Auto daļu mazumtirgotājs SIA «Inter Cars Latvija» 2017. gadā strādājis ar neto apgrozījumu 89,949 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,743 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn SIA «Inter Cars Latvija» apgrozījums pieauga par 13,930 miljoniem eiro jeb 18,3%, bet uzņēmuma tīrā peļņa pieauga par 20,5%.

Uzņēmums 2017. gadā saglabāja līderpozīcijas autodaļu tirdzniecības nozarē, sacīts «SIA Inter Cars Latvija» gada pārskatā. Apgrozījuma pieaugumu par 11,7 miljoniem eiro nodrošināja tirdzniecības pieaugums Latvijā, bet preču tālākpārdošana uz radniecīgajām sabiedrībām Lietuvā un Igaunijā palielināja apgrozījumu par 2,2 miljoniem eiro.

SIA «Inter Cars Latvija» gada pārskats liecina, ka uzņēmuma ieņēmumi Latvijā pagājušajā gadā veidoja 49,182 miljonus eiro, preču tālākpārdošana uz Lietuvu ienesa 30,271 miljonu eiro, bet uz Igauniju - 9,597 miljonus eiro. Uzņēmums tirgo preces tālākpārdošanā arī uz citām valstīm, taču izņemot Poliju, no kuras ieņēmumi pērn veidoja 833 tūkstošus eiro, tālākpārdošana uz citiem tirgiem ir maznozīmīga.

Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

Lai paplašinātu Itālijas produkcijas noieta tirgu, kā arī pavērtu durvis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem eksporta tirgos, Itālijas Kultūras mantojuma un tūrisma ministrija sākusi vērienīgu projektu Signa Maris, kas arī Latvijā paredz izvērst nopietnas aktivitātes ar galveno mērķi attīstīt tūrismu Itālijas dienvidu reģionos – Kalabrijā, Kampānijā, Apūlijā un Sicīlijā, īpaši izceļot jūras ceļus.

Tā kā Itālijas reģionos lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielveikalu ķēdes pārsvarā sadarbojas ar lielajām korporācijām, šīs dienvidu valsts produkcijai un tūrisma piedāvājumam nav viegli nodibināt kontaktus eksporta tirgos, ko plānots risināt ar ciešāku Itālijas Tirdzniecības kameras (ITKL) sadarbību ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Prezentējot Signa Maris projektu Latvijā, ITKL prezidents Džuzepe Lepore norādīja, ka Latvijas veikalos atrodami daudzi produkti, kuriem kā ražotājvalsts norādīta Itālija, taču bieži vien to sastāvā pat mazāk nekā 40% izejvielu ir no Itālijas, bet lielākoties produkti tiek importēti un Itālijas rūpnīcās tikai saražots galaprodukts. Tādēļ ar īpašu valsts atbalstu un speciālu projektu plānots virzīt jaunos eksporta tirgos produktus, kuri tiešām gan auguši, gan ražoti Itālijā.

Vastint Latvia attīstītā biroju kompleksa Business Garden Rīga ēkas Malduguņu ielā 2 un 4 kļuva par pirmajiem ekspluatācijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Baltijas valstīs, kas ieguvuši starptautisko WELL Health-Safety novērtējumu.

WELL Health-Safety novērtējums ir uz pierādījumiem balstīta nekustamo īpašumu novērtēšanas sistēma, kuras prioritāte ir ēku lietotāju veselība, drošība un labsajūta. Sistēmu izstrādājis WELL būvniecības institūts (IWBI), un tā pamatojas uz WELL būvniecības standartu, kā arī uz vairāk nekā 600 zinātnieku un praktiķu ekspertīzi.

Novērtējuma saņemšana apstiprina attīstītāju un apsaimniekotāju sasniegumus veselības un drošības jomā postpandēmijas situācijā, fokusējoties uz tādiem aspektiem kā ēku tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras, rīcības plāni ārkārtas situācijām, veselības aprūpes pieejamība, gaisa un ūdens kvalitātes vadība, ieinteresēto pušu iesaiste un apmācība, kā arī inovāciju ieviešana veselības un drošības jomā.

