Neizdodoties iegūt kontroli pār Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, aviokompānija SAS nolēmusi pārdot savas airBaltic akcijas.

Mēģināja vairākkārt

Skandināvu aviokompānija vairākkārt bija izteikusi vēlmi iegūt savā kontrolē valstij piederošos 52.6% airBaltic akciju, tomēr līdz šim visi airBaltic privatizācijas piedāvājumi tikuši noraidīti, kā arī strikti pret aviokompānijas privatizāciju izteikusies Satiksmes ministrija. Pēdējo reizi tas notika šogad jūnijā, kad valdība nolēma kārtējo reizi nenodot privatizācijai airBaltic akcijas. Tāpat SAS nekādi neizdodas realizēt savu pēdējo trumpi - savulaik izdotās obligācijas, kuras SAS saņēma, aizdodot naudu airBaltic. Realizējot šīs obligācijas, SAS teorētiski varētu tikt pie vēl papildus 12% akciju trīs miljonu latu vērtībā, tomēr, visticamāk, SAS tas tā arī neizdosies, jo pret to kategoriski ir Latvijas puse. «Tas ir strīdīgs jautājums, un katrai pusei ir atšķirīgs skatījums un pamatojums - vai to juridiski drīkst vai nedrīkst darīt,» Db norāda kāda šiem procesiem tuvu stāvoša persona, kas nevēlējās publicēt savu vārdu.

Pēdējā laika negadījumi, kuros iesaistītas Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic piederošās Bombardier Q400 lidmašīnas, atgādina par šā tipa lidmašīnu neveiksmēm arī agrāk, turklāt Skandināvijas lidsabiedrība SAS no šīm lidmašīnām jau atteikusies pilnībā.

2007. gadā SAS uz laiku nosēdināja visas tās īpašumā esošās Bombardier Q400 lidmašīnas pēc tam, kad ar šīm lidmašīnām aviokompānija bija spiesta veikt divas avārijas nosēšanās – Lietuvā un Vācijā. Šajos incidentos bojā gājušo nebija.

Atsākot lidojumus, jau tā paša gada oktobrī ķibeles ar Q400 šasijām lika veikt vēl vienu avārijas nosēšanos Kopenhāgenas lidostā. Neilgi pēc šī incidenta SAS pilnībā atteicās savos lidojumos izmantot Bombardier Q400 lidmašīnas, aizstājot šīs lidmašīnas ar citiem kompānijas Bombardier ražotiem gaisa kuģiem.

Trešdien, 3. oktobrī, aviokompānija SAS paziņojusi, ka tā centīsies piedzīt 77 miljonu USD (54 miljonu eiro) lielu kompensāciju no Kanādas lidmašīnu ražotāja Bombardier, pēc tam kad Bombardier ražotās lidmašīnas Dash 8-400 veikušas vairākas neveiksmīgas nolaišanās, no kā cietis SAS apgrozījums, ziņo AFP.

Db.lv jau ziņoja, ka vairākos aviokompānijas SAS reisos lidmašīnas Dash 4-800 veikušas vairākas neveiksmīgas nosēšanās, pēc kurām Dash 4-800 lidmašīnas aktuālajos lidojumos netiek izmantotas.

Aviokompānija SAS arī skaidro, ka pašlaik norit Dash 4-800 lidmašīnu pārbaudes un labošanas darbi, pēc kuriem lidmašīna vartu atgriezties debesīs. Pēc visiem tehniskajiem darbiem lidmašīnas tiks testētas un atkārtoti pārbaudītas, un pēc tiem SAS Grupa saņems nepieciešamos sertifikātus, lai varētu lidmašīnas atkal izmantot aktuālajos reisos.

Skandināvijas aviokompānijas SAS peļņa no 785 Zviedrijas kronām (SEK) (60 miljoniem Ls) 2006. gada trešajā ceturksnī, šā gada ceturksnī nokritusies līdz 536 miljoniem SEK (40,84 miljoniem Ls). Šāds peļņas kritums radies sakarā ar 27 gadījumiem, kad aviokompānijai piederošās lidmašīnas tehnisku iemeslu dēļ veikušas piespiedu nolaišanos, ziņo BBC.

Divu mēnešu laikā SAS piedzīvoja trīs neveiksmīgas nosēšanās ar lidmašīnām Dash Q400. Pēc šiem notikumiem aviokompānija savos lidojumos vairs neizmanto kompānijas Bombardier ražotās lidmašīnas Dash.

Atteikšanās no Dash lidmašīnām aviokompānijai SAS izmaksājusi 200 miljonus SEK (15,24 miljoni Ls).

SAS centīsies no kompānijas Bombardier piedzīt kompensāciju, ko radījušas ķibeles ar Dash Q400.

Db.lv publicē SAS Grupas prezidenta Mata Jansona (Mats Jansson) komentāru saistībā ar negadījumiem, kuros bija iesaistītas aviokompānijas lidmašīnas.

SAS Grupas prezidenta Mata Jansona (Mats Jansson) komentārs:

"Pagājušajā nedēļā mūsu kompānija piedzīvoja neiedomājamu satricinājumu: divus nopietnus negadījumus Olborgā (Dānijā) un Viļņā (Lietuvā). Tajos bija iesaistītas viena un tā paša tipa lidmašīnas - Q400.

Pateicoties lidmašīnu Q400 apkalpju profesionalitātei, veicot piespiedu nosēšanos un ātru pasažieru evakuāciju, neviens šajos negadījumos necieta.

Dānijas Negadījumu Izmeklēšanas komisija ir nonākusi pie slēdziena, ka negadījuma iemesls Olborgā bija korozija skrūvē, kas notur šasiju tās izlaišanas un ievilkšanas hidrauliskajā cilindrā. Šis faktors nebija iekļauts Q400 pārbaužu programmā, tādejādi šo problēmu nebija iespējams konstatēt regulāro drošības un tehnisko pārbaužu laikā. Pašlaik mēs gaidām slēdzienu par negadījuma iemesliem Viļņā.

Aviokompānija airBaltic ir saņēmusi pēdējās pasūtītās Bombardier Q400 NextGen lidmašīnas, tādējādi šovasar par 50% palielinot savu turbopropelleru floti, informē uzņēmuma pārstāvji.

No maija sākuma jaunās lidmašīnas jau sāka pakāpeniski izmantot airBaltic lidojumos.

«Mēs esam gandarīti, ka virzāmies uz to, lai visa mūsu flote sastāvētu tikai no Bombardier lidmašīnām. Tādējādi mēs tuvosimies savam mērķim izveidot vienveidīgāku floti, kurā ir divi lidmašīnu veidi, uzlabosim efektivitāti, ietaupīsim degvielu un izmaksas, kā arī samazināsim ietekmi uz vidi,» saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc šī soļa airBaltic vairs neizmantos Fokker 50 lidmašīnas, kas galvenokārt kalpoja kā rezerves lidaparāti.

Četras jaunās lidmašīnas ir izmantotas airBaltic maršrutu tīklā, ko veido 60 galamērķi Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS, un tās pievienojās astoņām Q400 NextGen lidmašīnām, kuras pēdējos trīs gadus ir izmantotas lidojumiem no Rīgas.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka 20. jūlijā tā sākusi lidmašīnu Bombardier Q400 NextGen atgriešanas procesu to iznomātājam Nordic Aviation Capital.

"Pirmais lidmašīnas atgriešanas lidojums iezīmē mūsu iepriekšējā attīstības posma oficiālu noslēgumu. Mūsu Q400 flote palīdzēja mums nonākt tur, kur esam šodien – veicot lidojumus ar jaunāko un modernāko floti Eiropā. Airbus A220-300 ir mūsu nākotnes izaugsmes mugurkauls," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

airBaltic lēmumu pāriet uz floti, kurā būtu tikai Airbus A220 lidmašīnas, pieņēma Covid-19 pandēmijas laikā 2020. gada pavasarī. Sagaidāms, ka visas 12 Q400 NextGen lidmašīnas iznomātājam tiks atgrieztas līdz gada beigām.

Pirmā Bombardier Q400 NextGen lidmašīna airBaltic flotei pievienojās 2010. gadā. Šo gadu laikā 12 dažādas Bombardier Q400 NextGen lidmašīnas kopumā pārvadājušas vairāk nekā 11 miljonus pasažieru un veikušas vairāk nekā 222 tūkstošus lidojumu visā Eiropā.

