«Es gribu nodrošināt, lai Rail Baltica būtu izcils projekts, par ko katrs, kurš kaut kādā veidā tam ir pielicis roku, justos lepns»

To intervijā DB saka a/s RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Pēc intervijas viņa piebilst, ka iepriekš vairākus gadus centusies uzminēt, kādiem jauniem izaicinājumiem liktenis viņu gatavo, jo tāda sajūta bijusi. Tajā brīdī, kad tikusi uzrunāta Rail Baltica projektam, viņa sapratusi, ka šis izaicinājums ir klāt.

Kādas ir jūsu pilnvaras Rail Baltica projektā un kādi ir izaicinājumi katrā no šajā projektā iesaistītajām valstīm? Kā noris kopdarbība un kādi ir tās riski?

Es esmu šī kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Kopuzņēmumam ir trīs akcionāri – trīs firmas, kas tika radītas, lai pārstāvētu trīs Baltijas valstis. Mana atbildība ir par to, lai projekts notiktu pēc iespējas laikā un lai visas naudas, kas saistītas ar Rail Baltica izbūvi, tiktu atbilstoši ieguldītas, kontrolētas un lietderīgi izmantotas. Projekts pašreizējā stadijā sāksies Tallinā un beigsies uz Lietuvas–Polijas robežas, taču Eiropa paredz, ka šis ātrgaitas vilciens pa Eiropas platuma sliedēm ir no Helsinkiem līdz Berlīnei, tāpēc domāju, ka projekts ar laiku tiks paplašināts, piesaistot attiecīgus akcionārus. Runājot par šī projekta iespējām, uz tām var skatīties no putna lidojuma un redzēt pēc piecpadsmit gadiem realizētu vērienīgu projektu no Helsinkiem līdz Berlīnei. Var skatīties arī no katras atsevišķas valsts perspektīvas vai pat no dažādu ieinteresēto uzņēmēju grupu perspektīvas, un tad tā lielā māksla ir ļoti atšķirīgos uzskatus kopējā labuma vārdā savienot kopā.

Kā ir plānots, projektu realizēs viens kopīgs ģenerāluzņēmējs, vai tomēr katrā valstī būs savs galvenais projekta realizētājs?

Lai gan šis projekts ir sadalīts starp trim valstīm, iespējams, ka visam projektam būs viens kopīgs ģenerāluzņēmējs. RB Rail noteiks standartus un vadlīnijas tehniskam dizainam, centralizētus iepirkuma nosacījumus, lai gan pagaidām vēl notiek diskusijas par to, ko iepirkt kopīgi un ko ne. Arī par šī projekta operatoriem būs vēl sarunas, jo Rail Baltica ir viena no svarīgākām Ziemeļjūras–Baltijas transporta koridora attīstības sastāvdaļām. Eiropas Komisija uzskata par lietderīgu, ja šim projektam būtu viens operators. Es personīgi arī to uzskatu par visekonomiskāko un efektīvāko veidu, kā vairāk nekā 700 km garo transporta ceļu pārvaldīt. Pieņemu, ka ieskati šajā jautājumā dažādiem dzelzceļa uzņēmumiem ir pietiekami atšķirīgi, tomēr domāju, ka beigās nonāksim pie efektīvākā risinājuma.

Kā Rail Baltica pelnīs – no pasažieriem, kravām?

Ekonomisko scenāriju pašlaik vēl attīstām, bet šī projekta uzdevums noteikti nav zaudēt naudu; pirmie pētījumi norāda, ka Rail Baltica strādās ar peļņu. Pasažieru un kravu bizness noteikti būs jāsabalansē un, protams, kravu virzieni un apjomi ir galvenais arguments, uz ko skatās, šo projektu attīstot. Runājot par pasažieru plūsmām, ir jābūt reāliem. Domāju, ka pasažieru skaits varētu krietni pieaugt starp Baltijas galvaspilsētām, jo no Tallinas un Rīgu varēs nokļūt mazāk nekā divās stundās, līdzīgi arī no Rīgas uz Lietuvu, līdz ar to ir jautājums, vai vajadzīgas vēl kādas nozīmīgas stacijas pa vidu, kur vilcienam piestāt. Paredzu, ka pasažieru kustība pašās Baltijas valstīs krietni pieaugs un cilvēki pieradīs, ka ir iespējams ātrāk nonākt dažādās vietās. Gandrīz visi infrastruktūras projekti pierāda, ka pēc tam, kad tie ir uzbūvēti, dažādas aktivitātes ap tiem rodas pašas no sevis, kur tās pirms tam varbūt pat nevarēja iedomāties. Līdz ar to pēc 10–15 gadiem šis projekts radīs pilnīgi cita veida pieprasījumu un plūsmas vai ekonomisko aktivitāti, nekā tas ir šodien. Jāsaprot, ka šī projekta galvenie klienti šodien tikai piedzimst vai varbūt ir tikai dažus gadus veci.

Kā tie 422 miljoni eiro, ko šim projektam piešķir Eiropas Savienība, tiks sadalīti starp Baltijas valstīm?

Šī nauda jau tika piešķirta, balstoties uz konkrētiem iesniegumiem. Ap 30 miljoniem aizies uz Lietuvu, bet pārējais aptuveni proporcionāli sadalīsies starp Latviju un Igauniju.

Visu interviju Ar piezemēti spārnotām sajūtām lasiet 18. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra