2007.gada maija mēnesī Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 394 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu. Lielākie saskaņotie un akceptētie būvprojekti: hipodroma un jātnieku sporta centrs Kleistu ielā un viesu nams - jauniešu tūrisma mītne Bruņinieku ielā 75b.

Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sniegto informāciju maijā Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 394 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits maijā ir bijis Vidzemes priekšpilsētā - 101 projekts, Latgales priekšpilsētā – 86, Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 77, Ziemeļu rajonā - 65, Kurzemes rajonā – 43, Centra rajonā saskaņoti 22 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti maija mēnesī: hipodroma un jātnieku sporta centrs Kleistu ielā, viesu nams - jauniešu tūrisma mītne Bruņinieku ielā 75b, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Ropažu ielā 112, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Melīdas ielā/ Vecmīlgrāvja 2.līnijā, u.c. projekti.

2007.gada septembrī un oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 749 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu. Uzzini, kuri ir lielākie saskaņotie un akceptētie būvprojekti Rīgā!

Rīgas pilsētas Būvvaldē septembra un oktobra mēnešos ir saņemtas 475 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas Būvinspekcija šajos mēnešos ir izsniegusi 350 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 287 objektus, liecina Rīgas domes sniegtā informācija medijiem.

Septembrī un oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 749 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits šajos mēnešos ir bijis Latgales priekšpilsētā – 159 projekti. Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 157, Vidzemes priekšpilsētā - 146 projekti, Ziemeļu rajonā - 125, Kurzemes rajonā - 107, Centra rajonā 55 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Arvien biežāk laiku pa laikam informatīvajā telpā tiek pieminēti podkāsti. “Klausies jaunāko podkāstu ceturtdien!”, “Zīmols X ir izveidojis podkāstu sēriju, kurā stāsta par …”, un vēl, un vēl. Bet kas tas podkāsts īsti ir? Ko tas nozīmē, kāpēc tie kļūst arvien populārāki, un kur ir pieejami podkāsti latviešu valodā? Uzzini raksta turpinājumā!

Kas ir podkāsti?

Podkāsts (no angļu “podcast”) ir viens no internetā pieejamiem audiopārraižu veidiem. To var klausīties pastaigas laikā, braucot sabiedriskajā transportā uz darbu vai pat darbā, darba laikā. Tas ir satura medijs, kas nepaņem pilnīgi visu klausītāja uzmanību, kā to dara video vai rakstiskie satura mediji (blogi).

Kādi ir podkāstu veidi?

Kā it visam, arī podkāstiem ir vairāki veidi jeb tipi:

1. intervijas tips;

2. solo tips;

3. multi-vadītāju tips.

Turpinājumā iepazīsties tuvāk ar katru no podkāstu veidiem!

1. Intervijas tips

Viens no visu laiku populārākajiem podkāstu veidiem ir intervijas tips, kura ietvaros viens vai divi vadītāji katrā raidījumā intervē citu viesi. Savu popularitāti šis tips ir izpelnījies ar to, ka nav nepieciešams veikt milzīgus sagatavošanās darbus un visu pārraides “svaru” nest uz vienas personas pleciem. Tā vietā sagatavošanās priekšdarbi ietver jautājumu sagatavošanu, ko uzdot šim intervējamajam cilvēkam. Pēc tam viss ir atkarīgs no vadītāja prasmēm veidot un vadīt sarunu.

2006. gada decembra mēnesī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 411 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Rīgas pilsētas Būvvaldē decembrī ir saņemtas 262 apliecinājuma kartes. Rīgas pilsētas Būvinspekcija decembrī izsniegusi 150 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 156 objektus.

