2012.gada deviņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspils pilsētā sasniedza 86 milj. Ls jeb par 51% vairāk nekā 2011.gada deviņos mēnešos.

Ventspils pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma ierindojas 4.vietā aiz Rīgas, Liepājas un Daugavpils, atsaucoties uz statistikas datiem, norāda Ventspils domes ekonomikas nodaļas vadītājs Laimonis Strujevičs.

Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms pieaudzis par 51%. Ventspils pilsēta apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma dinamikā starp republikas pilsētām ieņēma 1.vietu (vidējais pieaugums Latvijā 13%, Liepājā 30%, Jelgavā 19%, Daugavpilī 12%, Rīgā 9%, Valmierā 9%, Jūrmalā 4% un Jēkabpilī 1%).

Ventspils pilsētā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju 2012.gada deviņos mēnešos sasniedza Ls 2259. Republikas pilsētu grupā pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma uz 1 iedzīvotāju Ventspils ierindojas 3.vietā aiz Liepājas un Valmieras. Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju Ventspilī pieaugusi 1.5 reizes.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, rūpniecības nozares ražošanas apjomi Latvijā sasniedza 20,5% pieaugumu (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), ko ietekmēja 2020. gada aprīļa mēneša zemā bāze, kad rūpniecības nozari skāra pandēmijas izraisītās sekas un rūpniecības nozare uzrādīja apjomu kritumu par 9,2%, informē Finanšu ministrija.

Pozitīvu ietekmi šogad devusi pandēmijas situācijas uzlabošanās Eiropas Savienībā (ES), kas savukārt stimulē rūpniecību un citus ekonomiskos procesus tās dalībvalstīs.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka apstrādes rūpniecībā, kas ir lielākā rūpniecības nozare Latvijā, reģistrēts pieaugums par 20,3% pret pērnā gada aprīli, kamēr ieguves rūpniecībā saražotie apjomi sasniedza 15% pieaugumu, bet saražotie elektroenerģijas un gāzes apjomi palielinājušies par 23,1%.

Augsti pieauguma tempi pret pērnā gada aprīli vērojami gandrīz visās apstrādes rūpniecības preču grupās: būvmateriālu saražotajos apjomos (+31,5%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+24,3%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā pieaugums par 34,0%, kā arī mēbeļu ražošanas pieaugums sasniedz 40,6%. Saražotās pārtikas un dzērienu pieaugumu apjomi pieauguši attiecīgi par 7,3% un 22,6%. Ievērojams pieaugums arī tekstilizstrādājumu (+50,1) un apģērbu (+28%) saražotajos apjomos. Papīra un poligrāfijas nozarēs pieaugumi attiecīgi 10,2% un 26,5%. Arī ķīmiskās vielas un to produktu ražošana palielinājusies par 17,9%. Vienīgā preču grupa, kas uzrādījusi saražoto apjumu kritumu, ir elektrisko iekārtu ražošana (-4,5%), ko noteica pērnā gada augstā bāze, kad šī preču grupa uzrādīja ražošanas pieaugumu tempu, kamēr pārējās preču grupās bija vērojams ievērojams saražoto apjomu samazinājums.

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

2012.gada deviņos mēnešos Liepājas apstrādes rūpniecības uzņēmumu rūpniecības preču izlaides apjoms naudas izteiksmē sasniedz 99.4% no visa 2011.gada apstrādes rūpniecības preču izlaides apjoma.

Savukārt realizēto preču apjoms šajā laika periodā ir par 8.4 milj. Ls jeb par 2.5% vairāk nekā 2011.gadā kopā realizēto preču apjoms.

2012.gada deviņos mēnešos Liepājā rūpniecības produkcija saražota par 328.3 milj. Ls (10.3% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011.gada deviņu mēnešu periodu, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms palielinājies par 75.9 milj. Ls jeb par 30.1%.

Liepājā aug rūpniecība

Liepājas apstrādes rūpniecības uzņēmumu rūpniecības preču izlaides apjoms naudas izteiksmē šā gada deviņos mēnešos sasniedz 99.4% no visa 2011.gada apstrādes rūpniecības preču izlaides apjoma.

Realizētās rūpniecības produkcijas apjoms 2012.gada deviņos mēnešos bija 344.2 milj. Ls (10.6% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011.gada deviņiem mēnešiem, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 86.7 milj. Ls jeb par 33.6%.

Pagājušajā gadā vislielākie eksporta pieauguma tempi bijuši uz Krieviju un Poliju, gada laikā kāpinot apjomus par vairāk nekā 50%.

Kopumā, salīdzinot ar 2009.gadu, Latvijas situācija starptautiskajā preču tirdzniecībā esot manāmi uzlabojusies, norāda Finanšu ministrija. Pērn augstie eksporta apjomi ne tikai kompensējuši 2009. gada kritumu, faktiskajās cenās pieaugot par 29,5%, bet arī par 5,4% pārsniedza 2008. gada līmeni. Būtiskākais eksporta pieaugums 2010.gadā bijis koksnei, metālam, plastmasai un papīra izstrādājumiem.

Pagājušajā gadā ievērojama izaugsme bijusi rūpniecības nozarē, kas radījusi papildu pieprasījumu pēc importa precēm, tai skaitā pēc investīciju precēm, enerģētikas resursiem un rūpniecības izejvielām.

Ministrija atzīmē, ka gada otrajā pusē importa pieauguma tempi, uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei un iekšējam patēriņam, paātrinājušies, kā rezultātā gadā kopumā imports pieaudzis par 24%. Būtiskākais importa kāpums bija mehānismiem un elektroprecēm, parastajiem metāliem, plastmasas izstrādājumiem un minerālajam kurināmam.

Augustā Latvijas eksports turpinājis uzrādīt pārliecinošu sniegumu un tā apjoms sasniedzis visu laiku augstāko līmeni. Tiesa gan, eksperti brīdina, ka pieauguma tempi bremzēsies.

Šodienas Centrālās statistikas pārvaldes dati atklājuši, ka Latvijas augusta eksporta apjoms sasniedzis 534.6 milj. latu, kas ir līdz šim lielākais Latvijas preču eksporta apjoms vienā mēnesī. Savukārt kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2011. gada augustā bija 1187,4 milj. latu, kas ir par 4,9% jeb 55,8 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 23% jeb 222,2 milj. latu vairāk nekā 2010. gada augustā. Augusta dati liecina, ka gada laikā eksports audzis par 27%, bet imports par 20%. Gada astoņos mēnešos – no janvāra līdz augustam eksports ir palielinājies par 33,3% jeb 958 milj. Ls līdz 3837.2 milj. Ls, bet importa apjomi - par 32,9% jeb 1182,4 milj. Ls līdz 4772,9 milj. Ls.

Gada griezumā apstrādes rūpniecības pieaugums pārsniedzis 20% atzīmi, un sagaidāms, ka tas turpinās vēl pieaugt līdz novembrim, kurā vairs nebūs tik izdevīga salīdzinājuma bāze. Apstrādes rūpniecība jau ir sasniegusi trekno gadu līmeni, augustā izlaide pārsniedza 2005.gada vidējo līmeni — pirmo reizi kopš 2008.gada jūlija, komentējot jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes datus, norāda DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Viņš gan uzsver, ka ievērojami ir mainījusies rūpniecības izlaides struktūra, proti, salīdzinoši zemāki apjomi vēl ir no vietējā pieprasījuma atkarīgajā pārtikas un nemetālisko minerālu (galvenokārt būvmateriālu) ražošanā, bet pieaugums ir tādās uz eksportu vērstās jomās kā kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība, metālizstrādājumi, elektronika, elektriskās iekārtas.

«Domājams, ka par spīti zemajam «starta punktam» IKP kritums 2010.gadā kopumā būs pavisam neliels un nepārsniegs 1%, kas ļaus vēl vairāk samazināt nepieciešamo budžeta konsolidācijas apjomu, kam savukārt būs pozitīva ietekme uz nākamā gada ekonomikas dinamiku,» norāda DnB NORD eksperts, kurš prognozē, ka apstrādes rūpniecības pieaugums turpināsies vēl līdz novembrim, kurā vairs nebūs tik izdevīga salīdzinājuma bāze.

http://www.db.lv/images/article/2009/03/06/411c48a5-bcad-465c-b494-7c8448dbe694.jpg

Ieva Vēja, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste

Rūpniecības lejupslīde Latvijā kļūst arvien straujāka un janvārī gada krituma temps palielinājies jau līdz 23.9%, tostarp apstrādes rūpniecība sarukusi par 27.2%. Iepriekšējā mēnesī šis kritums bija gandrīz par desmit procentpunktiem mazāks.

Latvijas lielākās apstrādes rūpniecības nozares – pārtikas rūpniecība, kā arī koksnes un koka izstrādājumu ražošana – janvārī samazinājušās attiecīgi par 13.7% un 35.9%, bet pats lielākais kritums bijis tekstilizstrādājumu ražošanā – par 46.3%, kas arī ir visai likumsakarīgi, ņemot vērā konkurenci ar lētajiem Ķīnas ražotājiem. Ja lejupslīde kokrūpniecībā saistās galvenokārt ar nekustamā īpašuma krīzi un būvniecības apsīkumu Latvijā un pasaulē, tad pārtikas rūpniecības samazināšanās norāda arī uz Latvijas patērētāju izvēli, ko iepriekš atspoguļoja DnB NORD Latvijas Barometra dati, kas apliecināja, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlētos lētāku importēto preci, kamēr Latvijas precei priekšroku dotu tikai 17%.