Kompānijas Bombardier Aerospace un SAS Group noslēgušas darījumu, kura rezultātā tiks pasūtītas 27 lidmašīnas, no kurām 13 Bombardier CRJ 900 tiks piegādātas Igaunijas aviokompānijai Estonian Air, savukārt Latvijas aviokompānijai airBaltic un Norvēģijas aviokompānijai Wideroe Flyveselskap tiks piegādātas kopā 14 Q400 lidmašīnas, liecina Bombardier paziņojums presei.

Darījuma summa par visu 27 lidmašīnu piegādi ir apmēram 883 miljoni USD.

airBaltic, Wideroe Flyveselskap un Estonian Air ir arī pieteikušās uz papildu pasūtījumiem. Ja arī tie tiks apstiprināti, tad darījuma summa varētu pieaugt līdz 1,75 miljardiem USD.

Noslēgtais darījums ar Bombardier Aerospace paredz, ka aviokompānijai tiks piegādātas vismaz 8 pilnīgi jaunas Q400 NextGen lidmašīnas. Darījums ietver 8 apstiprinātus pasūtījumus un tiesības iegādāties vēl 4 lidmašīnas. Lidaparātu piegāde tiks uzsākta 2009. gada novembrī. Viena Q400 NextGen cena pēc oficiālā cenrāža ir vairāk nekā 25 miljoni USD.

Jaunais kolektīvais līgums starp Skandināvu aviokompāniju SAS un arodbiedrībām ļaus aviokompānijai ietaupīt lielu naudu.

Līgums cita starpā paredz, ka aviokompānijas piloti, SAS Group vadības pārstāvji un darbinieki atteiksies no algu palielināšanas 2009. gadā, tā vietā algas tiks samazinātas par 6%. Sākot ar 2009. gada janvāri savu atalgojumu par 6% ir samazinājuši arī SAS valdes locekļi.

Kā minēts SAS Group 2008. gada trešā ceturkšņa starpposma ziņojumā, vērtējot pēc būtiskākajiem kritērijiem, kopējais SAS budžeta deficīts ir mērāms ap 4 miljardiem Zviedrijas kronu (259 miljoni LVL).

«Kopš 2008. gada novembra SAS vadība un arodbiedrības rīkoja aktīvas un konstruktīvas pārrunas par kolektīvo līgumu parakstīšanu. Jaunie kolektīvie līgumi SAS grupā radīs 12% izmaksu samazinājumu, kas ir būtisks mūsu izmaksu bāzes samazinājums un nozīmīgs solis rentabilitātes mērķu sasniegšanā,» uzskata Mareks Pedersens, SAS Group reģionālais vadītājs Latvijā un NVS valstīs.

Līdz ar vasaras sezonu, Latvijas tirgū ar tiešajiem reisiem no Rīgas uz Stokholmu atgriežas Scandinavian Airlines SAS, piedāvājot starp šīm divām pilsētām līdz 18 reisiem nedēļā: trīs reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem brīvdienās, informē SAS reģionālā vadītāja Baltijas valstīs Rūta Juciene.

Pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas Starptautiskās lidostas ceļā uz Stokholmas Arlandas lidostu svētdien, 29.martā.

«Tiešā reisa atklāšana no Rīgas uz Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijas tirgū: pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas 1990.gadā, bet 2008.gadā aviokompānija pārtrauca tiešos reisus nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ. Kopš šī laika uzņēmējdarbības attīstība starp Zviedriju un Latviju ir uzrādījusi pozitīvu attīstības tendenci un veicinājusi pieprasījumu pēc darījumu ceļojumiem starp abām galvaspilsētām. Reaģējot uz klientu vajadzībām, SAS pieņēma stratēģisku lēmumu atsākt vasarā tiešos lidojumus starp Rīgu un Stokholmu», uzsver R. Juciene.

Vienā no pasaules lielākajiem un vecākajiem aviošoviem Parīzē izvietota Latvijas aviokompānijas airBaltic jaunā Bombardier Q400NextGen lidmašīna.

Šā gada vasarā airBaltic par 50% palielina savu Bombardier Q400 NextGen floti. No maija sākuma jaunās lidmašīnas pēc to izgatavošanas Toronto rūpnīcā Kanādā airBaltic pakāpeniski sāk izmantot lidojumos. Parīzē izstādītā lidmašīna ir pēc kārtas trešā no četrām jaunajām lidmašīnām, kas šajā vasarā papildinās airBaltic floti.

