Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Laikraksta Neatkarīgā rīcībā nonākusi Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību.

Savukārt, ZRP, atsaucoties uz šo rakstu, izsūtījusi vēstuli, ka uzdarbojas kāds viltvārdis, kurš cenšas destabilzēt situāciju partijā.

Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» esot teikts vienā no vēstījumiem, informēja Neatkarīgā.

Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība, vēstīja laikraksts.

Sestdien, 24.novembrī, notiks apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 11. kongress, kurā paredzēts ievēlēt apvienības priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, no kongresa izvirzāmos valdes locekļus, pieņemt apvienības statūtu grozījumus, kā arī definēt TB/LNNK darbības prioritātes turpmākajiem trīs gadiem, informēja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons.

Par starpkongresu laikā paveikto, aktuālo politisko situāciju, kā arī nākotnes iecerēm kongresa delegātiem ziņos partijas priekšsēdētājs Roberts Zīle, priekšsēdētāja vietnieks un Rīgas mērs Jānis Birks, TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats, apvienības valdes loceklis un TB/LNNK trīs gadu darbības prioritāšu galvenais autors Einārs Cilinskis, kā arī valdes loceklis un Eiropas Parlamenta deputāts Guntars Krasts.

Par TB/LNNK priekšsēdētāja amata kandidātiem apvienības nodaļas un grupas līdz šim ir izvirzījušas tagadējo priekšsēdētāju Robertu Zīli un Eiropas Parlamenta deputātu Ģirtu Valdi Kristovski. Saskaņā ar apvienības statūtiem kongresā līdz ar TB/LNNK priekšsēdētāju tiks ievēlēts arī priekšsēdētāja vietnieks. Kongresā tiks ievēlēti arī desmit partijas valdes locekļi, kas valdē darbosies līdztekus apvienības priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, TB/LNNK Saeimas frakcijas deputātiem, apvienību pārstāvošajiem ministriem, kā arī Eiropas Parlamenta deputātiem.

Šobrīd nekustamā īpašuma iegādes iespēja Latvijā nerezidentiem ir interesanta ne tikai naudas līdzekļu ieguldīšanas nolūkos, bet bieži vien arī, lai saņemtu uzturēšanās atļauju un, attiecīgi, iegūtu brīvas pārvietošanās iespēju pa Šengenas valstīm. Iegādājoties dzīvokli ar tālāko mērķi iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, vispieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos Rīgas centrā vai arī jaunbūvēs dažādos rajonos ar platību no 60 līdz 100m2; retāk tiek meklētas mājas ar zemes gabalu.

Visbiežāk pircēji vēlas iegādāties gatavu izremontētu īpašumu, vēlams arī mēbelētu, liecina Arco Real Estate apkopotā informācija.

Vispopulārākais budžets ieguldījumam nekustamajā īpašumā ar tālāku uzturēšanās atļaujas iegūšanu ir 150 000 – 220 000 EUR. Nedaudz mazāk, taču arī pietiekami populārs ir ieguldījums 220 000 – 300 000 EUR apmērā. Iegādājoties īpašumu diapazonā 300 000 – 600 000 EUR, lielākoties vairāki pircēji pērk īpašumu kopīgi un darbojas kā līdzieguldītāji. Bieži vien tie ir ģimenes locekļi ar pilngadīgiem bērniem.

Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2013.gada janvāra beigām uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesniegti pavisam 2308 iesniegumi (127 iesniegumi 2010.gadā, 836 – 2011.gadā, 1225 iesniegumi 2012.gadā un 120 iesniegumi 2013.gadā), no kuriem 1855 iesniegumi bija iesniegti, pamatojoties uz iesniedzējam piederošo nekustamo īpašumu.

Valsts darba inspekcija (VDI) pērn saņēmusi 5558 iesniegumus, no kuriem 5278 jeb 95% bija par darba tiesisko attiecību jautājumiem, informē VDI.

Vairumā gadījumu darbinieki savos iesniegumos norādījuši uz darba samaksas pārkāpumiem – netiek ievēroti izmaksas termiņi, atbrīvojot no darba netiek izmaksātas visas pienākošās naudas summas (kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, darba alga par pēdējiem mēnešiem u.c.), kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar darba attiecību izbeigšanu.

