Apdrošināšanas sabiedrības SE Sampo LifeInsuranceBaltic Latvijas filiāle ir kļuvusi par vienīgo Sampo zīmola nesēju Latvijas finanšu tirgū, Db.lv informēja SE Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiāles mārketinga un PR vadītāja Ilze Broka.

Līdz šim Sampo zīmolu Latvijā lietoja gan apdrošināšanas sabiedrība Sampo Life, gan arī Sampo Banka. Šobrīd A/S Sampo Banka ir kļuvusi par A/S Danske Bank filiāli Latvijā un savu darbību turpina ar zīmolu Danske Banka.

Šī darījuma rezultātā, Sampo zīmola lietošanas tiesības Latvijā ir tikai SE Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiālei.

''Tāpat kā līdz šim, apdrošināšanas sabiedrība Sampo Life turpinās savu darbību ar esošo nosaukumu, attīstot Sampo Life kā profesionālu un atpazīstamu investīciju un ilgtermiņa uzkrājumu ekspertu, kas saviem klientiem piedāvā augstvērtīgus investīciju risinājumus. Izmaiņas A/S Sampo Banka juridiskajā statusā un nosaukumā nekādā veidā neietekmē turpmāko Sampo Life darbību'', komentē Sampo Life Latvijas filiāles vadītājs Uldis Mucinieks.

AS Sampo Banka un Danske Bank AS (Danske Bank) ir uzsākušas apvienošanos vienā uzņēmumā, AS Sampo Banka pievienojot Danske Bank, kas nozīmē, ka pēc apvienošanās reģistrācijas Dānijā AS Sampo Banka beigs pastāvēt, bet Latvijā savu darbību sāks Danske Bank Latvijas filiāle, Db.lv informēja AS Sampo Banka mārketinga un komunikāciju speciāliste Ieva Zauere.

AS Sampo Banka valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis: "Mēs vēlētos uzsvērt, ka apvienošanās neietekmēs bankas klientu ikdienu. Tieši pretēji, Sampo Bankas integrācija Danske Bank platformā nostiprinās bankas konkurētspēju un nodrošinās iespēju klientiem sniegt vēl plašāku pakalpojumu klāstu."

Visas apvienošanā iesaistīto dalībnieku, tajā skaitā AS Sampo Banka, un to meitas uzņēmumu darbinieku tiesības un pienākumi, kas izriet no darba līgumiem, pēc apvienošanās paliks spēkā bez izmaiņām, bet visas darba devēja tiesības un pienākumus pārņems Danske Bank, kuru pārstāvēs Latvijas filiāle.

Danske Bank uzsāka AS Sampo Banka pārņemšanu 2006.gada 9. novembrī un 2007.gada 1. februārī šis process tika pabeigts. Tā rezultātā 2007. gada 29. martā Danske Bank pārņēma AS Sampo Banka akcijas no Somijā esošās Sampo Bank Plc, tādējādi kļūstot par AS Sampo Banka vienīgo akcionāru Latvijā.

Sekojot Eiropas Savienības konkurences uzraudzības iestādes pozitīvajam lēmumam, Danske Bank Grupa noslēgusi Sampo Bankas iegādes procesu, Db.lv informēja Sampo Bankas pārstāvis Normunds Rudzītis. Sampo Bankai pieder meitas uzņēmumi Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un nesen iegādāta banka Krievijā.

Pagājušā gada nogalē, 9. novembrī Danske Bank Grupa paziņoja par Sampo Bankas pārņemšanu, par šo darījumu samaksājot 30 miljardus dāņu kronu (aptuveni 2.7 miljardi latu). Sampo Banka ir Somijas trešā lielākā banka ar plašu filiāļu tīklu. Tai pieder meitas uzņēmumi Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un nesen iegādāta banka Krievijā.

Danske Bank Group plāno izdevumus 1.6 miljardi dāņu kronu apmērā Sampo Bankas aktivitāšu integrācijai Danske Bank. Plānotā Somijas Sampo Bankas IT platformas integrācija tiks pabeigta līdz 2008. gada Lieldienām un Baltijas reģiona banku integrācija tiks realizēta līdz 2009. gada jūnijam.

