Transports un loģistika

Salacgrīvā pārkrauts par 53,5 % mazāk

Rudīte Šmite, 18.04.2002

Jaunākais izdevums

Salacgrīvas ostā šā gada pirmajos trīs mēnešos ir pārkrauti 26,2 tūkstoši tonnu kravu, kas ir par 53,5 % mazāk nekā pērn gada sākumā — informē Salacgrīvas ostas galvenā grāmatvede Vida Lizdena. Šogad pārkrauta galvenokārt papīrmalka un zāģmateriāli, kā arī 2 800 tonnas zivju. Pēc kravu apgrozījuma mazo ostu vidū Salacgrīva ir trešā aiz Skultes un Mērsraga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas ostā pārkrauto kravu apjoms pērn samazinājies par 2,5%

Dienas Bizness, 11.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro gadu pēc kārtas Rīgas brīvostas kravu apgrozījums ir pārsniedzis 40 milj. tonnu, tādējādi 2015. gadam kļūstot par otru veiksmīgāko gadu ostas pastāvēšanas vēsturē. Ostas termināļos kopā pārkrauts 40,06 milj. tonnu dažādu kravu, kas ir par 2,5% jeb 1,02 milj. t. mazāk nekā 2014.gadā, informē Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne.

Pārskata gadā katru mēnesi ostā pārkrauts vairāk nekā 3 milj. t. un 2015. gadā desmit no ostā strādājošajiem 35 jūras kravu termināļiem pārkrāva vairāk nekā 1 miljonu tonnu katrs.

2015. g. gadā beramkravas veidoja 58% no ostas kopējā kravu apgrozījuma, jeb 23,3 milj. t., kas salīdzinājumā ar 2014. g. bija par 2% mazāk (-483,2 tūkst. t.). Šajā segmentā lielākais apjoma pieaugums reģistrēts koksnes granulām (+41,6%) un gada laikā ostā pārkrauts 1,45 milj. t. (+426,4 tūkst. t.) šo kravu. Pozitīva dinamika (+23,7%) bijusi arī koksnes šķeldas kravām (0,64 milj. t.; +123,3 tūkst. t.). Jauni rekordi sasniegti labības produktu grupā, jo ostā pirmo reizi tās vēsturē gada ietvaros pārkrauts vairāk kā 1 milj. t. tonnu labības produktu (1,05 milj. t.; +36,6% jeb +281,9 tūkst. t.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils osta 2008. gada nogalē panāk kāpumu

Vēsma Lēvalde, Db, 08.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvosta 2008. gada kravu apgrozījuma plānu izpildījusi par 98,5% jeb pārkrāvusi 28.57 milj.tonnu. Pēc kravu apjomu krituma 2008. gada augustā kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostā gada pēdējos četros mēnešos pieauga, plānotais gada apgrozījums izpildīts par 98.5%, informē brīvostas pārvalde.

2008. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri procentuāli visvairāk palielinājies šķidrās ķīmijas kravu apjoms – pārkrauts par 8 tūkstošiem tonnu jeb 160% vairāk. Šķelda pārkrauta par 23 tūkstošiem tonnu jeb 127.78% vairāk nekā 2008. gada novembrī, bet naftas produktu kravu apjoms pieaudzis par 477 tūkstošiem tonnu jeb 47.75%.

Kopumā 2008. gadā pārkrauts 28 570 tūkstoši tonnu kravas (2007. gadā - 31 037 tūkstoši tonnu). Vislielākais kravu apjoma pieaugums, salīdzinot ar 2007. gadu, ir celtniecības materiāliem, kas pārkrauti 139 tūkstošu tonnu apjomā - par 68 tūkstošiem tonnu jeb 95.77% vairāk nekā 2007. gadā. Dažādu citu kravu pieaugums, salīdzinot ar 2007. gadu, pieaudzis par 77 tūkstošiem tonnu jeb 92.77%. Labība 2008. gadā pārkrauta 711 tūkstošu tonnu apjomā, kas ir par 307 tūkstošiem tonnu jeb 75.99% vairāk nekā 2007. gadā, amonjaks 2008. gadā pārkrauts 1 212 tūkstošu tonnu apjomā jeb par 190 tūkstošiem tonnu (18.59%) vairāk nekā 2007. gadā. Vislielākais kravu apjoma kritums bijis naftas produktiem: 2008. gadā pārkrauts 15 030 tūkstoši tonnu, kas ir par 1 807 tūkstošiem tonnu mazāk nekā 2007. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kravu plūsma Liepājas ostā turas pērnajā līmenī

Vēsma Lēvalde, 11.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā Liepājas ostā pārkrauts 0,35 miljoni t kravu, kas ir par 3,3 % mazāk nekā 2009. gada jūlijā. Lielākais kravu apgrozījums jūlijā bija a/s Liepājas osta LM – 132,15 tūkstoši tonnu, kas ir par 47 % vairāk nekā uzņēmums pārkrāva 2009. gada jūlijā.

Jūlijā Liepājas ostā pārkrauts 189.4 tūkst. tonnas ģenerālkravu, kas šobrīd veido lielāko kravu grupu - 45% no visām kravām. Lielā mērā tas saistīts ar aktīvo kokmateriālu tirgu, norāda LSEZ pārstāvis Ivo Koliņš. Jūlijā palielinājusies apaļkoku un kokmateriālu kravu plūsma un pārkrauts 176 tūkst. tonnas. Līdz ar to veiksmīgi strādājušas ostas stividorkompānijas Laskana un Metsaliitto Latvia. Beramkravu īpatsvars, gatavojoties jaunajai graudaugu sezonai, ir nedaudz samazinājies - 39% un jūlijā pārkrauts 116, 4 tūkst. tonnu, no kurām 75.4 tūkst tonnu veido labība un labības produkti. Palielinājies celtniecības materiālu kravu apjoms, kas saistīts ar veiksmīgu CEMEX termināla darbību. Salīdzinot ar 2009. gada jūliju ievērojams kravu apgrozījuma samazinājums ir Tansit Services, kas šā gada jūlijā pārkrāvusi vien 28 tūkst. t, kas par 72,7 % mazāk nekā pagājušā gada jūlijā. Tansit Services valdes loceklis Aleksandrs Kozlovs situāciju skaidro ar noliktavu saimniecības paplašināšanu un Liepājas ostas 51. piestātnes rekonstrukciju,kuras pirmo kārtu plāno pabeigt jau augusta beigās, lai varētu pieņemt lielākus Panamax tipa kuģus. Liepājas ostā jūlijā pārkrauts 39,9 tūkst. tonnu lejamkravu, kas ir 16% no visām kravām. Lielākais lejamkravu īpatsvars ir naftas produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas tilta pārbūves iepirkumā saņemti divi pretendentu finanšu piedāvājumi, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) iepirkuma finanšu piedāvājumu apkopojums liecina, ka viens no pretendentiem ir piegādātāju apvienība "NB&Tilts", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts", piedāvājot līgumcenu 14,972 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savukārt otro piedāvājumu iesniedza SIA "ACBR", piedāvājot līgumcenu 15,421 miljona eiro apmērā bez PVN.

LVC pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban saņemtie piedāvājumi ir atvērti un notiek pretendentu izvērtēšana.

Kā ziņots, pērn 27.decembrī LVC izsludināja konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā.

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu. Darbu izpildes termiņš ir 520 dienas, norādīts iepirkuma nolikumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Salacgrīvu’95 nopērk Salacas osta

Rudīte Šmite, 11.09.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8. septembrī Salacgrīvā Latvijas Krājbankas rīkotajā izsolē maksātnespējīgā zivju produkcijas ražotājas a/s Salacgrīva’95 īpašuma kopumu par 944 000 latiem nosolīja šovasar dibinātā SIA Salacas osta — Db informēja a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Izsolē pavisam bija divi pretendenti. Objekta sākumcena — 914 000 latu, izsoles solis — viens tūkstotis latu. Db jau 07.07.2006. un 14.01.2005. infomēja, ka a/s Brīvais vilnis, kas ir viens no Salacgrīva’95 nenodrošinātajiem kreditoriem, pērn janvārī Vidzemes apgabaltiesā iesniedza Salacgrīva’95 maksātnespējas pieteikumu. Kopējā kreditoru prasījumu summa ir ap 5 miljoniem latu, no kuriem lielākais — Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātais pusotra miljona latu lielais nodokļu parāds saistībā ar muitas noliktavas darbībām. A. Babris uzsver, ka pēc Salacgrīva’95 pārdošanas Brīvais vilnis atbrīvosies no Salacgrīvas’95 kredīta galvotāja saistībām 1,5 miljonu USD apmērā pret Latvijas Krajbanku. «Ikmēneša procentu maksājumi kā kredīta galvotājam vien sasniedza ap 14 000 USD,» viņš paskaidro. Savukārt Salacgrīvas pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs izsoles rezultātu atzīst kā pozitīvu tādā ziņā, ka īpašumam beidzot būs īpašnieks, ar kuru kopīgi varēs risināt apsaimniekošanas jautājumus. Tas ir svarīgi, jo bijušā zivju pārstrādes uzņēmuma īpašumā iekļaujas arī pilsētas kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas ietaises.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas ostā ievērojami sarucis ro-ro kravu apjoms

Dienas Bizness, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos divos mēnešos Rīgas brīvostā pārkrauts 6,83 miljoni tonnu dažādu kravu, kas ir 4,7% vairāk kā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, informē Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Anita Leiškalne.

Tuvākā sekotāja Klaipēda no Rīgas atpaliek turpat pat miljonu tonnu (apstrādāts 5,96 miljoni tonnu), tai ar 4,8 miljoniem tonnu seko Ventspils, Tallina 4,35 miljoni tonnu, Būtiņģes terminālis un Liepāja

Gada pirmie divi mēneši bijuši ļoti veiksmīgi beramkravu segmentā - kopumā apstrādāts 3,9 miljoni tonnu beramkravu, kas ir par 11,8 % vairāk kā 2014.gada pirmajos divos mēnešos.

Tradicionāli vislielāko apjomu sastāda ogļu kravas - šogad pārkrauts jau 2,55 miljoni tonnu, kas ir par 12,9% vairāk kā pērn gada sākumā. Augšupejoša tendence vērojama arī minerālmēslu pārvadājumos - to daudzums palielinājies par 33 %. Palielinājušies arī ferokausējumu, metāllūžņu un kūdras pārvadājumi. Atsevišķi neizdalīto beramkravu grupā kopumā apstrādāts 456 tūkstoši tonnu jeb par 19,5% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pirmajos divos mēnešos Rīgas brīvostā pārkrauts 6,15 milj.t. dažādu kravu, kas ir par 686,1 tūkst.t. jeb 10% mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā. Neskatoties uz kravu apgrozījuma kritumu tas par 7,0% pārsniedz stividorkompāniju sākotnējās prognozes februāra mēnesim (2,69 milj.t.), kā arī atbilst Rīgas brīvostas pārvaldes plānotajam samazinājuma 2016. gadā.

Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzskata, ka situācija nav katastrofāla, bet jau tuvākajā laikā nepieciešams pragmatisks un koordinēts darbs visām iesaistītajām pusēm: «Nākošajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē es aicināšu šo jautājumu pārrunāt ar premjeru, Satiksmes ministriju, lielākajām Latvijas ostām un Latvijas dzelzceļu, jo pasākumu plānam, kas skar kravu piesaisti un jaunu tranzīta ceļu attīstību ir jābūt apstiprinātam visaugstākajā līmenī».

Negatīvie dinamikas rādītāji beramkravu segmentā lielā mērā saistāmi ar apgrozījuma samazināšanos ogļu kravām. Lai arī gada pirmajos divos mēnešos ostā tika pārkrauts 2,0 milj.t. ogļu, tas ir par 20,8% jeb 531,5 tūkst.t. mazāk kā 2015. gada pirmajos divos mēnešos. Eksperti situāciju skaidro ar pieprasījuma samazināšanos pēc Krievijas oglēm Eiropas valstu patēriņa tirgos. Tā rezultātā jau 2016. gada janvārī kopējais Krievijas ogļu eksports caur Baltijas jūras, tai skaitā arī Krievijas, ostām samazinājās par 24% un februārī tika prognozēta tālāka apjomu samazināšanās. Jāatzīmē arī tas, ka, lai gan martā Blatic Dry Index ir nedaudz pieaudzis, kā ziņo starptautiskā ziņu aģentūra Reuters, šis indekss 2016.gada februārī nokritās līdz kritiski zemam līmenim un bija zemākais pēdējo 30 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Salacgrīvai 95 pusmiljons latu zaudējumi

Rudīte Šmite, 08.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Salacgrīva'95 zaudējumi pērn ir 589 204 latu. 2002. gadu uzņēmums noslēdza ar 7 821 latu zaudējumiem. A/s neto apgrozījums 2003. gadā ir 790 202 latu, kas ir gandrīz sešas reizes mazāk nekā aizpērn. Uzņēmuma pašu kapitāls ir samazinājies no 1,32 miljoniem latu 2002. gada beigās līdz 727 298 latiem 2003. gada beigās. Uzņēmumā apstiprināja, ka kreditoru parādu nav, taču debitori ražotājam ir parādā vairāk nekā 911 tūkstošus latu. Revidentu ziņojumā teikts, ka a/s Salacgrīva'95 ražošanu pārtraukusi pērn gada sākumā, taču uzņēmuma pārstāvji iepriekš tika atzinuši, ka ražotni nomā kaimiņos esošā a/s Brīvais vilnis un ražošana pārtraukta ar septembri, lai modernizētos ES sertifikāta saņemšanai. Savukārt 19.03.2004. intervijā Db Brīvā viļņa ģenerāldirektors Jānis Endele norādīja, ka plānotā abu zivju pārstrādes uzņēmumu apvienošanās nenotiks un «tie dzīvos katrs savu dzīvi.» Diemžēl Db neizdevās sazināties ar a/s Salacgrīva'95 vadību, lai uzzinātu ko tuvāk par situāciju uzņēmumā un tā tālākajiem plāniem. Salacgrīva'95 lielākie akcionāri ir SIA NTBDC SL un SIA NTBDC SLG.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Limbažu TIC piedāvā nedēļas nogali

