Izgudrota jauna tehnoloģija, kas varētu papildināt vai pat aizvietot pašreiz pieejamās navigācijas sistēmas, piemēram, GPS, vēsta BBC.

Jauno navigācijas sistēmu izstrādājusi Lielbritānijas aizsardzības kompānija BAE Systems, un sistēmas darbībā navigācijas satelītu vietā tiek izmantoti tādi paši signāli kā mobilajos tālruņos, televīzijā, radio un wi-fi.

Sistēma Navsop varētu palīdzēt atrast cietušos ugunsgrēka laikā vai zagtus transportlīdzekļus, kas tiek slēpti pazemes stāvvietās. Tāpat, mainot dažus sistēmas parametrus, būtu to iespējams izmantot arī karā.

Patlaban sistēmas prototipa izmēri ir diezgan lieli – sistēma ievietota vienā no BAE Systems automašīnām, kurai uz jumta piestiprināta radio antena. Tomēr, nonākot tirgū, navigācijas sistēma būs tikpat kompakta kā GPS jeb nedaudz lielāka par monētu, stāsta BAE Advanced Technology Centre pētnieks Remsejs Faradžers (Ramsey Farager).

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Atkritumu šķirošana, par kuru tiek saņemta liela nauda notiek tikai uz papīra. Pētījums, kura laikā ar GPS raidītāju palīdzību tika noskaidrots atkritumu automašīnu ceļš, liecina - tikai trīs no 59 reizēm šie auto iebrauca atkritumu priekšapstrādes centrā.

TV3 raidījuma Nekā Personīga veica eksperimentu, kura laikā šā gada februārī tika uzstādīti vairāki GPS raidītāji Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) automašīnām, kas ved atkritumus uz Daibes poligonu. GPS raidītāju signāli tika vēroti trīs nedēļas. Pēc eksperimenta izveidotā GPS karte rāda, ka atkritumu automašīnas brauc uz Daibes atkritumu kalnu nevis pārstrādes centru.

Komentējot iegūtos datus GPS eksperts, kura vārds netiek minēts, atzīst, ka jebkurai GPS iekārtai var būt nobīdes, bet, pēc viņa teiktā, tie ir izņēmuma gadījumi. «Var kļūdīties vienā no simts gadījumiem, bet ne otrādāk. Tas, ko var redzēt novērojumā, ir tendence, ka atkritumu mašīnas nebrauc iekšā pārstrādes centrā,» norāda eksperts.

Valsts vides dienests (VVD) veiks pārbaudi SIA ZAAO, kā arī pieprasīs uzņēmuma paskaidrojumus saistībā ar svētdien, 7.aprīlī, publiski izskanējušo informāciju par iespējamiem pārkāpumiem tā darbībā, nenodrošinot sadzīves atkritumu šķirošanu poligonā Daibe.

Kā informēja VVD pārstāvji, pārbaudes laikā VVD inspektori ne tikai klātienē apsekos un apzinās situāciju poligonā, bet arī iepazīsies ar SIA ZAAO grāmatvedības uzskaiti un tajā uzskaitīto atkritumu apjumu atbilstību deklarētajiem atkritumu apjomiem.

Vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un VVD aicina ikvienu, kura rīcībā ir informācija par iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar vides prasību neievērošanu, vispirms par to informēt atbildīgās iestādes. Tādējādi tiks radīti priekšnoteikumi, lai ne tikai konstatētu iespējamos likumpārkāpumus, bet sodītu vainīgos, kas atsevišķās situācijās, kad informācija guvusi plašu rezonansi, ir apgrūtināti.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(348).jpg

Jau sen zināms ir uzskats, ka pati labākā automašīnas marka ir «dienesta auto». Brauc, kur gribi, kā gribi, tehniskajam stāvoklim tā īsti līdzi neseko, bet maksā par visu darba devējs. Vienkārši ideāls variants!