Žurnāls Forbes Auto izveidojis sarakstu ar visdrošākajām ģimenes automašīnām pasaulē.

Kā raksta Forbes Auto, tad 12% cilvēku, kas izvēlas pirkt mašīnu, kā visaugstāko prioritāti ierindo drošības testu rezultātus.

Drošāko ģimenes automašīnu TOP 5:

Kia Sedona

NHTSA* - Visos frontālajos un sānu sadursmes testos iegūtas 5 zvaigznes;

IIHS** - vērtējums - Frontālajā testā - labi, sānu testā - labi, aizmugurējā testā labi;

ESP*** - Standarts;

Maksimālais sēdvietu skaits - 7;

Msrp**** - 20 695 Usd.

Honda Pilot (2008)

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies māsu skaits – ja 2008. gadā bijām ap 12 000, pašlaik esam ap 8500. Desmit gadu laikā esam pazaudējuši teju trešdaļu mūsu māsu, un pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem māsu apjomiem Eiropas Savienībā (ES).

Tai pašā laikā nevar teikt, ka augstākās izglītības iestādēs vietas studiju programmā «Māszinības» netiktu aizpildītas, taču kopumā māsu skaits nepieaug, tieši otrādi – ar katru gadu samazinās. Pēdējo gadu laikā tas sarucis pat par 500 – 600 māsām gadā. Tas nozīmē, ka jaunie speciālisti izvēlas strādāt citās profesijās, arī citās valstīs. Šādi ik gadu zaudējam simtiem tiešo pacientu aprūpētāju, bez kā veselības aprūpes sistēma nevar funkcionēt. Kā to risināt? Cēloņi situācijai ir vairāki, taču tas, ar ko jāsāk, ir atalgojuma jautājums.

Par pilna laika darbu – «uz rokas» mazāk par minimālo

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par 2018. gadu rāda, ka vairāk nekā 6300 māsas strādājušas vienā darbvietā, ap 600 – divās darba vietās un daži desmiti – trijās. Darbs vienā darbvietā nozīmē pilnu slodzi un mēnešalgu zem 500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Ar šādu atalgojumu ir iespējams segt tikai pamatvajadzības jeb, kā mēdz teikt, eksistēt, nevis dzīvot. Un šeit es nemaz nepieminu vajadzību apgādāt ģimeni, audzināt bērnus – ar 500 eiro mēnesī tas nav iespējams. Tādēļ daļa māsiņu izvēlas strādāt divās vai pat trijās darbvietās. Tas, savukārt, nozīmē optimālus mēneša ienākumus un nulli brīvā laika. Bieži gadās, ka darbvietas ir dažādās pilsētās, tad liela daļa laika aiziet arī ceļā. Rezultātā ārpus darba laiks atliek tikai miegam – par kopīgu laiku ar ģimeni, par hobijiem un pienācīgu atpūtu nereti nākas aizmirst. Savukārt tās māsiņas, kas ziedo sevi trim darbvietām, visticamāk, atdod darbam arī naktis un iespēju izgulēties. Šādu ikdienu ir ļoti grūti ilgtermiņā izturēt, tāpēc ar māsām bieži pārrunājam to, ka pašlaik nozare balstās uz entuziastiem – tajā paliek māsiņas, kam tas ir sirdsdarbs, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem ikdienā.

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

No šī gada 30. aprīļa uz Dānijas autostrādēm drīkstēs braukt ar 130 km/h lielu ātrumu. Līdz šim ātruma ierobežojums bija 110 km/h. Jaunie noteikumi attieksies uz vieglajām automašīnām, motocikliem un kempinga automašīnām zem 3,5 tonnām. Ātrāka braukšana būs atļauta apmēram uz 55% dāņu autostrāžu tīkla. Iepriekšējie ierobežojumi saglabāsies lielāko pilsētu tuvumā. Eiropas autotūristiem pirms došanās ceļojumā uz kaimiņvalstīm būtu rūpīgāk sevi jāinformē par dažādajiem ātruma ierobežojumiem. Sevišķi lielas atšķirības ir uz parastajiem autoceļiem, piemēram, Dānijā, Horvātijā, Nīderlandē un Šveicē autovadītājs drīkst braukt tikai ar 80 km/h, Latvijā un daudzās citās Eiropas valstīs – 90 km/h, bet Somijā, Austrijā un Vācijā drīkst sasniegt arī 100 km/h. Pilsētu satiksmē lielas atšķirības nepastāv, jo lielākajā daļā valstu ātruma ierobežojums ir 50 km/h robežā, izņemot Lietuvu, Poliju, Serbiju, Melnkalni un Slovākiju, kur tas atļauts braukt arī 60 km/h. Uz Eiropas autostrādēm parasti ātruma ierobežojumi ir starp 120 un 130 km/h. Vācija ir vienīgā Eiropa valsts, kur uz autostrādēm nav ātruma ierobežojuma. Avots: Eiropa.lv

