Eiropas Komisija ir brīdinājusi, ka dziļjūras zivju sugu nozvejas samazināšana ir neizbēgama vai nu izdarot izvēli saglabāt attiecīgos krājumus, vai piespiežot tos saglabāt, jo tie tiek zvejoti līdz izsīkumam, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Šāds brīdinājums ir iekļauts pārskatā par dziļjūras zivju krājumu pārvaldību kopš to pārvaldības uzsākšanas pirms dažiem gadiem. Komisija secina, ka dažiem pasākumiem ir ievērojami trūkumi, daļēji tāpēc, ka nav pienācīgas informācijas par attiecīgo zveju, un daļēji tāpēc, ka dalībvalstis negribīgi ierobežo jaunus zvejas veidus. Nepilnības īstenošanā ir radījušas problēmas. Tāpēc jāuzlabo datu vākšana un jāpastiprina visu ieinteresēto pušu sadarbība.

Džo Borgs, zivsaimniecības un jūrlietu komisārs, sacījis: „Novembra Padomē tika pieņemti lēmumi neturpināt dažu dziļjūras zivju sugu nozveju. Nepārprotami jāveic turpmāka rīcība, lai nodrošinātu šo jutīgo sugu efektīvu aizsardzību. Komisija pilnībā atbalsta veicamo uzdevumu un turpinās darbu ar attiecīgajām pusēm."

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Premjers norādīja, ka valdība sēdē izskatīja aktuālo situāciju šajā jautājumā un turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmumu intereses.

Premjers uzsvēra, ka zveja veikta legāli, ar Eiropas Komisijas akceptu.

Pēc viņa teiktā, ministri atbalsta tiesāšanos šajā jautājumā, vienlaikus Tieslietu ministrijai uzdots līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt precīzus uzstādījums iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam „Investīcijas zvejas kuģu ierīcēs un zvejas rīku selektivitāte”, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu kārtību kādā piešķirt valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu zivsaimniecības attīstībai.

Atbalsta pasākuma mērķis ir modernizēt zvejas floti, uzlabojot darba un higiēnas apstākļus un drošību uz kuģa. Tāpat arī atbalstu piešķirs, lai nodrošinātu zivju uzglabāšanai atbilstošus apstākļus uz zvejas kuģiem, kā arī zvejas rīku selektivitātes palielināšanai, tas ir, tādu zvejas rīku iegādei un izmantošanai, kas ir draudzīgāki zivju resursiem.

Normatīvā akta projekts nosaka, kādi būs atbalsta saņemšanas nosacījumi un projektu atlases kritēriji. Tāpat arī noteikumu projektā norādīts, kādi dokumenti būs jāiesniedz, lai pretendētu uz valsts un ES līdzfinansējumu. Noteikumu projektā arī paredzēts, ka atbalstu varēs saņemt zvejas kuģu īpašnieki, kuriem būs Valsts zivsaimniecības pārvaldes izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā.

Valdība šodien, 7. jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība kompensāciju maksājumu veidā zivsaimniecības attīstības pasākumam Sociāli ekonomiskie pasākumi.

Zvejniecības sektorā, lai sabalansētu zvejas flotes kapacitāti atbilstoši pieejamajiem zivju resursiem, zvejas kuģu īpašniekiem ir iespēja, saņemot Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) atbalstu, izņemt vecākos zvejas kuģus no aktīvās zvejas, vienlaicīgi nepārsniedzot Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2007. - 2013. gadam noteiktos zvejas flotes samazināšanas limitus, Db.lv informē Elīna Olante, ZM preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente.

Kompensācijas zvejniekiem, kuru aktīvās darba gaitas jāpārtrauc no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ, radīs iespēju pārprofilēties un stimulēs uzsākt darbību citā jomā ārpus zvejniecības.

2021. gads Latvijas zivsaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem aizvadīts ar mainīgām sekmēm, konkurējot ar 12 citām valstīm, kuru zvejnieki zvejo Baltijas jūrā.

Eiropas Komisija labprāt atbalsta robotizāciju, bet zvejas flotes atjaunošanai un jaunu kadru piesaistei līdzekļi jāmeklē pašiem, sarunā Dienas Biznesam pauda biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO) valdes priekšsēdētājs un biedrības Latvijas Zivsaimnieku asociācija (LZA) izpilddirektors Viesturs Ūlis.