Decembrī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 411 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits decembrī ir bijis Zemgales priekšpilsētā - 92 projekti. Vidzemes priekšpilsētā saskaņoti - 91, Latgales priekšpilsētā 84, Ziemeļu rajonā 72, Kurzemes rajonā 52, Centra rajonā saskaņoti 20 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti decembra mēnesī: noliktavas pārbūve par viesnīcu Arsenāla ielā 5, Rīgas ebreju vispārizglītojošās vidusskolas ēkas jaunbūve Kr.Barona ielā 99, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēka Anniņmuižas ielā, daudzstāvu dzīvojamā ēka M.Keldiša ielā 14, daudzstāvu dzīvojamo ēku komplekss Mārupes ielā 10a, kā arī skiču stadijā saskaņotie projekti: daudzstāvu daudzdzīvokļu nams Stūres ielā 5, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēka Krāslavas ielā 14, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Prūšu ielā, Alojas biznesa centrs A.Briāna ielas un Alojas ielas 6 stūrī, dauzdzīvokļu dzīvojamā māja Brīvības ielā 446, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Vēžu ielā 3, mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamais nams un rindu dzīvojamās ēkas Vecāķu prospektā, u.c. projekti.

2008. gada pirmajos mēnešos - janvārī un februārī - Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 546 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Rīgas pilsētas būvvaldē janvārī un februārī ir saņemtas 352 apliecinājuma kartes vienkāršotās renovācijas, rekonstrukcijas darbu veikšanai un izsniegtas 110 būvatļaujas. Rīgas pilsētas būvinspekcija gada pirmajos divos mēnešos ekspluatācijā pieņēmusi 113 objektus.

Janvārī un februārī Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņoti un akceptēti 546 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits gada pirmajos mēnešos ir bijis Latgales priekšpilsētā saskaņoti 127 projekti, Zemgales priekšpilsētā – 116 projekti, Vidzemes priekšpilsētā - 110, Ziemeļu rajonā - 97, Kurzemes rajonā - 60, Centra rajonā 36 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Papildināta no 7. rindkopas

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) otrdien vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt, kā no bankas publiskajā vidē varēja nonākt Latvijas Krājbanka maksājumu uzdevumu kopijas, kas ir konfidenciāla klientu informācija, par kuras izpaušanu ir paredzēta kriminālatbildība.

Kredītiestādēm ir stingri jāievēro klientu datu konfidencialitāte, skaidro FKTK pārstāvji, aicinot personas, kuru dati izpausti publiskajā vidē nonākušajā sarakstā, vērsties tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumu par personu datu pretlikumīgu izpaušanu.

Publiskajā vidē nonākušais maksājumu saraksts maldina sabiedrību, jo tajā ietverti darījumi, kurus nav apstiprinājuši FKTK pilnvarnieki. Turklāt sarakstā ietverti arī klientu valūtas maiņas darījumi un maksājumi starp Krājbankas klientiem 2011. gada 17. novembrī, un tie nav līdzekļi, kas aizskaitīti no bankas. Tātad – šie darījumi neietekmē bankas likviditāti.

2007.gada marta mēnesī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 320 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas pilsētas Būvvaldē martā ir saņemtas 296 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas Būvinspekcija martā izsniegusi 172 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 75 objektus.

Martā Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 320 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits martā ir bijis Vidzemes priekšpilsētā - 70 projekti. Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 68, Latgales priekšpilsētā - 64, Ziemeļu rajonā - 53, Kurzemes rajonā saskaņoti 47 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti marta mēnesī: triju daudzstāvu daudzdzīvokļu māju jaunbūve Augusta Deglava ielā, baznīcas sociālas palīdzības centrs Akas ielā 13/2, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja J.Asara ielā 9, ēkas jaunbūve birojiem un dzīvokļiem Kalna iela 17, daudzdzīvokļu ēka ar kafejnīcu cokolstāvā Pļavas ielā 7, dzīvojamo un sabiedrisko ēku komplekss Ulbrokas ielā, kvartāla apbūve starp Jāņa Dāliņa ielu, Vesetas ielu, Jāņa Dikmaņa ielu un Grostonas ielu, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Tālivalža ielā 15, daudzstāvu dzīvojamā māja Čakstes ielā 18, piecas rindu ēkas un divu dzīvokļu dzīvojamā ēka Makša ielā 11, daudzdzīvokļu un biroju ēka Muitas ielā 1, divas daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Uriekstes ielā 4.

