Līdz ar vasaras sezonu, Latvijas tirgū ar tiešajiem reisiem no Rīgas uz Stokholmu atgriežas Scandinavian Airlines SAS, piedāvājot starp šīm divām pilsētām līdz 18 reisiem nedēļā: trīs reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem brīvdienās, informē SAS reģionālā vadītāja Baltijas valstīs Rūta Juciene.

Pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas Starptautiskās lidostas ceļā uz Stokholmas Arlandas lidostu svētdien, 29.martā.

«Tiešā reisa atklāšana no Rīgas uz Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijas tirgū: pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas 1990.gadā, bet 2008.gadā aviokompānija pārtrauca tiešos reisus nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ. Kopš šī laika uzņēmējdarbības attīstība starp Zviedriju un Latviju ir uzrādījusi pozitīvu attīstības tendenci un veicinājusi pieprasījumu pēc darījumu ceļojumiem starp abām galvaspilsētām. Reaģējot uz klientu vajadzībām, SAS pieņēma stratēģisku lēmumu atsākt vasarā tiešos lidojumus starp Rīgu un Stokholmu», uzsver R. Juciene.

Finansiālu problēmu nomocītā Skandināvijas lidsabiedrībai SAS izdevies noslēgt vienošanos ar arodbiedrībām, kas ļaus izvairīties no maksātnespējas, pavēstījusi aviokompānija.

SAS iecerējusi atlaist darbiniekus un samazināt savas darbības apmērus. Lidsabiedrības plānus atbalstījušas pilotu un salonu apkalpes arodbiedrības, kuru piekrišana bija nepieciešama, lai aviokompānija varētu turpināt savu reorganizāciju. Iepriekš vienošanos bija izdevies panākt ar septiņām arodbiedrībām, taču astotā atturējās dot savu atbalstu, vēsta BBC.

Pirmdienas vakarā vienošanos izdevies panākt arī ar astoto arodbiedrību, pavēstījusi SAS. Arodbiedrību atbalsts SAS reorganizācijai bija priekšnoteikums, lai lidsabiedrība varētu saņemt finansiālu atbalstu 518 miljonu ASV dolāru apmērā no Skandināvijas valstu valdībām.

Lidsabiedrība SAS Scandinavian Airlines, kurai no 2003. gada pieder 49% aviokompānijas Estonian Air akciju, vienojās ar Igaunijas valdību par savu daļu pārdošanu.

Šis lēmums tika pieņemts, balstoties uz SAS īstenoto stratēģiju Core SAS, kas paredz lielāku aviokompānijas koncentrēšanos un darbību Skandināvijas tirgū.

Šodien SAS Group un Igaunijas valdība panāca vienošanos, ka SAS piederošā akciju daļa nonāks valsts kontrolē. Igaunijas valdība nodrošinās Estonian Air akciju paketes palielināšanu 200 miljonu Zviedrijas kronu apmērā, bet SAS Igaunijas lidsabiedrības kapitālā konvertēs aptuveni 20 miljonus Zviedrijas kronu, ko Estonian Air ir parādā. Pēc akciju paketes palielināšanas Igaunijas valstij piederēs 90% Estonian Air un SAS 10%. Lidsabiedrībai SAS paliks 70 miljonu Zviedrijas kronu liels aizdevums ar atmaksas termiņu līdz 2014. gadam.

AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs ar savu aviosabiedrību uzsāks lidojumus līdzīgos maršrutos, kuros jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic jo­projām tiek meklēts investors, Ziemeļeiropas aviācijas sektorā notiek pārmaiņas, kas var atstāt būtisku iespaidu arī uz Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic. DB 01.10.2012. jau rakstīja, ka savulaik kā investors par AirBaltic interesējās arī kāds AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs – vācu multimiljonārs Hanss Rūdolfs Vērls (Hans Rudolf Wöhrl). H.R. Vērls ir bagātas vācu tekstilindustrijas dzimtas atvase. Vērla grupai Vācijā pieder modes un sporta preču veikalu ķēde, kā arī viesnīcu bizness, bet Vērla ģimenes īpašumi 2013. gadā tika novērtēti 400 miljonu eiro vertība. H.R. Vērls pēc Manager – Magazin datiem atrodas arī 500 bagātāko vāciešu sarakstā.

Skandināvijas lidsabiedrība samazinās izmaksas par 445 miljonu ASV dolāriem, «nogriežot» vismaz 800 darbavietu, vēsta thelocal.se.

Ziņas par jostas savilkšanu lidsabiedrībā SAS izskanējušas pirmdien – pēc brīvdienās notikušās «krīzes tikšanās». SAS veiks tādus taupības pasākumus kā atteikšanos no aviācijas zemes pakalpojumiem un Norvēģijas meitasuzņēmuma. Tāpat aviokompānijā tiks samazināti 800 darbavietu, un tagad ir sākušās sarunas arī par algu samazināšanu. Tādējādi Skandināvijas lidsabiedrība cer ietaupīt 455 miljonus ASV dolāru. Lidsabiedrība cer pārdot arī aktīvus aptuveni 445 miljonu ASV dolāru vērtībā.

«Valde ir sniegusi vienprātīgu atbalstu šim plānam un iesaka arī aviokompānijas darbiniekiem atbalstīt gaidāmos pasākumus,» teikts SAS paziņojumā.

Apjomīgie reorganizācijas plāni, visticamāk, Skandināvijas aviokompāniju SAS nespēs izglābt un tuvāko 12 mēnešu laikā tā beigs savu eksistenci, uzskata aviācijas eksperts.

Zviedrijas aviācijas analītiķis Anderss Lidmans (Anders Lidman) medijam The Local norādīja, ka SAS nav daudz iespēju, lai mainītu iepriekšējo gadu kursu, un kompānijas pieeja uzņēmējdarbībai ir «iesprūdusi» astoņdesmitajos gados, kad nacionālās lidsabiedrības baudīja monopolu.

«Kad jums ir monopols, jums nav jāuztraucas par izmaksām. Jūs varat pievērst galveno uzmanību pakalpojumam, un SAS šajā jomā ir ļoti laba,» klāstīja eksperts. Viņš norādīja, ka SAS ļoti lēni reaģē uz izmaiņām tirgū, kurā sevi pieteikušas zemo cenu lidsabiedrības. «Tas ir apmērām tā it kā inficēties ar kādu vīrusu un to atklāt tikai tad, kad jau ir par vēlu,» klāstīja eksperts.

Starptautiskā lidosta Rīga skandināvu aviokompānijai Scandinavian Airlines (SAS) īpašus nosacījumus, tai atgriežoties Rīgā, nav piedāvājusi, norādīja lidostā.

Komentējot SAS atgriešanās iemeslus, tiek norādīts, ka lidosta regulāri esot sazinājusies arī ar šo pārvadātāju, tāpat kā ar daudziem citiem, un pārrunājusi iespējamo lidojumu sākšanu uz Rīgu.

«Lidsabiedrība ir izvērtējusi esošo tirgus situāciju un nolēmusi atsākt lidojumus pati. Līdz šim SAS pārstāvniecību lidostā Rīga nodrošinājusi sadarbība ar airBaltic,» informē lidostā.

Kā ziņots, SAS atgriežas Latvijā un 29.martā sāk tiešos reisus no Rīgas uz Stokholmu, informēja lidsabiedrībā. Starp šīm divām pilsētām SAS nodrošinās līdz 18 lidojumiem nedēļā - trīs ikdienas reisus darba dienās un brīvdienās līdz diviem izejošajiem reisiem dienā.

Norvēģijas un Dānijas valdības ir gatavas finansiāli vairāk pabalstīt SAS nekā līdz šim, taču par šo soli šīs valstis varētu vēlēties SAS privatizēt.

Par to ziņo Reuters. Šis paziņojums sekoja pēc Zviedrijas pavēstītā, ka valsts varētu samazināt savas īpašumtiesības kompānijā SAS. Zviedrijas uzņēmējdarbības ministrs Mods Olofsons (Maud Olofsson) paziņojis, ka runa neesot par SAS tūlītēju pārdošanu, tomēr ilgtermiņā Zviedrijas valdība neredzot jēgu savā īpašumā paturēt aviokompāniju.

SAS globālā finanšu krīze skāra salīdzinoši smagāk nekā citas lidsabiedrības, jo SAS augstās izmaksas dara kompāniju mazāk konkurētspējīgu. Nozares analītiķi jau labu laiku spekulēja par SAS pārdošanu Lufthansai vai Air France KLM. Trīs Ziemeļvalstu valdības apliecināja, ka ir ar mieru ieguldīt kompānijā papildu 684 miljonus dolāru, lai sabalansētu uzņēmuma bilanci. Pašlaik Zviedrijai pieder 21,4%,, bet Norvēģijai un Dānijai par 14,3% SAS akciju katrai. Atlikušās akcijas pieder zviedru Valenbergu ģimenei, kas arī ir piekritusi papildu investīciju plānam. Ziemeļvalstu valdības SAS izveidoja 1946. gadā, lai konsolidētu Skandināvijas tirgus.

Skandināvu aviokompānija SAS plāno piedāvāt 21 jaunu lidojuma galamērķi, un jaunie lidojuma maršruti varētu tikt iesviesti nākamgad, raksta thebaltic-course.com.

Tik daudz jaunu lidojuma galamērķu piedāvājums ir daļa no SAS jaunās 4Excellence stratēģijas. «Avionozarē kopumā mēs paredzam ievērojamu to pasažieru skaita pieaugumu, kuru lidojumu mērķis ir atpūtas brauciens, un arī SAS vēlas piedāvāt vairāk lidojumu «atpūtniekiem»,» norādīja SAS izpilddirektors un prezidents Rikards Gustavsons (Rickard Gustavson).

Aviokompānija SAS jau paplašināja piedāvāto galamērķu skaitu šī gada martā, kad lidsabiedrība nāca klajā ar 17 jauniem lidojuma maršrutiem.

Laikrakstam DB tagadējais Estonian Air prezidents un bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila norādīja, ka skandināvu lidsabiedrības Finnair, SAS un Flybe Nordic attīsta agresīvu politiku Baltijas valstīs.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic savulaik zaudējumus radīja greizais biznesa plāns, kas paredzēja pārāk daudz galamērķu tā vietā, lai fokusētos uz pelnošiem tirgiem. «Taču kompānija izdzīvoja, pateicoties SAS naudai. To daudzi šodien cenšas aizmirst,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda airBaltic viceprezidents Ginters Solingers.

Pastāstiet, lūdzu, par airBaltic pirmsākumiem. Jūs esat pirmā airBaltic biznesa plāna autors...

