Par zemes iegādi savas mājas būvniecībai domā 17% aptaujāto iedzīvotāju, liecina pēc Hansabankas pasūtīja veiktās aptaujas dati. Visaktīvāk par zemes iegādi savas mājas būvniecībai domā aptaujātie ar augstiem ienākumiem (virs 500 Ls).
Tuvākā gada laikā zemes iegāde aktuāla ir 4% visu aptaujāto, tuvāko triju gadu laikā - 6%, bet 7% atzīmējuši, ka šis jautājums viņiem būs aktuāls tuvāko 10 gadu laikā.
7% zemi mājas celtniecībai jau ir iegādājušies, 9% jau pieder zeme ar māju, bet 43% atzīst, ka viņiem zemes iegāde mājas būvniecībai tuvāko 5 gadu laikā nebūs aktuāla.
Vīrieši daudz biežāk domā par zemes iegādi mājai - 19% vīriešu tuvākajos gados plāno iegādāties zemi, kamēr tikai 5% sieviešu to plāno. Sievietēm izteiktāka ir tendence par šo jautājumu domāt 10 gadu perspektīvā.
Vīrieši daudz biežāk ir atzinuši, ka viņiem jau ir sava māja - 19% (sievietes - 5%).
Visaktīvāk par zemes iegādi savas mājas būvniecībai domā aptaujātie ar augstiem ienākumiem (virs 500 Ls) - 38% plāno tuvāko 10 gadu laikā iegādāties zemi savai mājai, turklāt 18% plāno to darīt jau 3 gadu laikā, bet 6% - tuvākā gada laikā. Savukārt 19% no šīs mērķa grupas sava māja jau pieder, bet 13% jau iegādājušies zemi.
Zemes iegāde savas mājas celtniecībai visaktuālākā ir reģionu pilsētās dzīvojošajiem - 16% to plāno tuvākā gada vai triju laikā, kamēr tā domā tikai 4% rīdzinieku un 6% laucinieku. Toties rīdzinieki par šo jautājumu domā ilgākā laika perspektīvā - zemes iegādi tuvāko 10 gadu laikā plāno 8% rīdzinieku. Laucinieki visbiežāk ir atzinuši, ka sava māja viņiem jau (16%) ir vai arī, ka savas mājas būvniecība tuvāko 5 gadu laikā viņiem nav aktuāla (67%).
Sava zeme jau iegādāta ir 4% aptaujāto rīdzinieku un tikpat lielam skaitam laucinieku, savukārt citās Latvijas pilsētās dzīvojošie vēl biežāk - 11% gadījumu atzina, ka zeme mājas celtniecībai viņiem jau ir iegādāta.
Tie aptaujātie, kuri interesējas par zemes iegādi, tika lūgti nosaukt divus galvenos informācijas avotus. Visvairāk (58%) informāciju atrod internetā, 50% kā svarīgu informācijas avotu min draugus, paziņas un ģimenes locekļus. 32% informāciju atrod medijos, 17% personīgi ierodas pie kompānijām, kas šo pakalpojumu piedāvā, bet 11% - zvanot pa tālruni uz šīm kompānijām, bet 5% informāciju ir ieguvuši arī bankās.
Vīrieši informācijas ieguvē vairāk paļaujas uz internetu, savukārt sievietēm tikpat nozīmīgs informācijas avots ir arī draugi un tuvinieki.
Rīdzinieki gandrīz divreiz biežāk nekā laucinieki informācijas ieguvei izmanto internetu (65% pret 35%), savukārt citās pilsētās (38%) un laukos dzīvojošie (33%) biežāk nekā rīdzinieki (24%) izmanto masu mediju informāciju.