Četras jaunās lidmašīnas pievienosies astoņiem Q400 NextGen lidaparātiem, kuri pēdējos trīs gadus ir izmantoti lidojumiem no Rīgas.

Jaunās lidmašīnas airBaltic ņems līzingā no Nordic Aviation Capital A/S (NAC) Bilundā, Dānijā, kas jau ir parakstījis pirkuma līgumu ar Bombardier Aerospace par četru Q400 NextGen lidmašīnu iegādi. Saskaņā ar Q400 NextGen lidmašīnu kataloga cenu, flotes papildinājuma vērtība ir aptuveni 134,77 miljoni ASV dolāru.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic aizvada sarunas ar Kanādas kompāniju Bombardier par četru Bombardier Q400 Next Gen lidmašīnu iegādi, Db.lv apstiprināja airBaltic Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags

Viņš pastāstīja, ka lidmašīnas plānots iegādāties lidsabiedrības ReShape biznesa plāna, kurš paredz flotes modernizāciju, izmaksu optimizāciju, darbības efektivitātes paaugstināšanu, ieņēmumu palielināšanu un uzlabojumus lidojumu tīklā, ietvaros.

Lidsabiedrības plāns paredz nākotnē pamatā izmantot divu veida lidaparātus – Q400 Next Gen turbopropelleru lidmašīnas reģionālajiem lidojumiem un Bombardier CS300 jaunās paaudzes reaktīvās lidmašīnas.

Patlaban airBaltic rīcībā ir astoņas Bombardier Q400 Next Gen lidmašīnas. Kā skaidroja J. Vanags, Q400 Next Gen iespējams izmantot maršrutos uz Tallinu, Helsinkiem, Viļņu, Kijevu, Kopenhāgenu u. tml.

Nākamajās nedēļās aviokompānija airBaltic saņems atlikušos piecus no kopā astoņiem iegādātajiem Bombardier Q400 NextGen lidaparātiem.

Kopā astoņas Bombardier Q400 NextGen lidmašīnas iegādājās uzņēmums Nordic Aviation Capital AS (NAC), no kura aviokompānija airBaltic lidmašīnas saņems līzingā. Kopējā lidmašīnu vērtība pēc cenrāža ir 212 miljoni ASV dolāru. Trīs no astoņām NAC iegādātajām lidmašīnām līdz šim bija airBaltic īpašumā. To cenrāža vērtība ir 79,5 miljoni ASV dolāru. Līdz ar šo darījumu tās pāries NAC īpašumā, un airBaltic tās izmantos līzingā. «Bombardier Q400 NextGen lidmašīnu finansējuma nodrošināšana bija apjomīgs darījums. Jaunās ekonomiskās un modernās lidmašīnas ļaus airBaltic samazināt lidojumu izmaksas. Tas ir īpaši svarīgi tagad, kad degvielas cena turpina augt, bet klienti mūsu tirgos pieprasa arvien lētāku biļešu cenu,» tā airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolds Fliks.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic aviotirgus globālās krīzes un finansiālo rezultātu dēļ gada laikā zaudējis lielu daļu savas vērtības. Db jau vēstījis, ka airBaltic šogad ieguldījis lielus līdzekļus izaugsmē un jaunu maršrutu atklāšanā, kas vēl nav pilnībā atspoguļojies rezultātos. Netiek gan atklāts, cik lieli bijuši airBaltic ieguldījumi un investīcijas jaunu maršrutu atvēršanā. Pirmajā pusgadā tika atklāti 13 jauni lidojumu maršruti (10 no Rīgas, 3 no Viļņas).

Pēc aptuvenām ekspertu aplēsēm airBaltic vērtība šobrīd ir vien no 10 līdz 25 miljoniem latu, pretstatā 50 līdz 70 miljoniem latu vēl gadu iepriekš. Investīciju bankas Prudentia aprēķini liecina, ka airBaltic vērtība šobrīd lēšama vien 10 miljonu latu apmērā, kamēr gadu iepriekš aviokompānijas vērtība tika novērtēta 70 miljonu latu apjomā. Finanšu konsultāciju uzņēmuma Laika stars eksperts Jānis Pinnis norāda, ka saskaņā ar viņa pārstāvētās kompānijas aprēķiniem airBaltic vērtība varētu būt kritusies uz pusi - no 50 miljoniem latu uz 23 līdz 25 miljoniem latu.

