Par “Scandinavian Tobacco“ valdes priekšsēdētāju un uzņēmuma ģenerāldirektoru iecelts 'Lars Kruse Thomsen'. Līdzšinējais uzņēmuma ģenerāldirektors 'Alexander Telje' turpmāk vadīs Norvēģijas uzņēmumu "JLTiedemans", kas ir viena no "ST Grupas" tabakas ražotnēm un atrodas Norvēģijā. Izmaiņas saistītas ar vispārējām izmaiņām "ST Grupas" vadībā. 'Lars Kruse Thomsen' strādā "ST Grupā" kopš 1995.gada. Sākotnēji kā "House of Prince Denmark" mārketinga menedžeris, tad tirdzniecības un mārketinga direktors un valdes loceklis uzņēmumā "Scandinavian Tobacco" Polijā. Būdams "House of Prince Denmark" vecākais viceprezidents, 'Lars Kruse Thomsen' bija atbildīgs par "House of Prince" starptautiskiem zīmoliem, kā arī par jaunu zīmolu izstrādi un attīstīšanu. Pirms pievienošanās "ST Grupai", 'Lars Kruse Thomsen' strādāja "Carlsberg Breweries" un dāņu mediju grupā "The Berlingske Dailies". 'Lars Kruse Thomsen' ir beidzis Kopenhāgenas biznesa skolu, iegūstot zinātņu maģistra grādu mārketingā, un studējis uzņēmējdarbības vadību IMD (International Institute for Management Development) biznesa skolā Šveicē. 'Lars Kruse Thomsen' ir Dānijas pilsonis, viņam ir 39 gadi. Precējies, divu bērnu tēvs. “Scandinavian Tobacco” SIA izveidots 1992.gadā (sākotnējais nosaukums "House of Prince Riga") kā Latvijas – Dānijas kopuzņēmums. 2001.gadā tas tika privatizēts un kļuva par 100% dāņu uzņēmumu. 2003.gadā uzņēmums mainīja nosaukumu no “House of Prince Riga” uz “Scandinavian Tobacco”. Uzņēmums ietilpst "Scandinavian Tobacco grupas" ("ST Grupas") sastāvā, kas ir vadošā tabakas kompānija Ziemeļeiropā. "ST Grupai" ir ražotnes vairākās valstīs, un tā eksportē savu produkciju un dažādiem pasaules tirgiem.

Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas (LSAKA) un Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) organizētajam konkursam 'Sabiedrisko attiecību Gada Balva 2005' šogad kopā iesniegti 25 darbi 5 nominācijās. Visvairāk darbu iesniegti nominācijās 'Marketinga komunikācijas' un 'Korporatīvās komunikācijas'. Uzvarētāju paziņošana un apbalvošanas ceremonija notiks 10.maijā plkst. 17.00, starptautiskās sabiedrisko attiecību konferences "PR Challenge 2005" noslēgumā. Visus konkursam iesniegtos darbus to autori prezentēs konferences pirmajā dienā – 9.maijā. “Pirms žūrijas vērtējumi ir apkopoti, var izteikt gandarījumu par diviem pozitīviem aspektiem. Pirmkārt, konkursam iesniegto darbu ir vairāk nekā pērn, otrkārt, kvalitātes ziņā kopīgais īstenoto kampaņu līmenis ir audzis. Tas liecina par profesionalitātes pieaugumu sabiedrisko attiecību nozarē”, komentē LSAKA prezidente un kompĆnijas "Komunikāciju aģentūra/Edelman Affiliate" valdes priekšsēdētāja Signe Reinholde. Balvas tiks pasniegtas par labākajiem sabiedrisko attiecību projektiem 5 nominācijās: - Marketinga komunikācijas; - Sociālā kampaņa; - Korporatīvās komunikācijas; - Valsts un pašvaldību sektora kampaņa; - Reģionālā - starptautiskā kampaņa. Darbi netika vērtēti nominācijās 'Krīzes komunikācijas', 'Sabiedriskā politika' un 'Iekšējās komunikācijas'. „Tas, ka liela konkurence izveidojusies noteiktās nominācijās, savukārt dažās darbi netika iesniegti vispār, savā ziņā liecina par tendencēm sabiedrisko attiecību pakalpojumu tirgū un norāda, kuri ir pieprasītākie un visvairāk realizētie sabiedrisko attiecību instrumenti un virzieni”, atzīst Signe Reinholde. Krīzes situāciju risinājumiem un lobisma kampaņām vēl nav iestājies noilgums, lai klienti un aģentūras būtu gatavi tās publiski prezentēt un nodot vērtēšanai. Šogad konkursam iesniegtos darbus vērtēja vairāk nekā 30 ekspertu žūrija, kuras sastāvā ir sabiedrisko attiecību un saistīto nozaru eksperti - sociologi, reklāmas un marketinga speciālisti, mediju pārstāvji un akadēmiskie mācībspēki.