«Būtiski, ka gandrīz uz pusi pieaudzis to iesniegumu skaits, kas saistīti ar darbinieku atbrīvošanu no darba. Ja 2008.gadā par šo jautājumu inspekcijā saņemti 654 iesniegumi jeb 14% no kopējā skaita, tad pērn tie bija 1142 jeb 21% no kopējā skaita,» uzsver VDI Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa.

Vienlaikus VDI norāda, ka saistībā ar darbinieku atbrīvošanu no darba, inspekcija sastopas ar tendenci, ka uzņēmēji izbeidz savu darbību dienas vai nedēļas laikā un pēc tam vairs nav atrodami. Līdz ar to tiek pieļauti vairāki pārkāpumi – uzteikumu termiņu neievērošana, nepamatots darba uzteikums, darba attiecību pārtraukšana mutiski nevis rakstveidā un citi.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere 18.februārī ir paziņojusi par izstāšanos no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, informēja I. Vaideres palīdze Inga Žaimunde. Deputāte skaidro izstāšanās iemeslus, norādot uz atsevišķu grupu interešu īstenošanu.

Deputāte uzsver, ka ''apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK kopš dibināšanas ir bijusi skaidra politiskā programma, kā arī centieni savus ideālus realizēt. Tomēr pēdējā laikā partijas vadītāja R.Zīles ieviestā vadības stila rezultātā Apvienības prioritātes ir nomainītas pret atsevišķu grupu interešu īstenošanu. Lēmumu pieņemšanas process partijā pēdējā laikā kļuvis necaurskatāms un nesaprotams, partijas vadītājs sevi pozicionējis kā autoritatīva vadības stila piekritējs. Mēģinājumi aktivizēt Apvienības darbu, iesaistīt tajā vairāk apvienības biedru, konstruktīva kritika nav ņemta vērā, bet ir tikusi uztverta kā personīgi apvainojumi.''

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) beigusi projektu iesniegumu vērtēšanu valsts atbalsta programmā Atbalsts ieguldījumiem sīko un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās.

Aktivitātes pirmās kārtas ietvaros pieejamais finansējums bija LVL 9.4 milj. Atklāta konkursa projektu iesniegumus šajā aktivitātē varēja iesniegt no šī gada 14. janvāra līdz 22. februārim, Db.lv informē LIAA.

Šobrīd ir noslēgusies projektu iesniegumu izvērtēšana. Projektu iesniegumi tika vērtēti atbilstoši programmā noteiktajiem kritērijiem un izsludinātā finansējuma ietvaros. Projekti tika sarindoti atbilstoši saņemtajam punktu skaitam, tos savstarpēji salīdzinot ar citiem projektu iesniegumiem.

Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija ir pieņēmusi lēmumu par 150 projektu iesniegumu apstiprināšanu par kopējo summu LVL 7.23 milj. un 123 projektu iesniegumu noraidīšanu, savukārt 1 projekta iesniegums tika atsaukts.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns neizslēdz, ka viņa izslēgšana no nacionālās apvienības Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un atsaukšana no amata varētu būt saistīta ar kādu svarīgu ekonomisko interešu aizskaršanu.

«Kas ir patiesie iemesli, var tikai minēt,» intervijā TV3 raidījumā Nekā personīga sacīja Bordāns.

Pēc viņa teiktā, varētu būt vairāki iemesli šādai nacionālās apvienības rīcībai – iespējamie lēmumi saistībā ar jaunā cietuma būvniecību, Rīgas Apgabaltiesas priekšsēdētāja konkurss, kā arī jau plaši minētās reformas maksātnespējas administratoru jomā, kā arī kādu krimināllietu, par kuru informēta Ģenerālprokuratūra un Drošības policija un kura izgaismojot nepatīkamā gaismā konkrētas personas.

Iespējams iemesls, pēc Bordāna teiktā, varētu būt arī kāda Lietuvas banka, kura maksātnespējas administratoru un tiesu sadarbības rīcības dēļ varētu zaudēt aizdoto kredītu vairāku miljonu apmērā. Bordāns esot lūdzis Tieslietu ministrijas darbiniekus noskaidrot, vai pret kādu Liepājas tiesas tiesnesi nav nepieciešams rosināt disciplinārlietu. Ministrs materiālus nodevis arī Ģenerālprokuratūrai.