Valdība otrdien slēgtajā sēdē izlēmusi neiegādāties skandināvu aviokompānijai SAS piederošos 47.2% aviokompānijas airBaltic kapitāldaļu.

SAS piedāvātā cena par šīm akcijām bija 47 miljoni latu, tomēr, lai arī Satiksmes ministrija esot par SAS piedāvājuma izmantošanu, tomēr valdība izlēma neizmantot pirmpirkuma tiesības airBaltic akcijām. Iemels tam ir ierobežotā valdības rocība un taupības režīms. Līdz ar to SAS ar sev piederošās airBaltic akcijām var realizēt citam pircējam, jo pārējie akcionāri nav izmantojuši savas pirmpirkuma tiesības.

Iepriekš otrs airBaltic mazākuma akcionārs Krievijas kompānija Transaero, kam pieder 0.02% airBaltic akciju, Db arī norādījis, ka nav ieinteresēts iegādāties SAS piederošās akcijas.

Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Kompānija SAS Group, kurai pieder aviokompānija Scandinavian Airlines, 2007. gada ceturto ceturksni beidza ar 92 miljonu USD lieliem zaudējumiem, jo vairāku tehnisku negadījumu dēļ ievērojami samazinājies pārvadāto pasažieru skaits, ziņo Bloomberg.

SAS 2007. gada ceturtajā ceturksnī piedzīvoja 92 miljonu USD zaudējumus. 2006. gada attiecīgajā laika periodā kompānijas peļņa bija 712 miljoni USD.

Db.lv jau ziņoja, ka Scandinavian airlines pērn veica vairākas piespiedu nolaišanās ar kompānijas Bobardier ražotajām Q400 lidmašīnām.

"Vājākus rezultātus gada beigās uzrādīja Scandinavian Airlines vietējo lidojumu kompānijas," skaidro M. Janssons. "Tam par iemeslu, visdrīzāk, bija nedrošība no klientu puses pēc Dash Q400 negadījumiem, darbinieku streiku draudi, kas saistīti ar aviokompānijas plānotajām strukturālajām izmaiņām, kā arī pieaugošo konkurenci atsevišķos tirgos."

AirBaltic pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa aug; kompānija domā par jauniem tirgiem, taču investora jeb naudas piesaistes jautājums arvien aktuāls

To sarunā (1. aprīlī) ar Dienas Biznesu norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir tā lieta uz galda jūsu priekšā, par ko esat tik gandarīts?

Esam ar to ļoti lepni. Tā ir augstākā nozares balva, ko Air Transport World (ATW) reizi gadā pasniedz dažādās kategorijās. Esam vienīgā lidsabiedrība, kas to – Tirgus līdera balvu (vietējā tirgū) ‒ saņēmusi divreiz pēc kārtas. Īpaši lepnu mani darīja tas, ka, saņemot to airBaltic vārdā Ņujorkā, uz skatuves ar mani kopā bija Lufthansa vadītājs. uzvarēja arī Airbus 220, Air New Zealand. Pazīstami vārdi. Mēs nākam no mazas valsts. Prasīju auditorijai, kurš ir bijis Latvijā. Apmēram 10 cilvēki pacēla roku. Ja jūs tur būtu bijis, jūs būtu lepns par savu valsti un lidsabiedrību. Tas bija ļoti iespaidīgi. Tas dod lielu starptautisku publicitāti, un tā ir atzinība mūsu cilvēkiem par labi paveiktu darbu.

SAS piederošās 47.2% airBaltic akciju paketes cena šobrīd varētu būt 30 līdz 50 miljoni latu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pēc viņa teiktā, vēl pirms uzņēmuma 2007. gada pārskata izvērtējuma uzņēmuma vērtība pa šo laiku ir kļuvusi lielāka. «Darbības rādītāji uzlabojas, pasažieru skaits un apgrozījums pieaug,» viņš skaidroja. Tiesa, investīciju baņķieris nevarēja pateikt tagadējo airBaltic vērtību, tomēr uzsvēra, ka SAS piederošā airBaltic akciju pakete (47.2 %) maksā mazāk, nekā maksātu kompānijas kontrolpakete (virs 50 %). Tādējādi 2006. gadā Latvijas aviokompānijas 47.2 % akciju paketes cena varētu būt 20-30 milj. Ls, bet šobrīd ap 30-50 milj. Ls. SAS pieder arī obligācijas, kuras tā varot konvertēt akcijās, bet tā kā dokumenti nav publiskoti, tad jāpieņem, ka SAS pār airBaltic nav kontrole un tādējādi, pārdodot nekontroli, naudas summai tiek piemērota atlaide, lēsa K. Krastiņš. airBaltic 2007. gada pārskats liecina, ka 2002. gadā airBaltic un SAS vienojušies par SAS pašu kapitālam pielīdzinātā aizdevuma (tas izsniegts 1996.g. 8.februārī ar 12 % likmi un atmaksu 2003.g. 31.decembrī) un uzkrāto procentu atmaksu, 2002. gada 1. oktobrī veicot konvertējamo obligāciju emisiju 2,955 milj. Ls apmērā.

Finansiālu problēmu nomocītā Skandināvijas lidsabiedrībai SAS izdevies noslēgt vienošanos ar arodbiedrībām, kas ļaus izvairīties no maksātnespējas, pavēstījusi aviokompānija.

SAS iecerējusi atlaist darbiniekus un samazināt savas darbības apmērus. Lidsabiedrības plānus atbalstījušas pilotu un salonu apkalpes arodbiedrības, kuru piekrišana bija nepieciešama, lai aviokompānija varētu turpināt savu reorganizāciju. Iepriekš vienošanos bija izdevies panākt ar septiņām arodbiedrībām, taču astotā atturējās dot savu atbalstu, vēsta BBC.

Pirmdienas vakarā vienošanos izdevies panākt arī ar astoto arodbiedrību, pavēstījusi SAS. Arodbiedrību atbalsts SAS reorganizācijai bija priekšnoteikums, lai lidsabiedrība varētu saņemt finansiālu atbalstu 518 miljonu ASV dolāru apmērā no Skandināvijas valstu valdībām.

Lidsabiedrība SAS Scandinavian Airlines, kurai no 2003. gada pieder 49% aviokompānijas Estonian Air akciju, vienojās ar Igaunijas valdību par savu daļu pārdošanu.

Šis lēmums tika pieņemts, balstoties uz SAS īstenoto stratēģiju Core SAS, kas paredz lielāku aviokompānijas koncentrēšanos un darbību Skandināvijas tirgū.

Šodien SAS Group un Igaunijas valdība panāca vienošanos, ka SAS piederošā akciju daļa nonāks valsts kontrolē. Igaunijas valdība nodrošinās Estonian Air akciju paketes palielināšanu 200 miljonu Zviedrijas kronu apmērā, bet SAS Igaunijas lidsabiedrības kapitālā konvertēs aptuveni 20 miljonus Zviedrijas kronu, ko Estonian Air ir parādā. Pēc akciju paketes palielināšanas Igaunijas valstij piederēs 90% Estonian Air un SAS 10%. Lidsabiedrībai SAS paliks 70 miljonu Zviedrijas kronu liels aizdevums ar atmaksas termiņu līdz 2014. gadam.

AirBaltic un tās vadītājs gatavs dažādiem attīstības scenārijiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Nozares eksperti airBaltic ieceri iegādāties līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām vērtē kā loģisku, taču pilnīgai ainai būtu nepieciešams redzēt biznesa plānā Destination 2025 esošos skaitļus. DB jau rakstījis, ka pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām šādam pirkumam būtu 5,9 miljardi USD. Pēc M. Gausa teiktā, šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji (+24% pasažieri, +22% ieņēmumi) ir vēl labāki nekā pērn, un tas ir ļoti labs pamats jaunajai biznesa stratēģijai.

Vaicāts, kā kompānija grasās savu ambiciozo mērķi sasniegt un kādi ir riski, M. Gauss norāda, ka 2012. g. tika parakstīta vienošanās par 10+10 lidmašīnām. Ja, CSeries programmai izgāžoties, pirmās 10 lidmašīnas netiktu uzbūvētas, airBaltic būtu iegādājies lietotus Airbus vai Boeing. Pēc viņa teiktā, risks, protams, bija, taču Bombardier programmas neveiksme nebūtu nāves spriedums nacionālajai lidsabiedrībai, jo beigu beigās lidmašīnas varētu arī iznomāt. Un tikpat labi būtu varējušas izgāzties arī Airbus un Boeing jaunās programmas. Kad bija skaidrs, ka progamma īstenojas, pasūtījumu skaits tika palielināts līdz 13 un tad līdz 20 saskaņā ar plānu Horizon 2021, kas paredzēja arī 14 Q400. Tad 2015. g. plāns tika mainīts uz 12 Q400 un divām CS300 un vēlāk uz 34 CS300 un/vai CS100 vēl pirms Destination 2025 izstrādes, atsakoties no Q400 pilnībā.

