Sankcijas pret Baltkrieviju ik gadu radīs vairāk kā 20 milj. Ls zaudējumus Latvijas transporta un loģistikas uzņēmumiem, kā arī nesīs zaudējumus 0,14% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), aprēķinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē šā gada 23. martā ES dalībvalstis lēma par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju. Baltkrievijas uzņēmēju un uzņēmumu vārdi tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā žurnālā sestdien, 24.martā. Starp minētajām 29 kompānijām un 12 personām ir vairāki ilggadēji sadarbības partneri Latvijas uzņēmumiem, kas izmantojuši Latvijas infrastruktūru - dzelzceļa un ostu pakalpojumus, pārvadājot naftu un naftas produktus, un nodrošinājuši darba vietas darba ņēmējiem, teikts LDDK paziņojumā.

«Nav skaidrs, kādam ES piedāvātajam kompromisam par ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju ir piekritusi Latvija un kādas būtiskas Latvijas ekonomiskās intereses ir tikušas ņemtas vērā. LDDK biedri neuzskata, ka Latvijas atbalstītajiem ES lēmumiem nav negatīvas ietekmes uz Latvijas ekonomiku un ka noteikto pasākumu ietekme uz Latvijas uzņēmējiem nav nozīmīga,» norādīts LDDK paziņojumā.

Lai arī ir izskanējis viedoklis, ka ES neparedz kompensācijas zaudējumiem, kas kādai dalībvalstij rodas sankciju rezultātā, LDDK uzskata, ka ES ir jāparedz kompensāciju mehānisms tām ES dalībvalstīm, kurām ir visciešākie ekonomiskie kontakti ar Baltkrieviju kā kaimiņvalsti un kuras ES sankciju pret Baltkrieviju piemērošanas gadījumā cietīs visvairāk.

LDDK šobrīd apsver visas iespējas, ko paredz ES tiesību sistēma, lai uzņēmēji aizstāvētu ekonomiskās intereses un kompensētu zaudējumus. LDDK cer uz valsts atbalstu šo procesu virzīšanā, ja Latvijas uzņēmumi izmantos ES tiesībās paredzētās iespējas, norādīja LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka «šoreiz panāktais kompromiss ir viens no labākajiem iespējamajiem, ierobežojot negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, un noteikto pasākumu ietekmei un Latvijas uzņēmējiem nevajadzētu būt nozīmīgai, jo noteiktās sankcijas ir precīzi mērķētas un minimāli skar uzņēmumus, kas sadarbojas ar Latviju» un ka panāktais kompromiss ir viens no labākajiem iespējamajiem, ierobežojot negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Kā piemēru LDDK min sabiedrību LLC Triple. 2011.gadā tās uz Ventspili ar dzelzceļa transportu pārvadātais kravas apjoms no/uz Baltkrieviju bija divi milj. tonnu. Tas ir 20 milj. latu pienesums Latvijas tautsaimniecībai, ja vienas kravas tonnas pienesums valsts tautsaimniecībai vidēji sniedz desmit latus. Tas veido 0,14% no IKP (14 161 milj. latu) jeb 3,4% no kopējā pa dzelzceļu pārvadāta kravu apjoma (594 milj. latu), pēc 2011. gada datiem. Savukārt 2012. gada pirmajos mēnešos sabiedrības LLC Triple uz Ventspili ar dzelzceļa transportu pārvadātais kravas apjoms no/uz Baltkrieviju veidoja 350 tūkst. tonnu, kas nesa 3,5 milj. latu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai un tas veido 0,03% no 2011. gada IKP jeb 0,6% no kopējā pa dzelzceļu pārvadāta kravu apjoma (594 milj. LVL) pēc 2011. gada datiem.

Jau iepriekš rakstīts, ka Baltkrievija ierindojas otrajā vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū ārpus ES un astotajā vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū kopumā, veidojot 3,6% no kopējā apgrozījuma. Lai gan ES «melnajā sarakstā» iekļuvušas atsevišķas uzņēmēju Anatolija Tarnavska un Jurija Čiža kompānijas, tomēr sarakstā nav iekļauta kompānija, kas sadrabojās ar Slovēniju un trīs kompānijas, kurām ir darījumu sakari ar Latviju, iepriekš vēstīja radio Radio Brīvība Baltkrievijas nodaļa. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra