2018. gadā Latvijas brīvdienu ceļojumu tūrisma zīmola «FlyMeAway» Horvātijas filiāle «FlyMeAway» d.o.o. plāno apgrozīt aptuveni 400 tūkstošus eiro

«FlyMeAway» (SIA «Baltic Ad Hoc») pamatnodarbošanās ir tiešo čarterreisu organizēšana uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Āfrikā tajās nedēļas nogalēs, kad brīvdienas pagarina valsts noteiktās svētku dienas. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Horvātijā. Pirmie ieņēmumi sāk veidoties šogad, jo pirmais reiss bija Jaungada brīvdienās. «Horvātija šobrīd vēl ir investīciju projekts, bizness tur sevi pagaidām neatpelna,» saka Jurģis Sedlenieks, «FlyMeAway» vadītājs.

Šogad «FlyMeAway» Horvātijā īstenos astoņus čarterlidojumus un kopumā būs vairāk nekā tūkstotis pasažieru. Turpretī no Rīgas un Tallinas garajās nedēļas nogalēs tiks īstenoti 15 reisi. «Pirmajās sezonās reisu skaitu plānojam konservatīvi, jo nevaram būt pārliecināti, ka investīcija ātri atpelnīsies,» viņš norāda.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome šodien, 2007.gada 11.aprīlī, apstiprināja koncerna 2006.gada revidēto konsolidēto finanšu pārskatu, kas sastādīts saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. A/s Latvijas kuģniecība 2006.gada revidētie finanšu rezultāti liecina, ka koncerns pērn strādājis veiksmīgi - tīrā peļņa sasniegusi 33,7 miljonus ASV dolāru, tādējādi par 23% pārspējot 2005.gada auditēto rezultātu. Koncerna apgrozījums veidojis 216,3 miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 198,7 miljoniem ASV dolāru attiecīgajā 2005.gada periodā.

A/s Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Imants Vikmanis norāda, ka 2006.gada pozitīvie finanšu rezultāti apliecina koncerna spēju veiksmīgi konkurēt pasaules kuģošanas tirgos saskaņā ar LK darbības stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem. „Mūsu augšupejas garants ir ne vien mūsu pašu profesionalitāte un mērķtiecība, bet arī viena no kompānijas lielākajām vērtībām - flote. Līdz ar pirmo jauno tankkuģu saņemšanu, kam doti Latvijas pilsētu un novadu nosaukumi, mēs esam spēruši soli tuvāk mūsu galvenajam uzdevumam - flotes atjaunošanai,” uzsver Imants Vikmanis.

Pārskata periodā visas LK flotes darbojās ar peļņu, kopējam rezultātam no kuģu darbības sasniedzot 45,1 miljonu ASV dolāru. Kā ierasts, vislielāko šā rezultāta daļu deva tankkuģu flote - 32,5 miljonus ASV dolāru. Lai arī minētais flotes segments sekmīgi strādāja visa gada garumā, 2005.gada peļņu tankkuģu flotei neļāva sasniegt Asari tipa tankkuģu modernizēšanas, kā arī pieaugošās kuģu sausā doka remontu izmaksas.

A/s Latvijas kuģniecība 2006.gada revidētie finanšu rezultāti liecina, ka koncerna tīrā peļņa sasniegusi 33,7 miljonus ASV dolāru, par 23% pārspējot 2005.gada auditēto rezultātu, Db.lv informēja uzņēmuma Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Koncerna apgrozījums veidojis 216,3 miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 198,7 miljoniem ASV dolāru attiecīgajā 2005.gada periodā.

A/s Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Imants Vikmanis norāda, ka 2006. gada pozitīvie finanšu rezultāti apliecina koncerna spēju veiksmīgi konkurēt pasaules kuģošanas tirgos saskaņā ar LK darbības stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem. „Mūsu augšupejas garants ir ne vien mūsu pašu profesionalitāte un mērķtiecība, bet arī viena no kompānijas lielākajām vērtībām - flote. Līdz ar pirmo jauno tankkuģu saņemšanu, kam doti Latvijas pilsētu un novadu nosaukumi, mēs esam spēruši soli tuvāk mūsu galvenajam uzdevumam - flotes atjaunošanai,” uzsver Imants Vikmanis.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) valde apstiprinājusi koncerna 2006.gada nerevidēto konsolidēto finanšu pārskatu un iesniegusi to izskatīšanai un pieņemšanai zināšanai LK padomei, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska.

