Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

Lēti nekad labu zirgu neatdošu, saka ceturtās lielākās zirgaudzētavas Latvijā saimniece Iveta Janelsiņa

Pati bijusi jātniece, piedalījusies sacensībās, nu audzē šķirnes dzīvniekus un ar tiem iepazīstina arī bērnus no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

Zirgi Allažu vizītkarte ir vismaz kopš 1973. gada, kad te no Jaunpils pārnāca strādāt zirgkopībā un jāšanas sportā ar labu vārdu pazīstamā Austra Melbārde. Un sākās nopietns treniņu darbs. Tolaik arī 11 gadus vecajam meitēnam – I. Janelsiņai – iemirdzējās acis. Jau 46 gadus vecos notikumus Druvu saimniece tur gaišā atmiņā, jo Allažos bija spēcīga komanda un viņa arī sāka nopietni nodarboties ar jāšanas sportu. Arī tolaik bija pieejami labi zirgi, lai gan ne tik daudz ievesto no ārzemēm kā tagad. «Sporta meistara kandidātu es izpildīju, līdz meistaram drusku pietrūka,» teic I. Janelsiņa.

Gandrīz vai pašā Jelgavas centrā - praktiski pilsētas teritorijā, nedaudz aiz pils ir 70 ha lielā Pilssala. Tā ietilpst 352 ha plašajā Lielupes palieņu pļavu dabas liegumā, kam šāds statuss jau ir kopš 1999. gada. Liegums ir arī Eiropas mēroga aizsargājama teritorija Natura 2000, kas ir nozīmīgs Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīkls, kur mīt īpašas putnu sugas, sastopami reti augi un lepnie, skaistie savvaļas zirgi, kurus Dienai izrādījis teritorijas uzraugs Einārs Nordmanis.

Teritoriju apvij žogs, taču tā nav slēgta - vārtiņi vaļā, un pretī, stumjot savu braucamo, soļo velosipēdists, kas salu šķērsojis no pretējās puses. Tālumā manām sievieti, kas lasa kaut kādus augus, iespējams, zāļu tējām. Turpat netālu mierīgi ganās arī skaistuļu - savvaļas zirgu - bars, novēroto atstāsta laikraksts. Savvaļas zirgi tur ieradušies 2007. gadā no Nīderlandes. Pirmie Latvijā ievestie gan bija jau 1999. gadā Papē. E. Nordmanis lēsis, ka Latvijā varētu būt ap 44 vietām, kur sastopami savvaļas zirgi. Gan dabas liegumos, gan privātās teritorijās.

Sākotnēji Jelgavas pils salā bijuši vien 16, bet nu skaits sasniedzis 55 brašuļus, tai skaitā šopavasar piedzimušos kumeliņus. Zirgi tur nav priekam un izklaidēm, bet gan strādā kā ekoloģiskie zāles pļāvēji, vienlaikus nodrošinot arī augsnei dabisku mēslojumu. Zirgi ir ziņkārīgi, nav agresīvi, un cilvēku tuvums viņus neuztrauc.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Parasti izaugsmes treneri ar klientu strādā kabinetā, savukārt Nīderlandes Bert Hellinger institūta koučs Mariona Latūra (Marion Latour) konsultē gan kabinetā, gan stallī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

M. Latūra savā darbā novērojusi, ka nereti cilvēki ir sevi pazaudējuši un vēlas atkal savienoties, bet vairs nezina, kā to izdarīt. «Vajadzīga neliela palīdzība. Iesaistot zirgus, palīdzu cilvēkiem labāk saprast sevi un atklāt savu īsto potenciālu,» viņa saka. Runājot par to, kā sajust sevi labāk, speciāliste iesaka iet dabā un būt kontaktā ar zirgiem. Viņa uzskata, ka dzīvnieki šādiem mērķiem ļoti palīdz. «Zirgi labi palīdz noteikt, kāds ir cilvēka potenciāls. Barā var redzēt, ka līderis ļoti labi zina, kurš kurā jomā ir labs. Piemēram, kad ārā ir auksts, daži zirgi precīzi zina, kur atrast barību, un visi pārējie viņiem seko. Viņi rosina citiem atklāt savu potenciālu, arī cilvēkam. Te iesaistos es un «tulkoju», ko saka zirgs,» viņa stāsta.

