Saeima izskatījusi 116 likumu grozījumus saistībā ar pāreju uz eiro, tostarp 60 atbalstīti galīgajā lasījumā.

Likumprojekti, kas paredz 116 likumos minētās naudas summas latos pārrēķināt eiro, atzīti par steidzamiem, kas nozīmē, ka tie tiek skatīti divos, nevis trijos lasījumos.

Lielu daļu likumprojektu Saeima uzreiz atbalstīja arī otrajā, galīgajā lasījumā. Diskusijas par likumu grozījumiem Saeimas sēdē neradās un laiku aizņēma tikai procesuālās darbības, proti, vispirms deputātiem bija jābalso par steidzamības piešķiršanu, tad par likumprojektu konceptuāli un tad otrajā, galīgajā lasījumā. Pārējos 56 likumprojektus galīgajā lasījumā plānots izskatīt 19. septembrī.

Saskaņā ar «Euro ieviešanas kārtības likumu» 29 likumprojekti paredz vārdu «lats» aizstāt ar vārdu «euro», 17 likumprojekti paredz konvertēt summas no latiem uz eiro precīzi pēc matemātikas principiem, bet 70 likumprojekti – konvertēto summu papildu pārrēķināšanu, noapaļojot gan uz augšu, gan uz leju par labu privātpersonai, skaidroja Saeimas Preses dienestā.

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus vēl 53 likumos, paredzot tajos minētās naudas summas latos pārrēķināt eiro.

Tas nozīmē, ka kopā ar 60 pagājušajā nedēļā atbalstītajiem likumprojektiem, pāreja uz eiro no nākamā gada 1. janvāra «ierakstīta» 113 likumos. Saistībā ar pāreju uz eiro parlamentā bija paredzēts atbalstīt vēl trīs likumprojektus, taču tie tika izslēgti no darba kārtības.

Likumprojekti atzīti par steidzamiem, kas nozīmē, ka tie tiek skatīti divos, nevis trijos lasījumos.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likumu 29 likumprojekti paredz vārdu «lats» aizstāt ar vārdu «euro», 17 likumprojekti paredz konvertēt summas no latiem uz eiro precīzi pēc matemātikas principiem, bet 70 likumprojekti – konvertēto summu papildu pārrēķināšanu, noapaļojot gan uz augšu, gan uz leju par labu privātpersonai, skaidroja Saeimas Preses dienestā.

Jāšaubās par blusu izķeršanu no Saeimā iesniegtajiem pavirši sagatavotajiem likumprojektiem

Tā noprotams no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vucāna DB iepriekš sacītā, vērtējot 2017. gada valsts budžeta likumu pavadošo likumprojektu paketes kvalitāti, tostarp iecerētās izmaiņas autotransporta nodokļos. Latvijā augstākā izpildvara saskaņā ar Satversmi pieder Ministru kabinetam, no kurienes uz Saeimu tiek sūtīti likumprojekti un grozījumi tajos tā, it kā sūtītu ziedus vai saldumus – varbūt no sirds, bet bez ekonomiskā efekta izvērtējuma. Liekas, ka no valdības uz Saeimu tiek raidīti izsalkušā valsts pārvaldes aparāta sirdsdziļi kaucieni pēc prāvākiem budžeta ieņēmumiem, un tas arī ir likumdošanas jaunrades iesaiņojums, bet saturs kļuvis otršķirīgs. Šķiet, valdībai otršķirīga ir arī tautsaimniecības realitāte, pieķeroties optimistiskām izaugsmes prognozēm kā nesatricināmai patiesībai. Tālāk jau Saeimā nākas slīpēt izpildvaras iesniegtos pusfabrikātus – nepilnīgos likumprojektus.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Otrajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē toreizējais deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. "Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs," sacīja Eglītis.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) iepriekš sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.

Ministru kabinets otrdien, 11. decembrī, izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri (reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā) maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem.