Pēc divu pirmo Latvijas aviokompāniju Latavio un Baltic International Airlines ne visai veiksmīgās darbības lietas sāka mainīties 1993. gadā, kad SAS dzima ideja paplašināt savu darbību Baltijas aviācijas tirgū, iespējams, dibinot jaunu kompāniju. 1993. gadā mans pienākums bija izstrādāt pirmo airBaltic biznesa plānu, ko es arī darīju. Attieksme pret mums, ārzemniekiem, tolaik bija zināmā mērā negatīva, jo sabiedrībā valdīja noskaņojums - «mēs tikko esam atbrīvojušies no Krievijas, tagad nāk rietumnieki un mēģina te visu pārņemt». Šīs bailes bija ļoti stipras. Taču, neskatoties uz visu, biznesa plānu mēs izstrādājām un 1993. gada decembrī to prezentējām toreizējam premjeram Valdim Birkavam. Viņš arī deva zaļo gaismu - turpināt strādāt pie mūsu idejas. Jau 1994. gadā tika pieņemts SAS lēmums par šī projekta attīstīšanu. 1995. gada oktobrī airBaltic tika oficiāli nodibināta. Jāsaka, ka tobrīd vēl arvien nebija līdz galam noskaidroti jautājumi ar Baltic International Airlines un lidošanas tiesībām, bet airBaltic sāka savu darbību ar dažām mazu izmēru lidmašīnām, kas tika ņemtas līzingā. Kompānija sākumā tika nodibināta ar nelielu vērienu un sāka ar maršruta Stokholma - Rīga apkalpošanu. Kopumā mums sākumā bija pieci lidojumu galamērķi, galvenokārt Skandināvijā, kā arī Tallina. Protams, airBaltic tolaik strādāja bez peļņas, Rīgas tirgus bija pārāk blīvs.

Vācijas aviokompānija Lufthansa apstiprinājusi savus nodomus pārpirkt savu Skandināvijas konkurentu SAS, Lufthansa vadītājam Jurgenam Vēberam abu kompāniju apvienošanos raksturojot kā «perfektu pāri», vēsta The Local.

Iepriekš J. Vēbers izvairīgi runājis par Lufthansa iespējamo interesi attiecībā uz SAS iegādi, taču tagad viņš skaidri pateicis, ka Vācijas aviokompānija ir ieinteresēta SAS iegādē.

«Mēs būtu ļoti priecīgi par SAS integrāciju,» sacījis Luftansa vadītājs piebilstot, ka vienīgās bažas patlaban esot attiecībā uz SAS parādiem.

SAS pašreizējos ekonomiskajos apstākļos cieš no konkurences ar zemo cenu aviokompānijām, tāpēc Skandināvijas aviokompānijas pasažieru skaits ir ievērojami sarucis.

Šā gada otrajā ceturksnī SAS izdevies nedaudz samazināt savus zaudējumus, taču kompānija joprojām ir lielos parādos, ko galvenokārt izraisīja lidojumu haoss Eiropā Īslandes vulkāna izvirduma laikā.

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS un pilotu arodbiedrības panākušas vienošanos par divas nedēļas ilgušā streika izbeigšanu, otrdien paziņoja lidsabiedrība.

Tā informēja, ka panākta vienošanās par kolektīvo darba līgumu. kura termiņš ir piecarpus gadi.

SAS lidojumi tiks atsākti atbilstoši grafikam, tiklīdz tas būs iespējams, piebilsts aviokompānijas paziņojumā.

Vienošanās paredz pieņemt atpakaļ darbā 450 pilotus, kas tika atlaisti, kad koronavīrusa pandēmija bija paralizējusi aviosatiksmi, informēja Zviedrijas pilotu arodbiedrība. SAS bija solījusi viņus atkal pieņemt darbā, taču izvairījās no šī solījuma izpildes.

Jau vēstīts, ka pirmdienas vakarā SAS paziņoja, ka vienošanās vēl nav panākta, taču sarunas esot pavērsušās pareizajā virzienā.

Apmēram 900 SAS piloti pirms divām nedēļām sāka streiku, jo neizdevās panākt vienošanos par kolektīvo darba līgumu.

Skandināvu aviokompānija SAS varētu tikt pārdota vai apvienota ar kādu citu aviokompāniju, paziņojis SAS valdes priekšsēdētājs Mats Jansons (Mats Jansson).

Viņš intervijā norādījis, ka pagātnē bijis skeptisks attiecībā uz aviokompānijas iespējamo pārdošanu, tomēr šobrīd esot kļuvis «vecāks un gudrāks», ziņo portāls thelocal.se. Aviokompānijas pārdošana varētu būt labākais risinājums visām pusēm, viņš uzskata.

Vairākums SAS akciju pieder Zviedrijai, Dānijai un Norvēģijai. Zviedrijas valdība apstiprinājusi, ka tā varētu meklēt pircēju 21.4% SAS akciju , kas ir Zviedrijas īpašumā. Jau ilgāku laiku kā iespējamais SAS glābējs tiek minēta Vācijas aviokompānija Lufthansa, bet Jansons norāda, ka par šo tēmu spekulēt ir pāragri.

«Sākumā mums ir vajadzīga kapitāla iepludināšana no akcionāru puses un tad mums jāuzlabo naudas plūsma kompānijā, lai mēs SAS atkal būtu interesants», klāsta M. Jansons, piebilstot, ka neizpildot mājasdarbus, aviokompānija nebūšot interesanta potenciālajiem investoriem.

Scandinavian Airlines (SAS) atgriežas Latvijā un 2015.gada 29. martā uzsāks tiešos reisus no Rīgas uz Stokholmu.

Starp šīm divām pilsētām SAS nodrošinās līdz 18 lidojumiem nedēļā: trīs ikdienas reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem dienā brīvdienās.

No 2015.gada 29.marta lidmašīna ik dienu pacelsies no Stokholmas Arlandas lidostas plkst. 8:25, 16:00 un 19:35 pēc vietējā laika, lai dotos ceļā uz Latvijas galvaspilsētu, savukārt pasažieri, kas izceļo no Rīgas uz Zviedrijas galvaspilsētu izlidos plkst. 06:55, 11:10 un 18:45.

Jaunā reisa atklāšana starp Rīgu un Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijā pēc gandrīz septiņu gadu pārtraukuma: iepriekšējā SAS lidmašīna no Latvijas pacēlās 2008.gada jūlijā.

Tikai dažus mēnešus pēc SAS izglābšanās no bankrota, aviokompānijas topmenedžeri saņēmuši bonusus pusgada algas apmērā, ziņo portāls thelocal.se.

Tas ticis darīts ar pamatojumu, lai šie vadītāji paliktu strādāt aviokompānijā, taču šādas prēmijas saņēmis tikai «ļoti neliels atslēgas personu loks, kas radījis lielu sašutumu citos strādājošajos, kam jāsamierinās ar sliktākiem darba apstākļiem izmaksu mazināšanas dēļ. «Šim ļoti ierobežotajam personu lokam ir jāatrod veidi, kā samazināt kompānijas izmaksas, kas faktiski nozīmē, ka viņi paši var zaudēt darbu,» portālam norādījusi SAS preses sekretāre Mailna Selandere. Neoficiāla informācija liecina, ka prēmijas saņēmuši 18 SAS topmenedžeri trīs līdz sešu mēnešalgu apmērā, kas kopā veido 15 milj. kronas jeb 2,3 miljonus ASV dolārus.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair melo par savu lidaparātu svaru, lai tādējādi samazinātu lidostu izmantošanas maksas, kas sniedz negodīgas priekšrocības pār citām Eiropas kompānijām, pavēstījusi Skandināvijas lidsabiedrība SAS.

Aizvadītā gada novembrī SAS iesniedza sūdzību Skandināvijas aviācijas uzraugiem, norādot, ka Ryanair Eiropas aviācijas aģentūrai Eurocontrol sniegtās ziņas par lidaparātu svaru neatbilst patiesībai.

Lidsabiedrībām par nolaišanos lidostā jāmaksā noteikta nodeva, kura tiek aprēķināta ņemot vērā attiecīgās lidmašīnas svaru pacelšanās brīdī. Tādējādi aviokompānijām, kuras ievēro noteikumus, jāmaksā lielāki rēķini, Dānijas laikrakstam Berlingske Business norādīja SAS pārstāvis Lars Andersens.