2007.gada jūnija mēnesī Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 354 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas pilsētas būvvaldē jūnijā ir saņemtas 263 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas būvinspekcija jūnijā izsniegusi 168 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 71 objektu.

Jūnijā Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 354 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits jūnijā ir bijis Zemgales priekšpilsētā - 87, Vidzemes priekšpilsētā - 80 projekti, Latgales priekšpilsētā – 59, Ziemeļu rajonā - 54, Kurzemes rajonā – 50, Centra rajonā saskaņoti 24 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti jūnija mēnesī: daudzstāvu daudzdzīvokļu sociālā dzīvojamā ēka Gobas ielā 30, MAXIMA X veikals Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Stopiņu ielā 14/16, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Murjāņu ielā 61a, atpūtas komplekss Ziepniekkalna ielā, sporta komplekss un administratīvā ēka Dambja ielā 8, Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā rekonstrukcija, administratīvā un divu daudzstāvu daudzdzīvokļu māju kompleksa jaunbūve Rusova ielā 1, u.c. projekti.

Šā gada februārī Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi 125 būvatļaujas, kas ir par 15 % vairāk nekā pagājušā gada februārī.

Būvvalde ir saskaņojusi un akceptējusi 221 būvprojektu, kas ir par 21 % mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī. Lielākie saskaņotie būvprojekti februārī bija Spices biroju ēka Remtes ielā; daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka ar veikalu telpām Jelgavas ielā 65; autotransporta automātiskās transmisijas apkopes un remonta centrs Krustpils ielā 50a; ieslodzījumu vietu pārvaldes ēka Rūjienas ielā 4; daudzfunkcionāls dzīvojamās un sabiedriskās funkcijas apbūves komplekss (A daļa) Antonijas ielā 21 un Emīla Melngaiļa ielā 2a u.c.

Skiču stadijā saskaņotie projekti bija papildus ūdens sildāmā katla izbūvei Rīgas TEC-1 Viskaļu ielā 16; tirdzniecības centram Augusta Deglava ielā 164b; biroju ēkai Dārzciema ielā u.c.

Līdz š.g. 31.jūlijam Latvijas Radio ir segti pagājušā gada kreditoru parādi par Ls 907 315 jeb 86% no 2008.gada īstermiņa kreditoru parādiem, Db informē Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts.

Savukārt, operatīvā situācija š.g.26.augustā bija šāda: atliktie un saskaņotie maksājumi piegādātājiem – Ls 283 318,08; atliktie un saskaņotie nodokļu maksājumi – Ls 63 780,00, maksājumi, kuri par dažām dienām pārsniedz formālo termiņu – Ls 3 763,81. «Piezīmējams arī, ka no formālā viedokļa samaksas termiņa kavējums pat par vienu dienu tiek uzskatīts par parādu, ko gan uzņēmējdarbībā neuzskata par bīstamu situāciju.

Praksē par šaubīgiem tiek uzskatīti parādi, kuru apmaksas termiņš ir lielāks par 120 (pēc citiem datiem – 180) dienām. Informējam, ka Latvijas Radio ir viens parāds, kura termiņš ir ilgāks par 120 dienām. Tas ir 1309 Šveices franku jeb Ls 591, 54 Eiropas raidorganizāciju apvienībai (EBU). Šī nauda tiks nomaksāta tuvāko divu nedēļu laikā,» tā D. Kolāts.

2007.gada aprīļa mēnesī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 345 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, ziņo Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Aprīlī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 345 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits aprīlī ir bijis Latgales priekšpilsētā - 78 projekti, Vidzemes priekšpilsētā – 76, Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 68, Ziemeļu rajonā - 52, Kurzemes rajonā – 50, Centra rajonā saskaņots 21 būvprojekts un inženierkomunikāciju projekts.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti aprīļa mēnesī: daudzfunkcionāla ēka Brīvības ielā 44, degvielas uzpildes stacija Kleistu ielā 37, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Rātsupītes ielā 3, viesnīca Elizabetes ielā 24/26, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja J.Čakstes ielā 14 un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Liesmas ielā.

