Gan Ķīnas, gan Latvijas pārstāvji saredz iespēju veikt regulārus pāravadājumus maršrutā Jivu‒Rīga; preču saņēmējus vēl neatklāj.

Centrāleiropas un Austrumeiropas un Ķīnas sadarbības formāta 16+1 ietvaros Jivu pilsētas vicemērs Xiong Tao un Timex Industrial Investment Co vadītājs Feng Xubin pastāstīja par sadarbības iespējām ar Latviju, tostarp attiecībā uz konteinervilcienu satiksmes attīstību. Satiksmes ministrijas vēstījums ķīniešiem gan aprobežojās lielākoties ar Latvijas transporta, tostarp dzelzceļa un ostu infrastruktūras un to attīstības iespēju aprakstu.

Testa vilciena pārvadātās preces tālāk tiks nosūtītas gan uz Baltkrieviju, gan Ziemeļvalstīm, bet nākotnē tās varētu arī tikt nosūtītas uz Vāciju un citām Eiropas valstīm, sarunā ar Db.lv norādīja F. Xubin. Iepriekš gan Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš Dienas Biznesam norādīja, ka kravu nav domātas Skandināvijas valstīm, bet Latvijai tuvējām Eiropas valstīm, kā arī, iespējams, Krievijai. Vaicāts par to, vai kāda iesaistītā puse no testa vilciena pelna, F. Xubin atzīmēja: «Tā kā tas ir pilotvilciens, mēs šoreiz no tā nepelnām.» Pēc viņa teiktā, būs vajadzīgs laiks, lai sameklētu vairāk klientu. Atbildot uz jautājumu, cik ilgs laiks vajdzīgs, lai saprastu, vai vilcienam ir ekonomisks pamats, viņš uzsver, ka Jivu‒Rīga vilciens ir praktisks, par ko liecinājusi arī iepriekšēja tirgus izpēte, un būs nepieciešams pusgads, lai izveidotu to par regulāru vilcienu.  Pēc viņa teikā, Jivu pārstāvji plāno atvērt biroju Rīgā. Uz Apvienotās Transporta‒Loģistikas kompānijas (ATLK) prezidenta Alekseja Groma jautājumu, kāpēc netika izmantots (taisnākais) maršruts caur Dostiku, proti, Kazahstānu, F. Xubin norādīja, ka maršruts izvēlēts atbilstoši klienta prasībām, taču Rīgas virzienā tas varētu iet arī caur Kazahstānu un pēc tam Krieviju.

Savukārt Jivu pilsētas vicemērs Xiong Tao sacīja, ka no Jivu uz Eiropu jau kursē vairāki vilcieni, tostarp pasaulē garākais līdz Madridei. Pēc viņa teiktā, Rīgas virziena priekšrocība ir tā, ka sliežu platums mainās tikai vienu reizi, proti, uz Ķīnas un Krievijas robežas. Atbilstoši Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvai Ķīnas centrālā valdība atbalsta kravu pārvadājumus maršrutā Jivu‒Rīga. Ķīnas puse saprot, ka Rīgas vilciens var tikt izmantots kravu tālākai transportēšanai un distribūcijai Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs, kā arī Krievijā un Baltkrievijā. «Ceram, ka šīs būs veiksmīgs projekts,» sacīja Jivu vicemērs, piebilstot, ka maršruta rādītāji vēl jāanalizē un kopīgiem spēkiem jāatrod vairāk preču.

No Jivu nosūtīto konteineru viriens var būt ļoti dažāds, Db.lv norādīja VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš. Lai cik jocīgi tas nebūtu, pie esošajiem tarifiem esot lētāk preces atvest uz Rīgu un pēc tam atpakaļ uz Maskavu, kā arī ar dažāda veida kuģiem gan uz Sanktpēterburgu, gan, protams, uz Skandināvijas valstīm. Iespējas ir ļoti lielas, un galvenais ir tas, ko vēlas klients, uzsver E. Bērziņš. Tāpēc arī šajā gadījumā tika izvēlēts šāds ceļš.