Eiropas Investīciju Banka (EIB) ir piešķīrusi Sampo Bankai kredītu 15 miljonu EUR vērtībā, Db informēja Sampo bankā. Kredīta mērķis ir finansēt maza un vidēja mēroga projektus, kurus attīsta mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) Latvijā un tas paredzēts tūrisma un pakalpojumu nozarēm. Kredītam var pretendēt arī sabiedrisko organizāciju un privātpersonu projekti nozarēs, kas skar apkārtējo vidi, infrastruktūras uzlabošanu, inovāciju, enerģijas izlietošanas efektivitātes pilnveidošanu, kā arī medicīnas un izglītības iestāžu uzlabošanu Latvijā. Šis ir pirmais EIB piešķirtais kredīts Sampo Bankai Latvijā. Kopš 2002. gada, EIB Sampo Grupas meitas uzņēmumiem Baltijas valstīs ir piešķīrusi 3 kredītus. To kopējais apjoms ir 65 milj. eiro. „Esam pārliecināti, ka mūsu finansiālais atbalsts palīdzēs attīstīties dažādām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Neapšaubāmi, tas sniegs vislielāko labumu mūsu valsts ekonomikai un konkurētspējas veicināšanai kopējā ES tirgū,” uz kredīta nepieciešamību norāda Sampo Bankas prezidents Ingus Grasis. Izsniedzot kredītu Sampo Bankai, EIB turpina atbalstīt Latvijas MVU jomās, kas sniedz būtisku atbalstu valsts ekonomikas izaugsmei un darbavietu skaita palielināšanai. Projektu līdzfinansējums paātrinās procesus ES mērķu īstenošanai Latvijā. Šie kredīti ir īpašas kredītlīnijas atsevišķām partnerbankām, ar kuru starpniecību EIB finansē maza un vidēja mēroga projektus. To izmaksas svārstās starp 40 tūkstošiem eiro un 25 milj. eiro. EIB partnerbankas izvērtē katru projektu individuāli. Tās novērtē kredīta risku un piedāvā kredīta nosacījumus balstoties uz EIB izstrādātajiem ieteikumiem. EIB ir izsniegusi kredītus piecām bankām Latvijā. Aizdevumu kopējā vērtība ir 165 milj. eiro. Kopš 1994. gada EIB ar partnerbanku starpniecību Latvijā ir izsniegusi kredītus 550 milj. eiro vērtībā. Finansējums ir sniegts gan MVU, gan arī valsts svarīgākajām prioritātēm: transporta (dzelzceļš, osta un lidosta) , enerģētikas un apkārtējās vides pilnveidošanas sfērām. Sampo Grupa ir finanšu pakalpojumu grupa, dibināta Somijā 1887.gadā. Tajā ietilpst “If”, risku apdrošināšanas kompānija Baltijas un Ziemeļvalstīs, “Sampo Dzīvība” un “Sampo Banka”, Somijas banka, kas specializējusies ilgtermiņa uzkrājumos un ir pārstāvēta Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Sampo Grupa šobrīd veic darbību 8 valstīs un tajā strādā 12 000 darbinieku.

Sampo Bankas aktīvu kopējā vērtība 2006. gada 3. ceturksnī ir pārsniegusi 100 miljonus latu. Salīdzinot ar gada sākumu, kopējā aktīvu vērtība ir dubultojusies no 52,02 miljoniem latu līdz 104,8 miljoniem latu šobrīd.

2006. gads AS Sampo Banka ir raksturojams ar strauju izaugsmi visos finanšu rādītājos. Pēdējo 12 mēnešu laikā izsniegto kredītu apjoms AS Sampo Banka ir audzis par 127%, sasniedzot 83,3 miljonus latu. Mājokļu kredītu īpatsvars mājsaimniecībām sastāda 86% no kopējā kredītportfeļa apjoma.

Izsniegto maksājuma karšu skaits salīdzinot ar 2005. gada 3. ceturksni ir audzis par 345%. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie tā, lai jau tuvākajā laikā Klientiem tiktu piedāvātas jaunas maksājumu kartes, kas atbilstu visām karšu drošības prasībām.

AS Sampo Banka bilances uz 2006. gada 30. septembri un 2005. gada 31. decembri

(lvl) 2006 2005

Aktīvi Kase un prasības pret Latvijas Banku 9 693 163 3 361 848

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien apmierināja Zolitūdes traģēdijā apsūdzētā aizstāvju pieteikto lūgumu veikt papildu būvprojekta būvkonstrukcijas sadaļas ekspertīzi, kas prasīs vairākas nedēļas.

Papildu ekspertīzi tiesa uzdeva veikt ekspertiem Kasparam Kurtišam un Gatim Vilkam. Viņi jau iepriekš bija iesaistīti ekspertīžu veikšanā šajā lietā. Viņi arī tiks brīdināti par apzināti nepatiesu atzinuma došanu.

Tiesa norādīja, ka lūgums ir pamatots un apmierināms, lai nodrošinātu lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā un neatkarīgā tiesā, kā arī kriminālprocesā nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai.

Savā lēmumā tiesa ekspertiem uzdevusi izlemšanai vairākus jautājumus, piemēram, vai vidējā virsbetona slāņa svars virs pārseguma paneļiem ir lielāks nekā paredzēts projektā.

Tiesa norādīja, ka ekspertīzes veikšanai prognozējamais laiks ir no divām līdz trīs nedēļām un to, ka šodien uz tiesas sēdi slimības dēļ nebija ieradusies apsūdzētā Marika Treija tiesa lietas izskatīšanu atlikta līdz 12.martam plkst.10.

Sampo Grupas uzņēmums Sampo Bank plc ir noslēdzis līgumu par kontrolpaketes iegādi Rūpniecības un Finanšu Bankā (Profibank), kuras galvenais birojs atrodas Krievijā, Sanktpēterburgā, Db informēja Sampo bankā. 2006. gada 31.martā Profitbank kopējie aktīvi bija 41 miljons RUR (1.2 miljoni EUR) un tās pamatkapitāla lielums bija 15 miljoni RUR (0.4 miljoni EUR). Bankas rīcībā esošās licences ļauj veikt būtiskākās banku operācijas, tostarp privātpersonu depozītu piesaisti. Banka ir Depozītu Apdrošināšanas Sistēmas dalībniece. Lai darījums tiktu pabeigts, vēl jāiegūst akcepts no tirgus uzraugiem- Krievijas Federācijas Centrālās Bankas. Līguma slēdzēju puses ir vienojušās neizpaust kopējo darījuma summu. Sampo Grupa ir finanšu pakalpojumu Grupa, kas ietver Sampo, Somijas vadošo banku ilgtermiņa uzkrājumu jomā un tās darbību Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, Sampo Dzīvības apdrošināšanu, kā arī IF, vadošo nedzīvības apdrošināšanas kompāniju Skandināvijas un Baltijas valstīs. Sampo Grupa veic finanšu darbību astoņās valstīs. Kopumā tajā strādā 12 tūkstoši darbinieku.

Sampo Banka piešķir 35 gadskārtējās stipendijas talantīgiem, mērķtiecīgiem un ambicioziem jauniešiem studijām Latvijas augstskolās. Vienas stipendijas apmērs ir 1000 Ls. Sampo Banka piekto gadu piešķir stipendijas Latvijas augstskolās studējošiem jauniešiem. Laika posmā no 2001. līdz 2006. gadam Sampo Banka šim mērķim ir ziedojusi vairāk nekā 140 000 latu, piešķirot 157 stipendijas. Ar Sampo Bankas atbalstu augstskolas šogad absolvēja 16 stipendiāti. Sampo stipendiju administrēšana uzticēta Vītolu fondam, kura vēlējums stipendiātiem - „ar izglītību dzīvē sasniegt tādu līmeni, lai varētu nākotnē palīdzēt citiem” pilnībā atbilst Bankas redzējumam par nodrošinātu valsts nākotni. Līdz šim Sampo Banka savas stipendijas pasniedza īpaši rīkotā pasākumā. Taču, redzot, cik nozīmīgs studentiem ir šis finansiālais atbalsts, šogad nolemts pasākumu nerīkot, bet tam paredzētos līdzekļus novirzīt papildu jaunu stipendiju izsniegšanai. Stipendija tiek piešķirta uz vienu studiju gadu – 10 mēnešiem, šajā laikā katrs stipendiāts ik mēnesi saņem 100 latu.