Aivars Mackevics [email protected], 30.08.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LIMBAŽU TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRS PIEDĀVĀ: Ieteicamie maršruti. “Kur jūra un krasts gredzenus mij” Skulte – Dunte – Salacgrīva – Ainaži – Staicele – Aloja – Limbaži – Vidriži – Bīriņ i(164 km) Iespēja iepazīt daudzveidīgo Limbažu rajona dabu un kultūras mantojumu. Pavadiet savas brīvās dienas Limbažu rajonā un iepazīstiet Vidzemes podniecības tradīcijas, jūras braucēju un zvejnieku dzīves ritmu, tautas atmiņā dzīvojošo nopietno un mazāk nopietno personību dzīvesstāstus, gleznainās Salacas vilinājumu. “Līku loču pa Limbažu apkārtni” Limbaži – Igate – Lēdurga – Knīderi – Straupe– Kaijciems – Umurga – Augstroze –Dikļi – Ozolmuiža – Pociems – Limbaži (127 km) Jūs veiksiet vairākus lokus, iebraucot arī Cēsu un Valmieras rajonos. Redzēsiet, ka arī šajā pusē ir daudz ievērojamu muižu un piļu. Noteikti apskatiet Vējiņu pazemes ezerus. Lēdurgā iepazīsieties ar augu daudzveidības ziņā vienu no bagātākajiem dendroparkiem Latvijā. “Pa lībiešu pēdām” Limbaži – Tūja - Liepupe – Salacgrīva - Kuiķule – Pāle –Ungurpils - Staicele – Mazsalaca (122 km) Lībiešu garu šai pusē varat iepazīt vien viņu atstātajā mantojumā – svētvietās, pilskalnos, vietvārdos un vietējo iedzīvotāju valodā. Pāles novadpētniecības muzejā un lībiešu muzejā “Pivälind” Staicelē uzzināsiet daudz ko interesantu par lībiešu tradīcijām un vēsturi. Ja vēlaties dzirdēt savu atbalsi no lībiešu pilskalna, brauciet tālāk uz Mazsalacu Valmieras rajonā! “Akmeņi zem kājām un kaiju klaigas virs galvas” Skulte - Liepupe – Tūja – Dzeņi – Salacgrīva – Kuiviži – Ainaži (55 km) Pārgājiena maršruts aktīviem cilvēkiem, atklājot Vidzemes jūrmalas daudzveidību. Neaizmirstamas dienas, ļaujot jūras vējiem aizpūst visas nepatīkamās domas un ikdienas problēmas. Ceļš sāksies ar kaiju klaigām virs galvas un smilts gurkstēšanu zem kājām. Taču no Tūjas 14 km ceļš vedīs pa dabas liegumu “Vidzemes akmeņainā jūrmala”, skatam atklājot izteiktāko zemesragu Ķurmragu, Veczemju sarkanās klintis un interesantus dabas veidojumus. ”Salacas klasika” Staicele-Salacgrīva(36 km) Atpūta laivās, ļaujot gleznainās Salacas viļņiem aiznest jūs no Staiceles līdz jūrai. Laivu nobraucieni pa Salacu – tas ir klasisks atpūtas veids. Dod iespēju ļauties dabas skaistumam un upes nomierinošajam tecējumam. Pārbaudiet, vai vēl mākat uzkurt ugunskuru un uzcelt telti! Ticiet, jūsu bērnu pašu vārītā zivju zupa viņiem paliks ilgāk atmiņā kā uzvara datorspēlē! “Ar riteni nav ātrāk, bet interesantāk gan!” Limbaži – Pociems – Āstere – Šķirstiņi – Viļķene – Šķirstiņi – Pāle – Lauvas – Kuiķule – Lauvas – Ķirbiži – Virbotnes – Jumpravmuiža –Limbaži (104 km) Ja velosipēds ir jūsu iecienītākais transporta līdzeklis, tad šis maršruts ir domāts tieši jums! Nedēļas nogale Limbažos: 30. augustā plkst. 22.00 Limbažu estrādē grupa “ The Hobos” 31. augustā plkst. 18.00 Portfelīšu svētki. Muzikāla pasaka “ Mazais princis” Limbažu muzejā apskatāmas izstādes. 15.08.2002. - 27.09.2002 Manas sirds valoda. Nikolaja Karagodina gleznu izstāde 01.09.2002.- “Ābeces” J. Cibuļa privātkolekcija 01.09.2002.- “ 2. pasaules kara tehnikas modeļi, formas tērpi un amunīcija” no R. Valtera un V. Perlbaha privātkolekcijām. Naktsmītnes Limbažos: “Lielezers”( Ls 5/pers.) viesnīca, Ievu iela 1, tel: 40 221867; 9251682 “Gundegas”( Ls 6/pers.) viesu māja, Stacijas 34 tel: 40 22062 “Stadions”( Ls 2.50/pers.),viesnīca Stadions, tel: 40 70768 vasarā- 18. Arodv.- vsk.kopmītnes ( Ls l.50/pers.), Zeļļu iela 8, tel: 40 21302;4021869 Apskates objekti 1. Pilsdrupas, Burtnieku iela 7 2. Rātsnams, Burtnieku iela 4 (pieteikties pa tālr. 40 70 632) 3. Piemineklis Baumaņu Kārlim, Lībiešu ielas un Cēsu ielas krustojums 4. Sv. Laurencija katoļu baznīca, K. Barona iela 5. Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca, Klostera iela 6. Sv. Jāņa luterāņu baznīca, Lībiešu iela 2 7. Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7 8. Lielezera atpūtas bāze, Ievu iela 1 Ēstuves: Krodziņš “Trīs kambari”, Baumaņu Kārļa 3

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.

SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie 4 miljoni eiro. Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt Natura 2000 šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu likumdošanu.

Salacgrīvas novada domes pārstāvis savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk.

Kā skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt tālāk Rail Baltica projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