Sagriezti 10 mencu zvejas kuģi

“Jau kopš 2016. gada ir informācija par austrumu mencas biomasas samazināšanos. Zvejnieki, kas bija specializējušies mencu zvejā, vērsās Asociācijā ar lūgumu kompensēt radušos zaudējumus. Asociācija iesaistīja Zemkopības ministriju un BIOR zinātniekus,” vēsturi ieskicēja V. Ūlis. Darba rezultātā 2021. gada 18. februārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja mencu zvejojošo zvejas kuģu sadalīšanu un kompensācijas gan zvejas kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem, kas bija nodarbināti uz mencu zvejas kuģiem. Zvejas flotes sabalansēšanas rezultātā tika sagriezti 10 zvejas kuģi. Patlaban Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zveju veic 42 zvejas kuģi.

Ārlietu ministrija (ĀM) kontaktējusies ar Norvēģijas vēstniecību, iesniedzot notu ar lūgumu atbrīvot Latvijas sniega krabju zvejas kuģi ar 30 cilvēku apkalpi.

Kā norāda ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons, izteikts arī lūgums netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautiskajām vienošanām.

Viņš atsaucās uz juridisko ietvaru, tostarp 1980.gada Eiropas kopienas un Norvēģijas līgumu par zvejniecību, kas paredz, ka katru gadu puses diskutē par zvejas tiesībām, attiecībā arī uz Eiropas Savienības kuģiem, konkrētos ūdeņos, kas nav arī ES ūdeņi, nosakot arī zvejas tiesības Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.

Tāpat viņš skaidroja 1920.gada Parīzes līgumu, kas paredz nediskriminējošu pieeju zvejas resursiem.

No mūsu puses ir svarīgi, ka sarunas vada Eiropas Komisija (EK). Mēs, ņemot vērā šo gadījumu, strādāsim Briselē ar EK, lai šo jautājumu risinātu. Divpusēji esam iesnieguši vēstniecībai notu, atsaucoties uz šiem līgumiem, nediskriminācijas principu, pieeju zvejas resursiem, lūdzot atbrīvot kuģi un netraucēt zvejniecību, kas notiek saskaņā ar starptautiskajām vienošanām, viņš norādīja.

Lauku atbalsta dienests no 15. maija sāks projektu pieņemšanu vairākās Zivsaimniecības fonda aktivitātēs, kurās vēl pieejami vairāki miljoni latu. Starp šīm aktivitātēm ir arī zvejas intensitātes sabalansēšanas apakšprogramma, kas paredz atbalstu par zvejas kuģu sagriešanu metāllūžņos. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (ZVFI) minētajā apakšprogrammā projektus varēs pieteikt divām aktivitātēm: Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes zonas zvejojošo zvejas kuģu nodošana sadalīšanai vai izmantošanai bezpeļņas mērķiem ārpus zvejniecības, un Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī piekrastes zonā zvejojošo zvejas kuģu nodošana sadalīšanai vai izmantošanai bezpeļņas mērķiem ārpus zvejniecības, liecina paziņojums Latvijas Vēstnesī. Pirmajai aktivitātei projekti jāiesniedz Lauku atbalsta dienesta (LAD) Centrālajā aparātā līdz 15. jūnijam, bet otrajā — līdz pieejamo finanšu resursu izlietojumam. Līdz šā gada 10. maijam zvejas intensitātes sabalansēšanas apakšprogrammā samaksāti 5.5 milj. Ls (31 līgums). Projektus LAD Centrālajā aparātā varēs pieteikt arī pasākuma Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi,atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas , jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām aktivitātei Atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas. Apakšprogrammā līdz 10. maijam samaksāti 0.59 milj. Ls (80 projekti). LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs projektus var iesniegt pasākuma Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra aktivitātei Akvakultūra. Šim pasākumam līdz iepriekš minētajam datumam samaksāti 1.9 milj. Ls (40 projekti). Kopumā ZVFI paredzēti 10.2 milj. Ls par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē un aiz tās zvejojošo kuģu nodošanu sadalei metāllūžņos vai izmantošanu bezpeļņas mērķiem ārpus zvejniecības. Zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citām finansiālajām kompensācijām fondā paredzēti 1.5 milj. Ls. Akvakultūras attīstībai ieplānoti 3.9 milj. Ls.

Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, kuru mērķis ir noteikt nomas maksu par zivju vada izmantošanu zvejā ezeros un ūdenskrātuvēs, kā arī rast iespēju zvejniekiem piekrastes ūdeņos mainīties ar mencu limitiem, informē ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Grozījumi noteikumos paredz zvejai ar zivju vadu ezeros un ūdenskrātuvēs piemērot aprēķinu, aizstājot zivju vada limitu ar atbilstoši konkrētajām ūdenstilpēm paredzētajiem zvejas rīku limitiem un tiem noteiktām maksām par limita vienību. ZM skaidro, ka vienotu limita maksu par zivju vada izmantošanu ezeros un ūdenskrātuvēs nav iespējams piemērot, jo katrā konkrētā ūdenstilpē ir savs zvejas rīku limits ar tam noteikto limita maksu, līdz ar to tas būtu aizstājams, uzsākot zveju ar zivju vadu. Piemēram, Engures ezerā ir paredzēts kopējais tīklu limits 5980 tīkli un viena tīklu limita cena ir 2,85 eiro. Ja vēlētos uzsākt zveju ar zivju vadu, maksa par šo zvejas limita vienību veidotu 3408,60 eiro, kas ir visu tīklu limitu maksa Engures ezerā. Savukārt ir publiskie ezeri, kuros šī maksas sasniegtu pat 15 000 eiro, jo tajos ir noteikti lielāki zvejas rīku limiti.

Latvijas valdībai jāpieņem lēmums vērsties pret Norvēģijas Karalisti Starptautiskajā tiesā Hāgā, uzskata Eiropas krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

«Ņemot vērā faktu, ka Norvēģija turpina klaji ignorēt starptautiskos līgumus un konvencijas, kas tai nosaka par pienākumu dalīties ar sniega krabja resursiem Bārenca jūrā, lai panāktu taisnīgu risinājumu Latvijas valdībai neatliek citas iespējas kā vērsties Starptautiskajā tiesā, uzskata Eiropas krabju zvejas associācija. Latvijas valdība lēmumus par tālakajiem soļiem gatavojas pieņemt š.g. 4.jūlija sēdē,» informē Šmits.

Latvijas, Lietuvas un Spānijas kompānijas sniega krabju zveju Barenca jūrā uzsāka pilnīgā saderībā ar starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, ko apliecina gan saņemtās licenses, gan Eiropas Komisijas veiktās kuģu notifikācijas Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijai (NEAFC), gan pieņemtā ES regula par zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos un virkne citu darbību un nolēmumu NEAFC un ES līmenī. «Kopš Latvijas flote ir uzsākusi zveju neviens starptautiskais līgums vai konvencija, kas regulētu sniega krabju zveju Barenca jūras starptautiskajos ūdeņos, nav grozīta, apturēta vai stājusies spēkā, citiem vārdiem – pastāv identisks tiesiskais ietvars. Nevar būt tā, ka šodien visi atzīst kāda tiesības, bet rīt, ievērojami pieaugot resursa vērtībai, atļaujās tās ignorēt, klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības. Šis ir nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses uz kuru Latvijas valdībai ir adekvāti jāreaģē,» uzsver asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

Eiropas Komisijas (EK) sarunas ar Norvēģiju saistībā ar šajā valstī arestēto Latvijas sniega krabju kuģi virzās ļoti lēni, žurnālistiem šodien sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Zvejas kuģis ir arestēts un sarunas, kas būtu jāvada EK, notiek lēni, sacīja Dūklavs. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka sarunas ar Norvēģiju var veikt tikai EK, jo šis jautājums skar arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu intereses un nostājas.

Vienlaikus Dūklavs teica, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi savu nostāju šajā jautājumā, un nepiekrīt Norvēģijas izvirzītajām pretenzijām par zvejas noteikumu pārkāpumu.

Ir pieprasīta diezgan liela nauda, kas sniega krabju zvejas kuģa īpašniekam būtu jāmaksā. Mūsu skatījumā viņi neko nav pārkāpuši, bet pilnībā ir izpildījuši visus noteikumus un normas, kas ir ES līgumā ar Norvēģiju, teica Dūklavs.

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes (RVP) jūras zvejas kontroles valsts vides inspektori februārī konstatēja nelegālas zvejniecības aktivizēšanos Baltijas jūras piekrastē – kopš mēneša sākuma izcelti jau 7 zivju tīkli. To kopējais garums - ap 300 metri, informē VVD.

Lai arī piekrastē novērojama ledus un vižņu klātbūtne, zivju tīkli tiek izlikti pie paša krasta, visdrīzāk, lai nozvejotu taimiņus, kas atgriežas jūrā. Inspektoriem pat nebija vajadzīga laiva, lai izceltu atklātos tīklus. Tīklos esošās zivis tika palaistas jūrā.

Inspektoriem arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad rūpnieciskās zvejas legālie veicēji, neievēro zvejas tīklu izvietošanas un marķēšanas prasības.

VVD vērš uzmanību uz to, ka noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos nosaka: no 1.decembra līdz 31.martam tīklus un tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas aizliegts izvietot tuvāk par 100 metriem no krasta, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem. Zvejniekiem aizliegts arī izmantot noenkurojamos un peldošos zvejas rīkus bez marķējuma vai ar marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 14.punkta prasībām.

Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu par nevēlamu piezveju samazināšanu un izmetumu novēršanu Eiropas zvejniecībā. Izmešana ir netīši nozvejotu zivju vai citu jūras organismu pārsviešana pār bortu. Izmetumu apjomi Eiropas zvejniecībā ir ļoti dažādi - mazapjoma piekrastes zvejā tie ir nenozīmīgi, savukārt, zvejojot ar trali, tie sasniedz pat 70-90 % no nozvejas. Ierosinātā pieeja ir jauninājums kopīgajā zivsaimniecības politikā. Ir paredzēts pieņemt izmetumu aizliegumu, ko pakāpeniski, vienā gadījumā pēc otra piemēro konkrēta veida zvejai, un noteikt maksimālās pieļaujamās piezvejas standartus. Tas būs stimuls šajā nozarē meklēt iespējas, kā sasniegt piezvejas samazināšanas mērķus, nevis paredzēt virkni pasākumu izkrāvumu regulēšanai. Īsumā - zvejniekus rosinās iegūt jūrā tikai to, ko iespējams pārdot. Diskusijas par šo mērķu sasniegšanu turpināsies līdz 2007. gada beigām, un pirmos ierosinātos pasākumus varētu iesniegt apspriešanai 2008. gadā.

"Izmešana ir aplama, jo tādā veidā tiek noplicināti vērtīgi jūras resursi. Tāpēc tā nav pamatota nedz no ekoloģiskā, nedz ekonomiskā vai ētiskā viedokļa. Jo drīzāk mēs pārtrauksim šo noplicinošo rīcību, jo drīzāk tas nāks par labu zivju krājumiem, jūras videi un zvejniecībai," sacīja Eiropas zivsaimniecības un jūrlietu komisārs Džo Borgs.

Eiropas Savienībā izmetumu problēmu ir mēģināts risināt jau iepriekš, galvenokārt ar pasākumiem zvejas rīku regulēšanai, piemēram, nosakot linuma acs izmērus vai paredzot zvejas rīku aprīkošanu ar izkļūšanas plātnēm vai akustiskām ierīcēm. Vairākus zvejas rīku veidus jau ir izdevies ievērojami uzlabot, taču saistīto pasākumu piemērošana un kontrole kļuvusi pārāk sarežģīta un tās palielināšanā negatīvi ietekmētu produktivitāti.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 6. septembrī

Šodien pieņemtajā Eiropas Parlamenta izvērtējumā par Eiropas Komisijas paziņojumu saistībā ar "maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma" modeļa izmantošanu zivsaimniecībā EP deputāti secina, ka Eiropas Komisijas dokumentā "trūkst analīzes" un "vispārēja dziļāka vērtējuma". Deputāti uzskata, ka ieteikto modeli stingri piemērojot, drīz vien nozarē būtiski samazinātos zvejas apjomi, ienākumi un nodarbinātības iespējas.

Maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums ir atsauces lielums, kura mērķis ir cik iespējams palielināt zivsaimniecības ekonomiskos rezultātus attiecībā pret konkrētas sugas bioloģisko kapacitāti.

