Ministru kabineta komitejas sēdē akceptēts un nodots izskatīšanai MK noteikumu projekts, kurš noteiks pasažieru kategorijas, kam piešķirami braukšanas maksas atvieglojumi sabiedriskajā transportā un kārtību, kādā piešķirami, izmantojami un finansējami braukšanas maksas atvieglojumi sabiedriskajā transportā. Republikas pilsētu un rajonu pašvaldības ir tiesīgas noteikt braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā šajos noteikumos neminētām pasažieru kategorijām, kā arī piešķirt lielākus braukšanas maksas atvieglojumus šajos noteikumos minētajām pasažieru kategorijām, ja pašvaldības pilnīgi sedz attiecīgos transporta izdevumus. Pašvaldības, vienojoties ar pārvadātājiem, var noteikt citu norēķinu kārtību braukšanas maksas atvieglojumu kompensēšanai, kas atšķiras no šajos noteikumos noteiktās kārtības.Pārvadātājs var pēc savas iniciatīvas noteikt braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā atsevišķām pasažieru kategorijām. Izdevumi, kas rodas, nosakot atvieglojumus, netiek iekļauti pārvadājumu pašizmaksā. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam (ieskaitot) ir tiesības bez maksas izmantot: pilsētas sabiedrisko transportu; rajona maršruta autobusus; tālsatiksmes maršruta autobusus; pasažieru vilcienus. Arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības iestāžu klātienes izglītojamiem un augstāko izglītības iestāžu pilna laika studējošiem, uzrādot attiecīgo apliecību, ir tiesības: saņemt kompensāciju 50 % apmērā par izdevumiem, kas saistīti ar braucienu mācību gada laikā no dzīvesvietas vai pagaidu uzturēšanās vietas līdz izglītības iestādei (mācību prakses vietai) un atpakaļ, ja izmanto: rajona maršruta autobusus; tālsatiksmes maršruta autobusus; pasažieru vilcienus, izņemot vagonus ar numurētām vietām; ar 50 % atlaidi no braukšanas maksas izmantot pilsētas sabiedrisko transportu ar abonementa braukšanas dokumentu. 1.grupas un 2.grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem un personai, kura pavada 1.grupas invalīdu vai bērnu invalīdu, uzrādot invalīda apliecību, ir tiesības bez maksas izmantot: pilsētas sabiedrisko transportu; rajona maršruta autobusus; tālsatiksmes maršruta autobusus; pasažieru vilcienus, izņemot vagonus ar numurētām vietām. Politiski represētām personām un Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, uzrādot attiecīgo apliecību, ir tiesības: iegādāties braukšanas biļeti ar 50 % atlaidi no braukšanas maksas un izmantot: tālsatiksmes maršruta autobusus; pasažieru vilcienus, izņemot vagonus ar numurētām vietām; bez maksas izmantot pasažieru vilcienus, kuru maršruta garums nepārsniedz 150 km, izņemot vagonus ar numurētām vietām. Sociālās aprūpes institūcijās pastāvīgi dzīvojošām personām, ja uz viņu pārvadāšanu nav attiecināmi šo noteikumu II, V un VI nodaļā minētie atvieglojumi, uzrādot labklājības ministra noteiktajā kārtībā izsniegtu sociālās aprūpes institūcijas izziņu, ir tiesības iegādāties braukšanas biļeti ar 50 % atlaidi no braukšanas maksas un izmantot: tālsatiksmes maršruta autobusus; pasažieru vilcienus, izņemot vagonus ar numurētām vietām. Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem, uzrādot attiecīgo apliecību ir tiesības iegādāties braukšanas biļeti ar 50 % atlaidi no braukšanas maksas un izmantot pasažieru vilcienus, izņemot vagonus ar numurētām vietām.