2009. gada janvārī, salīdzinot ar 2008. gada decembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 11.2%.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi sarukuši par 3.7%, apstrādes rūpniecībā - par 12.9% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 4.2%. Lielākais ražošanas apjoma kritums bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 53.6%, citu transporta līdzekļu ražošanā (kuģu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – par 23.1% un tekstilizstrādājumu ražošanā – par 17.4%.

2009. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem, samazinājusies par 23.9%.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecība, pēc krituma maijā, atkal uzrādīja nelielu pieaugumu 1.4% apmērā. Jūnijā apstrādes rūpniecība palielinājās par 0.9%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē par 11.5%. Pērnā gada laikā rūpniecības nozare, īpaši apstrādes rūpniecība, uzsāka ļoti strauju lejupslīdi. To straujākais kritums bija vērojams šā gada sākumā. Strauji augošā piesardzība un krīzes eskalācijas gaidās uzņēmumi strauji mazināja savus uzkrājumus un samazināja apgrozībā atrodošos resursus. Daudzi uzņēmumi straujā pieprasījuma krituma rezultātā savu darbību sašaurināja vai pārtrauca un mēģināja iztirgot uzkrājumus. Krītošā pieprasījuma ietekmē mazinājās produkcijas cenas. Tagad palēnām uzkrājumi iet uz beigām, kā rezultātā uzņēmumi, ne tikai Latvijā, uzsāk produkcijas ražošanu, pieaug atsevišķu produktu eksports, jo arī tirgotājiem nepieciešams papildināt preču uzkrājumus. Līdz ar to neliels aktivitātes pieaugums ir saprotams, bet jautājums par tā noturību saglabājas.

Liepājā šā gada pirmajā ceturksnī, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, rūpniecības produkcija saražota 687 Ls apmērā un realizēta 769 Ls apmērā, kas ir augstākie rādītāji starp septiņām lielākajām pilsētām.

Lai gan saražotās rūpniecības produkcijas realizācijas apjoms naudas izteiksmē 1. ceturksnī Liepājā samazinājies par 2.7%, tas ir zemākais kritums starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām, rāda pašvaldības apkopotie statistikas dati.

2009.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2008.gada 4.ceturksni saražotās rūpniecības produkcijas apjomi naudas izteiksmē samazinājies gan Latvijā kopumā, gan visās septiņās lielākajās Latvijas pilsētās. Liepājā šā gada 1.ceturksnī saražota rūpniecības produkcija par 58.2 milj. Ls (6.6% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2008.gada 1.ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms samazinājies par 35.8 milj. Ls, jeb par 38.1%.

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Saglabājoties pašreizējām tendencēm Latvijas rūpniecības sektorā, sagaidāms, ka rūpniecības pieaugums nākamajos mēnešos turpināsies, turklāt, iespējams, būs vēl lielāks. Tā prognozē tirgus eksperti.

Db.lv jau vēstīja, ka 2010.gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 13.3%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 13.3%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 2.8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 16.3%.

Rūpniecības produkcijas izlaides apjomu palielinājumu par 9,1% šā gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu galvenokārt sekmēja eksporta iespējas, aizvien saglabājoties vietējo un ārējo tirgu maksātspējas atšķirībām. Tā skaidro Finanšu ministrija, kas prognozē vietējā pieprasījuma saglabāšanos zemā līmenī, līdz ar ko apstrādes rūpniecības turpmākā attīstība būs atkarīga ne tikai no spējas noturēt savu tirgus daļu ārējos tirgos, bet arī no šo tirgus pozīciju palielināšanas.

Rūpniecības produkcijas izlaides apjoms Liepājā šā gada pirmajā pusgadā palielinājies par 50,4 milj. Ls jeb par 29,5%, salīdzinot ar 2011.gada pirmo pusgadu.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Liepāja apstrādes rūpniecības produkcijas ražošanā un realizācijā sasniegusi augstāko līmeni starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām.

Realizētās rūpniecības produkcijas apjoms 2012. gada pirmajā pusgadā Liepājā bija 213,8 milj. Ls (10,2% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011. gada pirmo pusgadu, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 25,6 milj. Ls jeb par 13,6%. Bet, salīdzinot ar 2012. gada pirmo ceturksni, š.g. otrā ceturkšņa rūpniecības produkcijas realizācijas apjomi palielinājušies par 23,6 milj. Ls jeb par 24,9%.

2012. gada pirmajā pusgadā vietējā tirgū realizētas pašražotās preces par 20,7 milj. Ls, kas ir 9,7% no Liepājā saražotajām precēm jeb 2,7% no Latvijā saražotajām un vietējā tirgū realizētajām precēm. Savukārt eksportam realizētas pašražotās preces par 193 milj. Ls, kas ir 90,3% no Liepājā saražotajām precēm jeb 14,4% no kopējā Latvijā saražoto preču eksporta.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Pēc divu mēnešu pārtraukuma martā Latvijas rūpniecība atgriezusies pozitīvās izaugsmes zonā, ražošanas apjomiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tā ir laba ziņa, taču kopumā raugoties pēdējie mēneši Latvija rūpniecībā ir pagājuši bez fundamentālām pārmaiņām. Apstrādes rūpniecība saglabājas ļoti patīkams pieaugums ap 5%, kamēr sausie laika apstākļi turpina negatīvi ietekmēt enerģētikas nozari, kur ražošanas apjomi pirmajā ceturksnī saruka par 17,3%. Tā rezultātā kopējie rūpniecības apjoms pirmajā ceturksnī Latvijā ir samazinājušies par 0,8%, kas ir viens no iemesliem, kādēļ gada pirmajā ceturksnī arī Latvija ekonomika kopumā pieauga vien par 2,8%. Laika apstākļi gan ir pārejošs faktorus, tādēļ gada otrajā ceturksnī rūpniecības rezultātiem vajadzētu uzlaboties.

Galvenie izaugsmes virzītāji apstrādes rūpniecībā joprojāms ir mašīnbūves un metālapstrādes nozares, kā arī kokapstrāde, kur martā saglabājās augsti ražošanas apjomi, lai arī nozare jau sāka izjust koksnes cenu atgriešanos normālā līmenī, pēc straujā kāpuma pērn. Salīdzinājumā ar 2018. gada martu elektrisko iekārtu, gatavo metālizstrādājumu, kā arī datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā augusi par attiecīgi 15%, 17,4% un 21,4%, savukārt koka izstrādājumu ražošana martā augusi par 3,5%.

Ekonomisko tendenču ziņā vērojamais Latvijas pārākums pār kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā kļūst aizvien izteiktāks. Gada otrajā ceturksnī varējām priecāties par to, ka mūsu valsts ir vienīgā, kur vidējā darba samaksa apsteigusi inflāciju, bet tagad, ka mūsu valsts vienīgā spējusi saglabāt strauju izaugsmi rūpniecībā.

Rūpniecības izlaides dati septembrī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kas ir tikpat atvērtas un no eksporta atkarīgas kā Latvija, nav iepriecinoši. Ja Lietuvas rūpniecības samazinājumu par 1% vēl varētu vērtēt kā datu svārstības, tad Igaunijas rūpniecību jau varētu būt tieši ietekmējis ārējā pieprasījuma samazinājums, norāda Finanšu ministrija.

Igaunijas rūpniecības produkcijas apjoms mēneša laikā samazinājies par 11,0%, kā rezultātā ražošanas gada pieauguma temps, kas vēl pirms mēneša pārsniedza 20%, septembrī noslīdējis līdz 5,5%. Lielākās Igaunijas rūpniecības nozares - datoru, elektronikas un optikas iekārtu ražošana mēneša laikā ir samazinājusies par 48,1%, ko noteica gan elektronikas ražotāja Elcoteq bankrots, gan problēmas šīs nozares dominējošajam uzņēmumam, kas, iespējams, jau izjūt pieprasījuma samazināšanos, teikts ministrijas paziņojumā.

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Baltijas lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs AS Latvijas balzams pērn strādājis ar 103.6 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 1.4 % mazāks nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Tostarp apgrozījums Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir krities par 12% un bija 60.7 miljoni. emBalzamam/em apgrozījums sarūk, eksports būtiski pieaugSavukārt pērn ievērojami – par 19 % pērn pieaudzis eksports, sasniedzot 42.85 miljonus Ls. Produkcijas realizācija uz ES dalībvalstīm pieaugusi par 15%, tai skaitā uz Lietuvu par 22%. Uzņēmuma produkcija pašlaik tiek eksportēta uz gandrīz 30 pasaules valstīm.

"Ņemot vērā PVN un akcīzes nodokļu lēcienu Latvijā, varam prognozēt, ka 2009. gadā turpināsies uzņēmuma produkcijas realizācijas apjomu lejupslīde vietējā tirgū. Tieši tāpēc eksporta tirgu tālāka apgūšana un attīstīšana kļūs vēl nozīmīgāka."

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,1 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 14,5 %.

Ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 12,3 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles (par 7,8 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 4 %). Produkcijas izlaide palielinājās arī dzērienu ražošanas nozarē par 18,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 17,4 % un mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,4 %.

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.