2007.gada pirmajos mēnešos - janvārī un februārī, Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 585 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas pilsētas Būvvaldē janvārī un februārī ir saņemta 461 apliecinājuma karte vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas Būvinspekcija gada pirmajos divos mēnešos ir izsniegusi 233 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 227 objektus.

Janvārī un februārī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 585 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits gada pirmajos mēnešos ir bijis Zemgales priekšpilsētā – 128 projekti. Latgales priekšpilsētā saskaņoti 119 projekti, Vidzemes priekšpilsētā - 111, Ziemeļu rajonā - 101, Kurzemes rajonā - 83, Vecrīgā - 1 projekts, Centra rajonā 42 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lai turpinātu satiksmes datu ievākšanu arī aktīvajā gājēju un velobraucēju sezonā, līdz šā gada 1.septembrim pagarinās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimentu, nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

A.Čaka ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai pagaidu velojoslu eksperiments turpināsies līdz šī gada 1. septembrim. Tostarp līdz šā gada 15. jūnijam Satiksmes departamentam komitejai jāiesniedz starpziņojums, savukārt līdz 1. augustam jāizstrādā risinājumi par satiksmes un ielas telpas organizācijas izmaiņām Marijas un A. Čaka ielā (kā arī tai pieguļošajām ielām – Kr. Barona un Avotu ielai), kas ļautu nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti.

"Departamenta un satiksmes ekspertu galvenais uzdevums patlaban ir atrast risinājumu tam, lai A. Čaka ielā varētu salāgot divas svarīgākās prioritātes satiksmes organizācijā – sabiedrisko transportu un velotransportu. Satiksmes organizācija A. Čaka ielā ir jāskata plašākā areālā, ietverot arī pieguļošās ielas, kā, piemēram, Kr. Barona ielu un Avotu ielu. Tas būs liels izaicinājums līdz vasaras beigām, bet mēs cieši sekosim līdzi katra posma norisei un darbu progresam" sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Katrā automašīnā jābūt ne tikai medicīniskai aptieciņai un ugunsdzēšamajam aprātam, bet arī saskaņotā paziņojuma veidlapai, šādu aicinājumu šodien, 11.oktobrī, izteica Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks, tiekoties ar Satiksmes ministru Aināru Šleseru.

Birks aicina saskaņotā paziņojuma veidlapu automašīnā noteikt kā obligātu.

"Rīgā ikdienā notiek daudz avāriju, kuru sekas ir vien kāda skramba vai bukte negadījumā iekļuvušai automašīnai. Turpretī sastrēgumi, kas rodas dēļ šādām avārijām ir milzīgi un laikietilpīgi, jo cietušo automašīnu vadītāji tā vietā, lai atbrīvotu brauktuvi un vienkārši aizpildītu saskaņoto paziņojumu, izsauc policiju un nobloķē satiksmes plūsmu. Kā izrādās, vairumā gadījumu saskaņotie paziņojumi netiek izmantoti, jo tie gluži vienkārši tajā brīdī šoferiem nav pieejami," norāda J. Birks, piebilstot: "Tāpēc es aicinu Satiksmes ministriju un CSDD jau no 2008.gada noteikt saskaņotā paziņojuma veidlapu automašīnā kā obligātu, kā arī noteikt, ka automašīnu tehnisko apskati var iziet tikai tad, ja transportlīdzeklī ir arī saskaņotā paziņojuma veidlapa."

Notiekot ceļu satiksmes negadījumam ar saskaņotā paziņojuma sastādīšanu viss nebeidzas. Dokumenta aizpildīšana ir sākums procesam, kā rezultātā apdrošināšanas sabiedrībai ir likumīgi iespējams atlīdzināt zaudējumus cietušajai pusei. Taču šoreiz par otru pusi – par vainīgo.

Jau no 2007. gada 1. novembra spēkā ir Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma grozījumi, kas paredz būtisku lietu. Arī ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) vainīgajai pusei ir jāvēršas pie sava apdrošinātāja, kas izsniedzis OCTA polisi. Vainīgajam ir jāiesniedz sava saskaņotā paziņojuma kopija un – jāatrāda auto, ar ko izraisīts CSNg. Minētais likums paredz, ja tas netiek darīts 10 dienu laikā, tad apdrošinātājs ir tiesīgs vērsties pie vainīgā īpašnieka un piedzīt atlīdzības izmaksu regresā.