Runājot par sadarbību ar ATLK maršrutā Ķīna‒Kazahstāna‒Baltkrievija‒Latvija, E. Berziņš saka, ka tur «arī jau ir kravas». Uz norādi, ka īsākais attālums starp diviem punktiem ir taisne, un jautājumu, kur slēpjas loģika nevest kravas pa taisno caur Kazahstānu, Latvijas dzelzceļa vadītājs saka, ka loģistikā ir trīs būtiski apstkļi: cena, laiks un drošība, kas nosaka, vai krava pa šo ceļu ies vai nē. Kravu īpašnieks ir tas, kurš izvēlas ceļu, kurš ir vispateicīgākais attiecībā uz šiem trīs apstākļiem.Vaicāts par konteinervilciena kravu gala īpašniekiem E. Bērziņš saka, ka kravu saņēmējs ir SIA LDz Loģistika, kas noslēdzis līgumu ar Jivu (biznesa) platformu, kas apkopoja visas preces zem sevis kā kravu nosūtītāja. Lūgts precizēt, kam tālāk LDz Loģistika piegādās konteinerus un kas tajā esošās preces izplatīs, viņš norāda: «Es nespekulēšu, jo nekad nezinām, vai tas, kam mēs pēc nosūtītāja teiktā piegādājam, būs gala saņēmējs un tirgotājs.»

Uz jautājumu, pēc kura vilciena Latvijas dzelzceļš sāks ar Jivu konteinervilcienu pelnīt, kompānijas vadītājs uzsver, ka tās ir pilnīgas muļķības, ka uzņēmums šo pasākumu dotē: «Mums ir pat nelieli plusi.» Viņš gan pagaidām vēl negrib nosaukt cenas, jo sestdien paredzētas ekspertu tikšanās, lai runātu par to, kas jāizdara saistībā ar dokumentiem, ātrumu, kā arī vienotos par iespējamo komerccenu.

Attiecībā uz vilciena attīstību, tostarp vērtības pievienošanu konteineros nosūtītajām precēm, E. Bērziņš norāda, ka Jivu platforma plāno atvērt pārstāvniecību Latvijā, un ķīnieši to nedarīts tikai atvēršanas pēc, jo naudu māk skaitīt. Kā ļoti labu iespēju sadarbībai tālākā nākotnē viņš redz Salaspils loģistikas centru, kur savienotos esošās un Rail Baltica dzelzceļa līnijas. Patlaban labi ir tas, ka katrā lielajā ostā ir pieejamas brīvās teritorijas, un jebkuram intersentam – Ķīnai, Vācijai, Baltkrievijai, Krievijai – ir iespēja, kur attīstīties. «Soli pa solim ejam uz to, lai kravu īpašniekiem varētu piedāvāt gan dzelzceļa tarifus, gan iespējas, kur attīstīt loģistikas centrus,» saka Lavijas dzelzceļa vadītājs.

Vaicāts, kā sokas ar atpakaļkravu atrašanu, E. Bērziņš norāda, ka ir interese no ļoti lielām Eiropas un Skandināvijas kompānijām, kuras ieinteresētas šajā maršrutā. Testa vilciens bijis būtisks, jo potenciālajiem klientiem būtiski redzēt reālu vilcienu, konkrētus sadarbības partnerus, kā arī zināt konkrētu laiku un cenu. Ieinteresēti esot arī Latvijas ražotāji. LDz Loģistika gan būšot jāizdara liels darbs, jo droši vien nebūs viens ražotājs, kas spēs aizpildīt visu vilcienu. Tad arī tiks nosūtīts vilciens uz Jivu platformu, kas var izplatīt kravas pa visu Ķīnu. Tas, vai maršruts būs kā testa vilcienam, vai ies arī caur Baltkrieviju un Kazahstānu, būs atkarīgs no operatīvās situācijas un pieprasījuma.

Jau vēstīts, ka pirmais vilciens no Jivu pilsētas pa 11,3 tūkst. kilometru garu maršrutu caur Krievijas pilsētu Zabaikaļsku tika nosūtīts 20. oktobrī un tā svinīga sagaidīšana notika sestdien Rīgas centrālajā stacijā.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra