Kaut arī deputāti nevar nosaukt konkrētus inteliģento transporta sistēmu (ITS) piemērus, tie 2. lasījumā atbalsta Grozījumus Ceļu satiksmes likumā.
Vienīgi bijušais Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) nosauca konkrētu piemēru. Taču viņa nosauktais dažāda platuma dzelzceļa sliežu savienojums nav gluži tas, kas ir pamatā ITS, norāda Satiksmes ministrijas sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns.
Lūgts nosaukt konkrētu piemēru, viņš min tā saucamo ceļu datu sistēmu, kas automātiski nosūta ziņu uz transporta līdzekļiem par apstākļiem uz ceļa. ITS ir gan pasākumu, gan procedūru kopums transporta kustībā un plānošanā izmantojot jaunākos tehnikas sasniegumus, tā viņš.
Ne DB aptaujātie Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti Klāvs Olšteins, Jānis Tutins (SC), Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), pat ne referents par šo jautājumu no Saeimas tribīnes Edvards Smiltēns (V) konkrētus piemērus uzreiz nosaukt nevarēja, bet teica, ka jāskatās dokumentos.
Likuma grozījumi tiek veikti, lai pārņemtu Eiropas Savienības direktīvu, un, tā kā tas ir tīri tehnisks jautājums, tad paļaujos uz Satiksmes ministrijas ierēdņu teikto, vien piebilda R. Naudiņš, kura galvenā rūpe ir, lai pārņemtās direktīvas neradītu kaitējumu tautsaimniecībai.
Saskaņā ar likumprojektā ietverto definīciju inteliģentās transporta sistēmas ir sistēmas, kurās informācijas un sakaru tehnoloģijas izmanto autotransporta jomā (ietverot infrastruktūru, transportlīdzekļus un ceļu lietotājus), satiksmes un mobilitātes pārvaldībā, kā arī lai nodrošinātu saskarni ar citiem transporta veidiem.
Savukārt ITS mērķis ir nodrošināt inovatīvus pakalpojumus attiecībā uz autotransportu un satiksmes vadību, kā arī dot iespēju ceļu lietotājiem labāk piekļūt informācijai un drošāk, saskaņotāk un efektīvāk izmantot transporta tīklus.
Db.lv jau rakstīja, ka, ņemot vērā finansiālos aspektus, pašlaik Latvijā netiek plānots ieviest kādu no Inteliģentās transporta sistēmas (ITS) pakalpojumiem.Vispirms tuvāko gadu laikā visām iesaistītajām pusēm, piemēram, valsts a/s Latvijas Valsts ceļi, valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija, Lielo pilsētu asociācijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Iekšlietu ministrijas struktūrām, valsts a/s Latvijas Valsts meži u.c., jāizstrādā Latvijas nacionālā ITS stratēģija un jāvienojas par nepieciešamību ieviest kādu no ITS pakalpojumiem, izvērtējot prioritāros virzienus, skaidroja Satiksmes ministrija.