LK 2006.gada nerevidētie finanšu rezultāti liecina, ka koncerna tīrā peļņa pērn sasniegusi 34,2 miljonus ASV dolāru, tādējādi par 25% pārspējot 2005.gada auditēto rezultātu. Koncerna apgrozījums veidojis 216,3 miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 198,7 miljoniem ASV dolāru attiecīgajā 2005.gada periodā.

Pārskata periodā visas LK flotes darbojās ar peļņu, kopējam rezultātam no kuģu darbības sasniedzot 45,3 miljonus ASV dolāru. Vislielāko šā rezultāta daļu deva tankkuģu flote - 72% jeb 32,6 miljonus ASV dolāru. Tomēr 2005.gada peļņu tankkuģu flotei neļāva sasniegt Asari tipa tankkuģu modernizēšanas, kā arī pieaugošās kuģu sausā doka remontu izmaksas.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, kurā noteiktais stratēģiskais darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū. A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

A/s Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda uz uzņēmuma pozitīvām ilgtermiņa attīstības perspektīvām, kā nozīmīgākos resursus minot LK kompetento personālu, uzņēmuma atpazīstamību un uzticamību no klientu puses, ilgstošo pieredzi jūras pārvadājumu jomā, kā arī stabilo vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā. Tajā pašā laikā LK padomes priekšsēdētājs atgādina, ka, fraktētājiem aizvien pārliecinošāk izvēloties jaunus, modernus un drošus kuģus, pieprasījums pēc vecākās flotes daļas samazinās, līdz ar to "attīstīt un nostiprināt LK tirgus daļu mēs varam realizējot flotes atjaunošanas programmu, proti, iegūstot jaunāku, ekonomiski efektīvāku floti. Nav mazsvarīgi, ka, samazinot uzņēmuma flotes vidējo vecumu, tiek apliecināta arī LK pieaugošā korporatīvā sociālā atbildība par okeānu un piekrastes vides aizsardzību," uzsver Uldis Pumpurs.

Šodien, 2007. gada 3. septembrī, Korejas kuģu būves rūpnīcā Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. nodota ekspluatācijā un vārdā Krišjānis Valdemārs nosaukta pēdējā no četrām akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) kuģu būvētavai pasūtītajām tankkuģu jaunbūvēm.

Jaunā kuģa krustmātes lomu LK uzticējusi uzņēmuma lielākā akcionāra a/s Ventspils Nafta valdes priekšsēdētājai Olgai Pētersonei.

"Kuģa krustmātes morālais pienākums un uzdevums ir iepazīstināt sabiedrību ar savas krustmeitas apkalpi un tās sadzīves apstākļiem, veicināt kuģa apkalpes locekļu kultūras un garīguma līmeņa celšanu, pastāvīgi uzturot kontaktus gan personiski, gan vēstuļu veidā. Pēc senām tradīcijām, kuģa krustmāti ieceļ tikai vienu reizi uz visu kuģa darbības laiku," liecina LK sniegtā informācija.

Šā gada laikā LK no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. ir saņēmusi trīs vidēja izmēra (37 258 kravnesības tonnu katram) visām Eiropas Savienības un starptautisko konvenciju prasībām kuģošanas drošības jomā atbilstoši būvētus divkorpusu ledus klases tankkuģus, tā pildot LK darbības stratēģijā līdz 2015. gadam izvirzītos uzdevumus, kas paredz tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, izvēršot un koncentrējot uzņēmuma darbību tieši vidēja (MR) izmēra tankkuģu pārvadājumos.

Šodien, 2007. gada 3. septembrī, Korejas kuģu būves rūpnīcā Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. tika nodota ekspluatācijā un vārdā Krišjānis Valdemārs nosaukta pēdējā no četrām akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) kuģu būvētavai pasūtītajām tankkuģu jaunbūvēm. Jaunā kuģa krustmātes lomu LK uzticēja uzņēmuma lielākā akcionāra a/s Ventspils Nafta valdes priekšsēdētājai Olgai Pētersonei.

Kuģa krustmātes morālais pienākums un uzdevums ir iepazīstināt sabiedrību ar savas krustmeitas apkalpi un tās sadzīves apstākļiem, veicināt kuģa apkalpes locekļu kultūras un garīguma līmeņa celšanu, pastāvīgi uzturot kontaktus gan personiski, gan vēstuļu veidā. Pēc senām tradīcijām, kuģa krustmāti ieceļ tikai vienu reizi uz visu kuģa darbības laiku.