Tiesa, savulaik, cenšoties atrast pēc iespējas vairāk naudas valsts budžeta konsolidācijai, valdība ieviesa tā saucamo dienesta auto nodokli, paredzot, ka gadījumā, ja darba automašīna tiek izmantota tikai profesionālo pienākumu veikšanai, valstij nekas jāmaksā nav, bet, ja ar to tomēr tiek braukts uz mājām, veikalu, ballītēm un tamlīdzīgām un citām privātām darīšanām, noteikti jāsamaksā nodoklis. Un, lai to kontrolētu, katrs auto jāapgādā ar GPS sistēmu. Principā nav nepareiza pieeja, ņemot vērā, ka uz uzņēmuma vārda reģistrēts auto tāpat saņem ievērojamus atvieglojumus, piemēram, PVN atlaižu veidā.

Sniegputeņa laikā Rīgā autovadītāji, uzrādot transportlīdzekļa tehnisko pasi, varēs izmantot sabiedrisko transportu bez maksas, savā Twitter kontā paziņojis Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs.

Papildināta ar 2., 3., 4. rindkopu.

Šāds Rīgas mēra paziņojums nācis klajā pēc tam, kad izskanējušas sinoptiķu prognozes - aktī uz ceturtdienu Rīgā gaidāma ilgstoša snigšana, kas turpināsies līdz pēcpusdienai. Saskaņā ar prognozēm, sniega segas biezums var pieaugt par sešiem līdz desmit centimetriem.

«Rītdien līdz 14.00 snigs. Aicinu autovadītājus atstāt mašīnu mājās, paņemt līdz tehnisko pasi un bez maksas braukt ar sabiedrisko transportu,» sociālajā medijā pauda N. Ušakovs, uzsverot, ka bezmaksas sabiedriskais transports autovadītājiem būs pieejams visu dienu. «Šie braukšanas atvieglojumi tiek ieviesti, lai mazinātu satiksmes intensitāti un sastrēgumus stipras snigšanas laikā un atvieglojotu ielu uzturēšanas tehnikas darbu,» skaidroja pilsētas vadītājs.

Savulaik ieviestais tā dēvētais dienesta auto nodoklis ir izraisījis milzum daudz diskusiju. Vispirms ir skaidrs, ka šāds solis nebūt nav devis gaidīto fiskālo efektu valsts budžetā, turklāt nav arī pārliecības par to, vai šis maksājums gadījumā netiek piemērots arī tiem, kam tas nemaz nebūtu jāmaksā.

Laika gaitā sabiedrība pie šā maksājuma ir pieradusi un īpaši skaļi nekurnot, maksā prasīto. Taču i,zrādās, ka minētais maksājums ne tikai ir ieviests ar vienu vienīgu mērķi - bez jebkādas loģikas iekasēt valsts budžetā pēc iespējas vairāk naudas, bet arī attiecīgā likumdošanas norma ir izstrādāta trakoti nekvalitatīvi, par ko gan Latvijā droši vien nebūtu jābrīnās. Proti…

Kā zināms, tiem uzņēmumiem, kuri uzskata, ka to rīcībā esošie dienesta auto ne brīdi netiek izmantoti darbinieku privātajām vajadzībām, ir iespēja nodokli nemaksāt, taču aprīkojot tos ar GPS iekārtām, lai nevienu brīdi nevarētu rasties šaubas par to izmantošanas mērķi. Droši vien daudzi uzskatīja, ka investīcijas GPS iekārtās ir vienreizējas. Naivi! Ir ticis paredzēts, ka tās ir jāpārreģistrē reizi gadā, bet tiem, kuri noteiktā laikā šo procesu neveic, jāsāk maksāt attiecīgo nodokli. Var jau būt, ka arī šo normu nevarētu uzskatīt par kaut ko ārkārtēju, ņemot vērā, ka GPS tomēr ir tehniska ierīce, kas mēdz bojāties, novecot, fiksējot neprecīzus rādījumus. Dažādām vajadzībām izmantotas tehniskas ierīces tiek pārbaudītas periodiski, un jautājums ir par to, cik bieži tas notiek. Lai nu kā - šāda pārreģistrācija reizi gadā tomēr ir pārspīlēta prasība, kas tikai palielina birokrātisko slogu uzņēmējiem. Lielākās problēmas gan sākas brīdī, ja uzņēmējs noteiktā laikā šo pārreģistrāciju nav veicis. Piemēram, aizmirsis, nav pamanījis, ka šāda norma vispār eksistē utt., jo tajā brīdī uzreiz ir jāsāk maksāt tā dēvētais dienesta auto nodoklis.

Lai neciestu no likuma burta, komersanti radoši izmanto pastāvošos normatīvos aktus

Lai nemaksātu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN), godīgie uzņēmēji spiesti tērēt laiku un līdzekļus, lai reģistrētos kā nodokļa nemaksātāji. Likums arī pieļauj nemaksāt šo nodokli, ja uzņēmums izmanto privātpersonas auto darba vajadzībām.

Ja komersanta īpašumā ir vieglais transporta līdzeklis un nav vēlēšanās vai iespēju pierādīt, ka tas netiek izmantots darbinieku privātām vajadzībām, jāmaksā UVTN. Piemēram, auto ar motora tilpumu līdz 2000 cm3 tas ir 19 Ls mēnesī. Ja komersants, izmantojot GPS iekārtu, var pierādīt, ka izmanto transportlīdzekli tikai savas saimnieciskās darbības vajadzībām, un deklarē šo automašīnu CSDD, viņam UVTN nav jāmaksā.

Vienīgā no DB aptaujātajām institūcijām, kas savus auto aprīkojusi ar GPS kontroles ierīcēm, ir Ārlietu ministrija

Vienai no ĀM 14 automašīnām testa režīmā ir uzstādīta izsekošanas ierīce, atklāja ministrijas pārstāvis Ivars Lasis. Tajā pašā laikā plašākais no valsts resoru autoparkiem – Saeimas autobāze – nepamatotu autotransporta izmantošanu kontrolē pa vecam – ar ceļazīmju palīdzību.

Cieņā ceļazīmes

IZM skaidro, ka dienesta autotransports tiek piešķirts uz pieteikuma pamata, kurā norāda brauciena maršrutu un pamatojumu. Autovadītājs aizpilda ceļazīmi, veicot ierakstu pēc katra brauciena, bet GPS ierīces kontrolei netiek izmantotas. Līdzīga situācija ir citās institūcijās. Tāpat TM, FM, ZM, KM, EM un citviet GPS ierīces neizmanto, automobiļu vadītāji vien aizpilda ceļazīmes par veiktajiem braucieniem. Lai kontrolētu braucienus, EM Administratīvā nodaļa veic degvielas patēriņa uzskaiti, analizē ceļazīmju, maksājuma attaisnojuma dokumentu par degvielas uzpildi un automašīnu spidometra rādījumu atbilstību. Darba dienas beigās automašīnas jānovieto pastāvīgajā stāvēšanas vietā atbilstoši ministrijas iekšējiem noteikumiem.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas ir ievērojami zemākas nekā Rietumeiropas valstu galvaspilsētās, izņemot Luksemburgu un daļēji Tallinu, tomēr arī algu līmenis tur ir daudz augstāks.

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Jārēķinās arī, ka ar sabiedrisko transportu lielākoties nepārvietojas ļoti turīgi cilvēki, bet gan vienkāršo darbu darītāji. Vienlaikus vairākas Eiropas pilsētas motivē ar sabiedrisko transportu doties uz darbu, jo tas ir izdevīgāk nekā braukt ar savu vieglo automašīnu. Arī Rīgas pašvaldība un pašvaldības SIA Rīgas satiksme aicina cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā arī popularizē park&ride principu, bet pagaidām tas nav izdevies īpaši veiksmīgi.

Luksemburga pārsteidz

«Tas, ka valstī ar mazākiem ienākumiem vidēji uz vienu iedzīvotāju būs arī lētākas sabiedriskā transporta biļetes, ir loģiski, un par to liecina arī pētījuma dati. Tiesa, ir daži izņēmumi, piemēram, Luksemburga, kur sabiedriskā transporta gada biļete ir lētāka nekā ar ievērojami mazākiem ienākumiem iztiekošajiem rīdziniekiem,» pētījumā paradoksālo situāciju iezīmē zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

Līdz 2025. gadam, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, trokšņainību un ielu noslodzi Rīgā, iecerēts izbūvēt plašu stāvparku tīklu; nepieciešami vairāk nekā 39 milj. eiro

Pirmais mēģinājums Rīgā izveidot stāvparku gan nav vainagojies ar lieliem panākumiem. DB jau vairākkārt ziņojis, ka Ulbrokas ielas stāvparks tiek izmantots minimāli. Lai izvērtētu, kāpēc tā un kādai turpmāk jābūt Rīgas domes auto novietņu politikai, pēc pašvaldības pasūtījuma projektēšanas uzņēmums E. Daniševska birojs, piesaistot SIA Solvers transporta plūsmu speciālistus un ārvalstu ekspertu Marku Geldofu, izstrādājis stāvparku sistēmas attīstības plānu. Tā rezultāti tiks ņemti vērā Transporta attīstības tematiskajā plānojumā, kuru jaunā Rīgas teritorijas plānojuma ietvaros šobrīd izstrādā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Tā ietvaros ir paredzēts izstrādāt arī stāvvietu infrastruktūras attīstības plānu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā ārpustiesas kārtībā izskatītajiem strīdiem regulatorā starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, informē SPRK.

Tie ir strīdi, kas izskatīti padomes sēdē un par kuriem pieņemti lēmumi (nevis atbilžu sniegšana uz sabiedrisko pakalpojumu lietotāju sūdzībām). Kopumā 2016. gadā Regulatora padome izskatīja 10 strīdus. Lielākā daļa tika skatīti enerģētikas nozarē.

Astoņos ierosinātajos strīdos Regulators pieņēma lēmumu pēc būtības, savukārt divos gadījumos izbeidza strīdu izskatīšanas procesu, jo iesniedzēji atsauca savus iesniegumus.

Enerģētikas nozarē dabasgāzes apgādē tika izskatīts viens strīds par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu ar jaunu lietotāju, ja lietotājs nepiekrīt samaksāt pakalpojuma priekšapmaksu. Viens strīds tika izskatīts par sabiedrisko pakalpojumu lietotāja rīcību par konstatēto dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu. Divi strīdi izskatīti saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jaunu lietotāju līdz brīdim, kamēr netiks samaksāts parāds par objektā iepriekš patērēto dabasgāzi.

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Latvijā viedtālruņu lietotājiem ir izstrādāta mobilā lietotne (aplikācija) HealthPoint, kas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP dienesta) mediķiem palīdzēs noteikt zvanītāja atrašanās vietu un līdz ar to daudzās situācijās ātrāk atrast negadījuma vietu, lai palīdzētu pacientiem vai cietušajiem, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

Ikvienam var būt situācija, kad nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ārkārtas brīžos, kad dzīvība ir briesmās, tas ne vienmēr ir tik vienkārši, kā šķiet - savu atrašanās vietu var aizmirst, nezināt vai veselības stāvokļa un citu iemeslu dēļ pat fiziski nespēt nosaukt. Aplikācija HealthPoint nodrošina to, ka vienlaikus ar zvanu uz NMP dienesta ārkārtas tālruni 113 dispečeriem tiek nodoti arī zvanītāja atrašanās vietas dati (GPS koordinātes). Tāpat dispečeriem automātiski uz elektronisko izsaukuma karti tiek nosūtīti arī nepieciešamie personas dati (vārds, uzvārds, personas kods), ja tālruņa lietotājs iepriekš tos ir ievadījis aplikācijas profila sadaļā. Šī informācija daudzās situācijās var būtiski paātrināt mediķu brigādes izsūtīšanu un palīdzības saņemšanu.

Samsung jaunākā viedā aproce vilina ar iespēju ienirt pussimts metru dziļumā un noglabāt mūziku iebūvētajā atmiņā

Viedās aproces kopš pirmsākumiem bijis visnotaļ savdabīgs produkts valkājamo tehnoloģiju tirgū. Lielākoties to funkcionalitāte aprobežojas ar fizisko aktivitāšu mērīšanu, un tām ir pagrūti spēkoties ar viedajiem pulksteņiem. Iespējams, tādēļ vairāki spēlētāji pamājuši ardievas aproču ražošanai. Samsung gan vēl turas un, rudenī piesakot savu jauno aproci Gear Fit2 Pro, centies paplašināt tās pielietojumu. Ar to var nirt dziļāk ūdenī, iebūvētajā atmiņā noglabāt mūziku un klausīties bez telefona iesaistīšanas. Vai ar to pietiek?

Dizains

Tos, kuri turējuši rokās pērnā gada Gear Fit2, jaunais modelis nepārsteigs, jo tas izskatās identiski. Plānā, ar ieliektu SuperAmoled ekrānu apveltītā 34 gramus smagā aproce cieši piekļaujas pie plaukstas locītavas un ikdienā netraucē. Ekrāns nemanāmi saplūst ar gumijoto siksniņu, kam personību piešķir rombu formas reljefs. To var nomainīt pāris sekunžu laikā, nospiežot korpusa apakšā esošās fiksācijas «austiņas». DB rīcībā pabijusī sarkanmelnā versija izskatās gana glīta, lai to nebūtu neērti nēsāt kopā ar ikdienas uzvalku. Pie svinīgāka apģērba gan tā neiederēsies.

Izdevniecība Jāņa sēta Latvijā un arī tuvējās kaimiņvalstīs mēģinās izkonkurēt transporta sekošanas pakalpojumu sniedzējus

Jāņa sēta ir ir radījusi ierīci JS GPS Sekošana, kura uzņēmumiem var palīdzēt to autoparku pārvaldīšanai. To uzņēmums pašlaik piedāvā vietējā tirgū. Nākotnē Jāņa sēta plāno paplašināt lietotāju loku Latvijā, kā arī mērķē tuvāko kaimiņu un ES valstu virzienā.

JS GPS Sekošana risinājumu izstrāde sākta 2008. gadā. Sistēmas mērķis ir atvieglot autoparka pārvladību un uzņēmumu vadītāju ikdienas darbu, kā arī nodrošināt attālinātu autotransporta uzraudzību, uzskaiti, plānošanu, stāsta SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta valdes priekšsēdētājs Jānis Turlajs.

Jāņa sēta ir izstrādājusi interneta vidē lietojamu programmatūru, kas ļauj sekot mobiliem objektiem, analīzēt no tiem saņemtos datus. Uzņēmuma veidotā karšu pamatne ļauj lietotājam ātri un viegli uztvert no GPS sekošanas iekārtām saņemto informāciju par objekta atrašanās vietu. Autovadītājs savu atrašanās vietu var redzēt Garmin navigācijas iekārtā (Jāņa sēta laida klajā pirmo Latvijas karti Garmin navigācijas ierīcēm 2010. gadā), bet, kurā instalēta detalizēta Jāņa sētas veidota navigācijas karte. Sistēmas lietotāji savā starpā var apmienīties ar ziņojumiem. Sistēmas ieviešanai automašīnu vai citu transporta līdzekļus aprīko ar GPS sekošanas iekārtu, bet cilvēkam iedod pārnēsājamu sekošanas vai navigācijas iekārtu. Tā sūta informāciju uz serveri, kurā glabājas klienta datu bāze, lai lietotājs no sava datora jebkurā laikā un vietā, piekļūstot internetam, varētu informāciju apskatīt. Sistēma lietotājam var sūtīt brīdinājuma ziņojumus uz e–pastu vai mobilo tārluni, piemēram, par nesankcionētu transprota lietošanu, iziešanu ārpus atļautās, kartē iepriekš iezīmētās teritorijas utt. Sistēmas lietotāji var redzēt transporta veikto maršrutu, pieturvietas, to laiku un ilgumu, kā arī degvielas patēriņu. Pamatojoties uz datiem, ir iespējams sagatavot vismaz 12 dažādas atskaites (tostarp, piemēram, sistēmu var izmantot, lai atskaitītos VID saistībā ar t.s. dienesta auto nodokli).

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

No trešdienas, 10.jūlija, līdz 13. jūlijam ierobežota transportlīdzekļu satiksme Lucavsalā. Publiskā pasākuma laikā Rīgas iedzīvotājiem un viesiem jārēķinās ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem un slēgtu satiksmi Lucavsalas apkārtnē, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Piektdien, 12. jūlijā, no plkst. 08.00 līdz plkst. 24.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Zaķusalas krastmalā, posmā no Salu tilta līdz Televīzijas tornim.

Ceturtdien, 11. jūlijā, jau no plkst. 8.00 līdz pat sestdienas rītam, 13. jūlija, plkst. 8.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja un Pārdaugavas izpilddirekcijas izsniegtām atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Lucavsalas ielā.

Līdz ar 2013. gada iestāšanos Tallina kļuvusi par pirmo galvaspilsētu pasaulē, kas saviem iedzīvotājiem sabiedrisko transportu ļauj izmantot bez maksas.

Pārejas periodā pirmās dienas Tallinas autobusos, trolejbusos un tramvajos pastiprināti dežūrēs municipālās policijas darbinieki, kas palīdzēs pasažieriem aprast ar jauno sistēmu, vēsta Postimees.

Tallinas Municipālās policijas darbinieki vienu nedēļu divu cilvēku komandā Tallinas sabiedriskajā transportā dežūrēs no 2. līdz 5. janvārim. Tāpat tiks izplatītas sabiedriskā transporta lietošanas pamācības.

Postimees arī ziņo, ka pirmajās nedēļās kontrole sabiedriskajā transportā nebūs «tik stingra», taču tas nenozīmējot, ka Tallinas sabiedrisko transportu var izmantot bez biļetes - bezmaksas vai maksas.

«Es ceru, ka visiem mums jaunajā situācijā mēs spēsim panākt mierīgu sadarbību, lai atrisinātu visas iespējamās problēmas,» norāda Tallinas Municipālās policijas vadītāja Monika Randa.

Briseles amatpersonas ierosinājušas tuvākajā nākotnē ieviest Beļģijas galvaspilsētā bezmaksas sabiedrisko transportu.

Briseles Sabiedriskā transporta pārvaldes (STIB) jaunais viceprezidents sociālists Lotfi Mostefa izteicis ideju ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu darbadienu vakaros vai brīvdienās, bet viņa Sociālistu partija uzskata, ka maksa varētu tikt atcelta pavisam.

Mostefa šādi vēlas pamudināt Briseles iedzīvotājus retāk izmantot savus personiskos transporta līdzekļus un biežāk paļauties uz sabiedrisko transportu.

«Mēs atrodamies situācijā, kurā gaisa piesārņojuma problēmas un vides jautājumi ir svarīgi,» šonedēļ Beļģijas medijiem uzsvēra Mostefa.

Mostefa STIB viceprezidenta amatam izvirzīja Sociālistu partija, kas ietilpst koalīcijas valdībā, kas pārvalda galvaspilsētas reģionu. Sociālistu partijas plāni ir vēl grandiozāki un tā vēlas vispār atcelt samaksu par sabiedrisko transportu.