Kalnienas Dzelzaviešos pirmo sastapām namatēvu Aivaru Biezo (52), kurš ar traktoru tīrīja ceļu, lai redakcijas automašīna varētu iebraukt pagalmā. «Tikai nebildējiet mani darba drēbēs! Citi nesapratīs, ka «biezais» arī strādā,» jokoja Aivars. Pagalmā mūs sagaidīja divi sargsuņi - rejoši Kaukāza aitu suņi. Mums pretī steidzās namamāte Iveta Sarmanova (41) ar vārdiem: «Jūs mazliet esat pasteigušies, cerēju, ka atbrauksiet vēlāk. Tad es būtu jau ceļa pagriezienā jūs sagaidījusi, lai izvizinātu ragavās zirga pajūgā līdz Dzelzaviešiem,» viņa smaidot teica un piebilda, ka tas jau nekas, gan mēs tāpat visu paspēsim izbaudīt, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Dzelzavieši ir ciemošanās vieta tūristiem, kurus interesē lauki.

«Es visu, visu protu. Bērnības vasaras pavadīju pie vecmāmiņas Latgalē, kur mums bija viss tas pats, kas šodien ir Dzelzaviešos. Bērnības sapnis bija, ka reiz man būs mājiņa meža vidū un daudz dažādu mājdzīvnieku. Aivars ir piepildījis manu bērnības sapni,» sacīja Iveta. Uz dzīvi Dzelzaviešos viņi pārcēlās abi reizē, nopērkot šo īpašumu. Tur ir viss, ko Iveta vēlējusies, - astoņi šķirnes zirgi, deviņi šķirnes suņi, pilna kūts ar dažādiem mājdzīvniekiem. «Man pat ir bail sapņot vēl par kaut ko, jo visi mani sapņi piepildās,» saka Iveta.

Viena no tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm – zirgaudzēšana – patlaban piedzīvo brīdi, kad profesionalitāte ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Jo bagātāka valsts, jo vairāk zirgu. šī sakarība ir spēkā arī mūsdienās, pārliecināts Juris Astičs, 3 vītolu staļļi vadītājs

Juris Astičs secina: «Vērtējot pēc šāda kritērija, Latvijas bagātākā daļa ir pie mums, Latgalē, jo te ir visvairāk zirgu – ap 4000. Otra bagātākā vieta – Rīgas apkārtne, kur mīt ap 2000 rikšotāju.»

Latvijā kopumā ir ap 11 tūkstošiem zirgu. Visi – šķirnes, sporta, darba, jauni, veci. Diem- žēl to skaitam arvien ir tendence samazināties. Palie- linoties to cilvēku skaits, kas iegādājas sev vienu zirgu, taču nevis darbam, bet priekam, izvēlas zirgu kā gleznu, teic staļļu vadītājs.

Nosacīti zirgus varot iedalīt trijās daļās, skaidro J. Astičs. Apmēram puse ir tā sauktie praktiski pielietojamie zirgi, kurus nodarbina tūrisma nozarē, pasākumu rīkošanas biznesā, veselības uzlabošanai, mājsaimniecībā u.c. 25% ir tādu, kurus iegādājas turīgi ļaudis un tur zirgu staļļos pie profesionāla kopēja, apciemojot rikšotāju retumis. Atlikusī ceturtdaļa ir augstas kvalitātes sporta zirgi un zirgi tirdzniecībai. Speciālists vērtē, ka no tiem Latvijas līmenim augsti profesionāli ir daži simti, starptautiskā līmenī vērtīgi daži desmiti.

Pirmdien reģionālo laikrakstu Kursas Laiks uz Rucavas–Papes ceļa apturējuši savvaļas zirgi, kuri vasarās parasti atrodas nožogojumā. Pasaules Dabas fonda pārstāvis Ints Mednis apgalvo, ka līdz ar salu aizsalušas ūdenstilpnes un zirgiem iespējams žogus apiet.