Investīciju apjoms, kuras ārvalstnieki ieguldījuši Latvijas ekonomikā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju, 2012.gada novembra beigās pāsniedza 425 miljonu eiro atzīmi, no kuriem nekustamajos īpašumos ir ieguldīti gandrīz 340 miljoni eiro, informē Arco Real Estate.

Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada decebra sākumam uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesniegti pavisam 2058 iesniegumi (127 iesniegumi 2010.gadā, 836 – 2011.gadā un 1095 iesniegumi 2012.gadā), no kuriem 1650 iesniegumi bija iesniegti, pamatojoties uz iesniedzējam piederošo nekustamo īpašumu. Kā zināms, pamatojoties uz to īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, uzturēšanās atļauju var saņemt investors, tā laulātais draugs vai laulātā draudzene, kā arī viņu nepilngadīgie bērni. Pavisam iesniegumus uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesnieguši 4892 cilvēki (3919 cilvēki – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu), no kuriem uzturēšanās atļauja tika izsniegta 4513 cilvēkiem (tostarp 3619 cilvēkiem – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu).

Ar baznīcas labdarības organizācijas starpniecību atklāts krāpšanas mēģinājums – ziņots par personu, kas, piesakoties kā traģēdijā bojāgājušas sievietes vīrs ar mazgadīgiem bērniem, mēģināja izkrāpt līdzekļus.

Ziņas par šo personu nodotas policijai.

Kopumā Rīgas domes Labklājības departamentā no Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem saņemti 50 iesniegumi pašvaldības piešķirtā 10 tūkst. latu pabalsta saņemšanai, kā arī saņemti 43 iesniegumi ar lūgumu segt bēru izdevumus.

Tāpat departamentā saņemti 85 iesniegumi par vienreizēja pabalsta piešķiršanu, 201 iesniegums sociālās rehabilitācijas nodrošināšanai un 29 iesniegumi VSAA pabalstiem.

Tāpat sociālie darbinieki organizējuši kādas traģēdijā bojā gājušas sievietes bez noteiktas dzīvesvietas apbedīšanu.

Rīgas sociālā dienesta rīcībā patlaban ir informācija par 37 bērniem, kuru vecāki cietuši vai gājuši bojā. Pie cietušo un bojāgājušo ģimenēm notiek izbraukumi un tiek apzināta situācija, nepieciešamības gadījumā sniedzot visu iespējamo palīdzību.

Jaunākie dati par vēlēšanu rezultātiem, kas apkopoti par 988 no 1013 iecirkņiem valstī apliecina, ka uzvarējusi ir Vienotība. Tai seko Saskaņas centrs (SC), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), apvienība Par labu Latviju (PLL), kā arī Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK).

Jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka par Vienotību nobalsojuši 30.56% vēlētāju, par SC - 25.79%, bet par ZZS - 19.49%. Par PLL nobalsojuši 7.57% balsstiesīgo, bet par VL-TB/LNNK - 7.51%.

Pārējie politiskie spēki nav ne tuvu piecu procentu robežai. Nākamais tuvākais sekotājs šobrīd ir PCTVL ar 1.42%.

Rīgā pagaidām lielāko atbalstu saņēmis Saskaņas centrs (39.63%) un Vienotība (27.81%), kam seko ZZS (10.58%), PLL (7.78%) un VL-TB/LNNK (7.12%).

Vidzemē pārliecinoši līderi ir Vienotība (40.63%) un ZZS (21.72%), seko Saskaņas centrs (14.3%), VL-TB/LNNK (9.72%) un PLL (6.16%).

Latgalē stabilu uzvaru svinēja Saskaņas centrs (45.59%). Seko ZZS (16.03%), Vienotība (14.79%), PLL (11,83%) un VL-TB/LNNK (3,04%).

Politisko partiju apvienība "Vienotība" (JL, PS, SCP) šodien sāks oficiālas sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu, šodien tiekoties ar esošajiem koalīcijas partneriem.

Plkst.13.30 "Jaunā laika" Saeimas frakcijā paredzēta "Vienotības" tikšanās ar Zaļo un zemnieku savienību, bet plkst.14.30 - ar apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

Patlaban netiek plānotas sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem.

Jau vakar pēc provizorisko Saeimas vēlēšanu rezultātu uzzināšanas, "Vienotība" politiķi uzsvēra, ka primārās ir sarunas ar esošajiem koalīcijas partneriem, bet Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pieļāva, ka vēlēšanu rezultāti varētu būt nopietns arguments Valsts prezidentam atkārtoti nominēt viņu premjera amatam, kuru viņš ir gatavs pildīt arī turpmāk.

Apvienība Saskaņas centrs izvirzījusi ultimātu Rīgas mēram Jānim Birkam, solot „darīt visu”, lai panāktu viņa atbrīvošanu no amata.

"Vakar apvienība TB/LNNK izplatīja politisku video klipu, kas nomelno SC un lielu daļu rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju. Tādējādi TB/LNNK ir pārkāpusi sarkano līniju, aiz kuras beidzas politiskā cīņa un sākas šovinisma propaganda un naida kurināšana," paziņojumā presei norādīja SC Rīgas domes frakcijas vadītājs Mihails Kameņeckis. Ņemot vērā to, ka Birks ir arī viens no apvienības TB/LNNK vadītājiem un bez viņa ziņas un piekrišanas šāda veida materiāli nevarētu tikt izplatīti, SC frakcija Rīgas domē izvirzījusi Rīgas mēram trīs nosacījumus, piedāvājot izvēlēties vienu. Pirmā iespēja ir TB/LNNK vārdā atsaukt video rullīti un atvainoties sabiedrības priekšā, otrā - nekavējoties izstāties no apvienības TB/LNNK, vai arī uzņemties politisko atbildību un atkāpties no amata.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Nevalstisko organizāciju ieņēmumi pērn sasnieguši 463,47 milj. eiro, kaut arī vairumam – 76,63% no tām – ieņēmumi bijuši mazāki par 10 000 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pārskatus par 2018.gadu iesnieguši 17 882 biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēti subjekti, no tiem 92,8% ir biedrības, bet 5,9% – nodibinājumi. Kopumā Latvijā reģistrēti nepilni 24 tūkstoši nevalstisko organizāciju, tiesa, pēdējos gados tās likvidētas mazāk nekā pirms, piemēram, deviņiem gadiem. Tajā pašā laikā likvidēto organizāciju skaits ik gadu ir salīdzinoši neliels, tas straujāk palielinājies vien pēdējos divos gados. Interesanti, ka vairāki DB aptaujātie bija pārsteigti par nevalstiskā sektora iespaidīgo ienākumu apmēru, vienlaikus, ieraugot šajā sektorā darbojošos, atzina, ka grūti situāciju vērtēt, jo ieņēmumi tiek gūti nevis tikai un vienīgi no ziedojumiem, bet arī no biedru naudām un pakalpojumu sniegšanas, kā arī dotācijām. Minēto ienākumu avotu dažādība arī esot galvenais iemesls, kāpēc to grūti novērtēt. Vienlaikus tika pausta atziņa, ka nevalstiskais sektors Latvijā ir pieņēmies spēkā un to nevar nepamanīt.

Valsts policija (VP) kopš 2016.gada saņēmusi vairākus simtus iesniegumu par iespējamām nelikumīgām darbībām maksātnespējas procesu gaitā un kopš tā laika likumsargi prokuratūrai rosinājuši sākt kriminālvajāšanas pret 50 maksātnespējas administratoriem, skaidroja VP.

2016.gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 34 epizodēm pret 16 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosinājusi sākt kriminālvajāšanu par krāpšanu, piesavināšanos un dokumentu viltošanu.

Pagājušā gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 45 epizodēm pret 27 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosināja sākt kriminālvajāšanu par piesavināšanos, tiesas nolēmuma neizpildīšanu, patvarību, maksātnespējas procesa kavēšanu, dokumentu viltošanu, izspiešanu organizētā grupā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2018.gada piecos mēnešos VP kriminālvajāšanai ir nosūtījusi septiņus kriminālprocesus ar 13 epizodēm pret septiņiem maksātnespējas administratoriem par piesavināšanos. Šogad VP sākti četri kriminālprocesi pret maksātnespējas administratoriem.

Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ir veicis Latvijas lielāko arodbiedrību ietekmes pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības vērtējumu par arodbiedrību lomu un spējām aizstāvēt savu biedru intereses, kā arī lai noteiktu ietekmīgākās Latvijas arodbiedrības un tās vadītājus.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā visietekmīgākā arodbiedrība, kas visveiksmīgāk aizstāv savu biedru intereses, ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), bet atpazīstamākā arodbiedrību vadītāja ir LIZDA līdere Inga Vanaga.

Pētījuma dati liecina: vairāk kā puse (59%) aptaujāto uzskata, ka arodbiedrības biedri kopumā ir labāk aizsargāti nekā cilvēki, kuri nav arodbiedrībā (45% — drīzāk ir labāk aizsargāti, 14% — noteikti ir labāk aizsargāti), savukārt ceturtā daļa aptaujāto (24%) norāda, ka arodbiedrības biedri kopumā nav labāk aizsargāti. 17% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

“Pētījuma rezultāti nepārsteidz, tie drīzāk apstiprina tēzi, ka arodbiedrību loma, nozīme un ietekme Latvijā joprojām ir būtiska un visdrīzāk arodbiedrības kā savu biedru interešu aizstāvības institūcijas tuvākajā laikā nepazudīs no “sabiedrisko organizāciju kartes”. Turklāt ir vairāki spilgti arodbiedrību piemēri, kuru centienus un darbību sabiedrība pamana un novērtē un kuras, paceļot balsi, spēj sapurināt politiķus, radīt stresu ierēdņos un beigu beigās panākt saviem biedriem un visai nozarei vēlamu rezultātu,” pauž SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.

Vēlēšanu komisijas šobrīd saskaitījušas balsis 799 no 1013 iecirkņiem. Pagaidām līderos ir Vienotība, Saskaņas centrs un Zaļo un zemnieku savienība, seko apvienība Par labu Latviju, kā arī Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Par Vienotību nobalsojuši 31,06% vēlētāju, par Saskaņas centru - 23,51%, bet par ZZS - 21,82%. Par apvienību "Par labu Latviju" nobalsojuši 7,90% balstiesīgo, bet par Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - 7,57%, raksta diena.lv.

Pārējie politiskie spēki nav ne tuvu piecu procentu robežai. Nākamais tuvākais sekotājs šobrīd ir PCTVL ar 1,35%.

Rīgā pagaidām lielāko atbalstu saņēmis Saskaņas centrs (32,25%) un Vienotība (32,06%), kam seko ZZS (11,43%), VL-TB/LNNK (8,60%) un PLL (8,57%).

Vidzemē pārliecinoši līderi ir Vienotība (40,88%) un ZZS (25,74%), seko Saskaņas centrs (10,22%), VL-TB/LNNK (9,32%) un PLL (6,68%).

Partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK savā mājas lapā publicējusi video rullīti, kurā draudošas mūzikas pavadībā norāda uz to, ka partija Saskaņas centrs vēlas "pārzīmēt Latvijas karti, izmainīt Valodas likumu un vēlēšanu kārtību".

Abu partiju video kari aizsākās pēc tam, kad TB/LNNK publicēja video klipu Atbalsti savējos!, kur krievu valodā runājošs pāris, uzzinot no pārdevēja, ka Ziemassvētku eglītes audzētas Latvijā, nolemj to neiegādāties. Uz šo video atbildi sniedza Saskaņas centrs, publicējot video rullīti, kurā ir atainota šāda pat situācija tikai, pircēji nevis aiziet prom, bet gan pajautā, cik tā maksā. Uzzinot, ka eglītes cena ir 20 lati, pircēji izvēlas to neiegādāties, jo šogad to nevar atļauties.

Tagad TB/LNNK izveidojis atbildi Saskaņas centra veidotajam video klipam, kurā jau izmantoti daudz skarbāki paņēmieni. Šajā video klipā norādīts uz to, ka Saskaņas centrs izsmej TB/LNNK vēlmi atbalstīt vietējos ražotājus. Klips beidzas ar ainu, kurā ir nomērķēts uz Brīvības pieminekli - Mildas galvu. Beigu teksts video klipā ir: "Uz ko īsti mērķē Saskaņas centrs?"

Partijas «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems nolēmis pārtraukt sarunas par valdības veidošanu ar partiju apvienību «Attīstībai/Par» (AP), paziņoja Gobzems.

«Ar šo paziņoju, ka no turpmākajām valdības veidošanas sarunām izslēdzu «Attīstībai/Par», kurai pielipis valdības gāzēja vīruss. Šim vīrusam jau ir recidīva raksturs un tā, acīmredzot, ir tā jaunā politika, ko partija solīja vēlētājiem,» teikts Gobzema paziņojumā.

Gobzems pārmet, ka jau no paša sākuma AP esot bijusi «vēlme spēlēt tikai Edgaram Jaunupam un tā sponsoriem saprotamu spēli». «Neviena konstruktīva priekšlikuma, meli televīzijas kameru priekšā, gļēvulīgi smaidi, drosmes trūkums runāt sejā un aizmuguriski kuluāru piedāvājumi vēl vakar vakarā ar mēģinājumiem izveidot (...) valdību ar Krišjāni Kariņu (JV) priekšgalā un centieniem trūkstošās balsis piepirkt no citām partijām,» AP kritiku turpina Gobzems, «es ļoti ceru, ka partijas šādiem netīriem kuluāru piedāvājumiem netaisās piekrist un netaisās iet Jaunupa pavadā, akceptējot iepriekš politikā pierastu deputātu pirkšanas scenāriju.»

2019. gada būtiskākais notikums ir Brexit, taču par to, kāds tas būs, īstas skaidrības nav, turklāt Lielbritānijas aiziešana no ES iezīmēs pārmaiņas, jo tā, kā bija, vairs nebūs.

Tādu ainu rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politisko pētījumu institūta sadarbībā ar Ārlietu ministriju rīkotā apaļā galda diskusija Eiropas politikas izaicinājumi un Latvijas politika: pētnieku ieteikumi. To, ka pašlaik ir liels neskaidrību laiks, atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka neskaidrības ir ne tikai par to, kāds realitātē būs Brexit, bet arī par ES nākamā perioda daudzgadu – 2021.-2027.g. - budžetu. Jāņem vērā, ka 2019.gadā paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas bez britu piedalīšanās un jaunas Eiropas Komisijas izveide. Jārēķinās, ka Brexit ietekmi Latvija izjutīs gan tieši, gan arī netieši, turklāt pašreizējā brīdī pat neesot pilnīgas skaidrības par šis ietekmes apmēru. DB jau 2018. gada 20. decembrī vēstīja par Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekles, Fiskālās disciplīnas padomes locekles, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomnieces, profesores Innas Šteinbukas sacīto DB Uzņēmēju kluba biedriem, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES. Pirmkārt jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit, bet joprojām īsti neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt – ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī ar tā dēvēto cieto – bez nekādiem nosacījumiem un bez vienošanās.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz 20. maijam saņēmis 142 rakstveida personu iesniegumus par kredītu devēju rīcību un netaisnīgiem līguma nosacījumiem, šodien diskusijā par patērētāju tiesībām norādīja PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

No tiem 120 bijuši iesniegumi par kredītiestādēm un to meitu uzņēmumiem, savukārt 22 iesniegumi bijuši par nebanku sektoru.

Tāpat PTAC saņēmis daudz e-pasta vēstules un telefona zvanus par šiem jautājumiem. Visvairāk iesniegumu un telefona zvanu saņemts par procentu likmju paaugstināšanu, netaisnīgiem noteikumiem, rīcību, formālu iemeslu dēļ laužot līgumu, kā arī personām, kas nevar nokārtot savas kredītsaistības.

Sūdzību skaits ievērojami palielinājies, jo pērn kopumā tika saņemti 106 iesniegumi, bet 2007. gadā – 34 iesniegumi par kreditēšanas līgumiem.

B. Vītoliņa norādīja, ka patērētājiem trūkst zināšanu par finanšu produktiem, piemēram, mainīgajām likmēm, tāpat secināts, ka kredīta devēji bieži vien nepietiekami izskaidro konkrēto finanšu produktu, kā arī pieņemtos lēmumus, piemēram, par procentu likmju paaugstināšanu. Tāpat līgumos tiek iekļauti netaisnīgi noteikumi un kredīta devēju prakse ir agresīva, kā arī netiek izskatīti patērētāju priekšlikumi atlikt kredītu atmaksas termiņu.