Līdzīgas apsūdzības, saistībā ar šādām Ryanair darbībām, izteikusi arī Francijas lidsabiedrība Air France. Savukārt Vācijā pret Ryanair uzsākta izmeklēšana. Vācijas varasiestādēm ir aizdomas, ka Īrijas zemo cenu lidsabiedrība, falsificējot lidaparātu svaru, gadā spējusi izvairīties no 370 tūkstošu eiro maksāšanas.

Zviedrijas valdība vairs nieguldīs kapitālu grūtībās nonākušajā Skandināvijas valstu aviokompānijā SAS, otrdien paziņoja valsts rūpniecības ministrs Karls-Peters Torvaldsons.

Šāds paziņojums izplatīts nedēļu pēc tam, kad SAS pavēstīja, ka plāno jaunā kapitālā piesaistī 9,5 miljardus kronu (908,9 miljoni eiro).

"Ņemot vērā valdības plānu samazināt sev piederošos SAS akciju daļu, mēs neatbalstām jauna kapitāla iepludināšanu lidsabiedrībā," preses konferencē norādīja Torvaldsons.

Viņš piebilda, ka Zviedrijas valsts nebūs aviokompānijas ilgtermiņa akcionārs.

Torvaldsons sacīja, ka Zviedrijas valdība ierosinās parlamentam piešķirt SAS tiesības pārvērst tās parādu valstij lidsabiedrības kapitālā.

Kopš pandēmijas sākuma SAS saņēmusi atbalstu vairākos palīdzības un rekapitalizācijas plānos, kurus finansējusi galvenokārt Zviedrija un Dānijai. Katrai valstij pieder 21,8% SAS akciju.

Igaunijas valsts īpašumā turpmāk būs 90% Estonian Air kapitāldaļu. Akciju paketes palielināšanai Igaunija tērēs 400 miljonus kronu (18 milj. Ls) lielu summu, no kuras 280 miljoni kronu (12,6 milj. Ls) tiks ieguldīti aviokompānijas akciju kapitālā, savukārt atlikusī summa ir SAS aizņēmuma apmaksa, kas Igaunijai jānomaksā četru gadu laikā, ziņo BBN.

Tā paredz Igaunijas un SAS vienošanās. Atlikušie 10% Estonian Air akciju paliks SAS īpašumā.

«Valsts nepērk Estonian Air no SAS. Drīzāk tā ir papildu līdzekļu injekcija uzņēmuma kapitālā,» skaidro Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Parts.

SAS un Igaunijas vienošanās paredz, ka valstij pēc aizņēmuma apmaksas arī ir pirmpirkuma tiesības uz atlikušajiem 10% Estonai Air akciju.

Pirms šīs vienošanās 49% Estonain Air piederēja SAS, 34% - Igaunijai un atlikušie 17% piederēja investīciju bankai Cresco.

Igaunija vēlas no SAS atpirkt Estonian Air kapitāldaļas par zemāko iespējamo cenu, taču joprojām pastāv iespēja, ka lidsabiedrības īpašnieki būs gan Igaunija, gan SAS, raksta Local.

Patlaban Estonian Air īpašnieki ir Skandināvijas aviokompānija SAS (49%), Igaunijas valsts (34%) un investīciju kompānija Cresco (17%).

Igaunijas laikraksts Postimees vēsta, ka SAS par tai piederošo daļu Estonain Air prasa 200 miljonu kronu (9 milj. latu).

Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Parts norāda, ka gadījumā, ja arī Igaunijas īpašumā nonāks Estonian Air akciju kontrolpakete, ilgtermiņā valsts šo statusu nesaglabās un tiks meklēts jauns stratēģiskais partneris.

Vēl 2008. gada novembrī SAS vēlējās no Igaunijas atpirkt Estonai Air kapitāldaļas, taču, pasliktinoties finanšu situācijai, SAS koncentrējusies uz uzņēmējdarbību Ziemeļvalstīs, atbrīvojoties no apakšuzņēmumiem, piemēram, Spanair.