Latvijas dzelzceļš (LDz) iecerējis palielināt līdzdalību sev piederošajā LDz Cargo, veicot mantisko ieguldījumu – vagonus, liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

LDz valde 2012. gada 7. decembrī konceptuāli lēma ieguldīt atkarīgajā SIA LDz Cargo 4867 kravas vagonus 64,87 milj. Ls vērtībā, par attiecīgo vērtību palielinot LDz Cargo pamatkapitālu no 608,6 tūkst. Ls uz 65,48 milj. Ls.

Pašlaik LDz Cargo, lai varētu veikt savu saimniecisko darbību, no LDz nomā kravas vagonus. Ņemot vērā, ka līdzekļi investīcijām ir ierobežoti un LDz nav finansiālas iespējas ieguldīt līdzekļus vagonu atjaunošanā, kā arī ņemot vērā valsts dividenžu politiku, kas neļauj ilgtermiņā plānot kapitālsabiedrības pašas finanšu līdzekļu apjomu investīcijām, lietderīgāk ir palielināt LDz pamatkapitālu, veicot mantisko ieguldījumu (ieguldot kravas vagonus), jo palielināsies ne tikai sabiedrības pamatkapitāls, bet arī pašu kapitāls, kas ir noteicošais rādītājs, lai konkurējot ar citām sabiedrībām, varētu piesaistīt visizdevīgāko finansējumu plānotajām investīcijām, skaidrots rīkojuma projekta anotācijā.

Plato dzelzceļa sliežu reģionā joprojām trūkst gan dzelzceļa kravu vagonu, gan platformu, stāsta Latvijas dzelzceļa kompānijas Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

«Reģionā pietrūkst gan platformu, gan pusvagonu, un visi to vien dara, kā prasa, vai jums nav brīvu vagonu,» sacīja Magonis.

Viņš norādīja, ka pēdējo 10-15 gadu laikā visā reģionā vagonu parks ir pamatīgi novecojis. «LDz, salīdzinot ar citām valstīm, iepērk visai maz vagonu. Kad agrāk reģionā vagonu skaits bija pietiekams, katra dzelzceļa kompānija kravas krāva savos vagonos. Tā kā LDz praktiski nodarbojās ar kravu izkraušanu, jo no mūsu ostām kravas pa dzelzceļu uz citām valstīm iet ļoti mazā apmērā, mūs vagoni stāvēja neizmantoti, toties mums bija jāmaksā par citu valstu dzelzceļa kompāniju piederošo vagonu uzturēšanos Latvijā,» viņš klāstīja.

Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

Igaunijas valsts dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmuma EVR Cargo jaunais padomes priekšsēdētājs Nēme Jegi, kurš amatā ievēlēts maijā, paziņojis, ka kompānijas plāns iegādāties Krievijā vagonus un tur tos arī iznomāt ir pretrunīgs un riskants, tādēļ padome ir apturējusi šo investīciju projektu.

EVR Cargo plānoja ņemt kredītu, lai Krievijas rūpnīcās par 35 miljoniem eiro pasūtītu 600 konteineru platformas un 400 pusvagonus. Tāpat tika plānots izveidot meitasuzņēmumu Krievijā, kurš tālāk iznomātu šos vagonus lielām Krievijas kompānijām.

«Biznesa plāns, kurš tika prezentēts padomei, bija ļoti pretrunīgs un neatbilda ierastai komerciālai loģikai. Tā kā ar EVR Cargo padomes sniegto informāciju bija par maz, nekas cits neatlika, kā pagājušās nedēļas beigās apturēt šo projektu,» Jegi sacīja intervijā laikrakstam Postimees.

Vienlaikus viņš neprecizēja, kas padomi neapmierināja šajā projektā. Jegi atzina, ka darbībā Krievijā vienmēr pastāv politiskie riski, bet ir grūti izvērtēt, cik tie ir lieli. Viņš uzsvēra, ka lēmums ir balstīts tikai un vienīgi komerciālā loģikā, par kuru šajā projektā bija daudz jautājumu.