Tas nozīmē, ka no 2021. gada VID administrētos nodokļus (pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, mikrouzņēmumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli) būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23. datumam. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai.

Sagatavotie likumprojekti radīs iespēju apvienot vairāku nodokļu maksājumus vienā maksājumā, bet neliegs iespēju nodokļu maksājumus veikt arī vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tā būs ērtāk, ievērojot tā finanšu plūsmu.

Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz ceturtdien medijos publicēto informāciju par lielo iepirkumu apturēšanu nesakārtotu likumu dēļ.

Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr aizvien nav pieņemti. Tādejādi līdz noteiktajam termiņam - 18.aprīlim - Latvijas likumos nav pārņemtas Eiropas Savienības (ES) jauno iepirkumu direktīvu prasības. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.

Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Pirmdien Ministru kabineta komitejā (MKK) pēc ilgstošas saskaņošanas procedūras tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts, kā arī grozījumi vēl vairākos saistītajos likumos, lai visos valsts un pašvaldību uzņēmumos ieviestu labai pārvaldībai atbilstošus principus un uzlabotu to darbības rādītājus.

«Valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformu valdība apstiprināja pagājušā gada pavasarī, likumprojekti bija gatavi vasaras beigās, bet to saskaņošanas process ilga deviņus mēnešus un jau tuvojās riņķa dancim,» saka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, piebilstot, ka teju katrā saskaņošanas solī parādījās jauni iebildumi, turklāt par jautājumiem un risinājumiem, par kuriem konceptuāla vienošanās bija jau panākta.

Lai reforma stātos spēkā no 2014.gada, izšķiroša loma turpmākajā procesā būs Saeimas deputātiem. Šī ir viena no ilgāk atliktajām reformām atjaunotās Latvijas vēsturē, bet tās īstenošana ļautu uzlabot visu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, nodrošinātu atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu vadību, lielākus ienākumus no dividendēm, visiem pieejamu informāciju par sasniegtajiem darba rezultātiem, profesionālāku vadītāju iecelšanu un mazākas uzņēmumu politizācijas iespējas, skaidro ministrs.

Saeimas deputāti šodien akceptējuši parlamentāriešu sadalījumu komisijās, kur starp plenārsēdēm tiek sagatavoti un «preparēti» likumprojekti un lēmumprojekti un kur norit lielākā «simts gudro galvu» darba daļa.

Piemēram, viens no vispretrunīgāk vērtētajiem deputātiem – Andris Šķēle (PLL) – strādās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Nacionālās drošības komisijā, bet viņa apvienības biedrs Ainārs Šlesers darbosies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Pieprasījumu komisijā.

Budžeta komisija tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām komisijām, jo īpaši valsts budžeta izstrādes procesā, jo tieši tajā starp lasījumiem tiek izskatīti visi piedāvātie priekšlikumi un lemts par to, vai tos pieņemt vai noraidīt, tāpat arī nereti komisijas sēdēs tiek izstrādāti jauni priekšlikumi.

10. Saeimas neizskatītie likumprojekti tiek pieņemti pirmajā lasījumā.

Saeima lēma turpināt darbu pie grozījumiem Zinātniskās darbības likumā, kuri paredz uzlabot zinātnisko institūciju tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi. Iecerēts, ka mantiskās tiesības uz valsts budžeta finansētās zinātniskās darbības ietvaros radītu izgudrojumu pieder vienai vai vairākām valsts zinātniskajām institūcijām, jo šīs institūcijas zināšanu pārnesi spēj nodrošināt ievērojami efektīvāk nekā fiziska persona vai valsts tiešās pārvaldes iestāde.