Patiesībai jāsaka, ka šāda likuma norma bija spēkā jau 2004. gadā, kad tika ieviests saskaņotais paziņojums. Taču līdz 2007. gada nogalei vainīgā auto atrādīšana bija vēlama. Ja tas netika darīts, tad tam nebija nekādu tālejošu seku.

Dzīvē mēdz būt paradoksi jeb absurdas «patiesības», kas balstās uz šķietami pareiziem un loģiskiem secinājumiem, kas gala rezultātā noved pie nepareizu slēdzienu izdarīšanas. Šajā ziņā OCTA nozare nav izņēmums un nereti nepareizi secinājumi arī par šķietami vienkāršiem jautājumiem tiek izdarīti. Bieži vien tas notiek situācijās, kad ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā tiek nolemta iesaistīto pušu dalītā atbildības pakāpe.

Primāri jāteic, ka CSNg iesaistīto personu atbildības pakāpes noteikšana ir sarežģīts uzdevums un process. Tāpat jāņem vērā, ka ekspertu atzinumi šķietami līdzīgos gadījumos var atšķirties, jo katra situācija ir vērtējama individuāli, līdz ar ko var atšķirties novērtējums kādu tehnisku nianšu dēļ vai arī transportlīdzekļa vadītāja rīcības rezultātā.

Kā viens no svarīgākajiem aspektiem, kas ietekmē atbildības pakāpes noteikšanu, ir precīza negadījuma apstākļu fiksēšana. Gadījumā, kad avārijas apstākļus fiksē Ceļu policija, katru reizi tiek veikta CSNg apstākļu konstatācija, tiek zīmēta CSNg shēma, turklāt to dara policijas darbinieks, kurš ir apmācīts kā pareizi šādi dokumenti ir noformējami. Taču līdz ar Saskaņotā paziņojuma apjomīgāku pielietojumu praksē (2013. gadā tie jau ir 63,7%), vērojams, ka Saskaņotie paziņojumi tiek aizpildīti nekvalitatīvi. Zināmā mērā tam ir arī loģisks izskaidrojums, jo iespējams, ka ar šāda dokumenta aizpildīšanu autovadītājs sastopas pirmo reizi. Aizpildīšanas instrukcija iepriekš nav lasīta. Turklāt Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana notiek pastiprinātos stresa apstākļos.Tāpēc arī kļūdas no gada uz gadu paliek nemainīgas.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem 2007.gada pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrībām piekritušo atlīdzību prasības sastādīja 13,4 miljonus latu, kas ir par 41 % vairāk nekā tādā pašā laika periodā pērn.

Pirmajā pusgadā OCTA polises izsniegtas 15,6 milj. latu apmērā.

Rādītāji liecina, ka šogad par 1/4 pieaudzis ceļu satiksmes negadījumos cietušo pieteikumu skaits zaudējumu atlīdzību saņemšanai. Šis faktors, kā arī remontdarbu izmaksu kāpums sekmējis straujo atlīdzību izmaksu pieaugumu.

Vidējās atlīdzības izmaksas lielums pirmajā pusgadā ceļu satiksmes cietušajiem veidoja 569,84 latus.

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: "Šogad pirmajā pusgadā nopelnīto prēmiju apmērs ir pieaudzis par 27 %. Salīdzinājumam piekritušās atlīdzības palielinājušās daudz straujāk - par 41 %, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. Izmaksājamo atlīdzību pieaugums ir izskaidrojams ne tikai ar inflācijas kāpumu, bet arī ar to, ka apdrošināšanas sabiedrībās par 25 % pieaudzis zaudējumu pieteikumu skaits".

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem 2007.gada pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrībām atlīdzību prasības veidoja 13,4 miljonus latu, kas ir par 41% vairāk nekā tādā pašā laika periodā pērn. Pirmajā pusgadā OCTA polises izsniegtas 15,6 milj. latu apmērā.