Auto Asociācija veikusi apdrošināšanas sabiedrību darbības novērtēšanu, anonīmi aptaujājot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvjus, kuru darbs ikdienā ir tieši saistīts ar apdrošināšanas sabiedrībām un kuri nodrošina apdrošināšanas sabiedrību klientu transportlīdzekļu remontu.

Šogad mērķis bija ne tikai noskaidrot labāko, bet arī paskatīties patiesībai acīs un uzzināt kuri ir tie, ar ko ciešākajiem sadarbības partneriem – autoservisiem – iet visgrūtāk, skaidro asociācijas pārstāvji.

Izvēloties apdrošināšanas kompāniju sava automobiļa apdrošināšanai, parasti pircējs salīdzina apdrošināšanas kompānijas piedāvāto segumu (pašrisks, apdrošināšanas summa u.c.), noteikumus un cenu. Parasti netiek domāts par to, kā būs tad, ja kaut kas notiks un automobilis būs jāremontē. Skaidrs, ka visi sola labu pieredzi, ātru remonta izmaksu saskaņošanu un augstu kvalitāti, bet nav iespēja salīdzināt objektīvi to, cik viegli sadarboties būs brīdī, kad apdrošināšanas kompānijai radīsies nepieciešamība veikt izmaksu un atgriezt auto uz ceļa pēc negadījuma. Var jautāt draugiem vai darba kolēģiem, bet tie varēs pastāstīt tikai par tādu sadarbību, kad viss rit labi, jo nav bijuši negadījumi, kad apdrošināšanas kompānija veiktu izmaksas viņiem. Iespējams, ka kādam būs arī remonta pieredze, bet tad tā visticamāk būs tikai ar vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju un nebūs pietiekami plašs skatījums uz tirgu kopumā.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Lai izvairītos no augstajām dīkstāves maksām un nodrošinātos pret iespējamo vagonu deficītu, vairāki Latvijas lielie uzņēmumi grasās vai jau ir iegādājušies dzelzceļa vagonus, ar kuriem piegādāt izejvielas no Krievijas un Baltkrievijas. Tādejādi šobrīd izvērtusies situācija, ka Latvijas lielajiem uzņēmumiem izdevīgāk šķiet par lielu naudu iegādāties pašiem savus vagonus, nevis izmantot Latvijas dzelzceļa pakalpojumus. Dzelzceļa vagonu vidējā cena ir vairāki desmiti tūkstoši eiro par vienību, tāpēc var rēķināties, ka ieguvumam un finansiālajam ietaupījumam, ko gūs uzņēmēji, iegādājoties paši savus vagonus, jābūt ievērojamam. Nozares speciālisti arī uzsver — svarīgākais esot tieši izejvielas piegāžu drošība. Problēma gan esot tā, ka kravu pārvadājumi ar saviem vagoniem ir ļoti sarežģīts process, un arī vagonu reģistrācija kopējā vagonu reģistrā nav viegls process. Arī par «tīriem» kravu pārvadātājiem vagonu īpašnieki nevarēs kļūt, jo kravu pārvadājumus tie varēs veikt tikai tad, ja viens no maršruta galapunktiem ir Latvija.

Eksperti norāda, ka lēmums pacelt vagonu izmantošanas maksas un dīkstāves maksas varētu iegriezt arī Latvijas dzelzeļam — tas varētu vēl vairāk saasināt tendenci, ka dažādi ražošanas uzņēmumi paši iegādājas savus vagonus, tādējādi sašaurinot dzelzceļa kompāniju tirgu. Jau šobrīd vairāki Latvijas lielie uzņēmumi grasās vai jau ir iegādājušies dzelzceļa vagonus, ar kuriem piegādāt izejvielas no Krievijas un Baltkrievijas, lai izvairītos no augstajām dīkstāves maksām un nodrošinātos pret iespējamo vagonu deficītu. Tas Latvijas lielajiem uzņēmumiem šobrīd šķiet izdevīgāk nekā izmantot LDz u.c. kompāniju pakalpojumus. Dzelzceļa vagona vidējā cena ir vairāki desmiti tūkstoši eiro, tāpēc var rēķināties, ka ieguvumam un finansiālajam ietaupījumam, ko gūs uzņēmēji, iegādājoties paši savus vagonus, jābūt ievērojamam.