Saeima nolēma turpināt darbu pie grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz, ka izglītības reģistri, tostarp izglītības iestāžu, izglītības programmu, skolēnu un pedagogu reģistrs, būs Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) sastāvdaļa. Paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un, sākot no 2014.gada, iesniegs Saeimā apstiprināšanai izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem, nevis četriem, kā patlaban.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sagatavojis grozījumu projektus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu sabiedrībai tiesības iegūt informāciju par visām valsts amatpersonām, kas izdarījušas administratīvos pārkāpumus korupcijas novēršanas jomā, un tām piemērotajiem sodiem.

Sagatavotie likumprojekti paredz KNAB un citām kompetentām iestādēm tiesības informēt sabiedrību par jebkuru amatpersonu, kas izdarījusi administratīvu pārkāpumu interešu konflikta novēršanas jomā.

KNAB prakse liecinot, ka sabiedrības informētībā par amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem nav nodrošināta vienlīdzība, jo iedzīvotāji no plašsaziņas līdzekļiem uzzina tikai par atsevišķu valsts amatpersonu pārkāpumiem, bet netiek sniegta informācija par visām amatpersonām, kuru darbībā ir konstatēti likuma pārkāpumi.

Turklāt pastāvot risks, ka, publiskojot informāciju, kas nav iegūta no atbilstošajām institūcijām, tā var būt neprecīza un nodarīt kaitējumu arī konkrētajai amatpersonai.

Ceturtdien, 11. martā, Ministru kabinets izskatīs likumprojektus, kas saistīti ar plānoto Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrāciju no 2023. gada 1. janvāra. Par iecerētajām pārmaiņām šā gada 26. februārī saņemts pozitīvs Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinums, informē Finanšu ministrija.

FKTK pievienošana Latvijas Bankai notiks, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Pagājušā gada nogalē Ministru kabinets jau atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī grozījumus likumā "Par Latvijas Banku" un grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā. Ievērojot ECB atzinumā izteiktos priekšlikumus, paredzēts tehniski precizēt jauno Latvijas Bankas likumu. Tad šie trīs likumprojekti vienotā paketē kopā ar 24 pavadošajiem likumprojektiem tiks iesniegti Saeimā, kas pieņems galīgo lēmumu par Latvijas Bankas un FKTK integrāciju.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Šis solis mazinās birokrātiju un izmaksas, būs iespējams operatīvāk reaģēt uz tirgus izmaiņām," atzīst finanšu ministrs Jānis Reirs.

Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšana Latvijā varētu tikt ieviesta no nākamā gada 1. janvāra.

To, skatot Finanšu ministrijā tapušo Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, pirmdien nolēma Ministru kabineta komiteja. Tiesa gan, par mantiskā stāvokļa deklarēšanas ieviešanu vēl ir jālemj Saeimai. Iepriekšējo sasaukumu parlamentu dienaskārtībā nulles deklarāciju ieviešanu paredzoši likumprojekti nonākuši jau vairākkārt, taču Saeimai nekad nav izdevies pieņemt attiecīgos likumprojektus arī galīgajā lasījumā - mēģinājumi ieviest fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu ir cietuši neveiksmi kā 7., tā arī 9. Saeimas laikā.

Lai pilnveidotu dzelzceļa nozares regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 16.februārī, noslēdza darbu pie Dzelzceļa likuma grozījumiem, informē Saeimas Preses dienests.

Tie paredz izveidot vienu regulējošo iestādi dzelzceļa nozarē, kā arī ieviest Eiropas Savienības prasības, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.

Grozījumi paredz noteikt vienu regulējošo iestādi dzelzceļa nozarē - tā būs Valsts dzelzceļa administrācija. Tai paredzētas plašākas pilnvaras, un tā no sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārņems dzelzceļa pārvadātāju licencēšanu, pasažieru pārvadājumu tirgus uzraudzību, kā arī sūdzību izskatīšanu saistībā ar piekļuves maksu dzelzceļa infrastruktūrai.