«Gan savvaļas zirgus, gan govis, kuri atrodas nožogojumā, piebaro, tādēļ dzīvnieki vienmēr atgriežas pie barības. Mums nav nepieciešams viņus īpaši dzīt atpakaļ, viņi paši atgriežas, jo ārpus nožogojuma barības nav,» apgalvo I. Mednis.

Līdz ar salu ūdenstilpes, kas norobežoja piekļuvi Papes ceļam, ir aizsalušas un savvaļas zirgi brīvi pastaigājas pa ceļu un otrpus tā, Kursas Laiks novēroja uz vietas. Līdz šim ceļu satiksmes negadījumi, kuri būtu notikuši ārpus nožogojuma izkļuvušu zirgu dēļ, nav bijuši, apgalvo I. Mednis.

Atpūta un rehabilitācija zirga mugurā Latvijā ir gana populāra nodarbe, pēdējos gados attīstījies jāšanas sports, zirgs ir kļuvis par palīgu līderības prasmju apgūšanā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā zirgu audzēšana pamatā ir saistīta ar jāšanas sportu, kas, kā atzīst Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus, valstī ir augstā līmenī. Šajās dienās uz Lasvegasu, kur notiks pasaules kausa fināls šķēršļu pārvarēšanā, kopā ar saviem zirgiem, dosies divi Latvijas sportisti.

Auto cenā

Latvijā jāšanas sports kļūst populārāks, konstatē A. Blaus. Pašlaik Latvijā ar jāšanas sportu gan profesionālā, gan amatieru līmenī nodarbojas vairāk nekā 800 sportistu, ir aptuveni 100 jāšanas skolas. Kopumā mūsu valstī ir aptuveni 12 tūkstoši zirgu, no kuriem divi tūkstoši ir sporta zirgi. Ļoti labs sporta zirgs Latvijā maksā aptuveni 30 līdz 50 tūkstošus eiro, bet citviet pasaulē ir sporta zirgi, kuru cena sasniedz pusmiljonu eiro. Viņš gan nepiekrīt stereotipam, ka jāšanas sports ir dārgs prieks, norādot, ka Latvijā ir ļoti plašas iespējas nodarboties ar to, turklāt labu zirgu varot iegādāties arī par 3 līdz 5 tūkstošiem eiro.

Mana pieredze Kad citi ņēma milzu kredītus, saimniecības Dižglābas īpašnieki iztika ar mazumiņu un saviem spēkiem, tagad tas ir attaisnojies.

Dižglābas ir neliela saimniecība, kas pieder Celovu ģimenei. Sieva Agnese saimnieko mājās, vīrs Māris papildus strādā arī algotu darbu. Peļņu saimniecībai dod zirgi un gaļas liellopi. Daudzus gadus visi brīvie līdzekļi (peļņa, daļa vīra algas) ieguldīti saimniecības attīstībā, lopu un tehnikas iegādē. Saimniece pārliecināta, ka tieši tāpēc šos gadus ar savu mazo saimniecību izdevies izdzīvot un sasniegt zināmu stabilitāti.

Uz priekšu - palēnām

«Pareizi vien bija, ka netrakojām ar milzu vērienu, jo tagad, kad citiem beigušies treknie gadi, mums pat sācis iet labāk, nekā agrāk. Pēdējos divos gados varam pamazām baudīt peļņu, ko dod saimniecība. Paremontējam māju, uzbūvējām atpūtas namiņu viesiem, atļaujamies nolīgt strādnieku. Daudzi savulaik iekrita uz solījumiem,» spriež Agnese. «Bankas naudu deva, visi sapirkās dārgu tehniku, šķirnes ganāmpulkus un pieņēma darbiniekus. Sak, nauda nāk! Nekā! Mēs iztikām ar veco krievu tehniku.» Par veiksmīgu saimniece uzskata arī izvēli nebalstīties tikai uz vienu jomu: «Mūsu valstī nav tādas stabilitātes. Vienā brīdī izdevīgi turēt zirgus, otrā - cūkas vai vistas. Labāk, ja neliela saimniecība ir daudzpusīga.»

Vienā no lielākajām un vecākajām Latvijas zirgaudzētavā kūsā dzīvība – āra aplokos ganās ķēves ar kumeliņiem, manēžā notiek jāšanas treniņi, bet jaunuzceltajā karuselī pēc fiziskajām aktivitātēm braši atsoļo sporta zirgi.