VAS Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums SIA LDz Cargo izsludinājis atklātu konkursu 300 dzelzceļa kravas vagonu piegādei. Uzņēmums iegādāsies 100 segtos vagonus, 100 graudu vagonus un 100 fitingu platformas.

Konkursa pretendenti pieteikumus var iesniegt līdz 2013. gada 17. maijam, liecina paziņojums Latvijas Vēstnesī. DB jau rakstīja, ka līdz 2014. gada beigām Latvijas dzelzceļš plāno iegādāties 16 jaunas lokomotīves, kā arī apmēram 600 dažāda tipa vagonus. Pēc DB aplēsēm, tam būs nepieciešami vismaz 60 milj. Ls.

Pirkumam izmantos gan pašu kapitālu, gan kredītus, DB iepriekš norādīja LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs. Pēc VAS Latvijas dzelzceļš prezidenta Uģa Magoņa teiktā, viena kravas vagona cena svārstās ap 100 tūkstošiem ASV dolāru. Tātad kopumā izmaksas divu gadu periodā veidos ap 30 milj. Ls.

Igaunijas lielākā privātā dzelzceļa kravu pārvadājumu kompānija E.R.S. grasās iegādāties 15 jaunas kravas lokomotīves no Kazahstānas lokomotīvju montāžas rūpnīcas LKZ, raksta BBN.

Paredzams, ka lokomotīves E.R.S., kas ir naftas terminālu operatora Vopak E.O.S. meitasuzņēmums, tiks piegādātas šogad vai 2014. gadā. Darījuma summa netiek atklāta.

Evolution Series lokomotīvju maksimālais ātrums ir 120 kilometri stundā, un tās var vilkt vilcienu, kura svars nepārsniedz 5,5 tūkst. tonnu.

E.R.S. dibināta 2003. gadā, lai paplašinātu mātes uzņēmuma Vopak E.O.S. pakalpojumu klāstu, tiem pievienojot dzelzceļa kravu pārvadājumus Igaunijas teritorijā un termināla teritorijā. Vopak E.O.S. ir lielākais un vienīgais neatkarīgais naftas produktu termināļa operators Baltijas valstīs.

Jau ziņots, ka arī valsts a/s Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums SIA LDz Cargo grasās moderinizēties, iegādājoties 100 segtos vagonus, 100 graudu vagonus un 100 fitingu platformas. Patlaban uzņēmums saņēmis trīs pretendentu piedāvājumus.

Lai samazinātu atkarību no Krievijas valsts dzelzceļa, kā arī nemaksātu milzīgas soda naudas par vagonu ātru neizkraušanu, SIA Nelss iegādājies 35 dzelzceļa vagonus koksnes pārvadāšanai no Krievijas uz kokzāģētavu. «Privātos vagonus Krievijas valsts dzelzceļš nevar aizsūtīt pārvadāt ogles uz reģioniem, lai tie sagatavotos ziemai,» norāda SIA Nelss direktors Uldis Asars. Viņš atzīst, ka rudeņos 2-— 3 mēneši ir tādi, kad vagoni ir milzīgs deficīts, un tāpēc tika nolemts nopirkt pašiem savus vagonus, tādējādi izvairoties no to deficīta Krievijā. Turklāt skujkoku baļķus Nelss pērkot Krievijas vidienē, kur neesot izdevīgi tos kraut vagonos un vest uz Sanktpēterburgas ostu, tad pa Baltijas jūru uz Rīgu un tad atkal uz Aizkraukli, bet izdevīgāk ir izmantot dzelzceļu, neveicot otreizēju pārkraušanu. Pērn Krievijā iepirkti apmēram 150 000 m3 baļķu un ar saviem vagoniem uz Latviju atvesta apmēram puse, atzīst U. Asars. Viņš arī stāsta, ka Krievijā pērn tika iepirkti apmēram 80 000 m3 zāģmateriālu, kur daļai Nelss pievienojis vērtību, tos žāvējot un ēvelējot, kā arī impregnējot. Nodarbināto skaits Aizkraukles kokapstrādes kompleksā gada laikā ir pieaudzis no 397 līdz 406. Neto apgrozījums pērn pēc neauditētajiem datiem bija 79.5 milj .Ls, kas ir par 16.3 milj. Ls jeb 25.8 % vairāk nekā 2004. gadā. U. Asars norāda, ka uzņēmumam ir divas spēcīgas uzņēmējdarbības sfēras — meža sektors un būvmateriālu tirdzniecība, kur katra ir devusi savu artavu šajā pieaugumā. SIA Nelss direktors Uldis Asars: «Pērnā gada straujais kāpums ir saistīts ar iepriekšējos gados veiktajiem kapitālieguldījumiem kokzāģētavā.»