Šogad par 1/4 pieaudzis ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu pieteikumu skaits zaudējumu atlīdzību saņemšanai. Šis faktors, kā arī remontdarbu izmaksu kāpums sekmējis straujo atlīdzību izmaksu pieaugumu.

Vidējās atlīdzības izmaksas lielums pirmajā pusgadā ceļu satiksmes cietušajiem veidoja 569,84 latus.

LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics: "Šogad pirmajā pusgadā nopelnīto prēmiju apmērs ir pieaudzis par 27 %. Salīdzinājumam piekritušās atlīdzības palielinājušās daudz straujāk - par 41 %, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. Izmaksājamo atlīdzību pieaugums ir izskaidrojams ne tikai ar inflācijas kāpumu, bet arī ar to, ka apdrošināšanas sabiedrībās par 25 % pieaudzis zaudējumu pieteikumu skaits."

Aptuveni katrs piektais saskaņotais paziņojums par notikušu ceļu satiksmes negadījumu ir aizpildīts nekvalitatīvi, liecina If Apdrošināšana Transporta atlīdzību grupas dati.

Visbiežāk autovadītāji aizmirst norādīt negadījuma vietu un laiku, kā arī parakstīties, vai arī uzzīmētā shēma neļauj spriest par negadījuma apstākļiem un noteikt katra vadītāja vainas pakāpi.

Daļa autovadītāju arī nezina, kādos gadījumos ir pieļaujams negadījumu noformēt ar saskaņotā paziņojuma palīdzību, bet kad jāsauc ceļu policija.

Dažkārt autovadītāji uztraukumā aizmirst pat vienoties, kurš no abiem ir atzīstams par vainīgu. Rezultātā iesniegtais dokuments nav derīgs, autovadītājiem ir jātiekas atkārtoti, lai korekti aizpildītu veidlapas un apdrošinātājs varētu veikt atlīdzības izmaksu, norāda If Apdrošināšana Atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa.

Transportlīdzekļu apdrošinātāji saskaras ar kļūdām saskaņotā paziņojuma lietošanā, kas apgrūtina ceļu satiksmes negadījuma apstākļu izvērtēšanu un zaudējumu atlīdzību izmaksāšanu cietušajam par negadījumā bojāto transportlīdzekli.

Tādēļ Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) uzsāk informatīvu kampaņu, kuras laikā izglītos autovadītājus par saskaņotā paziņojuma pareizu lietošanu.

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs: «Ar saskaņoto paziņojumu tiek fiksēta apmēram puse ceļu satiksmes negadījumu. Pateicoties šai kārtībai, autovadītāji ietaupa laiku, jo nav jāizsauc un jāgaida Ceļu policija. Līdz ar to cietušais salīdzinoši ātrāk var saņemt zaudējumu atlīdzību, jo apdrošinātājam nav vajadzīgs saņemt Ceļu policijas izziņu, savukārt vainīgajam netiek piemēroti soda punkti. Tai pat laikā saskaņoto paziņojumu drīkst aizpildīt tikai noteiktos gadījumos, jo pretējā gadījumā apdrošinātājs saskaņā ar likumu var atteikt zaudējumu kompensāciju. Lai samazinātu nepareizi aizpildīto saskaņoto paziņojumu skaitu, uzsākta izglītojoša kampaņa.»

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Saskaņā ar transporta sludinājumu portāla LATAUTO.lv datiem, Latvijas automašīnu parkā gan pērn, gan šogad dominē vācijā ražotas automašīnas. Pašlaik valstī vispopulārākās ir Volkswagen (141,5 tūkstoši) markas automašīnas. Pēc tam seko Audi (93,6 tūkstoši), Opel (55,9 tūkstūši) un BMW (46,5 tūkstoši) automašīnas.

Saskaņā ar portāla pārdošanas vadītāja Andra Mālnieka apgalvojumu, Volkswagen markas automašīnas saglabājas populārākās arī citās Baltijas valstīs. Pa Igaunijas ceļiem to brauc 94,9 tūkst., pa Lietuvas ceļiem – 224,6 tūkst.

Ņemot vērā automašīnu modeļus Latvijā, pirmajā gada ceturksnī dominē Volkswagen Golf automašīnas (42,8 tūkst.), otrajā vietā palicis Volkswagen Passat modelis (42,1 tūkst.), trešajā – Audi 80 (27,7 tūkst.). Tālāk seko Audi A6 (22,6 tūkst.), Audi A4 (20,9 tūkst.), Opel Astra (20,4 tūkst.), BMW 3-Series (19,4 tūkst.), BMW 5-Series (17,3 tūkst.), Opel Vectra (12 tūkst.).

Gada laikā Latvijas automašīnu parks ir ne tikai palielinājies, bet arī nedaudz atjauninājies. Pagājušā gada pirmajā ceturksnī tā lielāko daļu veidoja 16-20 gadus senas automašīnas, bet šī gada pirmajā ceturksnī tajā dominē 11-15 gadus seni transporta līdzekļi.

Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) šī gada astoņos mēnešos par plānoto darbinieku kolektīvo atlaišanu paziņojuši 22 uzņēmumi.

No tiem augustā par kolektīvo atlaišanu paziņojuši trīs darba devēji, kuru uzņēmumi darbojas transporta un uzglabāšanas, apstrādes rūpniecības un būvniecības jomā.

Kopumā šogad paziņots par 1548 darbinieku plānoto kolektīvo atbrīvošanu no darba, tostarp par 116 darbinieku plānoto atlaišanu paziņots augustā.

Lietuvā uzņēmumi aizvien vairāk masveidā atlaiž darbiniekus 

Lietuvas Nodarbinātības dienests šogad saņēmis 52 paziņojumus par masveida darbinieku atlaišanu...

Uzņēmumi, kas iesnieguši paziņojumus par darbinieku plānoto kolektīvo atlaišanu, pārstāv tādas darbības jomas kā apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana, finanšu un apdrošināšanas darbības, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, izglītība, kā arī elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana.

Deviņi paziņojumi iesniegti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, četri - NVA Daugavpils filiālē, trīs NVA pārvaldē, divi - NVA Cēsu filiālē, pa vienam - NVA Rēzeknes filiālē, Valmieras filiālē, Jēkabpils filiālē un Jelgavas filiālē.

NVA informē, ka no 1. līdz 12.septembrim darba devēju jauni paziņojumi par plānoto kolektīvo atlaišanu nav iesniegti.

Pēdējo trīs gadu laikā visvairāk paziņojumu par kolektīvajām atlaišanām bija 2020.gadā, kad NVA saņēma 79 šādus paziņojumus. Pērn NVA tika iesniegti 32 darba devēju paziņojumi par kolektīvajām atlaišanām.

Interneta veikali regulāri maldina apmeklētājus ar informāciju par to, cik citi apmeklētāji ietaupījuši iepērkoties, raksta New York Times.

Ekrānos mēdz parādīties paziņojumi, kas pircējiem pavēsta, cik tieši kāda konkrēta persona ietaupījusi, veicot pirkumu. Tā ir populāra metode, ar kuras palīdzību internetveikali pastiprina cilvēkos vēlmi iederēties citu vidū.

Taču šie paziņojumi par pirkumiem ne vienmēr ir patiesi. Ir radīti algoritmi, kas savieno cilvēku vārdus, atrašanās vietas un mājaslapas piedāvātos produktus, radot unikālas kombinācijas un prezentējot tās kā nesenus pirkumus.

Viltus paziņojumi ir tikai viens no «tumšajiem moduļiem» (šo terminu 2010. gadā Lielbritānijā radīja konsultants Harijs Bringulls), kā maldināt pircējus interneta vidē un manipulēt ar viņu lēmumiem. Digitālajā vidē darbojas tādas pašas metodes kā jau sen tradicionālajā tirdzniecībā izmantotās - piemēram, sīku, nevajadzīgu produktu novietošana kases tuvumā vai pārsteidzoši lielu atlaižu izziņošana, kas, ierodoties veikalā, izrādās nepatiesība.

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.