Šā gada laikā LK no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. ir saņēmusi trīs vidēja izmēra (37 258 kravnesības tonnu katram) visām Eiropas Savienības un starptautisko konvenciju prasībām kuģošanas drošības jomā atbilstoši būvētus divkorpusu ledus klases tankkuģus, tā veiksmīgi pildot LK darbības stratēģijā līdz 2015. gadam izvirzītos uzdevumus, kas paredz tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, izvēršot un koncentrējot uzņēmuma darbību tieši vidēja (MR) izmēra tankkuģu pārvadājumos.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Eiropas Savienības Parlaments 16. februārī nobalsoja par rezolūciju, kurā uzsvērts, ka sarunas par Horvātijas dalību ES varētu noslēgties 2011. gada pirmajā pusē ar noteikumu, ka valsts veiks nepieciešamās reformas, liecina Eiropas Parlamenta informācijas biroja paziņojums. Tādējādi Horvātija jau šogad varētu kļūs par bloka 28. dalībvalsti.

Rezolūcija tika pieņemta ar 48 balsīm par, 43 balsīm pret un 52 deputātiem atturoties. Parlamenta pārstāvji norādīja, ka Horvātija ir sasniegusi lielu progresu ES reformu ieviešanā, lai gan atsevišķās jomās tas joprojām nav bijis pietiekošs.

Korupcijas sekmīga apkarošana, atbalsts karadarbības bēgļu integrācijai sabiedrībā un kuģu būvētavu rekonstrukcija - tās ir jomas, kurām valstij joprojām vajag pievērst uzmanību. Savukārt īpaši liels progress ir panākts tiesu sistēmas izmaiņās un sadarbībā ar Starptautisko Dienvidslāvijas kara noziegumu izmeklēšanas tribunālu. Tomēr Horvātija tribunālam nav iesniegusi vairākus svarīgus militārus dokumentus, tāpēc rezolūcija piezīmē, ka Horvātijai, pirms tā kļūst par ES dalībvalsti, steidzīgi jānodrošina pilnīga sadarbība ar tribunālu.

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība (LK) 2007. gada pirmajā pusgadā strādājusi veiksmīgi, tīrajai peļņai sasniedzot 55,2 miljonus ASV dolāru, kas ir par 40 miljoniem ASV dolāru jeb 3,6 reizes vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina koncerna nerevidētais saīsinātais konsolidētais finanšu pārskats. Šādu rezultātu nodrošināja gan peļņa no kuģu darbības, gan tankkuģu pārdošanas.

Būtiski, ka, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, LK koncerna reisu ienākumi 2007. gada pirmajā pusgadā ir palielinājušies par 9,0 miljoniem ASV dolāru. Pozitīvo pārmaiņu pamatā ir LK flotes restrukturizēšana - pieaudzis jauno, ienesīgāko, kuģu skaits, kuru ienākumi ir daudz augstāki. Saskaņā ar LK valdes lēmumu par vidēja izmēra tankkuģu flotes turpmāko attīstību, kas paredz palielināt šī segmenta kravnesību par aptuveni 200 tūkstošiem tonnu, 2007. gada pirmajā pusgadā kopumā tika pārdoti, kā arī norakstīti metāllūžņos četri tankkuģi, savukārt jauno kuģu, kuru vecums ir mazāks par pieciem gadiem, skaits pieauga līdz desmit.

Visas LK koncerna flotes šī gada pirmajā pusgadā strādājušas ar peļņu, par 73% jeb 14,7 miljoniem ASV dolāru pārsniedzot 2006. gada pirmā pusgada rādītāju.

AS Latvijas Kuģniecība (LK) pirmo reizi publiskojusi savu kuģu frakta likmes. Pašreizējai uzņēmuma vadībai 2011.gadā izdevies frakta likmes palielināt salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad uzņēmumam bija cita valde, teikts paziņojumā NASDAQ OMX Riga.

Publiskai akciju sabiedrībai ir svarīgi būt caurspīdīgai un sniegt vispusīgu informāciju par uzņēmumu visām ieinteresētajām pusēm, it īpaši ieguldītājiem. Uzņēmuma valde uzskata, ka tā ir laba biznesa prakse un LK katru ceturksni publiskos šādu informāciju, uzsver LK valdes loceklis Pols Tomass.