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem 12 novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai šonedēļ piešķirti 3.22 miljoni latu. Līdz ar to šogad valsts budžetā paredzētais atbalsts 55.55 miljonu latu apmērā pašvaldībām, kas vienojušās par novadu izveidi, ir izlietots. Kopumā kopš 2005.gada novadus veidojošās pašvaldības dažādu infrastruktūras objektu sakārtošanai saņēmušas valsts finansējumu 97.15 miljonu latu apmērā.

Šonedēļ ar ministra rīkojumu 100 000 latu atbalsts piešķirts Brocēnu novadu veidojošajam Remtes pagastam pamatskolas tehniskā projekta izstrādei, savukārt 200 000 latu piešķirti Ogres novadu veidojošajam Krapes pagastam pamatskolas sporta zāles tehniskā projekta izstrādei. 200 000 latu saņems arī Līvānu novadu veidojošais Rudzātu pagasts vidusskolas remontam un teritorijas labiekārtošanai, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvei, apgaismojuma izbūvei, medpunkta telpu remontam un gājēju celiņa ierīkošanai.

200 000 latu valsts atbalsts ar ministra E. Zalāna rīkojumu piešķirts arī Priekules novadu veidojošajam Priekules pagastam ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu renovācijai, kā arī autoceļu remontdarbiem.

Faktiski visu savu darba mūžu nostrādājis Latvijas drošībsargājošo ieVistu zagļi un cilvēki hūtēsstāžu vadošos amatos, bijušais kriminālpolicijas šefs Aloizs Blonskis ir uzkrājis pamatīgu informācijas bagāžu par bēdīgi slavenajiem reketa laikiem, par savulaik vareno uzņēmumu skumjo likteni, kā arī mūsu politisko un ekonomisko eliti.

Arvien biežāk izskan, ka līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecībā uz noziedzības pieaugumu Latvijā varētu atgriezties deviņdesmito gadu līmenis. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Domāju, ka deviņdesmitie gadi vairs neatgriezīsies – tas viss bija citādāk.

Kādas ir galvenās atšķirības?

Pašreiz Latvija ir neatkarīga valsts Eiropas Savienībā, bet deviņdesmitajos mēs vēl labu laiciņu bijām daļa no Padomju Savienības pat vēl pēc neatkarības atgūšanas.