Dānijas banku grupa Danske Bank parakstījusi vienošanos par Somijas finanšu grupas Sampo Bank iegādi par 30.1 miljardu Dānijas kronu (2.835 miljardi LVL), liecina bankas mājaslapā atrodamā informācija.

Sampo Group ir lielākā Somijas apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu grupa. Sampo Group ietilpst riska apdrošināšanas kompānija If, kas pārstāvēta Skandināvijā un Baltijā, Sampo Dzīvības apdrošināšanas kompānija un Somijas banka Sampo, kas specializējas ilgtermiņa uzkrājumu nodrošināšanā un kura ir pārstāvēta Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Atbilstoši presei sniegtajai informācijai, 2006. gada 3. ceturksnī Latvijas Sampo Bankas aktīvu kopējā vērtība pārsniedza 100 miljonus latu. Salīdzinot ar gada sākumu, kopējā aktīvu vērtība dubultojās no 52,02 miljoniem latu līdz 104,8 miljoniem latu.

Sākot no 8.aprīļa Sampo Grupu vadīts Karis Stadigs, informēja SE Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiāles Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Broka.

K. Stadigs šim amatam tika izvirzīts pēc Bjorna Walrosa ieteikuma, kurš šodien ikgadējā pilnsapulcē ievēlēts par Sampo grupas Direktoru padomes priekšsēdētāju.

«Kā Sampo grupas vadītājs, es turpināšu darboties saskaņā ar kompānijas iepriekš izveidoto un uzsākto politiku,» uzsvēra K. Stadigs.

K. Stadigs Sampo grupā strādā no 1998. gada un 2001. gadā iecelts par Sampo grupas vadītāja vietnieku. Viņš ir pildījis valdes priekšsēdētāja pienākumus Mandatum Life un Kaleva Mutual Insurance Company kopš 2001. gada un valdes priekšsēdētāja pienākumus IF P&C Insurance kopš 2002. gada.

K. Stadigs ir Alma Media Corporation valdes priekšsēdētājs, kā arī Somijas Finanšu pakalpojumu federācijas un Marma Mutual Pension Insurance Company valdes loceklis.

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

2007. gada 29.martā Danske Banka ir pārņēmusi Sampo Bankas akcijas no Somijā esošās Sampo Bank Plc, tādējādi kļūstot par Sampo Bankas vienīgo īpašnieci Latvijā, biznesa portālu Db.lv informēja Sampo Banka mārketinga asistente Karīna Stogova.

2006. gada 9.novembrī Danske Bank Grupa uzsāka Sampo Bank Plc pārņemšanu un noslēdza to 2007. gada 1.februārī. Akciju nodošana notika pārņemšanas procesa gaitā.

"Mēs vēlamies nodrošināt Baltijas banku ciešu integrāciju Danske Bank, jo Baltijas tirgus mums ir ļoti nozīmīgs," sacījis Danske Bank prezidents Peter Straarup.

Danske Bank plāno noslēgt Baltijas banku integrācijas procesu vienotajā Danske Bank platformā 2009. gada laikā. Danske Bank Grupas paredzamie izdevumi pilnīgai Latvijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas integrācijai veido 1,6 miljardus Dāņu kronu.

Somijas apdrošināšanas kompānijas Sampo peļņa šā gada trešajā ceturksnī bija 284 miljoni eiro, kas ir par 136 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, ziņo Swedish Wire.

Peļņas palielināšanās gan skaidrojama ar statusa maiņu Sampo piederošajai 20,5% lielajai bankas Nordea akciju paketei. Proti, vēl šā gada sākumā šī akciju pakete atspoguļoja veiktos kapitāla ieguldījumus, taču vēlāk tās statuss mainījās, Nordea kļūstot par Sampo asociēto uzņēmumu, kā rezultātā ievērojami auga Sampo peļņa.