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Zviedrijas valsts garantiju piešķiršanu autoražotājam Volvo Cars, raksta www.thelocal.se.

Tādējādi Volvo Cars no Eiropas Investīciju bankas var saņemt 500 miljonu eiro aizdevumu.

Komisija norādījusi, ka valsts palīdzība atbilst ES vadlīnijām par piekļuves nodrošināšanu finansēšanai ekonomikas krīzes laikā. Valsts garantijas veicinās Volvo Cars videi draudzīgu automašīnu investīciju projektu īstenošanu, neietekmējot konkurenci, uzskata ES konkurences komisāre Nēlija Krusa (Neelie Kroes).

Šogad 12.martā Eiropas Investīciju bankas vairākiem Eiropas autoražotājiem atvēlēja trīs miljardus eiro, tostarp Volvo Cars. Tiesa gan, Volvo Cars pārstāve norādai, ka uzņēmums atbalsta Eiropas Komisijas lēmumu, atzīmējot, ka kompānija naudu pagaidām nesaņems, jo pārrunas ar Zviedrijas valdību par valsts garantiju piešķiršanu kopš maija ir pārtrauktas.

Izveidojot spēcīgu filiāļu tīklu, SIA Inter Cars Latvija ieņem nozīmīgu vietu auto rezerves daļu tirdzniecības jomā

Auto rezerves daļu mazumtirgotājs SIA Inter Cars Latvija kāpinājis apgrozījumu no 1,3 milj. eiro 2011. gadā līdz 55,5 milj. eiro 2015. gadā. Šīs iespaidīgās izaugsmes dēļ uzņēmums ir iekļauts Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā straujāk augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «Esam multi zīmolu kompānija, kas tirgo dažādu zīmolu viena veida produktu. Ar to atšķiramies no citiem uzņēmumiem, kas savā klāstā uztur vienu zīmolu no dažādām preču grupām. Aplēses liecina, ka šogad apgrozījums sasniegs 70 milj. eiro, iespējams, tas pietuvosies 80 milj. eiro slieksnim,» stāsta SIA Inter Cars Latvija vadītājs, valdes loceklis Kaspars Viļumsons.

Pasažieru un kravas auto, kā arī motociklu rezerves daļu tirgotājs SIA "Inter Cars Latvija" paplašina loģistikas centru Mārupē teju trīs reizes, informēja uzņēmuma vadītājs Kaspars Viļumsons.

No loģistikas centra Mārupē tiek apkalpoti ne vien uzņēmumi Latvijā, bet arī Igaunijā un Somijā.

Kopējās izmaksas loģistikas centra attīstībā ir 5,3 miljoni eiro. Pēc "Inter Cars Latvija" pasūtījuma "Lumi Capital" ieguldīja 3,8 miljonus eiro 6300 m² lielā loģistikas centra izbūvē. "Inter Cars Capital Group" papildus ieguldīja 1,5 miljonus eiro loģistikas centra infrastruktūras un plauktu sistēmu izbūvē.

Pēc K. Viļumsona sacītā, šis ir būtisks solis, jo tas ļauj nostiprināt "Inter Cars Latvija" uzsākto attīstības ceļu – pārtapt no rezerves daļu izplatītāja par loģistikas uzņēmumu, kā arī attīstīt augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu galapatērētājam, piemēram, centralizēti pārvaldot uzņēmumu auto parkus.

Nīderlandes luksusa auto ražotājs Spyker Cars iegādājies General Motors Zviedrijas autobūves kompāniju Saab, ziņo BBC.

Darījums paredz, ka Spyker Cars samaksā General Motors 74 miljonus USD, kā arī izsniedz tai Saab akcijas 326 miljonu USD vērtībā. General Motors paredz, ka darījums noslēgsies līdz februāra vidum.

Jaunā grupa tiks nosaukta par Saab Spyker Automobiles N.V.

Spyker izpilddirektors Viktors Mullers, komentējot darījumu, iezīmējis savdabīgo Dāvida un Goliāta aspektu – viņš atzinis, ka «normālos apstākļos droši vien Saab būtu pircis Spyker.» Viņš arī piebilda, ka pēdējās piecās saspringtajās sarunu dienās nav gulējis vairāk par 15 stundām.

GM cenšas pārdot Saab jau kopš 2009. gada janvāra un izskanēja pat variants slēgt Saab.

Šonedēļ turpinās eirozonas politiķu neizlēmība, kā atrisināt sasāpējušies reģiona parādu krīzes jautājumus. Galvenais jautājums joprojām paliek potenciālā Grieķijas parāda restrukturizācija un otra aizdevuma piešķiršana šai valstij.

Joprojām nav skaidrs, ar kādiem nosacījumiem Grieķija saņems atbalstu pēc šā gada beigām. Tāpat šīs nedēļas beigās tiks publicēti eirozonas banku stresa testu rezultāti, un būs lielāka skaidrība par to, cik tad īsti vājš vai stiprs ir monetārā reģiona finanšu sektors. Saglabājoties ilgstošai neskaidrībai un parādoties baumām, ka banku stresa testu rezultātu varētu būt vāji, finanšu tirgus sācis nervozēt, un spekulanti pastiprināti pievērsušies jautājumiem par Eiropas trešās lielākās ekonomikas – Itālijas nākotni.

Rezultātā Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi vēsturē pārsniedzis 6% atzīmi un draud pietuvoties līmeņiem, kas ilgtermiņā, ņemot vērā milzīgo valsts parāda apjomu (aptuveni 120% no IKP), nav saglabājami.

Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai pārskatīts 2019. gada budžeta plāns, jo iepriekšējo EK noraidīja pārlieku lielā budžeta deficīta dēļ.

Tas ir eirozonas vēsturē nebijis gadījums, kad EK noraida kādas valsts budžeta projektu. Itālijas jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējās valdības iecerētā budžeta deficīta 0,8% apmērā no IKP to ir paaugstinājusi līdz 2,4% no IKP. Lai gan tas ir zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, tomēr tas jāskata kontekstā ar Itālijas ārējo parādu, kas ir 131% no IKP, lai gan Māstrihtas kritēriju limits ir 60% no IKP. Turklāt, saskaņā ar EK aplēsēm, Itālijas valdības plānotie izdevumi, ņemot vērā EK prognozes par valsts izaugsmi un parāda apkalpošanas izmaksām, bīstami tuvosies 3% 2019. gadā, bet 2020. gadā tos pārsniegs. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau ir paziņojis, ka vadīsies pēc saviem, nevis EK aprēķiniem un jautājumā par Itālijas budžeta deficītu negrasās piekāpties ne par milimetru.

Latvijas dzeldzceļš (LDz) no kravas vilciena avārijas vietas Naujienes pagastā izvedis lielāko daļu vagonu atlūzu un trīs cisternas.

LDz darbiniekiem 12. janvārī darbiem atvēlētajā laikā no pulksten 9 līdz pulksten 15 izdevies pacelt trīs cisternas, novietot tās uz sagatavotajiem dzelzceļa ratiņiem un aizvest no avārijas vietas. Darbiem tiek izmantots lielas jaudas celtnis, cisternas ir jāpaceļ ar visu saturu, jo tā izsūknēšanu avārijas vietā nav iespējams veikt.

Avārijas vietas atbrīvošana no atlūzām un cisternām turpināsies līdz 19. janvārim.

LDz 11. janvārī vienojās ar uzņēmumu VKB-Serviss par vides glābšanas plāna izstrādi un paredzēto glābšanas darbu veikšanu dzelzceļa avārijas seku likvidēšanai. Uzņēmums veiks avārijas radītā piesārņojuma izpētes un sanācijas darbu programmas izstrādāšanu un saskaņošanu tiesību aktos noteiktajā kārtībā, grunts un gruntsūdens sanācijas darbu veikšanu un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu dzelzceļa avārijas vietā Naujenes pagastā, Daugavpils novadā.

Valstī valdošais atkusnis veicina to, ka uz autoceļiem pastiprināti veidojas bedres, uzsver VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Periodā no 1. līdz 9. februārim VAS Latvijas autoceļu uzturētājs jau ir salabojis 1229 m² avārijas bedru par kopējo summu 65 250 eiro. Savukārt kopš gada sākuma kopumā jau ir salaboti vairāk kā 1800 m² avārijas bedru, no tiem 35 % jeb 650 m² janvārī, bet 65 % jeb 1229 m² – no februāra sākuma līdz 9. februārim.

Atkušņa ietekmi uz bedru veidošanos uzskatāmi uzrāda janvāra statistika – no 1. līdz 24. janvārim uz valsts ceļiem tika konstatēti tikai 49 m² avārijas bedru, savukārt janvāra pēdējā nedēļā, kad iestājās atkusnis, tika labots jau 601 m² bedru.

Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

Ministru kabinets 24.oktobra sēdē pieņēma noteikumus " Kārtība, kādā tiek akreditēti žurnālisti vai citi masu informācijas līdzekļu pārstāvji akreditētājinstitūcijā".

Valsts Kanceleja sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Saeimas Kanceleju izstrādājusi noteikumus atbilstoši 2006.gada 15.jūnija likuma "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 26.panta trešajā daļā Ministru kabinetam dotajam uzdevumam. Līdz šim darbojās atšķirīga kārtība masu informācijas līdzekļu pārstāvju akreditācijai dažādās valsts pārvaldes iestādēs (Valsts prezidenta Kancelejā, Saeimas Kancelejā, Ministru kabinetā un Ārlietu ministrijā).

Sagatavotie noteikumi neparedz būtiskas izmaiņas esošās akreditācijas kārtībā mediju pārstāvjiem, bet apkopojot dažādo valsts pārvaldes institūciju pieredzi, izstrādāts vienots modelis visām valsts pārvaldes institūcijām.

M. Bondaru Spyker Cars padomē ievēlēja viens no kompānijas akcionāriem, ar ko Latvijas baņķieris bijis pazīstams.

Saskaņā ar Spyker Cars iekšējo kārtību, kas paredz padomes locekļu rotāciju, M. Bondars luksusa auto ražotāja padomē darbu turpinās līdz 2010. gada aprīlim.

Spyker Cars padomē 2008. gada janvārī ieceltais Latvijas Krājbankas padomes loceklis Mārtiņš Bondars atzina, ka diemžēl vairāk par šo darījumu komentārus sniegt nevar. «Tas ir komplicēti, darījumā tiešā veidā iesaistīti gana daudzi cilvēki,» viņš atzina, piebilstot, ka turklāt darījums vēl nav noslēdzies.

Jaunā grupa tiks nosaukta par Saab Spyker Automobiles N.V. Spyker izpilddirektors Viktors Mullers, komentējot darījumu, iezīmējis savdabīgo Dāvida un Goliāta aspektu - viņš atzinis, ka «normālos apstākļos droši vien Saab būtu pircis Spyker.», piebilstot, ka pēdējās piecās saspringtajās sarunu dienās nav gulējis vairāk par 15 stundām.

Ķīnas autoražotājam Zhejiang Geely Holding Group piederošais Zviedrijas autobūves uzņēmums Volvo Cars pirmdien paziņoja, ka Dienvidkarolīnas štatā tiks būvēta ASV pirmā kompānijas automašīnu montāžas rūpnīca.

Kompānija norāda, ka pirmā automašīna no šīs ražotnes izripos 2018.gadā un paredzēts, ka rūpnīca spēs saražot 100 000 automobiļu gadā.