Krievijas valsts kompānijas Uralvagonzavod Igaunijā plānotā dzelzceļa kravas vagonu (cisternu) ražotne, kura nodarbosies arī ar to remontu neietekmēs Latvijas uzņēmējus.Tā uzskata Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš un a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca ģenerāldirektors Lazars Raizbergs. «Vagonbūvē ir liela specifika, jo Igaunijā plānots ražot kravas vagonus, turpretī a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca nodarbojas ar pasažieru dzelceļa vilcienu un tramvaju ražošanu, kā arī ar ritošā sastāva remontu, bet Daugavpilī dislocētā a/s Lokomotīve pārsvarā orientējas uz pasažieru vilcienu vagonu remontu,» skaidro V. Rantiņš. «Spēcīgu ietekmi uz a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca Igaunijā paredzētā kravas vagonu ražotne neatstās, jo mums ir cita tirgus niša,» uzsver a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca ģenerāldirektors Lazars Raizbergs. Rīgas vagonbūves rūpnīca pozicionē sevi kā pasažieru elektro un dīlzeļvilcienu, kā arī tramvaju ražotāju. Lai gan uzņēmums nodarbojas ar kravas vagonu modernizāciju un ražo ari nelielas universālo dzelzceļa platformu partijas, tomēr L. Raizbergs norāda, ka kompānija nepretendē uz lielu apjomu kravas vagona piegādātāja lomu. «Igaunijā plānotās rūpnīcas un mūsu intereses nekrustojas, un var teikt, ka strādājam divās dažādās pasaulēs,» secina a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca ģenerāldirektors.Db jau 12. augusta numurā rakstīja, ka Krievijas dzelzceļa vagonu ražotājs Uralvagonzavod uzsācis uzņēmuma veidošanu Igaunijā, kas izmaksās apmēram 9,98 - 11,23 milj. Ls. Tiek plānots, ka jaunveidojamais uzņēmums ar pilnu jaudu sāks strādāt nākamā gada beigās, gadā saražojot 3000 vagonus, galvenokārt cisternas. Līdzās jaunu vagonu komplektācijai uzņēmums veiks arī vagonu remontu un apkalpošanu. Paredzēts, ka gadā tiks izremontēti aptuveni 2000 vagoni, galvenokārt Baltijas tirgum.

Dzelzceļa vagonu rūpnīcu no nulles būvēs bijušajā cukurfabrikas teritorijā; pilsēta nodrošinās infrastruktūru .

Pie tā, lai pērnā gada nogalē tiktu parakstīts nodomu līgums par bijušās cukurfabrikas teritorijas apgūšanu, visas iesaistītas puses nopietni strādāja, DB saka Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. 2012.gada 28.decembrī Jelgavas pilsētas domē trīspusēju nodomu līgumu par lielgabarīta kravas vagonu ražošanas uzņēmuma būvniecību Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā parakstīja A. Rāviņš, a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks un a/s Jelgavas cukurfabrika valdes locekle Inga Rēboka.

DB jau rakstīja, ka UVZ rūpnīcas izveidē plāno ieguldīt nedaudz vairāk par 20 miljoniem eiro, kas ietvertu iekārtu, ēku un infrastruktūras iegādi. Gadā tajā plānots saražot ap 2500 dažāda veida vagonu, pieņemot arī nelielus 5–10 vagonu pasūtījumus. Kaut arī pasaules mērogā izgatavoto vagonu skaits ir neliels, Latvijas mērogiem tas ir visai ievērojams, jo, piemēram, LDz Cargo šogad plāno iegādāties tikai 300 jaunus vagonus.

Latvijas Dzelzceļa meitas kompānijas Ldz Cargo tikko izsludinātais konkurss rada aizdomas, ka uzvarētājs iepriekš jau ir zināms un kas tas, pretēji amatpersonu apgalvotajam, nebūs ne efektīvākais un ne lētākais piedāvājums, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Pēc satiksmes ministrijas spiediena Ldz Cargo sarīkoja atklātu konkursu, taču sarežģītā piedāvājuma iesniegšanai devusi tikai 14 darbadienas. 100 jaunu kravas vagonu iegāde un pirkums valsts uzņēmuma meitai var izmaksāt pat 4 miljonus latu.

LDz Cargo ir pelnošākā Latvijas Dzelzceļa meitas. Konteineru pārvadājumi kopš 2008.gada pieauguši pat divtik. Uzņēmums ar peļņu, mērāmu padsmit miljonos, pazīstams arī kā dāsns sponsorētājs. Savulaik LDz Cargo atvēlēja pusmiljonu latu hokeja klubam Dinamo. LDz Cargo lielas investīcijas ieguldījis vagonu parka atjaunošanā un divos gados sapircis jau 500 vagonu.

Tranzītu ar Krieviju arvien vairāk sarežģī dzelzceļa ritošā sastāva trūkums.

«Tagad visi mūsu vagoni strādā uz izķeršanu. Tie ir izīrēti arī citām kompānijām gan Krievijā, gan Kazahstānā, jo tur šo vagonu vienkārši nepietiek. No vienas puses, šos vagonus arī nespēj saražot, no otras - to cena pašlaik ir tik neadekvāti augsta, ka, nopērkot vagonus, nav nekādas ekonomijas,» intervijā stāsta VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Samsung kartelis apmet kažoku

Trīs no pieciem Samsung karteļa dalībniekiem izrāda interesi par administratīvo līgumu.

Investors

SAF iepriecina investorus

Krievijas dzelzceļš dēļ politiskajiem strīdiem ar Igauniju ir apturējis piegādes uz Igauniju, dēļ kā Krievijas naftas un akmeņogļu firmas meklē citus maršrutus, kā eksportēt to produkciju, ziņo Reuters.

Eiropas un ASV līderi jau vairākārt ir nosodījuši, to, ka Krievija izmanto savus enerģētikas resursus kā ieroci pret kaimiņvalstīm, bet Krievija to noliedz. 2003. gadā Krievija apturēja naftas eksportu uz Ventspili un 2006. gadā tā nogrieza naftu arī Lietuvai.

Kā ziņo Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev, Igaunijas tūrismu firmas ir atcēluši visus plānotos ceļojumus uz Krieviju, jo tās nevar nodrošināt pasažieru drošību Krievijā. "Krievija ir pēdējā vieta, kur es ieteiktu cilvēkiem doties," teica Igaunijas tūrisma firmas Embach Tours pārstāvis Ahti Orgs.

SIA LDZ Cargo izsludinājis iepirkumu par 100 dzelzceļa kravas vagonu piegādi, liecina uzņēmuma paziņojums.

Iegādāties plānots graudu hopervagonus un konkursa piedāvājumus iespējams iesniegt līdz 14. jūlijam.

Tāpat uzņēmums pārdod kravas vagonus, kuriem ir beidzies kalpošanas termiņš, kopumā 181 vienības, no tiem: 80 cisternas, 95 pusvagoni, 6 segtie vagoni.

Vagonu iegādei skaits nav ierobežots, norāda uzņēmums. Vagonu iegādei iespējams pieteikties līdz 29.jūlijam.

Db.lv jau rakstīja, ka, ņemot vērā pieprasījumu dzelzceļa pārvadājumu tirgū un nepieciešamību atjaunot dzelzceļa vagonu parku,LDz Cargo plāno ik gadu iegādāties ap 300-400 jaunus dažāda tipa kravas vagonus, informē VAS Latvijas dzelzceļš.

«Kravas vagona ekspluatācijas mūžs ir apmēram 30 gadi. Ņemot vērā mūsu vagonu parka vidējo vecumu, plānojam, ka līdz 2020.gadam, īstenojot mūsu investīciju politiku, mēs varētu papildināt un atjaunot mūsu vagonu parku atbilstoši nākotnē plānotajam pieprasījumam,» skaidro LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs.

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums "LDz Cargo" 9.martā plkst.11 izsolīs 180 lietotus dzelzceļa kravas vagonus ar kopējo sākumcenu 1,281 miljoni eiro, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsole sadalīta astoņās lotēs jeb daļās, kur katrā lotē vagoniem noteikta atsevišķa sākumcena.

