās. Šobrīd sviesta, saldā krējuma, siera tirdzniecība vairs nav tik apjomīga, kā tas bija 2013. gada nogalē. Kas būs tālāk, vēl esot grūti teikt. Jārēķinās, ka piens var palikt vairāk Ziemeļu puslodē, nāk pavasaris un vēl nevar zināt, kā veidosies piena cena. Tagad ir nogaidīšanas periods, vai industriālo piena produktu, neskaitot piena pulveri, realizācija piebremzēsies, kam var sekot cenu lejupslīde. J. Šolks cer, ka nebūs tik liela cenu samazinājuma kā 2008. gada beigās, bet tas, ka cenu svārstības gaidāmas, jau šobrīd esot skaidrs.

Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts, sacīja Trikātas KS direktors, jaundibinātā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas piens projekta vadītājs Raimonds Freimanis.

Viņš norādīja, ka Latvijā piena iepirkuma cenas pēdējos mēnešus ir bijušas ļoti stabilas un it kā esošais piena trūkums Latvijā to kāpumu nevarētu veicināt. «Īstermiņā [piena iepirkuma cenu izmaiņu] nebūs. Piena cena jau aptuveni astoņus mēnešus ir bijusi ļoti stabila. Tā drīzāk pēc mēneša vai diviem varētu mazliet samazināties. Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts,» uzsvēra Freimanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijas piena pārstrādātāju, tostarp Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) pārmetumi par piena eksportēšanu nav pamatoti. «Publiski mūs visu laiku kritizē šīs savienības [LPCS] vadītājs Šolka kungs. Piemēram, runājot par piena eksportu uz Lietuvu, viņš nepārtraukti publiski kritizē kooperatīvus. Taču ir jautājums – vai Latvijas piena pārstrādātāji gribētu nopirkt to pienu, kas aiziet uz Lietuvu, vai arī tā ir tikai kritika kritikas pēc? Ja viņi gribētu šo pienu nopirkt, sadarbību nekādi nevar veicināt, kādu visu laiku kritizējot. Es pieņemu, ka vienkārši kāds ir jākritizē kritikas pēc, un viss. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs savienības biedrs – Jēkabpils piena kombināts – ir viens no lielākajiem piena eksportētājam,» pavēstīja Trikātas KS direktors.

Pasaules piena tirgū piena ir vairāk, nekā pircēju – lielie ražotāji meklē jaunus noieta tirgus

A/s Rīgas piena kombināts (RPK), izpētot pasaules tirgus tendences, secina, ka pasaules piena tirgū šobrīd novērojama pārprodukcija un piena piedāvājums pēdējo trīs mēnešu laikā pārsniedz speciālistu prognozes. Tā, piemēram, saskaņā ar DairyCo Datum datiem Eiropas Savienībā (ES) piena piedāvājums kopumā ir audzis par 1.4% pēdējo trīs mēnešu laikā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada līdzīgu periodu, bet ASV tas ir audzis par 2.3%, Jaunzēlandē par 9.2%, Argentīnā par 11.3% un Austrālijā par 4.4%. Jāņem vērā, ka ES piena izlaides pieaugums ir panākts, pat neskatoties uz nesenu auksto laiku daudzviet Eiropā. RPK apkopotā informācija liecina, ka ES ietvaros 2011. gada decembrī pienotavām tika nodoti 11.2 miljoni t piena, kas saskaņā ar DairyCo Datum ir par 3.2% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielāko ražošanas pieaugumu uzrāda lielie ES ražotāji – Francija, Vācija un Polija.

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Jaunizveidotā uzņēmuma Food Union jaunā saldējuma zīmola Nu Fruit ražošanā ieguldīti 8.4 miljoni. latu.