2011.gadā LK vidējā izmēra tankkuģu (12 MR tipa tankkuģi ar 52 000 tonnu kravnesību katrs) vidējā frakta likme bija 12 882 ASV dolāri (9017,4 lati) dienā, kas ir par 8,7% augstāka nekā 2010.gadā.

Savukārt handy tankkuģu (septiņi handy tankkuģi ar kravnesību 37 000 tonnu katrs) vidējā frakta likme 2011.gada bija 11 216 ASV dolāri (7851,2 lati) dienā, kas ir par 4,6% augstāka nekā 2010.gadā.

Lielbritānija turpina importēt Krievijas naftu, izmantojot dažādas shēmas un nepilnības, ziņo laikraksts "Times".

"Times" rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējo deviņu mēnešu laikā, kamēr Krievija turpina iebrukumu Ukrainā, Lielbritānijas ostās ienākuši vismaz četru tankkuģi ar Krievijas naftu.

Kā ziņo "Times", tankkuģi naftu pārpumpējuši atklātā jūrā, piemēram, izslēdzot GPS ierīces, lai nebūtu iespējams tos izsekot.

Imingemas ostā Linkolnšīrā kopš marta ievesta Krievijas nafta apmēram 27 miljonu ASV dolāru (26 miljoni eiro) vērtībā. Nafta bija reģistrēta kā imports no Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas.

Savukārt Temzportas ostā Greina salā Krievijas nafta ievesta 155 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Kā piemēru "Times" min situāciju ar tankkuģi "Mariner III", kurš maijā atstāja Tuapses ostu Krievijas dienvidos ar 200 000 bareliem naftas. Pēc piecām dienām, kad kuģis bija atklātā jūrā, tam līdzās nostājās Grieķijas kompānijai piederošs tankkuģis "Marinoula". Abi kuģi 36 stundas bija savienoti ar lielām trubām. Pēc tam Grieķijas kuģis devās uz Lielbritāniju, kur Imingemā 6.jūnijā izkāva 250 000 barelus naftas.

Piektdien, 5. septembrī Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3. Maj norisināsies pēdējā no desmit šajā kuģu būves rūpnīcā pasūtītajiem Latvijas kuģniecības kuģiem jaunbūves vārda došanas un ūdenī nolaišanas ceremonija.

Kuģim tiks dots Latvijas jūrniecības šūpuļa – pilsētas Ainaži vārds, un kļūt par tā krustmāti Latvijas kuģniecība ir aicinājusi Ainažu jūrskolas muzeja direktori Ivetu Erdmani, kura ar savu entuziasmu un profesionālajām zināšanām devusi būtisku ieguldījumu Latvijas jūrniecības vēstures un tradīciju saglabāšanā. Plānots, ka svinīgajā ceremonijā piedalīsies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Jauno tankkuģi paredzēts nodot ekspluatācijā līdz šā gada beigām. Tankkuģa jaunbūves vārda došanas un ūdenī nolaišanas ceremonija iecerēta Valsts prezidenta un Latvijas uzņēmēju delegācijas vizītes, kā mērķis ir ekonomiskās sadarbības veicināšana ar Horvātiju, laikā. Īstenojot tankkuģu atjaunošanas programmu, Latvijas kuģniecība ir attīstījusi veiksmīgu sadarbību ar Horvātijas kuģu būvētavu 3. Maj un realizējusi apjomīgu investīciju programmu: 2004. gada beigās Latvijas kuģniecība noslēdza aizdevuma līgumu 360 miljonu ASV dolāru apjomā ar Eiropas vadošo banku sindikātu, kas paredz 14 tankkuģu jaunbūvju, tostarp arī desmit Horvātijas kuģu būvētavā pasūtīto tankkuģu, projekta finansēšanu. Apmēram 70 % no projekta kopējās summas veido banku aizdevumi, savukārt pārējos 30 % finansē Latvijas kuģniecība no pašu līdzekļiem.

Šodien, 30. oktobrī, AS Latvijas kuģniecība (LK) tankkuģu flote ir kļuvusi bagātāka par vēl vienu jaunu tankkuģi - Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3.Maj ekspluatācijā tika nodota vienpadsmitā no LK kopumā pasūtītajām četrpadsmit tankkuģu jaunbūvēm, informēja LK.

Par tradīciju ir kļuvusi LK kuģu jaunbūvēm piešķirt Latvijas novadu un pagastu nosaukumus. Arī šoreiz LK jaunais tankkuģis ir ieguvis labskanīgo Piltenes vārdu. Par kuģu krustmāti LK aicināja minētā pagasta padomes pārstāvi Olitu Doniņu.

Kopš 2006. gada vasaras LK kopumā saņēmusi jau vienpadsmit tankkuģu jaunbūves, tādējādi pašlaik LK floti veido 37 naftas produktu tankkuģi, kas pārvadā tīros un netīros naftas produktus, vieglās ķimikālijas, dažādas eļļas un citus šķidros produktus, (to skaitā 3 no citiem kuģu īpašniekiem nomātie tankkuģi), 5 refrižeratoru kuģi, 2 gāzvedējkuģi un 1 sauskravas kuģis.

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība (LK) 2007. gada pirmajā pusgadā strādājusi veiksmīgi, tīrajai peļņai sasniedzot 55,2 miljonus ASV dolāru, kas ir par 40 miljoniem ASV dolāru jeb 3,6 reizes vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina koncerna nerevidētais saīsinātais konsolidētais finanšu pārskats, Db.lv informēja LK Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Šādu rezultātu nodrošināja gan peļņa no kuģu darbības, gan tankkuģu pārdošanas.

Salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, LK koncerna reisu ienākumi 2007. gada pirmajā pusgadā ir palielinājušies par 9,0 miljoniem ASV dolāru. Pozitīvo pārmaiņu pamatā ir LK flotes restrukturizēšana - pieaudzis jauno, ienesīgāko, kuģu skaits, kuru ienākumi ir daudz augstāki. Saskaņā ar LK valdes lēmumu par vidēja izmēra tankkuģu flotes turpmāko attīstību, kas paredz palielināt šī segmenta kravnesību par aptuveni 200 tūkstošiem tonnu, 2007. gada pirmajā pusgadā kopumā tika pārdoti, kā arī norakstīti metāllūžņos četri tankkuģi, savukārt jauno kuģu, kuru vecums ir mazāks par pieciem gadiem, skaits pieauga līdz desmit.

Kopš šā gada 1. jūlija, kad Eiropas Savienībai (ES) pievienojās Horvātija, mainījusies arī savienības robeža. Horvātija aptuveni 1400 kilometru garumā robežojas ar ES neietilpstošām valstīm – Bosniju, Serbiju un Melnkalni un ietilpst arī bēdīgi slavenajā Balkānu «kontrabandas ceļā», kas tiek izmantots nelegālo imigrantu un narkotiku ievešanai no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas valstīm Eiropā, vēsta Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs iemūžinājis fotogrāfijās Horvātijas robežsardzes un policistu darbu. Robežsardzes aprīkojums Horvātijā nu ir modernizēts.

Jau rakstīts, ka 1. jūlijā notikusi ES paplašināšanās, savienībā uzņemot Horvātiju. Pusnaktī no 30. jūnija uz 1. jūliju uz Horvātijas un Slovēnijas robežas tika noņemts uzraksts Muita, bet uz robežas ar Serbiju uzlikts uzraksts – Eiropas Savienība. Svinības pievienošanās ES Horvātijā gan aizēnojušas bažas par recesiju - valstī bezdarba līmenis pietuvojies 20%. Horvātijas valdība cer, ka pievienošanās ES palīdzēs piesaistīt ārvalstu investīcijas un veicināt ekonomisko izaugsmi.

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Horvātija ir ceļā uz to, lai ieviestu smēķēšanas aizliegumu publiskās vietās, ieskaitot krogus un restorānus. Tas nepieciešams, lai izpildītu noteikumus, kurus izstrādājusi Eiropas Savienība (ES), kurai Horvātija plāno pievienoties 2011. gadā, raksta AFP.

Horvātija norāda, ka likums tiek ieviests ar mērķi aizsargāt valstī dzīvojošos nesmēķējošos iedzīvotājus, kas veido 68% no Horvātijas 4.4 miljoniem iedzīvotāju.

Sods par smēķēšanu publiskā vietā personām var sasniegt līdz pat 2 100 eiro, savukārt uzņēmumiem, kas neievēros smēķēšanas aizliegumu, var tikt piemērots naudas sods līdz pat 21 tūkst. eiro.

Horvātijā katru gadu no smēķēšanas izraisītām slimībām iet bojā aptuveni 10 tūkst. smēķētāju un 3 000 pasīvo smēķētāju.