31. martā Vidzemes apgabaltiesa ir atzinusi a/s Salacgrīva'95 maksātnespēju — Db noskaidroja tiesā, kur paskaidroja, ka spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Db 04.01.2005. jau ziņoja, ka Latvijā lielākais zivju pārstrādes uzņēmums akciju sabiedrība Brīvais vilnis kā viens no a/s Salacgrīva'95 kreditoriem Vidzemes apgabaltiesā ir iesniedzis Salacgrīva'95 maksātnespējas pieteikumu. Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris uzskata, ka maksātnespējas procesā viņš saredz vienīgo risinājumu, lai sakārtotu abu uzņēmumu attiecības. Turklāt Salacgrīvai'95 ir Valsts ieņēmumu dienesta aprēķināts nodokļu uzrēķins 1,5 miljonu latu apjomā. Nodrošinātais kreditors ir Krājbanka, kas Salacgrīvai'95 ir izsniegusi kredītu, ko galvojis Brīvais vilnis.

Tiesāšanās starp zivju pārstrādes uzņēmumu a/s Salacgrīva'95 un kokapstrādātāju SIA AVE MTP paildzina Salacgrīva'95 apvienošanās procesu ar a/s Brīvais vilnis, taču tas nav kavēšanās cēlonis — klāsta a/s Brīvais vilnis preses sekretāre Dace Kaņepone, atsaucoties uz a/s ģenerāldirektora Jāņa Endeles teikto. A/s Brīvais vilnis padomes priekšsēdētāja vietnieks Līgonis Krūmiņš skaidro, ka ir aizkavējusies apvienošanās prospekta izstrāde, kam pamatā ir abu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšana. Db jau vairākkārt ir ziņojis, ka šā gada otrajā pusē abi Salacgrīvas zivju pārstrādes uzņēmumi a/s Brīvais vilnis un a/s Salacgrīva'95 bija plānojuši pabeigt apvienošanās procesu.

Viena no valstī lielākā zivju pārstrādes uznēmuma a/s Brīvais vilnis akcionāri ir apstiprinājuši uzņēmuma šā gada plānotos finansu rādītājus: 218 000 latu peļņu un 12,02 miljonu latu apgrozījumu — informē a/s padomes priekšsēdētāja vietnieks Līgonis Krūmiņš. Finansu prognozēs ir ņemts vērā, ka šā gada otrajā pusē Brīvajam vilnim tiks juridiski pievienota arī a/s Salacgrīva'95 ražotne, kuru kopš 1. janvāra Brīvais vilnis jau nomā ražošanas vajadzībām. A/s Brīvais vilnis 2002. gada peļņa ir 103 800 latu, kuru uzņēmums ieguldīs Eiropas Savienības prasībām atbilstošas ražošanas nodrošināšanā, pērnā gada apgrozījums — 7,128 miljoni latu. Savukārt Salacgrīva'95 pagājšgad ir strādājusi ar 7 800 latu zaudējumiem, ko pamato ar triju mēnešu dīkstāvi izejvielu trūkuma dēļ. Salacgrīva'95 apgrozījums pērn ir 4,65 miljoni latu.

Pērn novembra beigās reģistrētais SIA Brīvais Vilnis Company palielinājis pamatkapitālu no 2000 Ls līdz 6000 Ls, liecina Lursoft informācija.

Vienlaikus grozīti uzņēmuma statūti. Brīvais Vilnis Company valdes priekšsēdētājs, kurš ir arī viena no lielākajiem zivrūpniecības uzņēmumiem a/s Brīvais Vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris pastāstīja, ka uzņēmums dibināts ar mērķi nodarboties ar zivju produkcijas izplatīšanu un ražošanas izvietošanu. «Brīvais vilnis ir pazīstama preču zīme, kas saistās ar zivju konserviem. Gribam nodarboties arī ar cita veida zivju produkcijas – vītinātu zivju, zivju kotlešu un kulinārijas izstrādājumu ražošanas izvietošanu un izplatīšanu,» jaunā uzņēmuma darbību skaidroja uzņēmuma vadītājs. Viņš gan neatklāj, kur tiks izvietota ražošana.

Saskaņā ar Lursoft datiem, Brīvais Vilnis Company kontrolpakete (66.67%) pieder SIA Festival Lux, kas nodarbojas ar kultūras objektu darbību un tās valdes priekšsēdētājs ir Valērija Belokoņa izdevniecības valdes priekšsēdētājs Kārlis Hauks. Savukārt atlikušās Brīvais Vilnis Company daļas (33.33 %) pieder a/s Brīvais vilnis. Gan Festival Lux, gan Brīvā viļņa kontrolpaketes īpašnieki bāzējas ASV – ja pirmajai 100 % pieder Oregonas štatā bāzētā Boundex Trading LLC, tad Brīvā viļņa 40.88 % akciju pieder ASV Delaveras štatā reģistrētajai IIB Investment Limited, bet 30 % - turpat reģistrētajai Finance&Trade Group LLC.

Zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Salacgrīva'95 zaudējumi pērn ir 589 204 latu. 2002. gadu uzņēmums noslēdza ar 7 821 latu zaudējumiem. A/s neto apgrozījums 2003. gadā ir 790 202 latu, kas ir gandrīz sešas reizes mazāk nekā aizpērn. Uzņēmuma pašu kapitāls ir samazinājies no 1,32 miljoniem latu 2002. gada beigās līdz 727 298 latiem 2003. gada beigās. Uzņēmumā apstiprināja, ka kreditoru parādu nav, taču debitori ražotājam ir parādā vairāk nekā 911 tūkstošus latu. Revidentu ziņojumā teikts, ka a/s Salacgrīva'95 ražošanu pārtraukusi pērn gada sākumā, taču uzņēmuma pārstāvji iepriekš tika atzinuši, ka ražotni nomā kaimiņos esošā a/s Brīvais vilnis un ražošana pārtraukta ar septembri, lai modernizētos ES sertifikāta saņemšanai. Savukārt 19.03.2004. intervijā Db Brīvā viļņa ģenerāldirektors Jānis Endele norādīja, ka plānotā abu zivju pārstrādes uzņēmumu apvienošanās nenotiks un «tie dzīvos katrs savu dzīvi.» Diemžēl Db neizdevās sazināties ar a/s Salacgrīva'95 vadību, lai uzzinātu ko tuvāk par situāciju uzņēmumā un tā tālākajiem plāniem. Salacgrīva'95 lielākie akcionāri ir SIA NTBDC SL un SIA NTBDC SLG.

Vairākkārt pieminētais divu Salacgrīvas zivju pārstrādes uzņēmumu a/s Brīvais vilnis un a/s Salacgrīva'95 apvienošanās projekts netiks realizēts tā sākotnēji plānotajā veidā, sapludinot tos konsolidētajā bilancē — informē a/s Brīvais vilnis ģenerāldirektors un a/s Salacgrīva'95 valdes loceklis Jānis Endele. «Katrs uzņēmums dzīvos savu dzīvi ar savu budžetu,» skaidro J.Endele, norādot, ka tuvākajā laikā par šo jautājumu tiks rīkota investoriem un plašsaziņas līdzekļiem domāta konference. Paredzams, ka, pieaicinot investorus, Salacgrīva'95 teritorijā attīstīsies stividorpakalpjumi un kokapstrādes virziens. «Tam ir divi apsvērumi. Pirmkārt, vienā tādā apdzīvotā vietā kā Salacgrīva nevar attīstīties divi zivju pārstrādes uzņēmumi. Otrkārt, zivju resursu izpēte liecina, ka krītas zivju resursu kvalitāte un kvantitāte.»

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

20. janvāra Liepājas domes sēdē pieņemts lēmums pārveidot pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizāciju "Liepājas teātris" par pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Liepājas teātris". Līdz ar to apstiprināts jauns uzņēmuma vadības modelis – iecelta Liepājas teātra padome un valde, liecina domes lēmums. Līdz ar šo domes lēmumu apstiprināti pašvaldības SIA ''Liepājas teātris'' statūti. Apstiprinātie statūti nosaka uzņēmuma pārvaldē padomes un valdes funkcijas. Padomei saskaņā ar apstiprinātajiem statūtiem jāveic valdes darbības uzraudzība, jākontrolē uzņēmuma peļņas izlietojumu, kā arī jālemj par uzņēmuma attīstības un stratēģiskajiem jautājumiem. Savukārt valdes kompetencē ir uzņēmuma saimnieciskā un mākslinieciskā darbība, kā arī personāla jautājumi. Domes lēmums paredz, ka SIA „Liepājas teātris” ir kapitālsabiedrība, kurā visas pamatkapitāla daļas pieder Liepājas pilsētas pašvaldībai. Deputāti apstiprināja pašvaldības SIA ''Liepājas teātris'' padomi trīs padomes locekļu sastāvā. Par padomes priekšsēdētāju iecelts Herberts Laukšteins. Līdz ar šo lēmumu apstiprināta arī uzņēmuma valde trīs locekļu sastāvā. Par valdes priekšsēdētāju iecelts Guntis Dambergs, savukārt par valdes locekļiem – Rolands Atkočūns, kurš valdē pildīs mākslinieciskā vadītāja funkcijas un Nellija Kleinberga, kuras pārziņā būs administratīvie un personāla jautājumi.

Decembrī pozitīvi Latvijas dalību ES vērtēja 30.2% iedzīvotāju (novembrī – 31.4%), bet negatīvu attieksmi pauda 25.6% (novembrī – 28.6%,). Par to liecina jaunākā sabiedriskās domas aptauja par iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas dalību ES. Savukārt atbildi 'ne laba, ne slikta lieta' izvēlējās 37.3% aptaujas dalībnieku (novembrī – 36.3%). Latvijas dalību ES par 'labu lietu' biežāk nekā caurmērā atzinuši vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, latvieši, kā arī aptaujātie, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī pārsniedz Ls 121. Atbildi 'ne laba, ne slikta lieta' biežāk izvēlējušās sievietes, valsts sektorā nodarbinātie, Vidzemē, Kurzemē un Latgalē dzīvojošie, respondenti vecumā no 40 līdz 54 gadiem, kā arī aptaujātie, kuru vidējie ienākumi mēnesī uz vienu ģimenes locekli ir robežās no Ls 86 līdz Ls 120. Latvijas dalību ES kā 'sliktu lietu' biežāk vērtējuši respondenti ar pamatizglītību, Rīgā un Zemgalē dzīvojošie, aptaujas dalībnieki, kas vecāki par 55 gadiem, nestrādājošie, kā arī aptaujātie, kuru vidējie ienākumi mēnesī uz vienu ģimenes locekli ir robežās no Ls 46 līdz Ls 85. Aptauju veica Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Nākamnedēļ Rīgā ierodas video mākslinieks 'Ries Stravers', lai Latvijas video māksliniekiem un reklāmas aģentūru radošajiem prātiem vadītu video darbnīcu „Short course in how to be crazy”. Latvijas Māksliniecisko direktoru kluba (LADC) rīkotā radošā video darbnīca notiek starptautiskā videofestivāla "Ūdensgabali’ 05" ietvaros, un, iespējams, ir līdz šim tuvākais punkts reklāmas un mākslas attiecībās. “Pēc izcelsmes holandietis, Venēcijā dzīvojošais 'Ries' rada reklāmas, piedalās izstādēs (t.sk. – Venēcijas Biennālēs), lasa lekcijas, braukā apkārt pa pasauli un vispār – nodarbojas ar to, kas pašam patīk. Viņš ir viens no mežonīgākajiem video «frīkiem», kāds jebkad absolvējis Benetton Fabrica skolu,” 'Ries Straver'u raksturo LADC valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks. 'Ries Straver'a radošā video darbnīca, notiks 24. un 25.augustā, reklāmas aģentūras ZOOM! telpās. LADC ir sabiedriska organizācija, kuras mērķis ir attīstīt Latvijas grafiskā un rūpnieciskā dizaina, lietišķās fotogrāfijas un reklāmas nozares Latvijā.

2006.gada februārī veiktajā sabiedriskās domas aptaujā noskaidrota Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES). Saskaņā ar pētījuma rezultātiem pozitīvi Latvijas dalību ES vērtēja 27,1% iedzīvotāju (2006.gada janvārī – 29,6%). Sniedzot atbildi ‘slikta lieta’, negatīvu attieksmi pauda 22,4% (janvārī – 22,2%). Biežāk pausta neitrāla attieksme – atbildi 'ne laba, ne slikta lieta' izvēlējās 45,5% aptaujas dalībnieku (decembrī – 43,5%). Latvijas dalību ES par 'labu lietu' biežāk nekā caurmērā atzinuši iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, latvieši un Zemgalē dzīvojošie. Neitrālu attieksmi – atbildi 'ne laba, ne slikta lieta' – biežāk izvēlējušās iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 39 gadiem, valsts sektorā strādājošie, iedzīvotāji ar vidēji zemiem vai augstiem ienākumiem, kā arī Vidzemē dzīvojošie. Latvijas dalību ES kā 'sliktu lietu' biežāk vērtējuši respondenti, kuri vecāki par 55 gadiem, iedzīvotāji ar pamatizglītību, cittautieši, aptaujātie ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, nestrādājošie, kā arī Rīgā un Kurzemē dzīvojošie. Aptauju veica Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ar Eiropas Savienības informācijas aģentūras (ESIA) atbalstu.

Baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs ir ieguvis netiešu līdzdalību a/s Brīvais Vilnis 49,97% apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Vienīgais SIA Brīvais Vilnis Company dalībnieks ir SIA Baltic Finance & Capital, kam pieder 100% no SIA Brivais Vilnis Company pamatkapitāla. Tādējādi SIA Brīvais Vilnis Company ir SIA Baltic Finance & Capital kontrolētā komercsabiedrība.

Ar 1. novembra darījumu Kārlis Hauks pārdevis 100% no SIA Baltic Finance & Capital pamatkapitāla V. Belokoņam. tādējādi SIA Baltic Finance & Capital vienīgais dalībnieks ir Valērijs Belokoņs un SIA Baltic Finance & Capital ir V. Belokoņa kontrolētā komercsabiedrība.

Lai kompensētu iepriekšējās a/s Brīvais vilnis valdes pieļautos uzņēmuma zaudējumus, tiesā iesniegta prasība pret 4 bijušajiem valdes locekļiem.

Par to Db.lv informēja a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. «Atšķirībā no valsts un pašvaldību amatpersonām, privātajā biznesā amatpersonas par pieļautajām kļūdām atbild ar visu savu mantu, tāpēc esam snieguši tiesā prasību pret bijušo valdes priekšsēdētāju un vienu no lielākajiem a/s Brīvais vilnis akcionāriem Igoru Surkovu un valdes locekļiem Jāni Endeli, Genādiju Ivankinu un Gunti Lāmi.»

Db.lv 27. februārī jau rakstīja, ka 2008. gadu uzņēmums beidzis ar gandrīz 3.5 milj. Ls zaudējumiem, lai gan iepriekš tā peļņa bijusi vairāk nekā 70 tūkst. Ls. Smagās situācijas dēļ uzņēmums bijis spiests šopavasar atlaist 80 darbiniekus un pārējiem samazināt algas par 30%. Savukārt Igoru Surkovu Finanšu un kapitāla tirgus komisija šī gada 20. martā sodīja ar 5000 latiem par savas līdzdalības uzņēmumā samazināšanas neziņošanu un obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu. No viņa 30% a/s Brīvā viļņa akcijas iegādājās Viktors Čingajevs, bet I. Surkova daļas uzņēmumā saruka līdz 21%.

8. septembrī Salacgrīvā Latvijas Krājbankas rīkotajā izsolē maksātnespējīgā zivju produkcijas ražotājas a/s Salacgrīva’95 īpašuma kopumu par 944 000 latiem nosolīja šovasar dibinātā SIA Salacas osta — Db informēja a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Izsolē pavisam bija divi pretendenti. Objekta sākumcena — 914 000 latu, izsoles solis — viens tūkstotis latu. Db jau 07.07.2006. un 14.01.2005. infomēja, ka a/s Brīvais vilnis, kas ir viens no Salacgrīva’95 nenodrošinātajiem kreditoriem, pērn janvārī Vidzemes apgabaltiesā iesniedza Salacgrīva’95 maksātnespējas pieteikumu. Kopējā kreditoru prasījumu summa ir ap 5 miljoniem latu, no kuriem lielākais — Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātais pusotra miljona latu lielais nodokļu parāds saistībā ar muitas noliktavas darbībām. A. Babris uzsver, ka pēc Salacgrīva’95 pārdošanas Brīvais vilnis atbrīvosies no Salacgrīvas’95 kredīta galvotāja saistībām 1,5 miljonu USD apmērā pret Latvijas Krajbanku. «Ikmēneša procentu maksājumi kā kredīta galvotājam vien sasniedza ap 14 000 USD,» viņš paskaidro. Savukārt Salacgrīvas pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs izsoles rezultātu atzīst kā pozitīvu tādā ziņā, ka īpašumam beidzot būs īpašnieks, ar kuru kopīgi varēs risināt apsaimniekošanas jautājumus. Tas ir svarīgi, jo bijušā zivju pārstrādes uzņēmuma īpašumā iekļaujas arī pilsētas kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas ietaises.

A/s Brīvais vilnis 2006.gadā cietis 501 tūkstoša latu zaudējumus, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. Zaudējumus veido neatgūstamo debitoru parādu dzēšana un aizliegums Krievijā pārdot Latvijā ražotās šprotes.

A/s Brīvais vilnis nerevidētajā pārskatā par 2006.gadu uzrādījis 501 tūkstoša latu zaudējumus, no kuriem 450 tūkstošus latu veido neatgūstamo debitoru parādu dzēšana. Savukārt 50 tūkstošu latu zaudējumi uzņēmumam radušies sakarā ar Krievijas varas iestāžu pērnā gada rudenī pieņemto aizliegumu pārdot tā šprotu produkciju Krievijas tirgū.

Uzņēmuma apgrozījums 2006.gadā sasniedzis gandrīz 8,1 miljonus latu.

A/s Brīvais vilnis nerevidēto pārskatu par 2006.gadu 28.februārī iesniedzis Rīgas fondu biržā.

Debitoru parādi veidojušies 2002. un 2003.gadā un vairāku gadu laikā noskaidrojies, ka tos atgūt nav iespējams. Līdz ar to a/s Brīvais vilnis nolēma dzēst minētos debitoru parādus, lai objektīvi atspoguļotu finansiālo situāciju kompānijā.

AS " Brīvais vilnis" nerevidētajā pārskatā par 2006.gadu uzrādījis 501 tūkstoša latu zaudējumus, no kuriem 450 tūkstošus latu veido neatgūstamo debitoru parādu dzēšana. Savukārt 50 tūkstošu latu zaudējumi uzņēmumam radušies sakarā ar Krievijas varas iestāžu pērnā gada rudenī pieņemto aizliegumu pārdot tā šprotu produkciju Krievijas tirgū.

Uzņēmuma apgrozījums 2006.gadā sasniedzis gandrīz 8,1 miljonus latu.

AS "Brīvais vilnis" nerevidēto pārskatu par 2006.gadu trešdien, 28.februārī, iesniedzis Rīgas fondu biržā.

Debitoru parādi veidojušies 2002. un 2003.gadā un vairāku gadu laikā noskaidrojies, ka tos atgūt nav iespējams. Līdz ar to AS " Brīvais vilnis" nolēma dzēst minētos debitoru parādus, lai objektīvi atspoguļotu finansiālo situāciju kompānijā.

AS " Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris atzīst - ja nebūtu problēmas Krievijas tirgū, "Brīvais vilnis" 2006.gadu noslēgtu ar ievērojamu peļņu.

A.Babris pauda gandarījumu par zivju pārstrādātāju saliedētību Krievijas krīzes laikā, kas ļāvis daudz efektīvāk aizstāvēt nozares intereses, kā arī Zivrūpnieku savienībā panākto vienošanos ieviest vienotus ražošanas standartus šprotu produkcijas ražošanā, lai izskaustu nekvalitatīvas produkcijas parādīšanos tirgū.

Šonedēļ Salacgrīvas zivju pārstrādes uzņēmumi a/s Brīvais vilnis un a/s Salacgrīva' 95 ir atsākuši ražošanu pēc sala radītās četrarpus dienu dīkstāves pagājušajā nedēļā — informē a/s Brīvais vilnis padomes priekšsēdētāja vietnieks Līgonis Krūmiņš. Db par izejvielu trūkumu pārstrādes uzņēmumos aizsalušā Rīgas jūras līča dēļ rakstīja 24.01. 2003. Ražošana atsākta tādā apjomā, kāds tas bija pirms pārtraukuma: Brīvais vilnis strādā divu, Salacgrīva'95 — vienas mainas režīmā. Ražošana atjaunota, jo uzņēmumi saņēmuši svaigu un saldētu izejvielu no vietējiem zvejniekim, kā arī no Zviedrijas. L. Krūmiņš domā, ka šosezon izejvielu trūkuma dēl pārtraukumi vairs nav gaidāmi.

Ražošanu pārtraukušā un par maksātnespējīgu atzītā zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Salacgrīva'95 darbības atjaunošanai plānots piesaistīt investoru. Mērķis ir atrast ieguldītāju, kas uzņēmumu iegādājas īpašumā un sakārto ražošanu tajā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.«Jau vairāki investori ir izrādījuši interesi par šprotu ražošanu Latvijā. Manuprāt, viņiem izdevīgs varētu būt sekojošs modelis: investors nopērk Salacgrīva'95 īpašuma kopumu, iegulda iekārtās un sakārto uzņēmumu tādā līmenī, lai tas atbilstu Eiropas Savienības standartiem zivju konservu ražošanai. Pēc tam jaunie īpašnieki uzņēmumu nodod apsaimniekošanai Brīvajam vilnim. Mēs ar savu preču zīmi pēc īpašnieku pasūtījuma ražojam gatavo produkciju. Ekonomiskais efekts, kas būtiski ietekmēs pašizmaksu, slēpjas tajā, ka strādās viena saldētava, laboratorija, administrācija, tirgus speciālisti, kas jau ir Brīvajam vilnim. Savukārt, ja investors uzskatīs, ka viņš grib ražot pats, līdztekus tiešajai ražošanai uz viņu gulsies arī minētie blakus izdevumi, kā rezultātā viņa produkcija vairs nebūs rentabla. Turklāt iestājas arī papildus konkurence uz izejvielu. Ja ir šāds modelis, es redzu apbpusēju efektu, — gan tam, kas investē uzņēmumā, gan ražotājam — Brīvajam vilnim. Investors neriskē, jo uzņēmums ir viņa īpašums,» savu viedokli skaidro a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Taču līdz uzņēmuma izsolei un pārdošanai jaunam īpašniekam vēl pagarš ceļš ejams. Maksātnespējīgās a/s Salacgrīva'95 administratore Vija Ritenberga norāda, ka pirmā uzņēmuma kreditoru sapulce varētu notikt ātrākais jūlijā, kad kreditori lems par uzņēmuma likteni, kas, visticamāk, varētu būt bankrots.