Šā gada pirmajā un otrajā ceturksnī Sampo nopelnīja attiecīgi 245 miljonus un 273 miljonus eiro.

Ministru kabinets šodien, 18. septembrī, apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus "Preču un pakalpojumu drošuma likumā".

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu preču vai pakalpojumu ekspertīzes izdevumu atlīdzināšanu gadījumā, ja ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs nav reģistrēts Latvijas Republikā. Ar grozījumiem likumā tiks noteikts, ka šādā gadījumā izdevumus par preces vai pakalpojuma ekspertīzi sedz izplatītājs, kas pirmais laidis nedrošo preci Latvijas Republikas tirgū.

Saskaņā ar grozījumiem, likumā arī tiks noteikts, ka izplatītājam, kas atlīdzinājis izdevumus par ekspertīzi, ir regresa prasījuma tiesības pret ražotāju vai pakalpojuma sniedzēju, no kura iegādāta prece vai lieta.

Pašreizējā kārtība nosaka, ka gadījumos, kad prece vai pakalpojums neatbilst drošuma prasībām, izdevumus par ekspertīzi atlīdzina ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs piecu dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas dienas. Ja ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs nav reģistrēts Latvijas Republikā, tirgus uzraudzības iestādēm nav iespējams piedzīt izdevumus sakarā ar veikto preču vai pakalpojumu ekspertīzi.

Tiesu psihiatriskajā ekspertīzē tā dēvētajā digitālās televīzijas (TV) krimināllietā apsūdzētais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) bijušais ģenerāldirektors Māris Pauders atzīts par pieskaitāmu, aģentūra BNS uzzināja tiesas sēdē.

Tiesnesis Juris Stukāns norādīja, ka tiesa ir saņēmusi psihiatriskās ekspertīzes atzinumu, kurā norādīts, ka Pauders spēj saprast savas darbības un atbilst juridiskajam kritērijam – pieskaitāms. «Pauders pašlaik spēj uztvert lietā nozīmīgus faktus, izprot savas tiesības un likumus kriminālprocesā. Viņa psihiskais stāvoklis ļauj piedalīties tiesas sēdēs,» viņš informēja un piebilda – atzinumā minēts, ka medicīnisko līdzekļu piemērošana piespiedu kārtā Pauderam nav nepieciešama.

Līdz ar to tiesnesis apliecināja, ka šķēršļu digitālās TV krimināllietas iztiesāšanas turpināšanai nav.

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, esošā nama īpašniekiem SIA «Prana property» piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, kas nozīmē, ka turpmāk īpašnieks par namu nodokļos ik gadu maksās 22 986 eiro līdzšinējo 11 493 eiro vietā.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija 19.oktobrī notikušajā sēdē uzdeva ēkas līdzīpašniecei, Igaunijas SIA «Prana Property» līdz 16.novembrim novērst uz fasādes izvietotā dekoratīvā pārsega bojājumus, kā arī veikt ēkas tehniskā stāvokļa apsekošanu.

«Prana property» pārstāvis Rauls Keskūla apgalvoja, ka līdz šim uzņēmums ir nodrošinājis, ka jaunais fasādes segums ir nogādāts pie ēkas un tieši patlaban notiekot tā uzstādīšana. Savukārt runājot par ēkas tehnisko ekspertīzi, viņš norādīja, ka tehniskā stāvokļa apsekošana līdz šim nav uzsākta, taču notiekot pārrunās ar vairākiem uzņēmumiem, kas to varētu izdarīt.

Komisijas vadītājs Oļegs Burovs atgādināja, ka pēdējo reizi tehniskā apsekošana veikta 2014.gada novembrī. Jau toreiz konstatēts, ka namam ir 70% nolietojums un tas atzīts par bīstamu un ekspluatācijā neizmantojamu. Vienlaikus namam toreiz netika konstatēti nozīmīgi nesošo konstrukciju defekti, taču nekavējoties bija jāveic ēkas konstrukciju daļēja stiprināšana. Pēdējo reizi jautājums par nama tehnisko ekspertīzi komisijā skatīts 2015.gada jūnijā un jau tobrīd tas klasificēts kā B kategorijas grausts.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Labvēlīgās izmaiņas likumos uzkrājošajos produktos varētu ievirzīt papildu 100 miljonus latu gadā.

Tā lēsuši vairāki aptaujātie nozares eksperti, uzskatot, ka cilvēkiem būs vēl spēcīgāks stimuls veikt uzkrājumus grozītā likuma dēļ par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IeIN), kas stāsies spēkā jūnija vidū. Proti, tajā paredzēta iespēja ik gadu saņemt 25 % nodokļa atmaksu no veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos, dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumiem (ja līgums ir noslēgts vismaz uz 5 gadiem) un arī ieguldījumu fondos (šajā gadījumā atmaksu gan varēs prasīt ne ātrāk kā pēc 5 gadiem no apliecību iegādes brīža), kas nepārsniedz nevis 10 % kā līdz šim, bet jau 20 % no gada bruto algas. "Ir pilnīgi skaidrs, ka lēmums palielināt nodokļu atvieglojumiem pieejamo naudas summu līdz 20 %, "trapīs naglai pa galvu" un dos savu efektu, samazinot patēriņam pieejamos līdzekļus un novirzot tos uzkrājumiem. Efekts gan nebūs tik liels, kā iespējams, uz to tiek cerēts, politiķiem "uzburot ainiņas" par daudzu simtu miljonu vai pat miljardu noņemšanu no patēriņa, tomēr ar vairākiem simtiem miljoniem latu noteikti varam rēķināties," lēsa SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītājs Uģis Vorons. "Patēriņa samazināšana un uzkrājumu palielināšana, protams, samazinās iekšzemes pieprasījuma spiedienu uz cenām. Apskatot atsevišķus plāna pasākumus, arvien vērts atcerēties - pretinflācijas pasākumu kopums var sasniegt cerēto efektu tikai tad, ja tiek pilnībā un konsekventi īstenots. Vēl vairāk - vajadzības gadījumā papildināts, un pastiprināts," tā Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Sekojot pasaules finanšu tirgus tendencēm un investoru izrādītajai interesei, Sampo Life pieejamo jaunattīstības reģionu fondu piedāvājums ir papildināts ar jaunu ieguldījumu fondu – Danske Trans Balkan fondu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šī fonda aktīvi tiek izvietoti Bulgārijas, Rumānijas, Serbijas, Slovēnijas u.c. Balkānu reģiona akciju tirgos. Šis fonds ir dibināts 2004.gada novembrī un kopš dibināšanas brīža ir nodrošinājis vairāk nekā 180% ienesīgumu, uzrādot vienu no labākiem rezultātiem starp fondiem, kuri veic ieguldījumus šajā reģionā, norāda Sampo Life.

Sampo Life Latvijas filiāles vadītājs Uldis Mucinieks: "Balkānu reģions šobrīd ir viens no visstraujāk augošiem reģioniem Eiropā un tā attīstības temps ir aptuveni 2 reizes straujāks nekā attīstītajām ES valstīm. Mēs visi esam bijuši liecinieki pārmaiņām un straujajai izaugsmei Baltijas valstīs pēc to pievienošanās ES. Šobrīd līdzīgs attīstības scenārijs tiek sagaidīts no Balkānu reģiona. Neskatoties uz to, ka šobrīd šī reģiona valstis atrodas ļoti dažādos attīstības līmeņos, tās visas arvien vairāk tuvinās viena otrai un pārējās Eiropas līmenim, ko apliecina arī Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās ES dalībvalstīm šī gada sākumā.

Apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance Igaunijā un tās filiāļu Latvijā un Lietuvā peļņa 2016. gadā bija 13,6 miljoni eiro (2015. gadā – 20 miljoni eiro), informē apdrošinātājs.

Apdrošināšanas sabiedrības parakstītās bruto prēmijas Baltijas tirgū 2016. gadā bija 130,8 miljoni eiro (2015. gadā – 133,2 miljoni eiro).