Noslēgusies vērienīga tenisa centra "Lielupe" pārbūve - investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro tas kļuvis par modernāko tenisa centru Baltijā.

Jauna, starptautisko sacensību standartiem atbilstoša slēgtā tenisa laukumu halle, atvērtie tenisa laukumi, mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra ir daļa no uzlabojumiem, kas ļaus gan organizēt starptautiska mēroga tenisa sacensības, gan ikdienā būs pieejama ikvienam veselīga dzīvesveida entuziastam.

Pēc rekonstrukcijas valsts pārvaldībā esošais tenisa centrs “Lielupe” spēj uzņemt no 400 līdz 500 spēlētāju dienā un nodrošināt vairāk nekā 50 dažāda līmeņa starptautisku turnīru norisi gadā.

Tenisa centra pārbūve veikta četrās kārtās. Otrās un trešās kārtas ietvaros uzbūvēta mūsdienīga slēgtā tenisa laukumu halle, kas savienota ar veco, padomju laikos būvēto, ēku. Jaunuzbūvētajā hallē atrodas 4 tenisa laukumi, 3 skvoša korti, pludmales tenisa laukums un telpas fitnesa un trenažieru zālēm. Rekonstruēta arī 1989. gadā būvētā slēgtā tenisa halle, veicot tās būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju un administratīvā korpusa iekštelpu pārbūvi, kā arī energoefektivitātes uzlabošanu.

Būvniecības nozari uzraugošā Ekonomikas ministrija (EM) pauž bažas par padomju laikā būvēto sērijveida daudzdzīvokļu namu nesošo konstrukciju un paneļus savienojošo elementu stiprību, - svētdien vēstīja LNT TOP10.

Lielai daļai tipveida ēku normatīvais kalpošanas beigu termiņš pienāks pēc 10 vai 15 gadiem, taču vēl ātrāk - jau pēc viena gada - ieteicamā drošā ekspluatācija beigsies 464. sērijas dzīvokļiem.

EM apzinoties, ka potenciāli lielākie riski šobrīd ar nesošajām konstrukcijām varētu būt 464. sērijas namiem, tāpēc tuvāko piecu mēnešu laikā izlases veidā 464. sērijas desmit ēkām tiks veikta tehniskā stāvokļa padziļinātā izpēte. Iepirkuma konkursa uzvarētājam, ko noskaidros līdz jūnijam, būs uzdevums veikt nesošo konstrukciju, to mezglu un starpstāvu pārseguma plātņu stiprības pārbaudi, kā arī novērtēt ārsienu paneļu un to šuvju tehnisko stāvokli.

Ja iedzīvotājiem būtu pienākums ielaist būvinženierus savos dzīvokļos, patiesi slikta aina jau tagad - 15 gadus pirms ekspluatācijas beigām, atklātos arī 602. sērijas deviņstāvu mājās,- LNT TOP10 stāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). Dzīvokļos masveidā patvaļīgi veiktas pārbūves nesošajās sienās - izveidotas jaunas durvju ailes, arkas un uzbūvētas starpsienas, kas ar smagumu spiež uz apakšējiem stāviem.

Latvijas lielākie būvnieki šogad plāno pabeigt dažādu dzīvojamo ēku būvniecību, savukārt biroju segmentā jorpojām klusums .

Tiesa gan, aktivitāte ir manāma arī vairākos atšķirīgos segmentos, piemēram, februārī ekspluatācijā plānots nodot SIA Getliņi EKO siltumnīcas 2.kārtu. To būvē Arčers, un projektēšanas un būvniecības izmaksas lēstas 3,56 miljonu eiro (2,5 miljonu latu) apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tāpat jau janvārī ekspluatācijā paredzēts nodot beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, ko par aptuveni 20 miljoniem eiro būvē LNK Industries, taču galvenokārt būvnieku pasūtījumu portfelī dominē dzīvojamās un atpūtas ēkas Rīgā un Jūrmalā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ēku būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9%. Pieaugums dzīvojamo māju būvniecībā veidoja 71,7%, bet administratīvo ēku būvniecībā – 71,4%.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība nerevidētais konsolidētais 2007.gada pārskats liecinot par koncerna veiksmīgu saimniecisko darbību, tīrajai peļņai sasniedzot 66 miljonus ASV dolāru – divas reizes jeb par 32,3 miljoniem ASV dolāru vairāk, salīdzinot ar analogo periodu pērn, liecina sniegtā informācija medijiem.

Būtiski pieaudzis arī a/s Latvijas kuģniecība neto reisu rezultāts jeb tīrie ieņēmumi no kuģu darbības, kas pārskata periodā veido 210,3 miljonus ASV dolāru un par 54,8 miljoniem ASV dolāru apsteidz 2006.gada rādītājus.

2007.gadā vislielākā uzmanība tika pievērsta flotes atjaunošanai, kuras ietvaros Horvātijas kuģu būvētavā 3.Maj ir pasūtīti 10 jauni tankkuģi, bet Korejas kuģu būvētavā Hyundai Mipo Dockyard Co.,Ltd. - 4 jauni tankkuģi.

Pārskata periodā ekspluatācijā tika nodoti 4 no 10 Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3.Maj pasūtītajiem tankkuģiem, kā arī visi Korejas kuģu būvētavā Hyundai Mipo Dockyard Co.,Ltd. pasūtītie kuģi. Pabeidzot šo tankkuģu atjaunošanas programmu, 2008.gadā a/s Latvijas kuģniecība no Horvātijas kuģu būves rūpnīcas saņems vēl trīs kuģu jaunbūves.

ASV tehnoloģiju milžu akciju cenas pirmdien pieauga pirms šonedēļ gaidāmiem augsto tehnoloģiju uzņēmumu paziņojumiem par to peļņu, savukārt naftas cenu kāpumu veicināja satraukums par naftas piegādēm no Tuvo Austrumu reģiona.

Eiropas biržu indeksi un Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» demonstrēja nelielu pieaugumu, bet cits Volstrītas indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,7% pirms gaidāmajiem «Amazon», «Facebook» un «Google» paziņojumiem par to peļņu.

Naftas cenas pieauga, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu, turpinoties saspīlējumam Persijas līča rajonā, kur Irāna kopš pagājušās nedēļas ir aizturējusi Lielbritānijas tankkuģi.

Turpinoties 2.ceturkšņa peļņas paziņojumu sezonai, «kompānijas līdz šim pārspēj zemās cerības, un ar to var pietikt, lai novērstu peļņas recesiju», komentēja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

«Līdz nedēļas beigām mēs uzzināsim vairāk par korporatīvās Amerikas stāvokli,» viņš piebilda.

Pirmdien, 2007. gada 21. maijā, Korejas kuģubūves rūpnīcā Hyundai Mipo Dockyard

Co. Ltd. norisinās jau sestā no kopumā četrpadsmit AS Latvijas kuģniecība (LK) pasūtīto tankkuģu jaunbūvju svinīga saņemšanas un vārda Kandava došanas ceremonija, informē LK Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Šī gada maija mēnesī LK flote viena mēneša ietvaros tiek papildināta ar diviem jauniem tankkuģiem. Pirmais no tiem, Kandava, pirmdien tiek nodots ekspluatācijā Korejas kuģubūves rūpnīcā Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. Šī ir jau otrā tankkuģa jaunbūve, kas tapusi Korejas kuģu būvētavā. Par Kandavas krustmāti kļūt LK aicinājusi uzņēmuma valdes locekli un viceprezidenti Solvitu Deglavu.

2007. gada 21. maijā, Korejas kuģubūves rūpnīcā Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. norisinās jau sestā no kopumā četrpadsmit AS Latvijas kuģniecība pasūtīto tankkuģu jaunbūvju svinīga saņemšanas un vārda Kandava došanas ceremonija.

Šī gada maija mēnesis LK flotei ir zīmīgs ar to, ka viena mēneša ietvaros tā tiek papildināta ar diviem jauniem tankkuģiem. Pirmais no tiem, Kandava, šodien tiek nodots ekspluatācijā Korejas kuģubūves rūpnīcā Hyundai Mipo Dockyard Co.

Ltd.. Šī ir jau otrā tankkuģa jaunbūve, kas tapusi Korejas kuģu būvētavā. Par Kandavas krustmāti kļūt LK aicinājusi uzņēmuma valdes locekli un viceprezidenti Solvitu Deglavu.

Tieši ar nedēļas starpposmu Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3.Maj norisināsies jau piektā rūpnīcā būvētā LK tankkuģa Ugāle ekspluatācijā nodošanas ceremonija.

Savu krustmāti, Ventspils attīstības aģentūras direktori un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes lektori Lilitu Seimuškāni, un vārdu kuģis ieguva šā gada 10. februārī.