Pēc ilgstošā stiprā sala, kad Rīgas jūras līcī iesaluši atradās vienlaikus pat vairāk nekā 30 kuģi, piektdien situācija ir normalizējusies.

Rīgas brīvostas pārvalde apgalvo, ka līcī no ledus atbrīvoti jau visi kuģi, savukārt velkoņu uzņēmums PKL Flote, atzīstot, ka situācija līcī normalizējusies, gan norādīja, ka trīs nelieli kuģi vēl joprojām ir iesaluši ledū posmā starp Kolku un Mērsragu.

Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne informēja, ka šodien ledlauzis Varma atbrīvojis pēdējos divus ilgstoši Rīgas jūras līcī iesalušos kuģus un patlaban šie kuģi tiek pavadīti līdz Irbes jūras šaurumam.

«Līcī neviens kuģis vairs nav iesalis ledū,» sacīja Leiškalne. «Šiem diviem kuģiem nav ledus klases, tāpēc to atbrīvošana no ledus un pavadīšana līdz Irbes šaurumam prasa īpašu uzmanību.»

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā pēc saspringtām diskusijām un konsultācijām, kas pirmdien, 10. oktobrī, risinājās visas dienas garumā un noslēdzās pusnaktī, ir apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2017. gadam, informē Zemkopības ministrija.

Par vairākām kvotām lēmums tika pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairākos gadījumos atšķīrās no Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā piedāvājuma par būtisku zvejas iespēju samazinājumu.

Latvijai izdevās sekmīgi pārliecināt savus BALTFISH kolēģus un arī EK pārstāvjus, ka Rīgas jūras līča reņģes krājums ir labā stāvoklī. Tāpēc - atbilstoši Latvijas un Igaunijas zinātnieku atzinumam un Baltijas jūras zivju krājumu pārvaldības plānam - šim krājumam bija iespējams pielietot uz pusi mazāku samazinājumu.

Salīdzinot ar citiem gadiem, visplašākā diskusija starp BALTFISH un Padomi izraisījās par kvotu noteikšanu mencai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos. Daļa dalībvalstu atbalstīja EK piedāvājumu par zvejas iespēju samazināšanu 39 procentu apmērā austrumu mencai un 88 procentu apmērā rietumu mencai. Vairākas valstis, tai skaitā Latvija, kategoriski iebilda pret šo priekšlikumu un pamatoja to ar negatīvām sociālekonomiskajām sekām, kas skartu no zvejas atkarīgos piekrastes reģionus. Latvijas zinātnes pārstāvis konsultācijās ar EK papildus norādīja, ka mencu krājums austrumu apgabalā, kuram iepriekšējos gados jau bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, sāk pakāpeniski atjaunoties un tālākos uzlabojumus ir iespējams sasniegt arī ar ne tik radikālu kvotu kritumu.

Eiropas Komisija (EK) ir izteikusi regulas priekšlikumu pieļaujamās nozvejas noteikšanai ES dalībvalstīm Baltijas jūrā 2017.gadam, informē Zemkopības ministrija.

Regulas projektā teikts, ka Latvijai pieļaujamā nozvejas kvota svarīgākajā nozvejā ir nozīmīgi samazināta: reņģei Rīgas jūras līcī samazinājums sasniegs 21 procentu, mencai Baltijas jūras austrumu rajonā – 39 procentus.

Latvija atbalsta regulas projekta savlaikus apstiprināšanu jau tuvākajā, 10.oktobra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomes sēdē, tādējādi nodrošinot ūdeņu zivju ilgtspējīgu izmantošanu un nākamā gada zvejas darbību savlaikus plānošanu.

Vienlaikus Latvija aicina ieklausīties to ES dalībvalstu viedoklī, kuru eksperti ir cieši saistīti ar attiecīgo krājumu izmantošanu un izpēti un kuru zvejnieki Baltijas jūrā zvejo.