Pēdējā laika negadījumi, kuros iesaistītas Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic piederošās Bombardier Q400 lidmašīnas, atgādina par šā tipa lidmašīnu neveiksmēm arī agrāk, turklāt Skandināvijas lidsabiedrība SAS no šīm lidmašīnām jau atteikusies pilnībā.

2007. gadā SAS uz laiku nosēdināja visas tās īpašumā esošās Bombardier Q400 lidmašīnas pēc tam, kad ar šīm lidmašīnām aviokompānija bija spiesta veikt divas avārijas nosēšanās – Lietuvā un Vācijā. Šajos incidentos bojā gājušo nebija.

Atsākot lidojumus, jau tā paša gada oktobrī ķibeles ar Q400 šasijām lika veikt vēl vienu avārijas nosēšanos Kopenhāgenas lidostā. Neilgi pēc šī incidenta SAS pilnībā atteicās savos lidojumos izmantot Bombardier Q400 lidmašīnas, aizstājot šīs lidmašīnas ar citiem kompānijas Bombardier ražotiem gaisa kuģiem.

Eiropas Komisija gatavojas sodīt Skandināvijas aviokompāniju SAS par tās lomu gaisa kravas cenu noteikšanas kartelī, ziņo thelocal.se.

SAS Group «meitai» SAS Cargo - vienai no 12 aviokompānijām, kas iesaistītas šajā lietā, jāmaksā 70 miljonu eiro liels sods. Kopumā iesaistītajām aviokompānijām piemērots 800 miljonu eiro sods, vēstījis Francijas izdevums Le Monde.

Air France-KLM piespriests samaksāt 340 miljonu eiro sodu, bet British Airways - 104 miljonus eiro.

«Tās ir spekulācijas un neapstiprināta informācija. Mēs nevaram komentēt spekulācijas,» TT ziņu aģentūrai sacījusi SAS pārstāve Elizabete Manzi.

SAS plānojot izsūtīt preses relīzi tūlīt pēc tam, kad Eiropas Komisija būs publicējusi savu spriedumu.

Pēc informācijas parādīšanās, ka Eiropas pārvadātāji Air France-KLM, Lufthansa un British Airways būtu gatavi iesaistīties vairāksolīšanas karā par grūtībās nonākušo Skandināvijas aviokompāniju SAS, augusi tās akciju cena, ziņo swedishwire.com.

Šādu informāciju sniedzis Dānijas biznesa laikraksts Børsen.

Laikraksts citējis vārdā nenosauktu informācijas avotu sakām: «Kad process sāksies, es domāju, ka visi lielie aviācijas spēlētāji būs ieinteresēti.» Ar procesa sākšanos domāta Skandināvijas valdību gatavība pārdot savas daļas aviokompānijā. Dānijai, Norvēģijai un Zviedrijai kopā pieder 50% no SAS. Zviedrijas valdība ir lielākais SAS akcionārs ar 21,4% daļu, bet Dānijai un Norvēģijai katrai pieder 14,3%. Pārējās akcijas ir privātās rokās.

2010.gada februārī Zviedrijas valdība sacīja, ka tā piemērotā brīdī būtu ieinteresēta samazināt līdzdalību SAS, tam piekrita arī Dānija un Norvēģija.

Aktivizējot darbību Latvijā, lidsabiedrība Scandinavian Airlines (SAS) paziņojusi par tiešo reisu uzsākšanu maršrutā Rīga – Kopenhāgena no 2017. gada marta, informē uzņēmums.

Starp abām pilsētām SAS nodrošinās līdz 12 lidojumiem nedēļā.

Sākot ar 2017.gada 26.martu, SAS izlidos no Kopenhāgenas Kastrup lidostas uz Latvijas galvaspilsētu plkst. 12.25 un 21.30 pēc vietējā laika, bet no Rīgas uz Dānijas galvaspilsētu pasažieri izlidos plkst. 06.40 un 15.35. Lidojumus veiks ar lidmašīnu CRJ900, kurā paredzētas 88 pasažieru sēdvietas. Aviobiļetes pārdošanā ir pieejamas jau no šīs nedēļas.

«Jau gadiem Skandināvija ir viens no Latvijas galvenajiem biznesa partneriem. Tas veicinājis darījumu ceļojumu skaita pieaugumu starp abām valstīm. Tāpēc, Latvijas ekonomikai uzrādot atveseļošanās pazīmes, SAS ir pieņēmis stratēģisku lēmumu uzsākt tiešos reisus starp Rīgu un Kopenhāgenu,» atzīmē Rūta Juciene, SAS vadītāja Baltijas valstīs.

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS otrdien paziņoja, ka atlaidīs līdz 5000 darbinieku, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Aviokompānijas izpilddirektors Rikards Gustafsons norāda, ka atlaist paredzēts aptuveni 40% SAS darbinieku.

"Ņemot vērā pašreizējos ceļošanas ierobežojumus, SAS vasaras sezonā sagaida ierobežotu aktivitāti. Turklāt, visticamāk, paies vairāki gadi pirms pieprasījums atjaunosies līdz līmenim, kāds bija pirms Covid-19 krīzes," vēsta SAS.

Gustafsons prognozē, ka pieprasījums pakāpeniski atjaunosies, taču līdz pirmskrīzes līmenim atgriezīsies vien 2022.gadā.

SAS vēsta, ka sāks procesu, lai likvidētu 1900 darbavietas Zviedrijā, 1300 Norvēģijā un 1700 Dānijā.

Aviosabiedrība jau martā uz laiku atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% tās darbaspēka.

Savukārt Zviedrijas un Dānijas valdības marta vidū paziņoja, ka kredīta garantijās kopumā nodrošinās trīs miljardus zviedru kronu, lai pasargātu SAS no koronavīrusa krīzes radītās ekonomiskās ietekmes.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic konsolidētie auditētie zaudējumi 2010. gadā bija 35,91 miljons latu, tajā skaitā airBaltic zaudējumu apjoms bija 34,21 miljons latu.

Tā liecina Lursoft pieejamie airBaltic 2010. gada pārskati. Saskaņā ar tajos sniegto informāciju, koriģēta ir arī airBaltic 2009. gada peļņa – ja iepriekš 2009.gada pārskatā kompānijas konsolidētā peļņa bija minēta 11,09 miljoni latu (mātes kompānijas peļņa 10,62 miljoni latu), tad 2010. gada pārskatā peļņas apjoms samazināts par 4,6 miljoniem latu, līdz 6,52 miljoniem latu airBaltic grupas gadījumā un līdz 6,004 miljoniem airBaltic kā mātes sabiedrības gadījumā.

Peļņas korekcija saistīta ar airBaltic noslēgto aizņēmuma līgumu ar SAS Group. Gada pārskatā skaidrots, 2010. gadā airBaltic noslēdza aizņēmuma līgumu ar tās bijušo akcionāru SAS Group par 10,7 miljoniem ASV dolāru – šī summa atspoguļo samaksu par degvielas nākotnes darījumu pakalpojumiem, ko SAS Group sniedza airBaltic 2009. gada laikā. Tomēr airBaltic vadība uzskatīja, ka tā nav saņēmusi minētos pakalpojumu kā to uzrādīja SAS Group, tāpēc šo pakalpojumu vērtība netika atzīta 2009. gada pārskatā kā izmaksas. Minētās saistības nebija atzītas 2009. gada pārskatā, jo airBaltic vadība līdz 2009. gada pārskata apstiprināšanai nezināja, ka minētais līgums ir parakstīts. Tomēr līdz 2010. gada pārskata parakstīšanas brīdim minētās saistības pret SAS Grupu ir pilnībā dzēstas.