Savukārt If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) bruto parakstīto prēmiju apmērs 2016. gadā bija 26,6 miljoni eiro (2015. gadā 28,1 miljons eiro).

If kombinētais rādītājs Baltijā pagājušajā gadā bija 90,1 % (iepriekš 86,4 %). Savukārt If P&C Insurance AS zaudējumu rādītājs 2016. gadā bija 64,0 % (iepriekš 59,6 %), bet izdevumu rādītājs 26,0 % (iepriekš 26,8 %).

2016. gadā If Grupas tehniskais rezultāts, iekļaujot ieguldījumu darbību, bija 6 227 miljoni zviedru kronu (2015 .gadā – 5 753 miljoni zviedru kronu), kombinētais rādītājs – 84,4 % (iepriekš – 85,4 %), bet apdrošinātāja peļņa pirms nodokļu samaksas bija 12 387 miljoni zviedru kronu (2015. gadā – 8 589 miljoni zviedru kronu), iekļaujot 4 044 miljonu zviedru kronu peļņu, kas saistīta ar akciju pārdošanu saistītajā uzņēmumā Topdanmark Sampo 2016. gada septembrī.

Nordea un Sampo ir vienojušās par plaša bankomātu tīkla izveidi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Klientiem pirmie bankomāti visās Baltijas valstīs būs pieejami jau septembrī. Šis ir pirmais gadījums, kad divas lielākās Ziemeļeiropas bankas ir uzsākušas šāda veida sadarbību Baltijā. Sadarbības mērķis ir nodrošināt pilnveidotu maksājumu karšu apkalpošanu un sniegt plašāku pakalpojumu pieejamību abu banku klientiem. “Iepriekš mēs piesardzīgi vērtējām iespēju izveidot bankomātu tīklu Baltijas valstīs, bet, strauji pieaugot mūsu klientu skaitam Baltijā, aug arī viņu vajadzības pēc ērtas pieejas skaidrai naudai. Mēs ticam, ka skaidras naudas izņemšana nav joma, kurā bankām savā starpā ir jākonkurē,” norādīja Tomas Nekmars (Thomas Neckmar), Nordea vadītājs Polijā un Baltijas valstīs. Sākotnēji bankomātu tīkls tiek veidots, sadarbojoties Nordea un Sampo bankām, bet arī pārējās bankas tiks aicinātas pievienoties kopējam tīklam. Jaunajiem bankomātiem būs īpašs dizains ar abu banku – Sampo un Nordea – logotipiem. Pēc līgumu parakstīšanas, pirmie First Data nodrošinātie bankomāti katrā no Baltijas valstīm tiks uzstādīti šī gada septembrī. Tuvākajos gados Nordea un Sampo plāno uzstādīt kopumā 400 bankomātu: 100 - Igaunijā, 100 - Latvijā un 200 - Lietuvā.

Paplašinot Klientu apkalpošanas centru tīklu, Sampo Banka ir atvērusi jau ceturto - Rīgā, Cēsu ielā 31/8, Barona kvartālā, Db.lv informēja Sampo bankas Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Normunds Rudzītis.

Klientu ērtībām, centrs strādās darba dienās no 9.00 līdz 19.00. Klientu apkalpošanas centrā klientiem tiek piedāvāts pilns bankas pakalpojumu spektrs - mājokļu kredīti, norēķinu kartes, uzkrājumu pakalpojumi, apdrošināšana un citi klientu ikdienā aktuāli finanšu produkti.

Pašlaik apmeklētājiem Rīgā ir pieejami jau četri Sampo Bankas Klientu apkalpošanas centri: Lāčplēša ielā 75, Merķeļa ielā 21, Grēcinieku ielā 11a (Vecrīgā) un Cēsu ielā 31/8.

Sampo Banka pieder Danske Bank Group, kas ir daudznozaru finanšu pakalpojumu grupa un sniedz plašu pakalpojumu spektru 3.5 miljoniem privātpersonu un 150 000 korporatīvajiem klientiem Skandināvijā un Ziemeļeiropā. Tā tiek pārstāvēta Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Ziemeļīrijā, Īrijā, Somijā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.