Šīs rūpnīcas izveidē Volvo Cars investēs 500 miljonus dolāru (445,6 miljonus eiro). Volvo Cars, kas ASV tirgū atrodas kopš 1955.gada, jau marta beigās paziņoja, ka ASV būvēs uzņēmuma pirmo rūpnīcu, lai palielinātu savu daļu šajā tirgū, kas pērn veidoja mazāk nekā 0,4%.

Jaunajā rūpnīcā paredzēts nodarbināt līdz 4000 cilvēku. Volvo Cars šobrīd pieder divas rūpnīcas Eiropā un divas Ķīnā.

Geely Zviedrijas autoražotāju 2010.gadā iegādājās no ASV autobūves koncerna Ford Motor Co..

Zviedrijas autobūves uzņēmums Volvo Cars Corp., kas pieder Ķīnas autoražotājam Zhejiang Geely Holding Group, plāno iegūt vienu miljardu dolāru (932,3 miljonus eiro), pārdodot priekšrocību akcijas pirms iespējama akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), ceturtdien ziņoja laikraksts Wall Street Journal.

Laikraksts norāda, ka Volvo Cars par akciju iegādi vērsies pie vairākiem Ķīnas investoriem, tostarp valsts ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla uzņēmumiem.

Mediji jau vairākus mēnešus spekulējuši par iespējamu Volvo Cars IPO, dažādiem avotiem runājot par akciju kotēšanu Honkongā, Stokholmā vai Londonā.

Zviedru finanšu laikraksts Dagens Industri, atsaucoties uz banku nozares informācijas avotiem, janvārī vēstīja, ka uzņēmuma vērtība sasniegusi gandrīz 1,5 miljardus eiro.

Kā ziņots, Volvo Cars tīrā peļņa pērn sasniedza 5,94 miljardus kronu (633 miljonus eiro), un tas ir par 90% vairāk nekā 2015.gadā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošināja tirdzniecības apjoma kāpums.

SIA Inter Cars Latvija neto apgrozījums pērn audzis vairāk nekā četras reizes, sasniedzot 34,266 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Savukārt 2013. gadā tas apgrozīja teju astoņus miljonus eiro. Ievērojami ir kāpusi arī uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas - Inter Cars Latvia 2014. gadā nopelnīja 564,005 tūkstošus eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2013. gadā.

SIA Inter Cars Latvija pamatnodarbošanās ir auto daļu mazumtirdzniecība.

Uzņēmuma vadība ziņo, ka līdz aizvadītā pārskata gada beigām uzņēmuma tirdzniecības apjoms, kā arī sadarbības partneru skaits, ir nozīmīgi pieaudzis.

Auto daļu mazumtirgotājs Inter Cars Latvija, izmantojot mātes uzņēmuma atbalstu, šajā gadā plāno atvērt vēl divas jaunas tirdzniecības vietas Valmierā un Jelgavā, tādējādi būtiski palielinot apgrozījumu, kā arī radot jaunas darba vietas.

Ieguldot 3,8 miljonus eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs "Lumi Capital" paplašinājis Plieņciema loģistikas centru Mārupē.

Jaunās noliktavu telpas 6300 kvadrātmetru platībā ir nodotas nomniekam – uzņēmumam "Inter Cars", kas nodarbojas ar automašīnu rezerves daļu vairumtirdzniecību un uz ilgtermiņa līguma pamata telpas nomāja jau iepriekš.

"Loģistikas kompleksa paplašināšanas laikā ņēmām vērā visas pastāvīgā nomnieka intereses un vajadzības, kā arī dominējošās tendences loģistikas pasaulē. Esam gandarīti par paveikto – komplekss ir plašs, moderns, tam ir lieliska atrašanās vieta, un esam droši, ka īpašuma vērtība pieaugs un ieguldījumi atmaksāsies," stāsta "Lumi Capital" vadošais partneris Raiko Uri.

Būvdarbus veica "Mapri Ehitus OÜ" meitasuzņēmums Latvijā "Mapri Būve", un darbi sākās pagājušā gada septembrī.