Burtnieku zirgaudzētava ir dibināta 1941. gadā, kad ir uzbūvēti staļļi, 1999. gadā tā tika pārveidota par SIA Burtnieku zirgaudzētava. Laikā, kad tā piedzīvoja ziedu laikus, uzņēmumu vadīja Valda un Jānis Juraši. Pēc viņu aiziešanas aizsaulē, zirgaudzētava piedzīvoja visnotaļ grūtus laikus, jo saimniekošanu bija pārņēmis vecākais dēls, kuram tā padevusies ne pārāk veiksmīgi. Tagad jau sešus gadus uzņēmuma vadības groži ir jaunākā dēla – Jāņa Juraša un viņa sievas Ilonas rokās. Pateicoties viņu apņēmībai un darba spējām, kā arī mīlestībai pret zirgiem, saimniecībā ir atjaunots ievērojamais zirgus skaits un gleznainā vietā – pašā Burtnieku ezera krastā plānots atjaunot Burtnieku kausa konkursa izcīņas tradīciju un jau nākamgad rīkot sacensības.

Trīs jauni cilvēki, trīs zirgi, neviena kredīta — tāda ir nesen dibinātās SIA Jautrie zirgi biznesa ideja, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Uzņēmums piedāvā izklaides braucienus zirgam mugurā, atsperratos un kamanās ziemā.

«Sākumā bija vēlme nodarboties ar to, kas pašiem ļoti patīk,» stāstījusi uzņēmuma pārstāve Silva Lakša. Iegādāts viens zirgs, bet, lai dzīvniekam būtu jautrāk, sameklēts otrs. Viņa saimnieks piekritis darījumam ar noteikumu, ka līdzi ņem vēl vienu. Drīz vien jauno uzņēmēju pagalmā ganījās Rezēda, Arda un Vektro. Silva esot tā, kura «piebremzējot» vīra Ilmāra neprātīgās idejas. Pati ar zirgiem nodarbojusies no piecu gadu vecuma, kad dzīvoja Pilskalnes pusē, savukārt pērn trenējusies pie profesionālas treneres konkurā jeb lēkšanā ar zirgu pāri šķēršļiem.

Aizvadītajā mēnesī rosība bija vērojama Stukmaņu muižā Klintaines pagastā — sākta apkārtnes sakārtošana, izremontēts stallis, un pļavās ganās zirgi, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Pirms diviem gadiem muižu no tās iepriekšējiem īpašniekiem iegādājās Karstens Šute no Vācijas, kurš pēdējos gados ar dzīvesbiedri Ievu Pļavnieci dzīvoja un strādāja Austrālijā. Tur viņi satikušies, bet nākotnei tomēr meklējuši vietu tuvāk savām saknēm — lai tā būtu piemērota abiem. Tā kā Ievas ģimene dzīvoja Latvijā, bet Karstenu ar Vāciju nekas daudz nesaistīja, nolēmuši pārcelties uz Latviju.

Iepriekš viņi apskatījuši arī citas vēsturiskas ēkas Latvijā, bet dažas bijušas ļoti sliktā kārtībā. Reiz braucot garām Stukmaņiem, muiža iekritusi sirdī abiem. Sākumā iegādātas divas ēkas, un pamazām piepirkti klāt citi īpašumi, lai viss muižas komplekss būtu vienots. Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā priecājas, ka tam tagad ir viens īpašnieks.

ASV, Lasvegasā, no 15. līdz 19. aprīlim notika Pasaules kausa finālsacensības jātniekiem šķēršļu pārvarēšanā. Pirmo reizi šāda līmeņa sacīkstēs Latvijas jātnieks piedalījās ar ķēvi, kas dzimusi Latvijā – Vecumnieku novada Kurmenes pagasta zirgaudzētavā «Zviedru birzes zirgi», vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Latviju pārstāvēja Andis Vārna ar Kurmenē augušo ķēvi, kuras vārds «KS Coradine», bet ikdienā viņu sauc par Koradini, kā arī Kristaps Neretnieks. A. Vārna ieguva 29. vietu, K. Neretnieks – 36. vietu starp 40 labākajiem jātniekiem no 18 valstīm. «Tas līdz šim ir lielākais panākums Latvijas jāšanas sporta vēsturē,» atzīst Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus. Lai nokļūtu uz Pasaules kausu, pirms tam A. Vārnam bija jāuzvar vairākās starptautiska mēroga sacensībās, arī Zviedrijā, Krievijā, Polijā.