2006. gadā ir reģistrēti 14 jūras negadījumi, kuros iesaistīti Latvijas karoga kuģi vai arī ārvalstu kuģi Latvijas jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos. Četri no šiem negadījumiem tiek klasificēti kā smagi, par kuriem Latvijas Jūras administrācijas (JA) Avāriju izmeklēšanas nodaļas (AIN) inspektori ir veikuši izmeklēšanu un sagatavojuši Ziņojumus par negadījuma izmeklēšanu. Pārējie 10 ir klasificēti kā incidenti, kuros nav cietuši cilvēki un kuģiem nav konstatēti bojājumi.

Naktī no 17. uz 18, februāri Baltijas jūrā, netālu no Bornholmas salas (Dānija), izcēlās ugunsgrēks Latvijas zvejas kuģa BĒRZUPE mašīntelpā. Pēc neveiksmīga mēģinājuma nodzēst ugunsgrēku, kuģa apkalpe atstāja kuģi un pārgāja uz glābšanas plostu. Kapteinis lūdza palīdzību Dānijas Karsta apsardzei. Dānijas glābšanas kuteris BĒRZUPE apkalpi nogādāja Roenne ostā (Dānija). Ugunsgrēku likvidēja Dānijas Jūras spēku kuģis un zvejas kuģis. Pēc negadījuma z/k BĒRZUPE un tā apkalpe tika transportēta uz Liepāju.

23. februārī Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, notika Igaunijas zvejas kuģa EMMA sadursme ar Latvijas zvejas kuģi PĒRSE. Sadursmē z/k PĒRSE guva kreisā borta apšuvuma vertikāla virziena plīsumu. Kuģis zaudēja jūrasspēju. Cilvēki negadījumā necieta, apkārtējā vide piesārņota netika. Z/k EMMA guva nenozīmīgu priekšvadņa krāsojuma nobrāzumu.

2006. gadā ir reģistrēti 14 jūras negadījumi, kuros iesaistīti Latvijas karoga kuģi vai arī ārvalstu kuģi Latvijas jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos. Četri no šiem negadījumiem tiek klasificēti kā smagi, par kuriem Latvijas Jūras administrācijas (JA) Avāriju izmeklēšanas nodaļas (AIN) inspektori ir veikuši izmeklēšanu un sagatavojuši Ziņojumus par negadījuma izmeklēšanu, Db.lv informēja JA.

Pārējie 10 ir klasificēti kā incidenti, kuros nav cietuši cilvēki un kuģiem nav konstatēti bojājumi.

Naktī no 17. uz 18, februāri Baltijas jūrā, netālu no Bornholmas salas (Dānija), izcēlās ugunsgrēks Latvijas zvejas kuģa BĒRZUPE mašīntelpā. Pēc neveiksmīga mēģinājuma nodzēst ugunsgrēku, kuģa apkalpe atstāja kuģi un pārgāja uz glābšanas plostu. Kapteinis lūdza palīdzību Dānijas Karsta apsardzei. Dānijas glābšanas kuteris BĒRZUPE apkalpi nogādāja Roenne ostā (Dānija). Ugunsgrēku likvidēja Dānijas Jūras spēku kuģis un zvejas kuģis. Pēc negadījuma z/k BĒRZUPE un tā apkalpe tika transportēta uz Liepāju.

23. februārī Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, notika Igaunijas zvejas kuģa EMMA sadursme ar Latvijas zvejas kuģi PĒRSE. Sadursmē z/k PĒRSE guva kreisā borta apšuvuma vertikāla virziena plīsumu. Kuģis zaudēja jūrasspēju. Cilvēki negadījumā necieta, apkārtējā vide piesārņota netika. Z/k EMMA guva nenozīmīgu priekšvadņa krāsojuma nobrāzumu.

Mencu nozvejas apmēri Baltijas jūrā nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu samazināsies par 8%, nevis par 28%, kā bija plānots iepriekš. Šāda vienošanās panākta Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā, telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā norādīja Dūklavs, sēdē, kurā bijušas plašas diskusijas par mencu nozveju, kolēģiem izdevies pierādīt, ka plānotais samazinājums ir pārāk liels.

Zemkopības ministrijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka kompromisa priekšlikumu par kvotām sāka gatavot Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma «Baltfish» ietvaros svētdien, 8.oktobrī, taču, pastāvot būtiskām viedokļu atšķirībām starp Baltijas jūras valstīm un Eiropas Komisiju (EK), saspringtākais darbs notika Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē. Tostarp plašākās diskusijas bija par kvotām mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos.

