Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

A/s Rīgas kuģu būvētava fokusēsies uz mazo un vidēja izmēra kuģu būvniecību, kā arī rietumvalstu kuģu remontu.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) jaunais stūrmanis – valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, kurš uzņēmuma vadību pārņēmis sarežģītā situācijā – notiek akcionāru savstarpējais karš, tiek prasīta uzņēmuma maksātnespēja, iepriekšējo gadu tirgus aizvēršanās Krievijā un Ukrainā, sarežģīta situācija ar pasūtījumiem Eiropas kuģu būvētavās, jo lielo kuģu būves pasūtījumi pārcēlušies uz Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Dienvidkoreju), rezultātā tādu būvēšana ES ir kļuvusi par sava veida reliktu. RKB nebūt nav pirmais uzņēmums, kura valdē strādā J. Skvarnovičs, jo viņš ir vadījis ne tikai kolhozu Tukuma rajonā vēl PSRS laikos, bet arī a/s Tukuma piens, a/s Rīgas piena kombināts, a/s Limbažu piens, SIA Forburga, a/s Stats Invest, bijis valdē a/s Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un SIA Stats. Ar šādu vadītāja pieredzes bagāžu viņš pauž optimismu par uzņēmuma nākotnes perspektīvu.

Turpmāk arī Starptautisko atpūtas kuģu vadītāja apliecību izsniegšanu nodrošinās Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija.

Minētās apliecības izsniegšana notiks, CSDD sadarbojoties ar Latvijas Zēģelētāju savienību (LZS), paredz Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju apmācību, sertificēšanu un reģistrāciju, ko otrdien, 4. septembrī, pieņēma valdībā.

Noteikumi nosaka vienotu, skaidri definētu un pārskatāmu kārtību atpūtas kuģu vadītāju apmācībai, eksaminēšanai, sertificēšanai un reģistrācijai. Līdz šim CSDD sertificēja motorjahtu, kuteru un motorlaivu, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem un kas netiek izmantoti komercpārvadājumiem, kā arī ūdens motociklu, vadītājus kuģošanai Latvijas ūdeņos. Savukārt LZS sertificēja motorjahtu, kuteru un motorlaivu, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, un buru jahtu vadītājus kuģošanai ārpus Latvijas ūdeņiem.

Atpūtnieki pirmām kārtām lūko pēc piknika vietām, kuras var izmantot bez maksas. Par komerciālu piedāvājumu piknika vietas var kļūt ar papildu «āķīšiem»

Nav īsti skaidrs, kā radies vārds «pikniks», bet jēga ir saprotama – doties dabā, zaļumos, līdzi ņemot kaut ko ēdamu. Vikipēdijas šķirklī var lasīt norādi, ka pikniks ir maltīte dabā, tomēr atšķirībā no dienišķās maizes, ko bauda zemnieki, uz brīdi piesēžot, lai notiesātu azaidu, piknika obligātā sastāvdaļa ir atpūta. Tātad – daba, maltīte un vaļas brīdis. Ja pievēršas vietai, kur pikniks var notikt, pirmajā mirklī varētu domāt – kas gan cilvēkam daudz vajadzīgs? Zaļa zālīte? Vēlams, lai tā būtu īsi nopļauta. Ceļš, kas uz to aizved? Vēlams – līdzens. Galds, soli, lai būtu ērtāk, vēlmes pēc ērtībām aug arī piknikotājiem.

Sākotnēji bija plānots, ka gada sākumā sāks izsniegt jaunās personas apliecības jeb eID kartes ar desmit gadu derīguma termiņu, kas ir divreiz garāks, kā šobrīd. Taču jauno karšu ieviešana tagad tiek prognozēta tikai rudenī, vēsta LNT ziņas.

Kad pagājušā gada vasarā tika sagatavoti labojumi valdības noteikumos, tika paredzēts, ka personas apliecības ar divreiz garāku — desmit gadu derīguma termiņu sāks izsniegt 2019. gada 1. janvārī. Tomēr līdz apstiprināšanai valdībā jaunie noteikumi tā arī nav tikuši.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā (IeM), jauno eID karšu ieviešanu nācies atlikt vismaz divu iemeslu dēļ. Pērn decembrī ražotājs informējis, ka personas apliecības nespēs piegādāt sākotnēji plānotajā termiņā. Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc joprojām turpina izsniegt identifikācijas kartes ar piecu gadu termiņu, ir pārāk lieli vecā parauga personas apliecību krājumi.