Par sasniegumu nebeidz priecāties zirgaudzētavas «Zviedru birzes zirgi» darbinieki. Zirgaudzētavas darbiniece Ildze Mašinska pastāstīja, ka zirgu A. Vārna iegādājies sadarbībā ar uzņēmumu «Kurzemes sēklas». Tāpēc arī pirms vārda liek burtus KS.

Labākā dzīvē aizbraukušie «atsitas» Londonas būvlaukumos

Londonas Karaliskā tiesa aprīlī uz septiņiem gadiem cietumā notiesājusi rumāņu vergturi, kurš kādā demontāžas objektā paverdzināja 15 strādniekus. Kāda tam saistība ar Latviju? Tāda, ka Londonas nekustamo īpašumu tirgū pašlaik ieplūst milzīga nauda, tostarp Krievijas miljardieriem piederoša, un būvlaukumos ir daudz mūsu tautiešu, kas svešumā devušies labākas dzīves meklējumos, bet realitātē sastopas ar pazemojumiem, meliem un vilšanos. Arī tāda ir emigrācijas seja.

Dodoties projām no Latvijas, daudzi savai zemei velta skarbus vārdus: cilvēki ir «ne tādi», valdība – «ne tāda», darba devēji skopi. Pat ziema un vasara – nekāda. Un tad viņi aizbrauc uz «normālu» valsti, piemēram, Angliju. Kāds varbūt arī sāk savu jauno, skaisto un bagāto dzīvi jau ar pirmo dienu, taču lielai daļai vispirms jāpiedzīvo smags kritiens. Izrādās, ka tā «normālā» valsts pret imigrantiem izturas pat ļoti skarbi. Nule Lielbritānijā publicēts plašs pētījums par vienu no iecienītākajām darba nozarēm – būvniecību – vienā no populārākajiem Austrumeiropas viesstrādnieku galamērķiem – Londonā. Tur skaistai un bagātai dzīvei nepieciešams īpašs rūdījums un iemaņas. Ne katram izdodas, un šo pieredzi ir vērts popularizēt. Varbūt kādam tā būs iespēja atgriezties mājās vai neaizbraukt, jo nekur taču nav tik labi...

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Rumāņu mazcenas krosovers Dacia Duster ir kā darba apģērbs, ko nav bailes saburzīt, sašmulēt vai pat saplēst. Ja tas arī notiks, nebūs liela bēda, jo tas tak ir darba apģērbs.