Uzlabojot Bombardier Q400 ielidošanas kvalitāti lidostā Rīga, tiks samazinātas airBaltic degvielas izmaksas un CO2 izmešu daudzums.

Par to paziņoja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, uzsverot, ka airBaltic ir pirmā aviokompānija, kas tā saucamos zaļos lidojumus ieviesusi turbopropelleru lidmašīnām, kādas ir Bombardier Q400. Citur Eiropā līdzīgas programmas, uzlabojot ielidošanas procedūras lidostās un lidojumu trajektorijas veiktas reaktīvo dzinēju lidmašīnām. «Mēs priecājamies, ka airBaltic atkal ir līderis kādas inovācijas ieviešanā, tā mums arī ir galvenā motivācija šim projektam, jo nākotnē pēc mums vadīsies citi.

Tas ir ieguvums, ko nevar izmērīt naudā. Taču jebkurā gadījumā, jo īsāka lidojuma trajektorija, jo mums uzreiz rodas tiešie ietaupījumi. Mūsu pašreizējās flotes gadījumā tas ir pusmiljons dolāru gadā, bet tad, kad šīs iespējas tiks piemērotas visai airBaltic flotei, tad ietaupījums varētu būt aptuveni 2 miljoni dolāru mūsu gada izdevumos par degvielu. Pie noteikuma, ka degvielas cenas ir pašreizējā līmenī,» DB sacīja M. Gauss. Viņš skaidroja, ka šī gada budžetā degvielas izmaksas veido ap 70 milj. Ls, kas ir aptuveni 30% no visiem airBaltic izdevumiem. «Kopš 2007. gada degvielas cenas ir turpinājušas pastāvīgi pieaugt, tāpēc daudzas aviosabiedrības ir nonākušas finansiālās grūtībās. Pašlaik mums savu degvielas cenu ir izdevies veiksmīgi nohedžēt,» piebilda M. Gauss.

Skandināvijas lidsabiedrība samazinās izmaksas par 445 miljonu ASV dolāriem, «nogriežot» vismaz 800 darbavietu, vēsta thelocal.se.

Ziņas par jostas savilkšanu lidsabiedrībā SAS izskanējušas pirmdien – pēc brīvdienās notikušās «krīzes tikšanās». SAS veiks tādus taupības pasākumus kā atteikšanos no aviācijas zemes pakalpojumiem un Norvēģijas meitasuzņēmuma. Tāpat aviokompānijā tiks samazināti 800 darbavietu, un tagad ir sākušās sarunas arī par algu samazināšanu. Tādējādi Skandināvijas lidsabiedrība cer ietaupīt 455 miljonus ASV dolāru. Lidsabiedrība cer pārdot arī aktīvus aptuveni 445 miljonu ASV dolāru vērtībā.

«Valde ir sniegusi vienprātīgu atbalstu šim plānam un iesaka arī aviokompānijas darbiniekiem atbalstīt gaidāmos pasākumus,» teikts SAS paziņojumā.

AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs ar savu aviosabiedrību uzsāks lidojumus līdzīgos maršrutos, kuros jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic jo­projām tiek meklēts investors, Ziemeļeiropas aviācijas sektorā notiek pārmaiņas, kas var atstāt būtisku iespaidu arī uz Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic. DB 01.10.2012. jau rakstīja, ka savulaik kā investors par AirBaltic interesējās arī kāds AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs – vācu multimiljonārs Hanss Rūdolfs Vērls (Hans Rudolf Wöhrl). H.R. Vērls ir bagātas vācu tekstilindustrijas dzimtas atvase. Vērla grupai Vācijā pieder modes un sporta preču veikalu ķēde, kā arī viesnīcu bizness, bet Vērla ģimenes īpašumi 2013. gadā tika novērtēti 400 miljonu eiro vertība. H.R. Vērls pēc Manager – Magazin datiem atrodas arī 500 bagātāko vāciešu sarakstā.