Pilna servisa reklāmas aģentūras „Alfa centrs” apgrozījums 2004.gadā pēc operatīvā gada pārskata datiem sasniedzis 2 360 000 Ls, kas ir par 28% vairāk, nekā 2003.gadā (1,85 milj. Ls). Aģentūras peļņa 2004.gadā bijusi 100 000 latu. „Alfa centrs” 2003.gadā pēc neto apgrozījuma bija otra lielākā pilna servisa reklāmas aģentūra Latvijā. Aģentūra dibināta 1996.gadā. Aģentūras klientu lokā ir vairākas Latvijā un pasaulē pazīstamas kompānijas: VP Market (Maxima, Sautīte, T-Market), LG Electronics, Winston, Henkel, Bittner, KOK, Druvas Pārtika, Maxit, Austrian Airlines, alus darītava Baltika u.c. „2004.gadā „Alfa centrā” notika ievērojama paplašināšanās. Aģentūras iekšienē izveidojām radošās producēšanas studiju jeb 'producion house', kas ļauj ievērojamu daļu projektu veikt bez trešo pušu piesaistes. Pagaidām mums ir sava fotostudija un tas ir pirmais solis ceļā uz pilna servisa 'production house' izveidi. Pērnā gada laikā gandrīz dubultojies darbinieku skaits: 2003.gadā aģentūrā bija 17 darbinieki, šī gada sākumā – 33,” stāsta Lauris Špillers, reklāmas aģentūras „Alfa centrs” direktors. 'Production house' izveidē tika investēti 30 000 Ls. Šī gada janvārī aģentūra saņēma Lietuvas Tirdzniecības palātas Latvijā pasniegto balvu Merkurijs 2004. „Alfa Centrs” tika atzīta par veiksmīgāko reklāmas aģentūru, kas pērn strādājusi ar Lietuvas uzņēmumiem Latvijā un saņēma balvu „Gada reklāmas aģentūra”. 2001.gadā aģentūra ieguva balvu Golden Hammer par vides reklāmu „Rīgas piensaimnieka” ražotajam jogurtam „Zilonītis”. „Alfa centrs” ir Latvijas Reklāmas asociācijas biedre. Aģentūrā strādājošie mākslinieki ir Latvijas māksliniecisko direktoru kluba (Latvian Art Directors Club) biedri. „Aģentūrā ir saliedēts un profesionāli pieredzējis kolektīvs, kurš aizrautīgi apgūst jaunākās tendences zīmolu komunikācijā, lai pēc tam tās radoši un sekmīgi ieviestu vietējā tirgū. Otra mūsu stiprā puse ir spēcīgās pozīcijas mediju tirgū. Kopā tas veido spēku, kas visai bieži liek klientiem izvēlēties par saviem partneriem tieši mūs,” aģentūras veiksmi komentē Lauris Špillers.

22.aprīlī "Baltic Marketing and Advertising" rīko Pirmo Baltijas Farmaceitiskā mārketinga konferenci. Tajā tiks runāts par: veiksmīgākajiem farmaceitiskā mārketinga piemēriem Baltijā; sabiedriskajām attiecībām kā efektīvāko komunikācijas līdzekli farmaceitiskajā mārketingā; galvenajiem reklāmdevējiem farmācijas tirgū un prognozēm uz 2005.gadu. Speciālists no Anglijas – 'Peeter Cheverton', "INSIGHT Marketing and People" vecākais konsultants un dibinātājs, runās par klientu menedžmentu farmācijas nozarē. Konferencē tiks apskatīta arī Somijas pieredze un prognozes par notikumiem farmācijas nozarē. Par šiem jautājumiem runās 'Kaj Mattson', "UCB Pharma" bijušais izpilddirektors. Pašreizējās tendences un nākotnes attīstību farmaceitiskajā mārketingā aprakstīs īpašais viesis no ASV – 'Bill Trombetta' – farmaceitiskās stratēģijas un mārketinga profesors, Sv.Džozefa Universitāte Filadelfijā, Pensilvānijā, ASV. Konference notiks Rīgā un uz to ieradīsies dalībnieki ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas, Igaunijas un Somijas.