Tāpat paplašinās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskākās funkcijas, papildinot tās ar maksas noteikšanu un iekasēšanu visiem pārvadātājiem attiecīgajā dzelzceļa tīklā. Patlaban tajās ietverta lēmuma pieņemšana par dzelzceļa infrastruktūras maksu, jaudas sadali un konkrēta pārvadātāja vilciena nozīmēšanu. Kopš 2011.gada janvāra akciju sabiedrība LatRailNet veic publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas.

Valdība atbalstījusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka piederošā īpašuma Rīgā, Jēkaba ielā 6/8, atsavināšanu valstij Saeimas Kancelejas personā.

Īpašumu veido zeme 659 kvadrātmetru platībā un divas ēkas. Pašlaik tas iznomāts Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Īpašuma vērtība noteikta 1,656 miljonu latu apmērā, un plānots, ka šie līdzekļi Saeimai tiks piešķirti 2012. gada budžeta grozījumos. Lai atsavinātu īpašumu, Saeimai, lemjot par grozījumiem šā gada valsts budžetā, būtu nepieciešams paredzēt likumprojektā Saeimas budžetā papildu apropriāciju izdevumiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 1,656 miljonu latu apmērā nekustamā īpašuma iegādei no Hipotēku bankas, skaidro Finanšu ministrija.

DB jau rakstīja, ka jauna ēka Jēkaba ielā 6/8 Saeimai nepieciešama konferencēm un diskusijām, taču par ieguldījumu apmēru skaidrības vēl nav. Skaidrs gan ir tas, ka bez ieguldījumiem iztikt nevarēs - kapitāli ieguldījumi Hipotēku bankai piederošajā īpašumā pēdējos gados nav veikti, turklāt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) dēļ Saeimai nepieciešamas mūsdienu prasībām tehniski atbilstošas telpas.

Uzrunājot klātesošos deputātus pirmajā 11. Saeimas sēdē, Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka pašlaik ir jauna un nebijusi situācija, kas prasa atbildīgu rīcību. Saeimai jāatceras, kas to ievēlēja, un nepieciešams atjaunot cilvēku uzticību demokrātiskām institūcijām.

Svarīgāk par sasniegto ir turpināt reformas un nodrošināt valsts izaugsmi – ja netiks turpinātas reformas, tad visam notikušajam nebūs nekādas nozīmes, norādīja A. Bērziņš.

Tāpat prezidents jaunajai Saeimai deva četrus uzdevumus. Pirmais – Saeimai ir atbildīgi jāizturas pret topošo budžetu, otrais – jāmācās no savām pieļautajām kļūdām, trešais – jāveic stabila darbība, kas vērsta uz valsts attīstību un labklājību, bet ceturtais – jāatīsta likumdošana, un nedrīkst pieļaut autoritārisma tendences. «Cilvēkiem jājūtas drošiem un vajadzīgiem savai valstij,» norādīja Valsts prezidents.

Prokurors Māris Leja noraida Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Vitālija Orlova (Saskaņas centrs) apgalvojumus, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sākotnēji nav atbalstījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nodomu veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (Par labu Latviju) dzīvesvietā.

«Katrs laikam saskata to, ko grib,» tā žurnālistiem pēc Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas sēdes, kurā deputāti neatbalstīja ģenerālprokurora Kalnmeiera lūgumu atļaut Saeimai veikt kratīšanu deputāta Šlesera dzīvesvietā, teica Leja.

Leja skaidro, ka, gatavojot Kalnmeiera vēstuli, kā paraugu izmantojis savulaik tapušo Ģenerālprokurora lūgumu Saeimai izdot kriminālvajāšanai 9. Saeimas Juri Boldānu un cenšoties saskaņot Kriminālprocesa likuma un Saeimas Kārtības ruļļa nosacījumus.

DB rīcībā esošās Kalnmeiera vēstules Saeimai liecina, ka pirmajā vēstulē bijis norādīts, ka:«Ģenerālprokuratūrai nav pamata iesniegt iesniegumu par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai pie Saeimas locekļa.» Pēc Lejas teiktā, ar to nekādā gadījumā nav bijis domāts rakstīt, ka Ģenerālprokuratūra apšauba kratīšanas nepieciešamību.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), liecina Valsts kancelejas nosūtītā atbilde LPCS.

Dokumentā norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai (ZM) par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Piensaimnieku savienība: Situācija nozarē pašlaik ir traģiska 

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ...

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs LPCS informējis, ka savienības iesniegums Saeimai nodots zināšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Jau ziņots, ka ZM pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam, pavēstīja ministrijā.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicina Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena.

Kopējās kompensācijas apjoms būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Šolks sacīja, ka LPCS nosūtījusi vēstuli valdībai, Saeimai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, ar lūgumu rast iespēju nozari atbalstīt.

Iepriekš Finanšu ministrija LPCS oficiālā vēstulē norādīja, ka, ņemot vērā, ka iesniegums ir adresēts arī ZM un Ekonomikas ministrijai, kas ir kompetentas sniegt atbildes pēc būtības uz iesniegumā norādītajiem jautājumiem, ministrija iesniegumu pieņem zināšanai un izmantos savā darbā atbilstoši iesnieguma saturam.

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

2019. gada valsts budžetu valdība izstrādās līdz 8. martam, bet Saeima par to galīgajā lasījumā varētu balsot 3. aprīlī, nodokļus sola nemainīt.

Tādu ainu pēc Ministru kabineta sēdes iezīmēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs. «Vienojāmies par šā gada valsts budžeta izveides un izskatīšanas grafiku,» uzsvēra K. Kariņš. Finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka visus gaida spraigs darbs. Proti, izstrādāto budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt 8. martā. Lai to varētu īstenot, vispirms būs nepieciešams valdībā izskatīt makroekonomiskās prognozes, kā arī veikt izdevumu pārskatīšanu un ministriju prioritāro pasākumu analīzi, pēc tam valdība pieņems lēmumu par budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Valdība apstiprinās precizēto valdības budžeta plānu, ko iesniegs Eiropas Komisijai, un vienlaikus sāks darbu pie 2019. gada valsts budžeta projekta pavadošo likumprojektu izskatīšanas.

Satversmes tiesa (ST) atteikusies ierosināt lietu pēc Rīgas domes pieteikuma saistībā ar tā dēvētajām puteņa brīvbiļetēm, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Pieteikums tika iesniegts par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2013.gada 11.februāra rīkojuma Nr.72 «Par Rīgas pilsētas domes 2012.gada 18.decembra saistošo noteikumu Nr.200 «Grozījumi Rīgas domes 2012.gada 28.februāra saistošajos noteikumos» Nr.165 «Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu 1.3.apakšpunkta darbības apturēšanu» atcelšanu.

ST savā lēmumā norādīja, ka Rīgas dome lūdza ST atzīt rīkojumu par neatbilstošu Satversmes 1. un 101.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta otrajai un ceturtajai daļai, 8.panta otrajai un trešajai daļai, likuma «Par pašvaldībām» 7.panta otrajai daļai, 8.panta pirmās daļas 19.punktam, 43.panta pirmās daļas 8.punktam, 49.panta pirmajai daļai, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5.panta otrās daļas 2.punktam un 14.panta trešajai daļai.

Padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu ēkām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas finišam. Pagaidām gan skaidras atbildes nav, kas jādara ar sērijveida dzīvojamām mājām – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Rīgas enerģētikas aģentūras vadītāja Maija Rubīna atklāti teikusi – ja ēkas netiks renovētas, tad pēc 20 gadiem uz pašvaldības kakla nonāks neiedomājami liels skaits rīdzinieku, kuriem vairs nebūs, kur dzīvot. Viņas ierosinājums ir uzsākt māju renovāciju, tajā skaitā – siltināšanu piespiedu kārtā, iztērēto summu uzliekot par pienākumu solidāri samaksāt iedzīvotājiem. Tādējādi sērijveida ēku ekspluatācijas laiku varētu pagarināt par vēl vairākiem desmitiem gadu.

M. Rubīna Neatkarīgajai teikusi, ka Ekonomikas ministrijā (EM) jau ir notikušas sarunas par ēku piespiedu siltināšanu, tomēr pagaidām šī iecere nav guvusi atbalstu.

Kad Jupiters ieies Vērša zvaigznājā, būs īstais laiks biznesa pasaules cilvēkiem, apgalvo astrologi.

Zvaigznes cilvēku dzīvi ietekmē, ticam mēs tam vai nē, pārliecināts astrologs Jānis Bēniķis, astroloģijas portāla astronet.lv idejas tēvs. Viņš arī apliecina: biznesa cilvēki ir māņticīgi - sit pie koka, zīlē, spļauj pār plecu, izvairās runāt par nākotni. Jā, arī iet pie astrologiem.

Biznesa cilvēki parasti lūdz astrologu noteikt labāko laiku uzņēmuma dibināšanai, svarīga kontrakta parakstīšanai. Dažkārt cilvēki prasa par vēlamajiem darbības virzieniem, valsti. Astroloģija var pateikt, vai cilvēkam vispār ir potenciāls darboties biznesa lauciņā, vai nav. Protams, var iet pret zvaigznēm, taču parasti šāda izvēle sokas smagi, kā pret kalnu. Katram ir kāda noteikta biznesa virzieni, kas veiksies vislabāk, kādam darījumus labāk sākt ārzemēs.

«Ja Krievija atsūtīs oficiālu piedāvājumu dalībai jaunā Baltijas atomelektrostacijas (AES) projektā, tad Lietuvas valdībai tas būs nopietni jāizskata,» uzskata bijušais Lietuvas saimniecības ministrs Kestutis Daukšics, raksta severinform.ru.

«Ja Lietuvā, Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā tiks uzbūvēts pa vienai jaunai AES, tad saražotās elektroenerģijas būs par daudz un galvenais jautājums būs- kur to likt,» uzskata K. Daukšics. Viņš norāda, ka pašā konkurencē nav nekā slikta un tā ir labvēlīga gala patērētājam, taču nevajadzētu uzbūvēt pārāk daudz AES.

Lietuvai pagaidām ir maz informācijas par Kaļiņingradā un Baltkrievijā plānotajām AES, tāpēc Lietuva uzskata, ka var uzbūvēt AES ātrāk. Tomēr K. Daukšics norāda, ka Krievija varētu piedāvāt pārdot 49 % akciju Kaļiņingradas AES projektā un tad būs nopietni jāizskata šāda iespēja, jo tad Lietuva, iespējams, varētu nebūvēt pati savu AES, bet izmantot Kaļiņingradā uzbūvēto.

SIA Rīgas satiksme lūgums piešķirt šogad papildu dotāciju - 600 tūkstošu latu apmērā netika akceptēts Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā, jo vēl jāizskata citas iespējas nodrošināt iztrūkstošo summu.

Šis jautājums atlikts līdz 13. aprīlim, kad tas atkal tiks skatīts komitejā. Līdz tam laikam jāizskata trūkstošās summas iespējamie finanšu avoti, skaidroja komitejas preses pārstāvis Dzintars Zaļūksnis.

Rīgas satiksme savā iesniegumā komitejai norādījusi, ka Rīgas pašvaldības dotācija uzņēmumam šogad ir 45 miljoni latu. Turklāt uzņēmuma budžets apstiprināts ar vairāk nekā 3000 latu lielu deficītu. Ņemot vērā degvielas cenu celšanos un pat tādā gadījumā, ja iepirkuma cena degvielai saglabāsies pašreizējā līmenī, Rīgas satiksmei būs nepieciešami papildu līdzekļi 600 tūkstošu apmērā.