Dacia Duster nav auto, ko apjūsmot, tas ir darba instruments, kas noder ikdienā, turklāt nemaksā dārgi. Tas ir tas, kas Latvijā un pārējās postpadomju valstīs tiek vērtēts visaugstāk, proti, cena. Šāda taktika atmaksājas ar uzviju, jo salīdzinājumā kaut vai ar alianses partnera Renault pasažieru modeļiem, kas negribīgi pamet autosalona telpas, Dacia Duster par pircēju trūkumu neuztraucas. Patiesībā pieprasījums joprojām ir lielāks nekā piedāvājums, attiecīgi Dacia Duster tīkotāji joprojām ir spiesti stāvēt rindā un pacietīgi gaidīt.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Cena un daudzfunkcionālais pielietojums ir divi iedarbīgākie Dacia Duster argumenti. Jauns krosovers pat ar sulīgu aprīkojumu par 15 tūkst. eiro? Izklausās neticami, bet tas ir iespējams. Attiecīgi ne tikai mežizstrādes uzņēmumi, zemnieku saimniecības vai apsardzes firmas un cita veida kompānijas labprāt dod priekšroku Dacia Duster. Rumāņu mazcenas krosoveru ļoti iecienījušas privātpersonas, turklāt ne tikai no lauku reģioniem, bet arī pilsētām. Vēl viena stabila Dacia Duster pircēju auditorija ir pensionāri. «Augstāk sēdi, tālāk redzi» koncepcija komplektā ar draudzīgo cenu ir tas, kas patīk, turklāt Dacia tirgotājiem par prieku šie pircēji neķēpājas ar līzingu, bet auto pērk pašu spēkiem. Pēc Dacia tirgotāju stāstītā, ne tikai pensionāri, bet arī pārējā privātpersonu masa spēj par automašīnu norēķināties paši un neizmantot līzingu kompāniju atbalstu. Pat, apaugot ar dažādām noderīgām ekstrām, proti, multifunkcionālu stūri, Media Nav Evolution multimediju sistēmu, kruīza kontroli ar ātruma ierobežotāju, daudzskatu kameru sistēmu, LED dienas gaitas lukturiem u.c. labumiem, Dacia Duster maksās 14 450 eiro. Tas ir neapgāžams arguments pircēju piesaistei. Skaidrs, ka viss nav zelts, kas spīd. Multimediju sistēmas ekrānu, kā arī kameru izšķirtspēja ir draņķīga, tostarp arī LED dienas gaismas diožu virtene ir veidota, strikti ievērojot ierobežoto budžetu. Dacia Duster ir vienkāršs auto vienkāršiem cilvēkiem, ja saimniecībā vajag lētu krosoveru, kurš būs uzticams atbalsts ikdienas darbos, turklāt mīlēs braukt pa grants seguma ceļiem, tad pretinieku rumānim nav.

Iepirkšanās Latvijas iedzīvotājiem izraisa stresu, pirkumi tiek veikti ātri un bez saraksta. Ziemassvētku dāvanas tiek pirktas pēdējā brīdī, paļaujoties uz sajūtām. Paradumi liecina par liekiem tēriņiem, tādēļ eksperti iesaka, kā mainīt ikdienas iepirkšanās paradumus un pieeju Ziemassvētku dāvanām.

Sešās valstīs Čehijā, Ungārijā, Polijā, Krievijā, Rumānijā un Latvijā GE Money Bank izpētījis iedzīvotāju iepirkšanās paradumus ikdienā (pārtika, dzērieni, mājsaimniecības preces) un Ziemassvētkos.

32% Latvijas iedzīvotāju un 32% čehu ikdienas iepirkšanās kopumā izraisa stresu, bet toties nav izveidojusies atkarība no iepirkšanās, kamēr Krievijā no tās ir atkarīgs teju katrs ceturtais iedzīvotājs. Starp visām valstīm, Latvijā iepirkšanos visvairāk uztver kā lieka laika tērēšanu. Līdzīgos uzskatos ir arī 27% čehu un 26% poļu, bet Krievijā un Rumānijā to uztver vairāk, kā hobiju un atslodzi.

Ikdienā iepērkamies bieži, ātri un bez saraksta

Nule kā atklātībai nodotas pirmā rumāņu SUV klases modeļa Dacia Duster oficiālās fotogrāfijas. Paredzams, ka 2010. gadā Dacia Duster nonāks tirdzniecībā, un tā bāzes modeļa cena nepārsniegšot 11 tūkst. eiro.

2009. gadā Ženēvas autoizstādē izrādītais Dacia Duster konceptauto izpelnījās milzīgu ekspertu un klientu atsaucību, tādēļ franču Renault piederošais rumāņu uzņēmums nevilcinoties ķērās pie sērijveida modeļa izstrādes. Iespējams, ka jau 2010. gada Ženēvas autoizstādē Dacia Duster atgriezīsies kā sērijveida modelis.

Kā jau iepriekš tika solīts, 4.25 metrus garais Dacia Duster būs pieejams gan pilnpiedziņas, gan priekšpiedziņas versijā. Pagaidām ir zināms, ka kompaktais SUV tiks pie diviem benzīnmotoriem - 1.6 litru 110 ZS, kā arī divlitrīga 140 ZS jaudīga benzīnmotora. Dīzeļdzinēju cienītājiem galdā tiks celti arī divi spēka agregāti – 1.6 litru 110 ZS jaudīgais dīzelis, kā arī 1.9 litru dīzeļmotors, kurš attīstīs 130 ZS lielu jaudu.

Kamēr lielākajai daļai Eiropas autoražotāju aprīlī ražošanas apjomi ir strauji samazinājušies, rumāņu mazcenas ražotājs Dacia var priecāties, jo ražošanas jaudas aprīlī pieaugušas par 68.9 %, vēsta Automotive news Europe.

Kopumā Eiropas ražošanas jaudas aprīlī ir samazinājušās par 35.9%. Visgrūtāk šajos laikos klājas premium klases zīmoliem Daimler, BMW, Jaguar, Audi. Turpretim ņemot vērā Vācijas, Itālijas, Francijas, Lielbritānijas un Spānijas valsts atbalsta programmas, kas stimulē jaunu auto pārdošanu, labi veicas ekonomiskās klases spēkratiem, piemēram, rumāņu Dacia, kurai ražošanas apjomi aprīlī uzlēkuši teju par 70 %. Popularitātes ziņā ārpus konkurences šobrīd ir jaunais piecdurvju hečbeks Dacia Sandero, pēc kura daudzviet klienti esot izveidojuši garas rindas.

Paredzams, ka 2010. gadā rumāņu mazcenas automobiļu ražotājs Dacia tirgū laidīs jauno SUV klases braucamrīku Dacia Duster. Nonākot tirdzniecībā, Duster bāzes modeļa cena nepārsniegšot 15 tūkst. eiro, vēsta Auto Motor und Sport.

2009. gadā Ženēvas autoizstādē izrādītais Dacia Duster konceptauto izpelnījās milzīgu ekspertu un klientu atsaucību, tādēļ franču Renault piederošais rumāņu uzņēmums nevilcinoties ir ķēries pie sērijveida modeļa izstrādes. Kā jau iepriekš tika solīts, 4.25 metrus garais Dacia Duster būs pieejams gan pilnpiedziņas, gan priekšpiedziņas versijā.

Visticamāk, ka sērijveida modelī neieraudzīsim daudzas ekstras, piemēram, sānu durvju atvēršanas koncepciju bez ierastā centrālā jumta balsta, taču galvenajos vilcienos ražotājs sola, ka sērijveida auto būšot līdzīgs prototipam. Pagaidām ir zināms, ka kompaktais SUV tiks pie diviem benzīnmotoriem - 1.6 litru 110 ZS, kā arī divlitrīga 140 ZS jaudīga benzīnmotora. Dīzeļdzinēju cienītājiem galdā tiks celti arī divi spēka agregāti – 1.6 litru 110 ZS jaudīgais dīzelis, kā arī 1.9 litru dīzeļmotors, kurš attīstīs 130 ZS lielu jaudu.

Liepājas Reģionālās slimnīcas mediķiem sadarbojoties ar apdrošinātājiem, dzimtenē nogādāts rumāņu tautības strādnieks, kurš cieta nopietnā nelaimes gadījumā a/s Liepājas metalurgs rekonstrukcijā.

Laikraksts Kurzemes Vārds raksta, ka 23. aprīlī Liepājas metalurgā strādājošās Rumānijas kompānijas Rebel S.I.R. Company strādniekam no liela augstuma uz galvas uzkrita siltināšanas panelis.

Cietušajam traumēta gan galva, gan mugurkauls – lauzti kakla skriemeļi. Jau pirmajā naktī neiroķirugs izoperējis smadzenēs iedzītu kaula gabalu, pēc tam cietušais ilgi turēts mākslīgā komā. 9. maijā viņš modināts, tomēr stāvoklis joprojām esot smags.

Rumāņu strādnieks ir apdrošināts. Tādēļ svētdien paziņots, ka pēc viņa ieradīsies speciāls lidaparāts no Diseldorfas (Vācijā) – reaktīvā kanādiešu lidmašīna Learjet 35a. Reģionālās slimnīcas mediķu brigāde pacientu sagatavojusi pārvešanai, aizvedusi uz lidostu un nodevusi vācu mediķu rokās. Lidaparāts ap sešiem vakarā izlidojis no Liepājas un astoņos vakarā nolaidies Timišoārā – pilsētā Rumānijas galējos rietumos Banatas apgabalā.