«Ražošanas līnijās un saldētavās ieguldīti 8,4 miljoni latu. Ar šo līniju stundā var izgatavot 18 000 saldējumu uz kociņa, kur augļu sulas glazūras ātrai izveidei tiek izmantots šķidrais slāpeklis. Savukārt ar citu līniju var radīt 7200saldējumu uz kociņa ar augļu un ogu gabaliņiem. Šādai ražošanas līnijai nav līdzīgu Eiropā, sacīja Rīgas piena kombināta (RPK) un AS Valmieras piena apvienotā koncerna Food Union saldējumu kategorijas direktors Dmitrijs Dokins

Patlaban uzņēmums strādā pie vairāk nekā 30 zīmolu saldējumu uzlabošanas un jaunu zīmolu ieviešanas, lai nākamā gada vasaras sezonā palielinātu pārdošanas apjomu un paplašinātu eksporta tirgu Krievijā un NVS valstīs, vēsta nozare.lv.

A/s Rīgas Piena kombināts (RPK) reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir desmit miljoni Ls, liecina Lursoft dati.

Ķīlas devēja – RPK – pārstāvji ir uzņēmuma valdes locekle Svetlana Cimmere un RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa. Ķīlas ņēmējs ir a/s DNB banka, ko pārstāvēja Jānis Gainišelis un Jānis Teteris.

Jau vēstīts, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu ar nosaukumu Food Union. Food Union kopš pagājušā gada trīs jaunās piena produktu ražotnēs jau investējis 30 miljonus eiro jeb aptuveni 21 miljonu Ls. Tādējādi uz RPK bāzes izveidotas trīs jaunas ražotnes – saldējuma ražotne, kurā investēti 12 milj. eiro jeb aptuveni 8,4 milj. Ls, sviesta un krēmsiera ražotne, kurā investēti 18 milj. eiro (12,6 milj. Ls).

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) zemniecei Aijai Miezītei Bārbeles pagasta Dzintariņos dāvinās slaukšanas aparātu, jo līdz šim zemniece savas 12 govis divas reizes dienā slaukusi ar rokām.

Vidējais izslaukums no vienas govs šajā saimniecībā gadā sasniedz vidēji 6,3 tūkstošus tonnas un piena kvotas regulāri tiek pārpildītas. Piena kvalitāte ir laba, jo govis tiek barotas ar augstvērtīgu barību, informē RPK pārstāve Irēna Bērziņa. Aija Miezīte ar kombinātu sadarbojas daudzus gadus, kopš tika slēgts Bauskas piena kombināts, sadarbība ir stabila un abpusēji izdevīga.

RPK, apsekojot zemnieku saimniecības, konstatējis, ka dažās zemnieki savas govis, kas kopskaitā ir vairāk kā desmit, joprojām slauc ar rokām, tāpēc jau pagājušā gada decembrī tika lemts par slaukšanas aparātu dāvināšanu. Pagājušā gada decembrī pie jauna slaukšanas aparāta tika zemniece Valentīna Čekstere, kas slauca 11 govis ar rokām. Zemniece atzīst, ka, pateicoties Rīgas piena kombināta dāvanai ganāmpulku varēs palielināt līdz 25 piena devējām.

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) no 1. marta plāno piena iepirkuma cenu samazināt par trīs santīmiem kilogramā.

RPK sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča informēja, ka cenu plānots samazināt galvenokārt lielajiem piena ražotājiem. Patlaban vidējā piena iepirkuma cena par kilogramu ir 17 santīmi, ja uzņēmums to piegādā ar savu transportu un 18 santīmi, ja lauksaimnieki pienu kombinātam piegādā paši.

Šāds lēmums pieņemts, jo uzņēmums plāno samazināt produkcijas realizācijas cenas, un RPK ir lieli iepriekš saražotās produkcijas uzkrājumi eksporta problēmu dēļ.

Db jau vēstīja, ka RPK no 1.februāra pārtrauca piena iepirkumu no SIA Zeltalejas, kas nodarbojas ar piena savākšanu. Zeltaleja iepirka pienu no 150 piena ražotājiem Gulbenes un Alūksnes rajonā. Lielākā daļa no piena ražotājiem ir lielas saimniecības, to vidū arī saimniecības, kuru ganāmpulku izslaukums ir 40 tonnas dienā.