WEA veido jaunās konstrukcijas vēja ģeneratoru parku

Māris Ķirsons [email protected], 21.09.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s WEA plāno ieguldīt apmēram 4 miljonus eiro, lai Salacgrīvā izveidotu jaunās konstrukcijas vēja ģeneratoru parku ar kopējo jaudu 6 MW. Šobrīd ir jau parakstīts nodomu protokolu par vēja parka būvniecību Salacgrīvā. Vēja parkā pavisam polānots uzstādīt 10 ģeneratorus, katrs ar nominālo jaudu 600 kW, tādējādi parka kopējā jauda plānota 6 MW. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas apmēram 4 milj. eiro (citiem pasūtītājiem šāda vēja parka izveide varētu prasīt ap 6 — 6.2 milj. eiro), uzsver a/s WEA valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ščerbina. Viņš atzīst, ka WEA ir vienojusies ar Salacgrīvas domi, ka pašvaldība no ražotāja varēs iepirkt elektroenerģiju ar 10 % atlaidi no Latvenergo cenas. Pašlaik tiekot veikta izpēte par labāko vietu vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Pēc A. Ščerbina teiktā, vēja parks Salacgrīvā, darbu sāks 2006. gadā. Turklāt ārpus Latvijas WEA piedalās vēl vienā vēja parka izveides projektā, kura jauda būs tāda pati kā Salacgrīvā. A. Ščerbina atzina, ka šis projekts ir ārpus ES, taču konkrētu valsti neminēja, vienigi norādot, ka šajā projektā WEA daļa būs ap 50 %. Šobrīd notiekot pārrunas ar vairākiem citiem potenciālajiem partneriem par vairāku vēja parku izveidi, tomēr šobrīd par tiem konkrētāk vēl neesot iespējams runāt. To, ka tehnoloģijas vēja enerģijas pārvēršanā par elektroenerģiju attīstās un tiek rasti jauni risinājumi, rāda arī a/s WEA piemērs. Uzņēmums tik pierastās lāpstiņas vietā ir radis citu, efektīvāku — to apstiprinot arī WEA pētījumi eksperimentālajā vēja ģeneratorā, kurš uzstādīts Rumbulā. «Savu izgudrojumu esam patentējuši Latvijā, un patenta pieteikums ir reģistrēts 62 pasaules valstīs,» uzsver

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mainīs apvienošanās koncepciju

Rudīte Šmite, 05.05.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākkārt pieminētais divu Salacgrīvas zivju pārstrādes uzņēmumu a/s Brīvais vilnis un a/s Salacgrīva'95 apvienošanās projekts netiks realizēts tā sākotnēji plānotajā veidā, sapludinot tos konsolidētajā bilancē — informē a/s Brīvais vilnis ģenerāldirektors un a/s Salacgrīva'95 valdes loceklis Jānis Endele. «Katrs uzņēmums dzīvos savu dzīvi ar savu budžetu,» skaidro J.Endele, norādot, ka tuvākajā laikā par šo jautājumu tiks rīkota investoriem un plašsaziņas līdzekļiem domāta konference. Paredzams, ka, pieaicinot investorus, Salacgrīva'95 teritorijā attīstīsies stividorpakalpjumi un kokapstrādes virziens. «Tam ir divi apsvērumi. Pirmkārt, vienā tādā apdzīvotā vietā kā Salacgrīva nevar attīstīties divi zivju pārstrādes uzņēmumi. Otrkārt, zivju resursu izpēte liecina, ka krītas zivju resursu kvalitāte un kvantitāte.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

A/s «Salacgrīva 95» lielākie akcionāri

Valters Paiders [email protected], 26.04.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz 26. aprīlī paredzēto a/s Salacgrīva 95 akcionāru pilnsapulci uzņēmuma akcionāri kopumā ir nobloķējuši 230 337 akcijas, kas ir 57.6 % no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma.

Uzņēmuma akcionāri lems par izmaiņām valdes sastāvā un citiem jautājumiem.

A/s Salacgrīva 95 apmaksātais pamatkapitāls ir 1 200 000 Ls.

A/s Salacgrīva 95 lielākie akcionāri

AkcionārsAkciju skaits
NTBDC SLG217784
Salacgrīva-95, A/S4000

Informācija sagatavota, izmantojot Latvijas Centrālā depozitārija materiālus

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas atklātais jūras burāšanas čempionāts LEXUS 2007 būs nozīmīgākās sacensības 2007. gada sezonā

, 29.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 6.jūlijā, plkst.12:30 Daugavā pie Rīgas Pasažieru ostas tiks atklāta 2007.gada Latvijas jūras burāšanas čempionāta regate.

Regate notiks vairākos posmos - pirmajā dienā būs jāsasniedz Salacgrīva, bet galamērķis arī šogad būs Pērnava. Salacgrīvā burātāji izrādīs savu prasmi, sacenšoties īsajās distancēs.

Regate notiks tikai saskaņā ar starptautiski atzītu handikapa sistēmu ORC-Club un TEXEL (daudzkorpusu jahtām), kas palielina tās pieejamību ārvalstu jahtām un paaugstina regates atpazīstamību. Latvijas Jūras burāšanas čempionāts LEXUS 2007 ir iekļauts starptautiskajā ORC-Club regašu kalendārā .

2006.gadā regatē piedalījās 26 Latvijā reģistrētas un 4 Igaunijā reģistrētas jahtas, kopā 177 sportisti. Čempions A grupā - jahta Fortuna, B grupā - jahta Beauty,

E grupā - Wiki, F grupā Igaunijas jahta Wesipruul.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas jūrmalā 23. augustā notiks otrais pasākums akcijas Nūjošanas pasākumu sērija Latvijā ietvaros.

Nūjošana ir sportiskas pastaigas ar speciāli veidotām atbalsta nūjām.

Pārgājiena sākums ir Salacgrīvā, iepretim Melnalkšņu parkam, plkst.11.30. Organizatori norāda, ka ikviens, kurš nūjo vai vēlas iemācīties nūjot, ir laipni aicināts piedalīties (informācija: www.nujosana.lv)

Akcija Nūjošanas pasākumu sērija Latvijā ir organizētu dažāda veida nūjošanas pasākumu kalendārs ar mērķi apceļot interesantas Latvijas vietas un iepazīt dažādas vides, kur var nodarboties ar nūjošanu. Nūjošanas pasākumos varot piedalīties jebkurš.

Otrā pasākuma maršruts ir: Salacgrīva (iepretim Melnalkšņu parkam) - Kraujas jūrakmens - Svētciema akmeņu saliņa - Svētupe - Salacgrīva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pirmā pusgada rezultāti Rīgas ostā – samazinās Krievijas energoresursu tranzīts, pārējām kravām pieaugums

Lelde Petrāne, 13.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pirmajā pusgadā ostā apstrādāti 18,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika periodā.

Saistībā ar zemo pieprasījumu pēc Krievijas energoresursiem Eiropas tirgos šajā laika posmā ir samazinājusies ogļu un naftas produktu tranzīta plūsma caur Rīgas ostu, un to pārkraušanas apjoms samazinājies par 19%. Savukārt pārējo kravu kopapjoms salīdzinājumā ar 2015. gada pirmo pusgadu ir palielinājies par 2,3%. Šī esot pozitīvi vērtējama tendence, jo attiecīgi samazinās arī energoresursu īpatsvars ostas kopējā kravu apjomā. Ja pagājušā gada 6 mēnešos ogles un naftas produkti veidoja 64% no ostas kravu apgrozījuma, tad pašreiz to īpatsvars ir nokrities līdz 59%. Tādējādi mazinās Rīgas ostas atkarība no Krievijas tranzīta kravām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils osta pamazām atgūst kravas

Vēsma Lēvalde, 08.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils ostā februārī kravu apgrozījums bijis 2,2 miljoni tonnu, kas ir par 17,6% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, un tas ir arī labākais ostas apgrozījuma rādītājs pēdējo deviņu mēnešu laikā.

Februārī kravu bijis par 330 tūkstošiem tonnu vairāk nekā janvārī. Tomēr 2010.gada februāra kopējais ostas apgrozījums bija par 3% jeb 78 tūkstošiem tonnu lielāks, informē Brīvostas pārvalde.

Lielākais kravu apjoms bijis lejamkravām – 1,299 miljoni tonnu, kas ir par 200 tūkstošiem tonnu vairāk nekā janvārī. Kopā šī gada divos mēnešos pārkrauts 2,398 miljoni lejamkravu, kas ir par 397 tūkstošiem tonnu jeb 14,2% mazāk nekā 2010.gada janvārī un februārī.

Februārī pārkrauti 685 tūkstoši tonnu beramkravu, kas ir par 88 tūkstošiem tonnu vairāk nekā janvārī. Kopā janvārī un februārī pārkrauts 1,282 miljoni tonnu, kas ir par 293 tūkstošiem tonnu jeb 18,6% mazāk nekā laikā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils Brīvostā kravu nedaudz mazāk kā pērn

Vēsma Lēvalde, Db, 08.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā Ventspils brīvostā pārkrauts 1.91 miljons tonnu kravas, kas ir par 34 tūkstošiem tonnu jeb nepilniem 2% vairāk nekā pagājušā gada augustā. Savukārt, pirmajos astoņos mēnešos kopā pārkrauti 19.09 miljoni tonnu kravas, kas ir mazāk nekā pērn, kad šajā periodā pārkrāva 19.25 milj.t.

Dati par pārkrauto kravu veidiem liecina, ka, tāpat kā iepriekš, vislielākais apgrozījums ir bijis lejamkravām – šā gada pirmajos astoņos mēnešos pārkrauti 12.97 miljoni tonnu, kas ir par 558 tūkstošiem tonnu jeb 4.5% vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā. Beramkravu apjoms ir sasniedzis 5.18 miljonus tonnu, bet ģenerālkravu apgrozījums šogad ir bijis 939 tūkstoši tonnu.

Vislielākais kravu apjoma kāpums bijis šķeldai – šā gada pirmajos astoņos mēnešos pārkrauts par 37.08% vairāk nekā pagājušā gadā šajā pašā laika periodā, sasniedzot 329 tūkstošus tonnu. Par 32.3% pieaudzis arī pārkrauto akmeņogļu apjoms, sasniedzot 3.79 miljonus tonnu, bet par nepilniem 16% palielinājies pārkrauto kokmateriālu apjoms – pārkrauts 283 tūkstoši tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā pirmajā pusgadā 7,3 % kravu apgrozījuma pieaugums; Rīgas ostā - rekordi

Dienas Bizness, 09.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 2 675 799,98 tonnas dažādu kravu, kas ir par 7,3 % vairāk nekā pagājušā gada tādā pat periodā.

Joprojām Liepājas ostā saglabājas beramkravu īpatsvars – 68 %, kam sekoja ģenerālkravas – 24 %, bet lejamkravas veidoja vien 8%. Šā gada pirmajos sešos mēnešos apkalpots 721 kuģis, bet iebraukuši un izbraukuši 19 778 pasažieri. No janvāra līdz jūnijam konteineru skaists bija 1909, bet RO-RO vienību skaits – 17186.

2014. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā beramkravu grupā lielāko daļu veidoja labība un labības produkti 1 368,1 tūkst. tonnu, kas ir 51 % no visām kravām un 75% no beramkravām. Otra lielākā kravu grupa beramkravu segmentā sešos mēnešos bija celtniecības materiāli - 261,1 tūkst. tonnu, kam seko koksnes šķelda un ķīmiskās kravas t.sk. minerālmēsli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kravu apgrozījums Liepājas ostā saglabā stabilitāti

Vēsma Lēvalde, 10.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā Liepājas ostā apkalpoti 352,6 tūkstoši tonnu kravu, kas ir par 13 % vairāk nekā šā gada aprīlī , bet par 0,2 % mazāk nekā 2009. gada maijā.

Lielākais kravu apgrozījums maijā bija LSEZ a/s Liepājas osta LM – 120,5 tūkstoši tonnu. Tas ir par 36,9% vairāk, nekā 2009. gada maijā. Kravu apgrozījumu palielinājusi arī ostas kompānija Terrabalt (30 tūkst. t), kas saistīts ar Scandlines prāmju līnijas atklāšanu starp Liepāju un Travemindi Vācijā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvade. Maijā Liepājas ostā pārkrauts 122,0 tūkst. tonnu beramkravu, no kurām 71,60 tūkst. tonnu veido labība un labības produkti. Tāpat tiek pārkrautas ogles, koksnes šķelda. Stabili strādā arī jaunais Cemex termināls, kas maijā nodrošinājis 19,70 tūkst. tonnu celtniecības materiālu apgrozījumu Liepājas ostā. Liepājas ostā par 2 % samazinājies beramkravu īpatsvars, kas saistīts ar labības un labības produktu sezonalitāti, norāda LSEZ pārvade. Viena no lielākajām ostas stividorkompānijām Transit Services maijā pārkrāvusi vien 26 tūkstošus tonnu labības, bet aktīvi gatavojas jaunajai graudaugu ražai un kopā ar kravu īpašnieku - Lietuvas kompāniju UAB Baltic Cape Silo paplašina terminālu un būvē jaunas noliktavas. Maijā pārkrauts 189,3 tūkst. tonnu ģenerālkravu, ko veido kokmateriāli, apaļkoki, krāsainie un melnie metāli un to izstrādājumi, kā arī ro-ro kravas. Lejamkravu apjoms šā gada maijā bija 41,3 tūkst. tonnas. Kravu apgrozījumu maijā palielinājies arī kompānijām Laskana, Duna,Metsaliitto Latvia, Marilat SK , Glen oil un DG termināls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Minerālmēslu pārvadājumus Latvija nezaudēs

Egons Mudulis, 13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko paziņojums par plāniem pārvirzīt kravas, tostarp kālija mēslojumu no Baltijas valstu ostām uz Krieviju, lielāku triecienu varētu dot Lietuvas tranzīta koridoram.

No Baltkrievijas caur Latvijas ostām tiek pārkrauts samērā niecīgs daudzums baltkrievu izcelsmes minerālmēslu, liecina LDz Cargo dati. Galvenais šā veida tranzīta kravu avots joprojām ir Krievija, kas ar līdzīgiem paziņojumiem klajā gan nav nākusi. Tādēļ iespējamā baltkrievu kravu aizplūšana vairāk skartu Klaipēdu, kur šā gada deviņos mēnešos pārkrauts 6,1 milj. t minerālmēslu, liecina ostas dati.

Ja no Baltkrievijas Latvijā šā gada 10 mēnešos tika ievesti un pamatā caur ostām tālāk pārkrauti 34,64 tūkst. t minerālmēslu, tad Krievijas pienesums ir aptuveni 100 reizes lielāks. Proti, minierālmēslu kravu apjomi no Krievijas šajā laika posmā sasniedza 3,01 milj. t. Šo Krievijas kravu jomā gan vērojama negatīva tendence, jo, salīdzinot ar pērnā gada 10 mēnešiem, to pārvadāts par 21,2% mazāk. Savukārt minierālmēslu no Baltkrievijas pārkrauts teju par 10% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ostās kravu apgrozījums pieaudzis par 17,1%

Egons Mudulis, 12.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostu kopējais kravu apgorzījums pirmajā pusgadā kāpis par 5,89 miljoniem tonnu, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem.

Kā jau kopš pērnā gada ierasts, kravu apjomu pieauguma lauvastiesu nodrošina ogles (+2,97 milj. tonnu jeb 31,2%) un naftas produkti (+1,78 milj. tonnu jeb 14,8%), liecina Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes dati. Ievērojami pieaudzis arī pārkrauto TEU konteineru skaits, sasniedzot 181,2 tūkstošus vienību. Tas ir par 26% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt Roll on/Roll of (piemēram, auto) kravu apjoms kāpis par 9% jeb 8,16 tūkst. vienību.

Tikmēr ievērojamu kritumu piedzīvojušas ķīmiskās beramkravas, kuru apgrozījums pirmajos sešos mēnešos samazinājies par 19,6% jeb 447,2 tūkst. tonnu. Arī koksne pārkrauta par 329,2 tūkst. tonnu jeb 12,7% mazāk nekā pērn. Savukārt melno metālu un to izstrādājumu pārkraušansa apjoms Latvijas ostās samazinājies pat par 31,6% jeb 97,9 tūkst. tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Astoņos mēnešos Latvijas ostās 13,9% kravu pieagums

Egons Mudulis, 14.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaugsmi turpina balstīt pieaugošie pārkrauto ogļu, naftas produktu un konteineru apjomi.

Visstraujākais pieaugums no Latvijas lielajām ostām vērojams Liepājā – 45,4% jeb 1,44 miljoni tonnu, astoņos mēnešos sasniedzot 4,63 milj. t kravu apgrozījumu. Teju par vienu miljonu t vairāk pārkrauta labība un tās produkti. Savukārt visstraujāk – par 60,3% jeb 0,21 milj. t mazinājusies naftas produktu pārkraušana, liecina Latvjas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes dati.

Ventspilī, kas ierindojas otrajā vietā pēc kravu apjoma, bijis 15% pieaugums, sasniedzot 21,82 milj. t. Kāpuma pamatā līdzīgā mērā bija ogļes un naftas produkti – attiecīgi +45,1 jeb 1,84 milj. t un +18,3% jeb 1,79 milj. t. Db.lv jau rakstīja, ka ielākais kravu pieaugums no Ventspils brīvostas termināļiem bijis SIA Ventspils Nafta termināls – par 13%, a/s Baltic Coal Terminal – par 28%, a/s Ventbunkers – par 57% un a/s Ventspils tirdzniecības osta – par 16%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu apgrozījums ostās – pērnā gada līmenī

Ainars Sedlenieks [email protected], 08.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andris Vilks, Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas Unibanka Latvijas ostu kopējais kravu apgrozījums šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, ir samazinājies par 0.7% un bija 24.0 miljoni tonnu. No kravu grupām apgrozījuma kritums ir fiksēts lejamkravām, par 16.2%. To nosaka jēlnaftas pārkrauto apjomu kritums, savukārt naftas produkti ir pārkrauti par 10.1% vairāk. Beramkravu apjomi piecos mēnešos ir auguši par 20.1% un bija 7.9 miljoni tonnu, savukārt ģenerālkravu apjomi palielinājušies par 19.9% un bija 4.5 miljoni tonnas. Lielākajā Latvijas ostā Ventspilī kravu apgrozījums ir samazinājies par 12%, taču jāsaka, ka mēnesi no mēneša kritums attiecībā pret iepriekšējo gadu samazinās, kas dod reālu pamatu cerībām, ka gada beigās sasniegtais rādītājs būs aptuveni pērnā gada līmenī. Rīgas un Liepājas ostas turpina dinamiski palielināt pārkrauto kravu apjomu. Rīgā piecos mēnešos bija pārkrauts par 15.6% vairāk nekā pērn, bet Liepājā kravu apgrozījums palielinājās par 40%. Ventspils osta nav vienīgā, kuras kravu apgrozījums samazinās. Tāpat ne sevišķi spožus rezultātus uzrāda divas citas lielākās Baltijas jūras austrumu piekrastes ostas, Tallina un Pēterburga. Tallinas ostā piecos mēnešos ir pārkrauts aptuveni tāds pats apjoms kā pērn, bet Pēterburgā ir novērojams kravu apgrozījuma kritums par 7%, kas galvenokārt ir saistīts ar to, ka osta nespēj tikt galā ar kravu plūsmu. Tā rezultātā ekspeditori pārorientē tās uz citām ostām. Veiksmīga gada pirmā puse ir Klaipēdai, kurā pārkrauts par 7.9% vairāk nekā pērn. Neraugoties uz kravu apgrozījuma kritumu, Latvijas ostu sasniegtais rezultāts ir vērtējams pozitīvi un ļauj prognozēt, ka gada otrajā pusē Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms pārsniegs pērn paveikto. Joprojām straujš pieaugums vērojams kravu pārvadājumos pa dzelzceļu. VAS Latvijas dzelzceļš šā gada piecos mēnešos pārvadāja 20.7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 16.8% vairāk nekā šai pašā laika posmā pērn. Pārvadāto kravu pieaugumu visbūtiskāk ietekmē tranzītā pārvadāto naftas produktu apjoma palielināšanās. Gada pirmajos piecos mēnešos naftas produkti tika pārvadāti 10.4 miljoni tonnu apjomā, kas ir par 17.5% vairāk nekā pērn. Tāpat pieaugums fiksēts vēl divos svarīgākajos kravu veidos. Minerālmēslu pārvadājumi palielinājās par 2.8% un bija 3.0 miljoni tonnu, savukārt akmeņogles tika transportētas 2.8 miljoni tonnu apjomā, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugums par 55.6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas brīvostā pārkrauj vēsturiski lielāko kravu apjomu

Žanete Hāka, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šā gada astoņos mēnešos ir pārkrauts vēsturiski lielākais kravu apjoms – 26,66 miljoni tonnu, kas ir par 14,2% vairāk kā iepriekšējā gada atbilstīgajā periodā, informē brīvostas pārstāvji.

Kravu apgrozījuma kāpums vērojams visos kravu segmentos un ar nelielām svārstībām bijis stabils visā atskaites periodā, - vidēji mēnesī Rīgas brīvostas terminālos ir apstrādāts 3,3 miljoni tonnu.

Rīgas brīvostā turpina attīstīties beramkravu segments. Kopumā šā gada astoņos mēnešos apstrādāts 15,15 miljoni tonnu dažādu beramkravu. Šī segmenta attīstību sekmē jauno termināļu darbības uzsākšana. Pagājušā gada nogalē ekspluatācijā ir nodots jaunais minerālmēslu terminālis Riga Fertilizer terminal, kurā šā gada laikā jau ir pārkrauts vairāk par miljons tonnām. Līdz ar to šogad ķīmisko beramkravu grupā kopējais kravu apgrozījums pieaugums sastāda 52%, sasniedzot gandrīz 1,6 miljonus tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru