16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

«Tieši komentējot šos Ušakova izteikumus, es uzskatu, ka Saskaņas centrs ir izvērsis priekšvēlēšanu demagoģiju, un man negribētos tagad būt ievilktam tādā mūžīgā vārdu apmaiņā ar Saskaņas centru,» norāda premjers Valdis Dombrovskis, paužot uzskatu, ka Saskaņas centram būtu vairāk jāuzmana notiekošais Rīgas domē.

«Saskaņas centram vajadzētu pievērsties vairāk tam, kas notiek Rīgas domē, jo šie korupcijas skandāli seko viens otram. Vakardienas kratīšanas un aresti Mājokļu departamentā, pirms vairākām dienām skandāls Rīgas namos saistībā ar līdzekļu izsaimniekošanu, vairākkārt gada laikā palielināts budžeta deficīts, kas sasniedz jau 12% no pašvaldības ieņēmumiem. Ir ļoti daudz problēmas, kuras, es domāju, viņi varētu risināt, tā vietā lai nodarbotos ar demagoģiju,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis.

Viņš gan arī norādīja, ka konkrētu personu un politisko spēku atbildība notiekošajā Rīgas domē jāvērtē pēc tam, kad būs zināma precīzāka informācija no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja.

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) šodien pārtrauca Saeimas sēdi saistībā ar tajā klātesošo pašvaldību vadītāju rīcību.

Pašvaldību vadītāji savu attieksmi pret parlamentā notiekošajiem balsojumiem par likumprojektu «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam» pauda, atkārtoti ceļoties kājās un rādot zaļas lapas.

Pirmo reizi pašvaldību vadītāji piecēlās kājās un rādīja zaļās lapas, kad tika balsots par Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegto priekšlikumu par finansējuma palielināšanu Valsts autoceļa fondam, lai uzturētu autoceļus. Priekšlikums netika atbalstīts.

Pēc pirmās reizes parlamenta priekšsēdētāja skaļi nolasīja Kārtības ruļļa 78.pantu, kas paredz, ka «publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku». Tāpat Āboltiņa brīdināja, ka Saeimas sēde var tikt pārtraukta.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Lai noskaidrotu, vai pašvaldību pārstāvji Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē 2012.gada 26.septembrī tiešām ir atbalstījuši pašvaldību budžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas 2013.gadā noteikšanu 80% apmērā, Ventspils pilsētas dome ārkārtas sēdē nolēmusi aicināt Latvijas Pašvaldību savienību sasaukt ārkārtas Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdi.

Ventspils pilsētas dome ir saņēmusi 2012.gada 27.septembrī parakstīto Ministru Kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2013.gada vienošanās un domstarpību protokolu, kurā cita starpā teikts, ka Ministru kabinets uzskata, ka pašvaldību pārstāvji ar balsu vairākumu LPS domes sēdē atbalstījuši MK alternatīvo priekšlikumu. Turpat norādīts, ka LPS priekšsēdis uzskata, ka vienošanās panākta tikai par papildu dotāciju 5,6 milj.latu apmērā novadu pašvaldību finanšu nepieciešamības neizlīdzināmās apakšējās robežas paaugstināšanai līdz 97 procentiem.

Šobrīd ir radusies situācija, ka Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim un Ministru kabineta pārstāvjiem ir atšķirīgi viedokļi par Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē pieņemtā lēmuma būtību, norāda Ventspils dome. Ņemot vērā to, ka pieņemtā lēmuma saturu var apliecināt institūcija, kas šo lēmumu ir pieņēmusi, Ventspils pilsētas domes skatījumā Latvijas Pašvaldību savienībai ir jāorganizē atkārtota domes sēde, kurā jāgūst apstiprinājums, ka lielākā daļa pašvaldību patiešām ir balsojušas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu pašvaldību budžetos 2013.gadā 80% apmērā.

Ko par Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātiem saka uzņēmēji, Dienas Bizness jautāja mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem.

Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus saimnieks: Vairums balsstiesīgo iedzīvotāju netic valsts varai

Ap 600 tūkstošiem balsstiesīgo pateikuši, ka vairs netic nevienai partijai – ne jaunam sākumam, ne stabilai attīstībai, ne pensiju pieaugumam, ne tam, ka politiķi spēs pozitīvi ietekmēt viņu labklājību un ka par kādu partiju būtu vērts atdot savu balsi.

Vēl satraucošāks ir tas, ka nebalsotāju skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām ir pieaudzis četras reizes. Tādēļ retoriskais jautājums visām partijām vai jaunajai Saeimai ir – vai šie nebalsotāji būs apzinīgi nodokļu maksātāji?

Kā uzņēmējs krīzes laikā esmu vienu vētru pārdzīvojis, tādēļ šobrīd vēlētos veidot plānveidīgu, paredzamu uzņēmuma attīstību, kas ir iespējams, ja plānveidīga ir arī valsts un makroekonomiskā attīstība. Tas nozīmē budžeta konsolidāciju un sadarbības izpildīšanu ar Starptautisko Valūtas fondu. Rekomendējama ir arī eiro ieviešana pēc plāna.

Valdība šodien panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju - 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Biznesa medijs Financial Times uzskata, ka Latvijas 11. Saeimas vēlēšanās otrajā un trešajā vietā palikušajām tā sauktajām latviskajām partijām jārēķinās ar pirmo vietu ieguvušo Saskaņas centru, kas līdz šim sevi pierādījis Rīgas pašvaldībā. Šāds uzskats pausts viedokļu sadaļā.

Padomju imperiālisms Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atstājis izaicinošu mantojumu lielas krievvalodīgo koncentrācijas ziņā. Viņi apmetās Baltijas valstīs pēc 1945. gada un palika nostalģiski par padomju ēru ilgi pēc komunisma sabrukuma, saistībā ar pagājušajā nedēļā Latvijā notikušajām vēlēšanām, raksta Financial Times.

Ievērojama esot Saskaņas centra - partijas, kas cieši saistīta ar valsts etnisko krievu minoritāti - uzvara vēlēšanās.

Medijs norāda, ka centriski labējās partijas, kurās dominē latvieši un kuras palikušas otrajā un trešajā vietā (Zatlera Reformu partija un Vienotība) teorētiski varētu izveidot koalīciju, izslēdzot Saskaņas centru, taču tas būtu tuvredzīgi.

Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Sestdien, plānotas Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas, kurās tiks izskatīts Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokols, kas jāiekļauj budžeta likumprojektu paketē, informē FM.

Šobrīd FM sadarbībā ar LPS gatavo MK un LPS vienošanās un domstarpību protokola projektu, kurā ir iekļauti arī jautājumi par nodokļu ieņēmumiem un pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.

«Gatavojot vienošanās protokola projektu, mēs detalizēti izvērtējam ne tikai kopējos pašvaldību budžeta ieņēmumus, bet arī to sadalījumu pa pašvaldībām. Būtisku uzmanību veltījām tam, lai piedāvātais risinājums nevienai Latvijas pašvaldībai budžeta ieņēmumus nesamazinātu salīdzinājumā ar 2014. gadu. Lai to nodrošinātu, esmu jau iesniedzis priekšlikumu MK par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015. gadā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Politisko partiju apvienības Saskaņas Centrs politiķis Andrejs Klementjevs sarunā ar Latvijas Radio atklāja, ka sarunas par koalīciju partija sāks pirmdien.

Viņš pauda pārliecību, ka koalīciju var izveidot trīs partijas - Zatlera Reformu partija, Vienotība un Saskaņas centrs, un tai būtu jābūt plašai, ar vismaz 70 deputātiem.

Šoreiz jautājumu par okupāciju esot iespējams noņemt no dienaskārtības. Vienotība šajā jautājumā noteikumus vairs nevarot diktēt.

Savukārt Zatlera reformu partijas pārstāve Sandra Sondore-Kukule Latvijas Radio sacīja, ka tiks runāts ar Vienotību, nacionālo apvienību un Saskaņas centru, uzklausot partiju pārstāvju redzējumu.

Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne stāstīja, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš sarunas ar visām 11.Saeimā ievēlētajām partijām sāks 28.septembrī.

«Es Saskaņas centru cienu vairāk nekā jebkuru no latviskajām partijām, ja neskaita Nacionālo apvienību,» atzinis politiķis Jānis Iesalnieks.

Viņam ir piekarināta radikāļa birka – viņa dēļ Nacionālo apvienību nav gribējuši ņemt valdībā, viņu ir apsaukājuši par antisemītu, un viņš ir to dažu Latvijas politiķu vidū, kuri personīgo kļūdu dēļ ir atteikušies no iespējas startēt Saeimas vēlēšanās. Pēc saviem izteikumiem tviterī par Norvēģijas masu slaktiņu Iesalnieks ne tikai atsauca savu kandidatūru no vēlēšanu saraksta, bet arī uz laiku aizgāja no partijas valdes, atgādina žurnāls Playboy.

Jautāts, vai Saskaņas centru ciena vairāk nekā koalīcijas partnerus, politiķis intervijā žurnālam atbildējis: «Jā. Domājošam latvietim ir skaidrs, kas ir Saskaņas centrs – tas ir Latvijas interesēm naidīgs spēks. Es viņus sauktu par nosacītiem, bet diezgan atklātiem ienaidniekiem. Un kā tādus es viņus arī uztveru. Taču kaujas laukā tu nevari necienīt ienaidnieku.»

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Partijas «Saskaņa» premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis būtu gatavs uzņemties arī rīcībspējīgu mazākumvaldību.

Šorīt intervijā Latvijas Radio Dombrosvkis atgādināja, ka 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi partija «Saskaņa» un likumsakarīgi Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būtu jāpiedāvā valdību veidot partijai, kas uzvarējusi.

«Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas pret cilvēkiem, kuri atbalstījuši citu partiju, jo Latvijas simtgadē ir jādomā par cilvēku apvienošanu, nevis šķelšanu,» sacīja Dombrovskis.

Viņaprāt, jauno valdību bez «Saskaņas» nevar izveidot un sarkano līniju vilkšana jaunas valdības veidošanas procesā ir strupceļš, lai gan viņš atzina, ka būtu gatavs vadīt rīcībspējīgu mazākumvaldību. «Mazākumvaldības darbības laikā es pieliktu visas pūles, lai panāktu, ka tā vairs nebūtu mazākumvaldība,» piebilda politiķis.

Saskaitītas visos 1027 iecirkņos Saeimas ārkārtas vēlēšanās nodotās balsis, liecina informācija Centrālās Vēlēšanu komisijas (CVK) interneta vietnē.

Saskaņā ar CVK provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem par politisko partiju apvienību Saskaņas Centrs nodotas 259 930 jeb 28,36% balsu.

Par Zatlera Reformu partiju nodotas 190 853 jeb 20,82% balsu, par Vienotību 172 567 jeb 18,83% balsu, par Nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK nodotas 127 208 jeb 13,88% balsu un par Zaļo un Zemnieku savienību nodotas 111 955, jeb 12,22% balsu. Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kas nepieciešama iekļūšanai Saeimā.

Pēdējais iecirknis, kurā tika apkopotas balsis, bijis ASV Rietumkrasta Sietlas pilsētā.

Db.lv jau vēstīja, ka gan Vienotība, gan arī Zatleru reformu partija aizvadījušas sarunas ar Saskaņas centru.

Britu medijs BBC šorīt vēsta, ka Latvijā 11. Saeimas vēlēšanās uzvarējusi politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, taču apšauba tās nokļūšanu valdībā.

Medijs informē, ka Saskaņas centrs ieguvis aptuveni 29% balsu, kas ir spēcīgākais tā sauktās krievu partijas rādītājs kopš bijušās padomju valsts neatkarības atgūšanas.

BBC arī vēsta, ka jaunā Zatlera Reformu partija ieguvusi apmēram 21% balsu, bet premjera Valda Dombrovska Vienotība - apmēram 18%.

Šīs partijas, pēc medija domām, varētu veidot koalīciju, izstumjot Saskaņas centru.

BBC arī atzīmē, ka ceturtā daļa iedzīvotāju Latvijā ir krieviski runājošie. Padomju laikā, kas beidzās 1991. gadā, Latvija piedzīvojusi lielu imigrantu pieplūdumu no citām PSRS daļām, galvenokārt Krievijas.

Sākušās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas ar Finanšu ministriju par valdības un LPS 2013. gada vienošanās un domstarpību protokola projektu, kur būtiskākie strīdi ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem (IIN) un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizāciju.

Ministru Kabineta (MK) un LPS vienošanās domstarpību protokolā tiek skatīta virkne jautājumu, kas skar pašvaldību intereses attiecībā uz nākamā gada budžetu, DB informē LPS. Viens no svarīgākajiem protokola jautājumiem ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, ko šogad LPS pieprasa ieskaitīt pašvaldību budžetā 85%. Pašlaik pašvaldības saņem 80% IIN ieņēmumi, bet 20% saņem valsts.

«Vairāku valdības un Saeimas pieņemto vai plānoto lēmumu realizācijai pašvaldībām jārod ievērojami papildu budžeta līdzekļi,» uzsver LPS, piebilstot, ka pašvaldības arī ir solidāri piedalījušās budžeta konsolidācijas pasākumos no 2009.gada līdz 2012. gadam, turklāt samazinājās pašvaldību iespējas nodrošināt to infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kas tagad prasa rast steidzamus risinājumus. Ekonomikas izaugsmes posmā ir jānodrošina līdzsvarots nodokļu ieņēmumu pieauguma sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu, klāsta pašvaldības.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu, ko izstrādājusi Finanšu ministrija, informē Saeimas Preses dienests.

«Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekts Saeimā ir gaidīts daudzus gadus, un tā pieņemšana ir būtiska pašvaldību finanšu un budžeta plānošanai un līdzsvarotai visu Latvijas novadu attīstībai,» pauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Komisijas priekšsēdētājs, vērtējot izstrādāto likuma projektu, atzīmēja, ka «Finanšu ministrijai pietiekami īsā laikā ir izdevies sagatavot tādu finanšu izlīdzināšanas likumprojektu, kas ir sociāli atbildīgs un orientēts uz līdzsvarotu novadu attīstību. Svarīgi, ka projekta izstrādē iesaistījās sociālie partneri, kas pārstāv pašvaldību intereses, un ar likumprojektu jau ir iepazīstināta vairāk nekā puse Latvijas pašvaldību, kas paudušas atbalstu jaunajam finanšu izlīdzināšanas modelim».

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Apzinoties to, cik maz pietrūkst, lai nonāktu pie kārotās varas, Saskaņas centrs (SC) jau sācis strādāt pie sava tēla un netieši atzinis okupācijas faktu. Kuluāros klīst baumas, ka ar to vien nepietiks un SC varētu būt jāatsakās arī no sadarbības ar radikālākajiem kreisā flanga pārstāvjiem Latvijas Sociālistiskās partijas.

Šāda scenārija praktiskais izpildījums var izrādīties visnotaļ formāls, jo partijas, kas darbojas apvienības SC ietvaros, ir pārāk cieši savijušās gan pašvaldību, gan parlamentārajā darbībā, norāda laikraksts Neatkarīgā.

Tas raksta, ka vēsturiski SC pamatā atrodas piecas organizācijas, t. i., Daugavpils pilsētas partija (priekšsēdētājs Vitālijs Azarevičs), Tautas saskaņas partija (priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs), partija Jaunais centrs (priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs), Latvijas Sociālistiskā partija (priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks), kā arī Sociāldemokrātiskā partija (priekšsēdētājs Egīls Rutkovskis). Šogad tika pabeigta četru organizāciju saplūšana vienotā sociāldemokrātiskajā partijā Saskaņa (SDPS), un šobrīd Saskaņas centra bloka ietvaros darbojas tikai divas organizācijas, t. i., SDPS un Latvijas Sociālistiskā partija (LSP).

Rīgas mērs Nils Ušakovs un galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās apņēmušies startēt kopā, izveidojot politisko bloku Saskaņas centrs / Gods kalpot Rīgai.

«Mums rītdien notiks deputātu sanāksme, tas ir, abu frakciju – gan Saskaņas centra, gan Gods kalpot Rīgai deputātu sanāksme, kurā mēs parakstīsim aicinājumu. Jo mēs esam 37 cilvēki pieņēmuši lēmumu, ka mēs gribam iet uz vēlēšanām kā viens saraksts, tas lēmums ir pieņemts mūsu līmenī, jo mēs nostrādājām trīs gadus kā viena komanda, ir daudz paveikts un mēs gribam šo ceļu turpināt arī nākotnē,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Ušakovs.

«Mēs aicināsim Saskaņas centra vadību un Gods kalpot Rīgai vadību, lai šie divi politiskie spēki atļautu mums izveidot vienotu sarakstu ar nosaukumu Saskaņas centrs / Gods kalpot Rīgai, un iet uz vēlēšanām kā viens bloks. Mēs to darīsim!» pārliecinoši sacīja Rīgas mērs.