Šonedēļ uz Tallinu dodas delegācija no Rīgas, lai gūtu pieredzi par to, kādā veidā kaimiņvalsts galvaspilsēta gatavojas saviem iedzīvotājiem nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu. Rīgas mērs Nils Ušakovs norāda, ka jāizpēta Igaunijas plāns, neizslēdzot iespēju, ka bezmaksas transports varētu būt arī Rīgā.

«Ja tuvākajā pilsētā tādas lietas notiek, mums vismaz jāsaprot, kā viņi to dara. Vai mēs to darīsim vai nedarīsim tas ir atkarīgs no tā, kādā veidā viņi [Tallina] to paveiks. Bet nu vismaz papētīt pieredzi būtu pareizi,» tā Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Ušakovs.

Viņš skaidroja, ka Tallinā bezmaksas sabiedrisko transportu iespējams nodrošināt tādēļ, ka pilsēta ieviesīs kādu jaunu nodokli, ko maksās visi Tallinas iedzīvotāji. Sīkāk gan Rīgas mērs par situāciju Tallinā nezināja pastāstīt, norādot, ka šonedēļ uz Igaunijas galvaspilsētu dosies delegācija no Rīgas, lai gūtu pieredzi par to, kādā veidā Tallina gatavojas nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu pilsētā.

Neskatoties uz sabiedriskā transporta cenu pieaugumu Rīgā, pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu Pasažieru vilciens biļešu cenas neplāno celt, pirmdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Pasažieru vilciena biļešu cenas nepieaugs,» teica ministrs.

Matīss norādīja, ka no valsts puses šobrīd nav gaidāma kāda rīcība saistībā ar sabiedriskā transporta cenu pieaugumu Rīgā, jo pretējā gadījumā valdībai būtu jāatbalsta arī citas pilsētas. «Ar ko Daugavpils vai Liepāja ir sliktāka par Rīgu. Tad jau arī pārējās pilsētas būtu jādotē, bet nekādā gadījumā mums šogad budžetā nav plānotas papildu naudas Rīgas domes kompensācijām, izņemot tās, kas jau ir paredzētas,» teica ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka ir samērā dīvaini biļešu cenu paaugstināšanā Rīgas sabiedriskajā transportā vainot valdību. «Diezgan dīvaini vainot valdību, jo šādas subsīdijas biļešu atlaidēm pilsētas transportā nav bijušas. Nav arī bijusi dota cerība domei, ka kādreiz valsts piemaksās biļešu cenu starpību. Mums pirmā prioritāte ir nodrošināt visā valsts teritorijā pieejamu sabiedrisko transportu un nevis tikai Rīgas teritorijā,» sacīja Matīss.

Kamēr privātajiem uzņēmējiem ir jāpierāda, ka tie darba spēkratus neizmanto privātajām vajadzībām, ierēdņi dara kā pašiem liekas pareizāk, šodien raksta Dienas bizness.

Latvijā uzņēmumiem, kuri darba vajadzībām izmanto automašīnas ir divas iespējas, vai valstij maksāt tā dēvēto dienesta automašīnu nodokli, vai arī pierādīt, ka spēkrati netiek izmantoti privātām vajadzībām, kur talkā nāk dažādas auto ierīces. «Es domāju, ka būtu tikai loģiski, ja arī valsts institūcijas pierādītu, ka brauc tikai darba vajadzībām. Savādāk šobrīd komercstruktūras ir nostādītas mazliet citādā situācijā, kad valsts tām netic uz vārda,» DB uzsvēra Latvenergo transporta nodaļas vadītājs Edgars Utāns. «Uzskatu, ka valsts iestādēm noteikti vajadzētu izmantot GPS. Tad nebūtu spekulācijas par automašīnu izmantošanas atbilstību dienesta vajadzībām un, braucot no Rīgas uz Daugavpili nevarētu uzpildīt degvielu Jelgavā,» līdzīgās domās ir Lattelecom Transporta nodaļas vadītājs Jānis Rapa.