Pirmajā lotē tiks izsolīti 18 vagoni ar kopējo sākumcenu 81 499 eiro, otrajā lotē - 31 vagons ar kopējo sākumcenu 203 725 eiro, trešajā - 30 vagoni ar kopējo sākumcenu 181 214 eiro, ceturtajā - 28 vagoni ar kopējo sākumcenu 190 345 eiro, piektajā - 38 vagoni ar kopējo sākumcenu 243 058 eiro, sestajā - 13 vagoni ar kopējo sākumcenu 171 370 eiro, septītajā 11 vagoni ar kopējo sākumcenu 137 368 eiro, bet astotajā lotē izsolīs 11 vagonus, nosakot kopējo sākumcenu 72 610 eiro.

Visās lotēs izsoles solis noteikts 2000 eiro.

Jau vēstīts, ka "LDz Cargo" apgrozījums 2019.gadā kopumā bija 253,074 miljoni eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 42,3% - līdz 2,785 miljoniem eiro. Dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

Daugavpils pašvaldības AS «Daugavpils satiksme» šodien paredzētā izsole, kurā bija iespēja savā īpašumā iegūt astoņus tramvaju vagonus, tikusi atcelta, uzzināja biznesa portāls db.lv.

Plānots pārdot lietotus tramvaju vagonus «RVR-6M2», kas ražoti 1978., 1980., 1983., 1984., 1985. un 1988.gadā. Vagoni ir balti-zili, elektropiedziņas, ar divām durvīm. Tramvaju sākumcena ir 4600 eiro.

AS «Daugavpils satiksmes» informēja, ka izsole atcelta, jo tai līdz pat pēdējam brīdim nepieteicās neviens pretendents. Atkārtotu izsoli ir paredzēts rīkot 10.oktobrī.

Par izsoles dalībnieku var kļūt jebkura fiziska vai juridiska persona, kura saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem var iegūt īpašumā kustamo mantu. AS «Daugavpils satiksme» jau informēja, ka izsole tiks atzīta par nenotikušu, ja neviens izsoles dalībnieks nebūs pārsolījis izsoles sākumcenu, ja nosolītā cena netiks samaksāta, kā arī gadījumā, ja izsolei nebūs pieteicies neviens dalībnieks.

Valdības sēdē akceptēja noteikumus «Kravas izsniegšanas noteikumi». Noteikumu izdošanas mērķis ir kravas izsniegšanas jautājumu regulēt atbilstoši Dzelzceļa pārvadājumu likumam, būtiski nemainot pastāvošo kārtību. Noteikumi reglamentēs kārtību, kādā kravas saņēmēju informē par kravas pienākšanu un vagonu padošanu, noformē kravas izsniegšanu, padod vagonus izkraušanai, nosaka kravas vietu skaitu un kravas masu. Kā arī kārtību, kādā vagonus (konteinerus) tīra un mazgā pēc izkraušanas, nosaka kravas iztrūkumu, tās bojāšanās vai bojājuma apmērus, veic ekspertīzi, maksājumu samaksu, pavadzīmē izdara atzīmes par kravas izsniegšanu, kravas izsniegšanas kārtību, pamatojoties uz papildsūtījuma pavadzīmi, galastacijā nepienākušās kravas meklēšanas kārtību, pārpalikušās kravas izsniegšanas kārtību un kravas dabiskā zuduma normas un to piemērošanu, norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Daugavpilī izgatavoti pirmie vagoni; priekšā sertifikācija un klientu meklēšana, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien SIA Rīgas Vagonbūves uzņēmums Baltija prezentē pirmo pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā konstruēto un ražoto kravas vagonu. Baltijas akcionāru starpā ir valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) meitasuzņēmums SIA LDz ritošā sastāva serviss (25%) un divi Krievijas pilsoņi.

Par to, ka Daugavpilī 2013. gadā varētu komplektēt un arī ražot dzelceļa vagonus, prese vēstīja jau 2012. gada sākumā. LDz vadītājs Uģis Magonis togad (21.08.2012.) DB norādīja, ka doma par vagonu ražošanu Daugavpilī nebūs viegli īstenojama, un procesa tālākā virzība atkarīga no pieejamo lējumu kvalitātes.

Vagons gatavs