Latvija konsultācijās ar EK norādīja, ka mencu krājumi austrumu apgabalā, kuram vairākus iepriekšējos gadus bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, ir pietiekami stabils un ar to nav notikušas tik kritiskas izmaiņas, lai būtu nepieciešams tāds samazinājums kā sākotnējā EK priekšlikumā, kas zvejas iespējas piedāvāja mazināt par 28%. «Pateicoties Latvijas uzstājībai, nākamajā gadā nozvejas kvotas kritīsies tikai par 8%,» atzīmēja ZM, piebilstot, ka tādējādi kvotas samazinājums būs provizoriski par 212 tonnām.

Norvēģijā arestētā sniega krabju zvejas kuģa no Latvijas lietā mūsu valsts cer rast risinājumu diplomātiskā ceļā. informē Saeimas Preses dienestā.

Taču iespējama arī starptautiska tiesvedība - as izskanēja Saeimas Ārlietu komisijas 16.februāra sēdē, kurā Norvēģijā arestētā Latvijas zvejas kuģa jautājumu deputāti pārrunāja ar Zemkopības ministrijas (ZM), Ārlietu ministrijas (ĀM) un Eiropas Savienības (ES) Krabju zvejas asociācijas pārstāvjiem.

Ārlietu komisija jau tuvākajā laikā uz sarunu plāno aicināt Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Steinaru Ēgilu Hāgenu (Steinar Egil Hagen), informē komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

ZM pārstāvji deputātiem sacīja, ka situācija ar arestēto kuģi nav mainījusies, proti, tas ir arestēts kopš 16.janvāra un tam ir uzlikta soda nauda, kuru īpašnieki atsakās maksāt. Latvija Norvēģijai ir nosūtījusi divas notas ar lūgumu kuģi atbrīvot, jo tas Svalbāras ūdeņos zvejojis saskaņā ar 1920.gada Parīzes līgumu un decembrī pieņemtu ES regulu. Tāpat Latvijas Zemkopības ministrs nosūtījis vēstuli ES zvejniecības komisāram ar aicinājumu iesaistīties. Patlaban tiek gatavota Eiropas Komisijas nota, un Latvija cer, ka arī tajā tiks iekļauta prasība kuģi nekavējoties atbrīvot.

Latvija lietā par Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi «Senator» vērsīsies tiesā ar prasību pret Eiropas Komisiju (EK), otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem stāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš informēja, ka valdība uzklausīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā minēti tālākie soļi situācijas risināšanai. Ministri vienojušies iesniegt prasību pret EK un prasība tiks izstrādāta līdz maija vidum.

Kučinskis skaidroja, ka prasība pret EK tiks iesniegta saistībā ar to, ka EK nerīkojās, lai aizsargātu Latvijas zvejnieku intereses. «Atļauju, zvejot mūsu zvejniekiem, izsniedz EK, tāpēc arī tai bija jāveic pasākumi, lai palīdzētu risināt šo jautājumu,» uzsvēra Ministru prezidents.

Prasību plānots iesniegt Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Savukārt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) padomnieks Mārtiņš Drēģeris aģentūrai LETA skaidroja, ka premjers ir paudis Latvijas valdības pozīciju šajā jautājumā, tādēļ ārlietu ministrs komentārus šobrīd nesniegs.

Latvija lietā par Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi «Senator» tuvākajās dienās vērsīsies Eiropas Savienības (ES) tiesā ar prasību pret Eiropas Komisiju (EK), šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabinets šā gada 24.aprīlī uzdeva Tieslietu ministrijai (TM) sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Ārlietu ministriju sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pieteikumu prasības celšanai pret EK. Šāds lēmums tika pieņemts, lai aizstāvētu Latvijas uzņēmēju intereses.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja TM sagatavoto prasību un lēma to iesniegt ES tiesā.

Iepriekš Kučinskis skaidroja, ka prasība pret EK tiks iesniegta saistībā ar to, ka EK nerīkojās, lai aizsargātu Latvijas zvejnieku intereses. «Atļauju, zvejot mūsu zvejniekiem, izsniedz EK, tāpēc arī tai bija jāveic pasākumi, lai palīdzētu risināt šo jautājumu,» uzsvēra Ministru prezidents.