«Uzkrājums vecajām kartēm ir izveidojies pietiekami ievērojams. Tādēļ, lai efektīvi izmantotu vecā parauga kartes, pirms mēs uzsākam jauno karšu izsniegšanu, šis ir process, kas ir jāsalāgo savā starpā. Mēs prognozējam to, ka augusts, septembris varētu būt termiņš, kad varētu sākties jaunā parauga eID karšu izsniegšana,» LNT ziņām sacīja IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Aiztur grupējumu, kura rīcībā bija nonākušas vairāk nekā 500 iepriekš dzērājšoferiem atņemtas autovadītāju apliecības. Pagaidām noskaidrojies, ka grupējums, izmantojot vienu apliecību, autonomā paņēmis četras automašīnas.

Gada sākumā policijas redzeslokā nonāca četru cilvēkus liels labi organizēts grupējums, kuru marta vidū arī aizturēja, vēsta aģentūra BNS. Pie grupējuma atrastas 514 autovadītāju apliecības, kas ir juridiski nederīgas un bijušas iekļautas nederīgo dokumentu reģistrā, piektdien žurnālistiem pastāstīja Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Noskaidrojies, ka apliecības pirms pāris gadiem atsavinātas tiem šoferiem, kas pie stūres bija pieķerti braucam reibumā. Tikai šogad šīs apliecības bija nonākušas publiskajā vidē un tikai tagad noziedznieki tās aktīvi izmantojuši, lai īstenotu krāpnieciskas darbības.

No šodienas, 2.janvāra, Latvijā tiek izsniegtas jauna parauga transportlīdzekļu vadītāja apliecības un braukšanas mācību atļaujas.

Apliecību izsniedzēja – Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), uzsver, ka esošajiem transportlīdzekļu vadītājiem jaunā kārtība neradīs papildus sarežģījumus vai izdevumus.

Nolūkā uzlabot satiksmes drošību un vadītāja apliecību atpazīstamību, līdz 2013.gada 19.janvārim visām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm jāievieš jaunā parauga vadītāja apliecības. Šo kārtību nosaka 2006.gada 20.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK. Pašlaik ES un EEZ par derīgām ir uzskatāmas 110 dažādu paraugu vadītāju apliecības, kas rada problēmas ar to atpazīstamību un viltošanas gadījumiem.

Atpūtas kuģu un ūdensmotociklu vadītāju sertificēšanas eksāmenos būs stingrākas prasības.

To paredz otrdien, 7. jūlijā, valdībā atbalstītais Ministru kabineta noteikumu projekts «Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanu».

Sertificēšanas kārtība attieksies uz ūdensmotociklu, motorjahtu, kuteru un motorlaivu vadītājiem ar nosacījumu, ja atpūtas kuģu garums ir 2.5 – 24 metri un tie netiek izmantoti komercpārvadājumiem.

Motorlaivas un ūdensmotocikla vadītāja apliecību varēs iegūt no 16 gadu vecuma. Savukārt vadītāja apliecību, lai papildus minētajiem transportlīdzekļiem varētu vadīt arī kuterus un motorjahtas, varēs iegūt no 18 gadiem.

Lai saņemtu apliecību, būs jānokārto kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikācijas eksāmens, kas ilgs 20 minūtes. Šajā laikā būs jāatbild uz 20 ar kuģu satiksmi saistītiem jautājumiem. Bez pārbaudījuma kārtošanas atpūtas kuģu un ūdensmotociklu vadītāja apliecību varēs iegūt personas, kurām ir buru jahtas vai kuģa vadītāja kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Kuģu remonta segmentā strādājošās Netaman grupas uzņēmumi ir atsākuši lielo transporta kuģu remonta pakalpojumu sniegšanu Rīgas ostā.

Uzņēmums SIA Netaman Ships Service divos dokos Vecmīlgrāvī šodien spēj sniegt remonta pakalpojumus līdz 140 metrus gariem un 20 metrus platiem vidēja izmēra kuģiem, savukārt vēsturiskajā Rīgas Kuģubūvētavas teritorijā darbu uzsākušais SIA Netaman Shipyard Riga divos dokos nodrošina remonta pakalpojumus līdz pat 200 metrus gariem un 30 metrus platiem lielajiem kuģiem. Tiek plānots, ka pēc pilnas darbības jaudas sasniegšanas, Netaman grupas uzņēmumi Rīgas ostā varēs pieņemt uz remontu līdz pat 80 kuģiem gadā.

Uzņēmuma SIA Netaman Ships Service attīstībā četru gadu laikā ir ieguldīts jau vairāk nekā 1 miljons eiro un apjomīgi ieguldījumi tiek plānoti arī SIA Netaman Shipyard Riga attīstībā.

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēs tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības. Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija “Par ceļu satiksmi”.

Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā).

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.

Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija "Par ceļu satiksmi". Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā). Informācija par šīs konvencijas dalībvalstīm pieejama ANO mājaslapā.

Lai garantētu Latvijas iekšējo ūdeņu kuģu pasažieru drošību, turpmāk pārbaudes par pasažieru kuģu atbilstību drošības prasībām būs jāveic līdz sezonas sākumam vai līdz 15. maijam, atkarībā no tā, kurš datums iestāsies ātrāk, informē Satiksmes ministrijā.

No pasažieru pārvadājumu drošības viedokļa ir svarīgi, ka pārbaude par iekšējo ūdeņu pasažieru kuģa atbilstību kuģa drošības prasībām tiek veikta pavasarī pirms pasažieru pārvadājumu sezonas sākuma, nevis pasažieru pārvadājumu sezonas beigās, piemēram, oktobrī.

Savukārt komersanti, kuri ir saņēmuši Latvijas Jūras administrācijas apliecību, kas ļauj veikt kuģu būvi vai remontu, varēs veikt arī zvejas kuģu remontu. Līdz šim nebija noteikta kārtība, kādā izsniedz uzņēmuma atbilstības apliecību komersantiem, kas vēlas veikt zvejas kuģu remontu.

Šos un citus precizējumus paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kuģu drošību, kā arī grozījumi noteikumos par jūras zvejas kuģu drošību, ko otrdien, 12. janvārī, pieņēma valdībā. Minētie noteikumi par kuģu drošību ir piemērojami Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, un kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, bet kuru bruto tilpība ir mazāka par 500.

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Eiropas Savienības (ES) direktīvas nosaka, ka no 2013. gada visām dalībvalstīm jāievieš jaunas transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kas izgatavotas no jauna materiāla – polikarbonāta. Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) mācību atļaujas un transportlīdzekļu vadītāju apliecinošus dokumentus par vairāk nekā 3,6 milj. Ls izgatavos Vācijā, Minhenē, bāzēts uzņēmums Giesecke & Devrient GmbH, kas izvēlēts no četriem pretendentiem.

Paredzēts, ka 5,171 milj. eiro jeb aptuveni 3,6 milj. Ls līgums ar Minhenē bāzēto uzņēmumu tiks slēgts uz pieciem gadiem.

Autovadītājiem nav pamata satraukumam, jo no 2013. gada situācija būs līdzīga, kā tad, kad Latvijā tika ieviestas esošās apliecības, proti, esošās apliecības nebūs obligāti jānomaina, un tās vēl aizvien būs derīgas, Db.lv skaidroja CSDD pārstāve Agnese Korbe. Jaunās apliecības izmērs kredītkartes lielumā saglabāsies iepriekšējais.

ES Direktīva nosaka, ka jaunajās no polikarbonāta izgatavotajās apliecībās infromācijai jābūt iestrādātai, izmantojot jaunu tehnoloģiju – lāzergravēšanu. Tāpat stingri esot noteikta kārtība, kādiem pretviltošanas elementiem jābūt iekļautiem, kā arī noteikts iekļaujamās informācijas apjoms un izkārtojums. Tas ļaušot vienādu apliecības datu nolasīšanu visās ES dalībvalstīs, stāstīja A. Korbe.

2014. gadā 75,6% jeb 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju, kas devās vienas vai vairāku dienu ceļojumos, ir par 1% vairāk nekā 2013. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. 19,9% Latvijas iedzīvotāju bija vairākdienu atpūtas braucienos Latvijā un ārvalstīs, vismaz vienu nakti pavadot ārpus dzīvesvietas. Salīdzinājumā ar 2013. gadu šo ceļojošo iedzīvotāju īpatsvars pieauga par 16,1%.

Latvijas iedzīvotāju skaits, kas devās atpūtas braucienos gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga par 2,1%. Par 6,2% samazinājās to ceļotāju skaits, kas ceļoja tikai uz ārvalstīm.

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji nedevās atpūtas braucienā bija nepietiekamas finanses, ko norādīja 49,9% iedzīvotāju, kas neceļoja. Savukārt 50,4% iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem nespēja ceļot veselības stāvokļa vai ierobežotas pārvietošanās iespēju dēļ.

2014. gadā Latvijas iedzīvotāji atpūtas braucienos pa Latviju devās 10,8 milj. reižu, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2013. gadā. Vietējo vienas dienas atpūtas braucienu skaits 2014. gadā saruka par 9,1%. Savukārt par 5,2% pieauga vairākdienu atpūtas braucieni pa Latviju, kas sasniedza 3,2 milj. 2014. gadā.

2015. gadā a/s Rīgas kuģu būvētava sākusi atgūt agrāko gadu jaudu kuģu remontā un jaunu kuģu būvniecībā, vienlaikus paralēli ražojot industriālos metālapstrādes produktus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«2014. gads uzņēmumam bija krīzes gads, bet 2015. gads ir izaugsmes un pat sava veida jauna kursa pirmais gads,» situāciju raksturo a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Šogad salīdzinājumā ar pērno gadu uzņēmums strādā ar peļņu, spējis veikt daudz vairāk kuģiem remonta pakalpojumu, uzbūvēt vairāk zvejas kuģu un kuģu korpusu, turklāt šajā jomā neizmantotās metāl- apstrādes jaudas izmanto specifisku metāla spoļu ražošanā. «Būtisks darbs šogad ir veikts, lai 2016. gadā varētu strādāt vēl sekmīgāk nekā šogad. Pamati ir ielikti, gan startējot kuģu remonta pakalpojumu, zvejas kuģu, kuģu korpusu būves iepirkumu konkursos, gan arī pie dažādu uzņēmumam jaunu produktu ieviešanas,» uzsver J. Skvarnovičs.

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) pabeigusi vēl divu lielu kuģu remontu un aktīvi turpina sezonu, remontējot kuģus un saņemot jaunus pasūtījumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

No kuģu būvētavas doka ir aizkuģojis kravas kuģis UBC Tampico, kurš peld zem Kipras karoga un kura pieraksta osta ir Limasola. UBC Tampico garums ir 182,6 metri, platums – 28,6 metri, kravnesība – 37,8 tūkstoši tonnu. Kravas kuģis atbilst Panamax klasifikācijai, - šāds platuma ierobežojums ir nepieciešams, lai kuģis varētu caurbraukt Panamas kanālu, kas savieno Kluso un Atlantijas okeānu.

Remonta laikā kravas kuģim tika pārkrāsots ārējais korpuss, atjaunotas tērauda caurules, veikti hidraulisko cilindru remontdarbi. Tāpat pirmo reizi RKB speciālisti veica kuģa aprīkošanu ar nerotējošas sprauslas dzenskrūvi Mewis Duct. Šāda dzenskrūve ļauj kuģim efektīvi sasniegt lielāku ātrumu, tādējādi ietaupot degvielu.

Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Kopš šā gada sākuma Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsniegusi teju 4,5 tūkstošus jaunā parauga transportlīdzekļu vadītāja apliecību, informē direkcija.

Vienlaikus CSDD uzsver, ka transportlīdzekļu vadītājiem jaunā kārtība nerada papildus sarežģījumus vai izdevumus, jo pāreja uz jaunā parauga vadītāja apliecībām Latvijā notiek pakāpeniski, līdz ar to esošās ir derīgas līdz uz tām norādītajam termiņam.

CSDD informē, ka 2006. gada 20. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK nosaka, ka nolūkā uzlabot apliecību drošību un atpazīstamību, līdz 2013. gada 19. janvārim visām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm jāievieš jaunā parauga vadītāja apliecības. Direkcija norāda, ka līdz 19. janvārim ES un EEZ par derīgām uzskatāmas vairāk nekā 110 dažādu paraugu apliecības, kas rada sarežģījumus ar to atpazīstamību un viltošanas gadījumiem.

No šā gada 1.septembra Jelgavā tiks ieviesta jauna parauga skolēna apliecība, kas vienlaikus būs maksājumu karte un pildīs autobusa mēnešbiļetes funkcijas. Lai to izmantotu, skolēniem jākļūst par AS SEB banka klientiem, aģentūrai LETA apliecināja SIA Jelgavas Autobusu parks (JAP) valdes loceklis Pēteris Salkazanovs.

Saskaņā ar ieceri, kuru Jelgavas pilsētas dome atbalstījusi 26.aprīļa sēdē, lai jaunā parauga apliecība funkcionētu arī kā maksājumu karte un mēnešbiļete, būs jānoslēdz līgums ar banku, un šī karte būs saistīta ar konkrētu kontu.

JAP veiktajā cenu aptaujā SEB banka bijis vienīgais pretendents, kas bija gatavs ieviest šo sistēmu, norādīja Salkazanovs un pauda cerību, ka jau drīz arī citas bankas ieviesīs šo tehnoloģiju.

Tā ir tā sauktā bezkontakta maksājumu tehnoloģija, kad norēķini ar karti notiek, pieskaroties autobusos uzstādītam sensoram, pat neievadot PIN kodu. Mēs būsim pirmie Baltijas valstīs, kas tādu ieviesīs, un, kā kļuva skaidrs mūsu aptaujā, daudzi vēl nebija gatavi šādu sistēmu ieviest un apkalpot, skaidroja Salkazanovs.

A/s Rīgas kuģu būvētava pērn apgrozījusi 53,7 miljonus eiro, kas ir gandrīz piecas reizes mazāk nekā 2012. gadā. Gads noslēgts ar zaudējumiem 1,9 miljonu eiro apmērā, rāda Lursoft dati.

Zaudējumi saistīti ar nedienām, kas piemeklēja, realizējot trīs jaunbūvētos peldošos restorānus, norādījusi uzņēmuma vadība.

Kopumā pērn a/s Rīgas kuģu būvētava veikusi 60 kuģu remontu, kas ir tikpat, cik 2012. gadā. Uzņēmums pērn uzbūvējis un ūdenī nolaidis astoņus kuģu korpusus. Salīdzinājumam 2012. gadā uzbūvēti piecu kuģu korpusi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus kuģu remontu galvenokārt pasūtīja Rietumeiropas, Krievijas un Latvijas partneri, savukārt kuģu korpusu pasūtītāji pārsvarā bijuši no Skandināvijas valstīm. Peldošos restorānus uzņēmumam pasūtīja no Krievijas, bet Swath tipa patruļkuģus – no Latvijas.

Jau rakstīts, ka aprīļa beigās uzņēmumam tika iecelts jauns valdes priekšsēdētājs – Jānis Skvarnovičs, savukārt Vasilijs Meļņiks tagad darbojas kompānijas padomes priekšsēdētāja amatā.

Latvijas kuģniecība (LK) apstiprina, ka ir pārdevusi divus jaunbūvējamos naftas gāzvedējkuģus kuģniecībai Navigator Gas katru par 52 miljoniem ASV dolāru (26 miljoniem latu), liecina LK paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Kuģu pircējs pārņems visas saistības pret kuģu būvētavu šo kuģu būves līgumu pabeigšanai un atmaksās LK iemaksātos naudas līdzekļus. Kuģu pirkšanas-pārdošanas līgums stājās spēkā 2011.gada 18.martā, teikts LK paziņojumā biržai.

«Tā ir daļa no LK stratēģijas, izmantot līdzekļus, kas tiks iegūti no šo kuģu pārdošanas, lai finansētu divus jaunbūvējamos tankkuģus, kas tiks saņemti no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Ltd. jau šī gada maijā un jūnijā. LK mērķis šajos saspringtajos ekonomiskajos apstākļos ir rīkoties piesardzīgi, tajā pašā laikā turpinot izvērtēt un izmantot iespējas paplašināt floti ar moderniem kuģiem,» skaidro LK valdes priekšsēdētājs Pols Tomass.