Lai radītu iedzīvotājiem un videi draudzīgu mobilitāti, Vācijas vadībā sagatavota nodomu deklarācija starptautisko ātrvilcienu nakts vilcienu attīstībai un pievienošanos tai parakstījis arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Tādējādi kopā ar citiem Eiropas Savienības (ES) valstu transporta ministriem un Eiropas Komisiju arī Latvija apņēmusies veicināt nakts ātrvilcienu pakalpojumu attīstību.

Dzelzceļa transporta nozīmība Eiropas Savienībā tiek attīstīta, lai virzītos uz Zaļā kursa mērķiem. Ar šo deklarāciju tiek sniegts politiskais atbalsts jaunajai iniciatīvai Transeiropas Ekspresis, kas ir simbols Eiropas tālākai integrācijai un savienojamībai starp dažādām Eiropas pilsētām un kultūras vietām. Jaunā iniciatīva ir platforma, uz ko arī balstīt un attīstīt “Rail Baltica” satiksmi, lai nākotnē nodrošinātu efektīvu “Rail Baltica” pasažieru vilcienu iekļaušanos Eiropas kopējā dzelzceļa pārvadājumu tīklā.

Ķīnā notikusi ātrgaitas vilciena avārija, kas paņēmusi 39 cilvēku dzīvības, turklāt vilciena avārija ir notikusi laikā, kad Ķīnas valdība tērē miljardus, lai izbūvētu ātrvilcienu tīklu, kas nosegtu visu valsti. Pēc notikušās nelaimes no darba atlaistas trīs no augstākajām Ķīnas dzelzceļa amatpersonām, vēsta BBC.

Sestdien Džedzjanas (Zheijang) provincē Ķīnā ātrvilciens nobrauca no sliedēm, un pēc tam divi vilciena vagoni nogāzās no tilta - šī ir bijusi līdz šim traģiskākā vilciena avārija Ķīnā, vēsta Yahoonews. Pēc notikušās traģēdijas Ķīnas valdība apturējusi arī 58 citu vilcienu kustību, kā arī izsludinājusi dzelzceļa tīklu drošības pārbaudi visā valsī.

Pēdējā vilciena avārija izraisījusi bažas par ātrvilcienu drošību – notikusī nelaime ir pēdējā no daudzajām problēmām Ķīnas ātrvilcienu tīklā, turklāt nesakārtotību šajā sfērā pavada daudzi strīdi, kā arī ir izskanējuši apvainojumi par atbildīgo amatpersonu korumpētību. Pēc nelaimes Dzelzceļa ministrija ir paziņojusi par trīs atbildīgo amatpersonu atlaišanu – no amata atbrīvots Šanhajas dzelzceļa biroja vadītājs, biroja deputāts un biroja Komunistu partijas priekšnieks.

Francijas ārējās tirdzniecības un ekonomikas veicināšanas valsts ministrs Franks Rīsters (Franck Riester) un Francijas uzņēmēju asociācijas MEDEF delegācija 15. septembrī apmeklēja Schneider Electric Rīgas rūpnīcu, kas ir viena no Latvijas lielākajām elektronikas un elektroinstalācijas produktu ražotnēm.

Rūpnīcas īpašnieks ir Francijā dibinātais starptautiskais koncerns Schneider Electric.

“Mūsu rūpnīca ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecības modernizācijā un abu valstu ekonomisko saišu nostiprināšanā. Ir radītas modernas darba vietas kvalificētiem vietējiem elektroinstalācijas nozares speciālistiem, tiek ražots moderns elektroaprīkojums, kas ir pieprasīts visā pasaulē. Šobrīd Schneider Electric rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā, pie tam uzņēmums katru gadu aug un paplašina ražoto produktu sortimentu. Apgrozījums pērn palielinājās par 11%, sasniedzot 72 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 26% pieaugums, sasniedzot 91 miljonu eiro. Galvenie rūpnīcas ražojumi ir iespiedshēmas un to montāžas risinājumi, kas gandrīz pilnībā (99,9%) tiek eksportēti. Rīgas rūpnīcai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Schneider Electric ražotnēm Francijā, Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs,” stāsta Schneider Electric Rīgas rūpnīcas vadītājs Lorāns Gerū (Laurent Gueroux)

G7 samitā pēc ASV un Francijas sarunām ir panākta vienošanās par digitālo pakalpojumu nodokļa piemērošanu tehnoloģiju milžiem, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Šis jautājums ilgu laiku bija iemesls saspīlējumam starp Parīzi un Vašingtonu, kura bija draudējusi atbildēt uz šo nodokli, nosakot muitas tarifus Francijas vīniem.

Makrons, stāvot blakus ASV prezidentam Donaldam Trampam G7 samitā Francijas kūrortpilsētā Biaricā, atzina, ka ir bijis «daudz nervozitātes» par Francijas jaunā nodokli, kuru paredzēts piemērot tādiem ASV tehnoloģiju milžiem kā «Google», «Apple», «Facebook» un «Amazon».

Viņš sacīja, ka sarunās starp Franciju un ASV tomēr ir panākta «manuprāt, ļoti laba vienošanās».

Makrons paskaidroja, ka Francija atcels savu digitālo nodokli, kad tiks ieviesta jauna starptautiska nodeva, par kuru notiek diskusijas starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 134 dalībvalstīm. Francija cer, ka tas notiks jau 2020.gadā.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Francijas prezidents Fransuā Olands saņēmis spēcīgu iekšpolitisku triecienu, kad valsts konstitucionālā tiesa par neatbilstošu pamatlikumam atzinusi pamatīgos nodokļus valsts bagātniekiem.

Konstitucionālā tiesa secinājusi, ka 75% ienākuma nodoklis tiem Francijas iedzīvotājiem, kas gada laikā nopelna vairāk nekā vienu miljonu eiro, neatbilst valsts konstitūcijai, jo ir vērsts uz indivīdiem nevis mājsaimniecībām.

Eksperti norāda, ka atteikšanās no nodokļa, kas piemērots kopumā 1,5 tūkstošiem valsts iedzīvotāju, Francijas prezidentam nozīmētu apkaunojošu sakāvi. Augstāki nodokļi bagātniekiem bija viens no F. Olanda vēlēšanu kampaņas stūrakmeņiem un viens no pirmajiem darbiem, kurus viņš īstenoja pēc ievēlēšanas Francijas prezidenta amatā.

F. Olanda administrācija jau centusies mazināt tiesas lēmuma nozīmīgumu, norādot, ka nodokļa mehānisms šogad varētu tikt mainīts. Tomēr, piemērojot to mājsaimniecībām, kā savā spriedumā norāda Francijas konstitucionālā tiesa, tiktu skarts lielāks valsts iedzīvotāju skaits, kas palielinātu sabiedrības pretestību F. Olanda budžeta tēriņu savaldīšanas pasākumiem, vēsta Euobserver.

Francijas prezidents Fransuā Olands iecerējis atcelt skolēnu mājasdarbus. Iepazīstinot ar savām idejām saistībā ar izglītības sistēmas reformu, Francijas prezidents sacījis, ka, ja valsts vēlas atbalstīt bērnus un atjaunot līdztiesību, darbam ir jānotiek skolā, nevis mājās.

Lai gan šāds iespējams Francijas solis izklausās revolucionārs, tomēr pedagoģijā tas nav nekas iepriekš nepieredzēts, vēsta Wall Street Journal. Tā, piemēram, ASV Mērilendas štatā kādā pamatskolā mājasdarbi tiek aizstāti ar obligāto 30 minūšu ilgu grāmatu lasīšanu pēc skolas dienas, bet kāda Vācijas vidusskola eksperimenta nolūkos no tiem atteikusies vispār.

Pēc skolas pildāmo mājasdarbu atcelšana esot ieplānota, lai atbalstītu skolēnus, kuriem mājās nav pozitīvas vides un tie tādēļ ir mazāk sekmīgi. Tā pat Francijas prezidents ierosinājis arī saīsināt skolas dienu, pagarināt skolas nedēļu, saīsināt vasaras brīvdienas un palielināt skolotāju skaitu.

26. novembra vakarā Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins ieradās divu dienu vizītē Francijā. Tūlīt pēc ierašanās V. Putins devās vakariņās kopā ar savu Francijas kolēģi Fransuā Fijonu. Nākamajā dienā oficiālās vizītes programmas ietvaros Krievijas premjeram bija pusdienas ar bijušo Francijas prezidentu Žaku Širaku. Taču tikšanās ar Francijas tagadējo prezidentu Nikolā Sarkozī netiek plānotā, jo viņš patlaban atrodas ārpus valsts.

27. novembrī V. Putins kopā ar Francijas premjerministru piedalījās 14 stundu ilgā sanāksmē, kurā tika runāts par Krievijas un Francijas savstarpējo sadarbību. Pēc tikšanās Krievijas premjers atzīmēja, ka krīzes iespaidā tirdzniecības apjomi Krievijas un Francijas starpā ievērojami samazinājušies, taču pavērušās jaunas iespējas jauniem projektiem. Putins arī uzsvēra veiksmīgo abu valstu sadarbību kosmosa nozarē, par piemēru minot Francijas pilsētā Gviānā topošo kosmodromu, kur nākotnē plānota Krievijas raķešu Sojuz-ST palaišana.

V. Putins pozitīvi izsakās arī par abu valstu sadarbību aviācijas nozarē, īpaši uzsverot Francijas un Krievijas kopīgo projektu, kurš paredz lidmašīnu SuperJet 100 ražošanu. Viņš izteica arī cerību, ka šīs lidmašīnas varētu tikt ražotas ne tikai Krievijas tirgum, bet arī citu valstu vajadzībām.

Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam

To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.

Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?

Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.

Pazīstamais Francijas aktieris Žerārs Depardjē atteiksies no savas valsts pases un pārcelsies uz Beļģiju, lai izvairītos no «bagātnieku nodokļa» maksāšanas.

Aktieris iepriekš izpelnījās Francijas valdības pārmetumus, ka, viņš, iegādājoties īpašumu Beļģijā, vēlas izvairīties no nodokļu maksāšanas. Atbildot uz valdības pārmetumiem, Ž. Depardjē norādījis, ka pamet Franciju, jo viņa valstī «tiek sodīta veiksme, talants un radošums».

Tādējādi aktieris pievienojies vairākiem Francijas bagātniekiem, kas pārcēlušies uz Beļģiju, nevēloties maksāt palielinātos nodokļus, kas var sasniegt 75% no ienākumiem, kas gada laikā piesniedz vienu miljonu eiro. Ž. Depardjē pārcelšanos uz Beļģiju, Francijas premjers Žans Marks Ero nosaucis par nepatriotisku un nožēlojamu soli laikā, kad valsts cīnās ar lielajiem parādu kalniem.

Francijai nepieciešams veikt darbaspēka izmaksu samazināšanu, pretējā gadījumā valsts riskē, ka to apsteigs Spānija un Itālija, kas, lai gan patlaban ir ekonomiski vājākas, tomēr veicot dziļas reformas.

«Francijas ekonomiku ietekmē situācija Eiropā, tomēr, lai tā atveseļotos, jāatrisina konkurētspējas problēmas,» rakstīts SVF ikgadējā valsts pārskatā. Fonds arī prognozē, ka Francijas ekonomika nākamajā gadā augs tikai par 0,4 procentiem, kas ir uz pusi mazāk nekā cer Parīze. Francijas izaugsmes lēnie tempi ir daļēji «norakstāmi» uz valsts konkurētspējas zuduma, uzskata SVF.

«Tas kļūs vēl nopietnāk, ja Francijas ekonomika nespēs mainīties tik pat ātri, kā tās galvenie tirdzniecības partneri – Itālija un Spānija, kas patlaban veic sava darba tirgus un pakalpojumu nozares reformas,» atsaucoties uz IMF pausto, raksta Financial Times.

Francijas prezidents Fransuā Olands pieļāvis iespēju, ka varētu tikt nacionalizēta pasaules lielākā tērauda ražotāja ArcelorMittal rūpnīca, tādējādi pastiprinot valdošās bažas, ka Francija investoriem kļūst aizvien nedraudzīgāka.

Savukārt Francijas Rūpniecības ministrs pavēstījis, ka ArcelorMittal īpašnieks, pasaules bagātākais indietis Lakšmi Mitals, Francijā vairs nav gaidīts.

Oktobrī ArcelorMittal, kas Francijā nodarbina aptuveni 20 tūkstošus cilvēku, pavēstīja, ka gatavojas Florangas ražotnē pārtraukt divu domnu krāšņu darbību, norādot, ka tās sarežģītajos tirgus apstākļos nav konkurētspējīgas. Krāšņu slēgšana apdraud vairāku simtu cilvēku darbavietas. Pēc Francijas valdības iebildumiem, kompānija lika sešdesmit dienu laikā Francijas valdībai atrast krāšņu pircēju. Valdībai izdevās atrast pircēju visai ražotnei, bet kompānija ražotni kopumā nevēlas pārdot.

Īstenojot «Rail Baltica» projektu, Baltijā, tostarp arī Latvijā tiks savienoti divu platumu sliežu ceļi – Baltijā esošais 1520 mm sliežu ceļš ar pārējās Eiropas 1435 mm sliežu ceļu.

Baltijas valstis nav pirmais gadījums, kad tiek savienoti divu platumu sliežu ceļi. Spānijā šāds risinājums darbojas jau vairākus desmitus gadu, un tas ir bijis veiksmīgs, VAS «Latvijas dzelzceļš» konferencē «Globālās transporta kustības izaicinājumi» sacīja Spānijas uzņēmuma ADIF starptautisko attiecību direktora vietnieks Hoakins Himenezs Otero. Pat ja šāda divu platumu savienošana šķiet ļoti sarežģīta, to ir iespējams izdarīt, un tas dod ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai.

Kā piemēru viņš minēja pasažieru skaita palielināšanos, kas sākuši izmantot dzelzceļu kā galveno pārvietošanās veidu, nemaz nenojaušot, kurā brīdī brauciena laikā ir notikusi pārslēgšanās no viena platuma sliežu ceļa uz otru.

Ķīnas inženieri pirmdien veikuši pārbaudes braucienu ar jauno Pekinas – Šanhajas ātrvilcienu, kurš spēs sasniegt ātrumu 300 km/h un ceļojuma ilgumu starp abām Ķīnas pilsētām samazinās par pusi, vēsta BBC.

Tomēr Ķīnas projekts ir saskāries ar kritiku par tā milzīgajām izmaksām – maršruta izveide ir izmaksājusi 215 miljardus juaņu (ap 21 miljardu ASV dolāru), bet kopumā projekta pabeigšanai būs nepieciešami vēl 700 miljardi juaņu.

Kritiķi norāda, ka Ķīnas valdība ir iztērējusi pārāk daudz naudas ātrvilcienu līniju izveidēs, kuros biļestes tā vai tā maksā vairāk nekā to spēj atļauties vidusmēra ķīnietis.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Putnu gripas uzliesmojuma draudu dēļ Francijā tiek veikti pasākumi, lai inficēti putni vai to gaļa nenonāktu Lietuvā, tādēļ ir aizliegta putnu gaļas ievešana Lietuvā no Francijas.

Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests šonedēļ uz laiku aizliedzis ievest visa veida dzīvos putnus, olas, svaigu un malto putnu gaļu, putna gaļas pusfabrikātus un cita veida produktus no tiem Francijas reģioniem, kuros atklāta ārkārtīgi lipīgā putnu gripa.

Situācija Francijā patiešām ir sarežģīta, pēdējā mēneša laikā izplatījušies pat trīs putnu gripas paveidi, aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta direktors Jons Miļus. Situācija nepavisam nav iepriecinoša, jo arī Vācijā un Holandē izplatās putnu gripa, tādēļ situācija Eiropā nav mierīga, viņš piebilda.

Miļus sacīja, ka pagaidām putnu gaļas ievešanas aizliegums attieksies tikai uz produkciju no Francijas, tomēr nav izslēgts, ka vīrusa izplatīšanās dēļ aizliegumu var paplašināt uz citām valstīm.

Eiropas Savienības stingrie likumi attiecībā uz smēķētājiem stimulē elektronisko cigarešu pārdošanas apjomu palielināšanos, kamēr pretsmēķēšanas aktīvisti norāda uz šīs ierīces nelabvēlīgo ietekmi uz panākumiem smēķēšanas apkarošanā, raksta AFP.

«Kopš 2007. gada, kad mēs uzsākām šī produkta tirdzniecību, pārdošanas apjomi ir palielinājušies par 30% katru gadu,» norāda pārstāvis no kompānijas EdSylver, kas ir viena no vadošajām elektroniskas cigarešu ražotājām.

EdSylver norāda, ka elektroniskā cigarete nav kaitīga nedz pašam smēķētājam, nedz cilvēkiem apkārt, taču veselības nozares eksperti tam nepiekrīt.

Pasaules Veselības organizācijas konferencē Urugvajā, kas notika pērn novembrī, viens no vadošiem pretsmēķēšanas ekspertiem Eduardo Bianko norādīja, ka elektroniskās cigaretes «sabotē centienus smēķēšanas izskaušanai», kas veikti, lai cilvēki atmestu smēķēšanu.

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Vasaras beigas Latvijā ir viens no diviem aktīvākajiem personāla migrācijas posmiem. Siltajos mēnešos izmantojuši iekrātās atvaļinājuma nedēļas, atpūtušies un pārcilājuši prātā profesionālās izaugsmes vēlmes, daļa darbinieku augusta beigās un septembrī izlemj mainīt darba vietu.

Darbaspēka migrācija uzņēmumiem rada problēmas, jo ātri jāsameklē un jāapmāca vairāki jauni speciālisti, tādēļ vēlams jau laikus identificēt, kurus darbiniekus censties noturēt par katru cenu un kuru pārliecināšanai lieki netērēt enerģiju.

Priekšroka motivētajiem

«Personāla atlasē lielākoties atzinīgi tiek novērtēta darbinieka motivācija, vēlme pilveidoties un interese par darbu, par biznesa izaugsmi,» ar profesionāļu skatījumu uz darbaspēku iepazīstina personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas Fontes klientu konsultante vadītāju atlases jautājumos Ineta Žilvinska. «Darba devējs parasti cenšas noturēt un ciešāk piesaistīt uzņēmumam ekskluzīvos profesionāļus - biznesam nozīmīgos jeb kritiski svarīgos darbiniekus vai darba tirgū unikālos ekspertus. Pret šiem darbiniekiem uzņēmums var būt gatavs izrādīt lielāku iecietību, piemēram, pret viņu negatīvajām personības izpausmēm.»

Daudzsološā piektās paaudzes sakaru tīkla izveidošanā liela loma būs prasmei efektīvi izmantot jau pieejamo optiskā interneta tīklu

Katra nākamā sakaru tīkla paaudze nesusi lietotājiem aizvien plašākas iespējas, kas fundamentāli mainījušas cilvēku ikdienu. Īstu apvērsumu sola arī drīzumā gaidāmā piektā paaudze jeb tā dēvētā 5G, kuras ieviešana padarīs par ikdienu pat futūristiskas vīzijas – automašīnas, kas sazinās cita ar citu, autonomi strādājošus traktorus uz lauka un sadzīves tehniku, kas paveic savus uzdevumus bez cilvēka iesaistīšanās. Lai arī Latvijai šobrīd ir diezgan augstas izredzes iekļauties Eiropas Savienības nospraustajos 5G ieviešanas termiņos, panākumi lielā mērā būs atkarīgi no iesaistīto uzņēmumu spējas sadarboties un efektīvi izmantot pieejamos resursus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pirmdien pavēstījis, ka Lielbritānija plaši atvērs savas durvis Francijas bagātniekiem, ja tie krasās nodokļu paaugstināšanas, ko ierosinājusi jaunā Francijas valdība, dēļ bēgs uz ārzemēm, ziņo thelocal.fr.

Šā gada politiskās kampaņas laikā Francijas jaunievēlētais prezidents Fransuā Olands rosināja dot triecienu Francijas bagātiekiem ar nodokli 75 procentu apmērā jebkuriem gada ienākumiem, kas pārsniedz miljonu eiro.

Paredzot Francijas bagāto iedzīvotāju masveida izceļošanu, Kamerons sacījis, ka nodokļu bēgļi Lielbritānijā būs laipni gaidīti.

«Kad Francija noteikts 75 procentu nodokļa likmi augstajiem ienākumiem, mēs izrullēsim sarkano paklāju un laipni sagaidīsim vairāk Francijas uzņēmumu, kas maksas nodokļus Lielbritānijā,» viņš sacījis.

Simbolizējot Eiropas vienotību, Latvijas Nacionālās basketbola izlases kapteine un Pekinas Olimpisko spēļu dalībniece Anete Jēkabsone-Žogota, 1.jūlijā, sākoties Francijas Eiropas Savienības (ES) prezidentūrai, pārstāvēs Latviju unikālā prezidentūras iniciatīvā – 29 eiropietes līdz Savienības jumtam.

Atsaucoties Francijas aicinājumam, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Latvijas Sporta federāciju padomi šim nozīmīgajam notikumam izvirzīja A.Jēkabsoni-Žogotu. Anete ir ne vien Latvijas spilgtākā aktīvā sportiste un Eiropas gada basketbolistes titula ieguvēja, bet arī cilvēks, kā ieguldītais darbs un panākumi likuši mūsu valsts vārdam izskanēt pasaulē, veicinot Latvijas atpazīstamību un sieviešu basketbola popularitāti.

A.Jēkabsone-Žogota uzsver: ''Man ir gods, prieks un liela atbildība pārstāvēt mūsu valsti visai Eiropai tik nozīmīgā pasākumā, turklāt tā ir arī iespēja popularizēt 2009.gada Eiropas čempionātu basketbolā sievietēm, kas norisināsies Latvijā.''

Pēc Francijas uzsāktajiem uzlidojumiem, Mali ziemeļus kontrolējošie islāmistu nemiernieki pavēstījuši, ka plāno Francijai atriebties.

«Francija ir uzbrukusi islāmam. Mēs izdarīsim triecienus Francijas sirdī,» aģentūrai AFP sacīja Rietumāfrikas džihāda kustības (MUJWA) pārstāvis. Viņš arī norādīja, ka uzbrukumi Francijai tiks izdarīti visā pasaulē. Francijas prezidents Fransuā Olands jau nedēļas nogalē deva rīkojumu pastiprināt drošību sabiedriskajās ēkās un transporta tīklā, lai izvairītos no iespējamiem islāma radikāļu uzbrukumiem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Mali ieradās Francijas karavīri un Parīze uzsāka gaisa triecienus pret islāmistu nemiernieku pozīcijām. Ar Francijas atbalstu Mali valdības spēkiem valsts austrumos izdevies atspiest islāmistus, tomēr rietumos nemiernieki izrādījuši sīvu pretestību un pārgājuši pretuzbrukumā, vēsta Reuters. Nemiernieku grupējuma MUJWA līderis Oumars Oulds Hamaha pavēstījis, ka Francija iekritusi lamatās, kuras ir daudz bīstamākas nekā Afganistāna un Irāka.

Lielbritānijas ekonomika ir daudz sliktākā stāvoklī nekā Francijas finanses, tāpēc Londona ir vairāk pelnījusi AAA kredītreitinga zaudējumu, uzskata Francijas centrālās bankas vadītājs Kristians Nojers (Christian Noyer).

«Viņiem vajadzētu sākt ar Lielbritānijas [reitinga] samazināšanu,» sacīja Francijas centrālās bankas vadītājs. Viņš arī norādīja, ka Lielbritānijai ir lielāks deficīts, vairāk parādu, augstāka inflācija un zemāka ekonomikas izaugsme nekā Francijai.

Arī Francijas finanšu ministrs Fransuā Barons pievienojies Lielbritānijas ekonomikas kritiķu korim, ziņo Reuters. «Ekonomikas situācija Lielbritānijā pašlaik ir ļoti uztraucoša, un ekonomiskā ziņā jūs labāk vēlētos būt francūzis nekā brits,» klāstīja F. Barons.

Db.lv jau vēstīja, ka starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s izpaltīja paziņojumu, kurā teikts, ka aģentūra varētu samazināt visas eirozonas, tostarp arī Francijas, kredītreitingus.