Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Publiskajā telpā periodiski uzvirmo diskusijas par to, vai Latvijā uzņēmumu valdes locekļu atbildība ir samērīga. Viedokļi atšķiras diapazonā no «valdes locekļi ne par ko neatbild» līdz «valdes locekļu atbildība ir tik nesamērīgi augsta, ka mums drīz nebūs neviena, kas gribēs uzņemties risku strādāt valdē». Kā tad īsti ir?

Komerclikums lakoniski paredz, ka valdes locekļiem ir jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, pretējā gadījumā ir jāsedz zaudējumi, ja tādi ir radušies valdes rīcības rezultātā. Starptautiskajā praksē valdes locekļi parasti neatbild, ja zaudējumi ir iestājušies biznesa risku dēļ, ja vien valdes locekļi ir rīkojušies labā ticībā, ir rīkojušies ar rūpību, ko no viņiem attiecīgajā situācijā varēja saprātīgi sagaidīt un valdes locekļiem ir bijis pietiekams pamats uzskatīt, ka viņu rīcība ir uzņēmuma interesēs. Tas ir t.s. business judgement rule. Latvijas Komerclikumā šāds formulējums nav atrodams, taču nedz tiesību zinātnieku vidū, nedz tiesu praksē šis princips arī netiek apšaubīts. Vairāk neizpratnes ir jautājumā, vai valdes locekļiem ir jāatbild arī uzņēmuma kreditoru priekšā, t.i. par uzņēmuma nesegtajām saistībām. Latvijas likumos ir paredzēti divi izņēmumi no vispārējā principa, ka valde neatbild par uzņēmuma saistībām.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Apvienojoties četrām institūcijām Latvijā, ar partneriem Somijā un Zviedrijā sācies darbs pie projekta NutrInflow, kurā veicinās izpratni par meliorācijas sistēmu nozīmi un pilotteritorijās izveidos inovatīvus ūdens apsaimniekošanas pasākumus, tā ļaujot samazināt augu barības vielu noplūdi Baltijas jūrā, pastāstīja Zemgales Plānošanas reģiona pārstāvis Aigars Ieviņš.

Baltijas jūra ir viena no aizaugošākajām ekosistēmām pasaulē. Intensīvā lauksaimniecība Skandināvijas valstīs ir viens no piesārņotājiem, par kuru darbības regulēšanu diskutē jau ilgstoši. Ievērojams piesārņojuma apjoms rodas no slāpekļa un fosfora, kas atrodas upju ūdeņos, un liek attīstīties aļģēm, kas pēcāk patērē lielu daudzumu skābekli, atņemot to citiem organismiem. Pieaugot ražošanas intensitātei Latvijā, arī mēs saskarsimies ar šo pieredzi, un tāpēc jau laicīgi nepieciešams meklēt risinājumus risku novēršanai.

Rīkojoties lokāli, ieguvumu ir iespējams radīt globāli. Trīs gados projekta partneri Latvijā - biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Jelgavas novads un Zemgales Plānošanas reģions - īstenos pasākumu kopumu ar virsmērķi samazināt iespējamās barības vielu noplūdes.

Konference uzņēmējiem, vadītājiem, grāmatvežiem un nodokļu speciālistiem, kurā koncentrētā veidā tiks izskatīti jautājumi, kas saistīti ar 2016. gada būtiskām pārmaiņām nodokļu likumdošanā

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar ZAB VARUL Latvijas un Igaunijas zvērinātu advokātu biroju ekspertiem, pasaulē piekto lielāko nodokļu, grāmatvedības, revīzijas un finanšu pakalpojumu uzņēmumu tīkla BDO pārstāvi BDO Latvia, Labklājības ministrijas un a/s Latvijas gāze pārstāvjiem 2015. gada 3. decembrī organizē konferenci, kas saistīta ar 2016. gada nodokļu likumdošanu. Konferences mērķis –sniegt plašu, detalizētu un noderīgu informāciju par nodokļu politikas izmaiņām 2016. gadā, to būtību un iespējamo ietekmi, kā arī dalīties praktiskos padomos un ieteikumos, kas jāņem vērā uzņēmējiem, lai veiksmīgāk izmantotu jaunos spēles noteikumus.

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

Ministru kabineta sēdē šā gada 9. maijā atkārtoti tika atlikta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu Konkurences likumā izskatīšana, kas sekmētu godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā.

«Izstrādājot grozījumus Konkurences likumā, mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Svarīgi norādīt, ka arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka pašvaldības bieži rada ierobežojumus godīgai konkurencei. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.Atbilstoši likumam Par pašvaldībām, pašvaldībām ir jāveicina saimnieciskā darbība savā administratīvajā teritorijā un jānodrošina komersantiem vienādi darbības noteikumi. Taču praksē novērojams, ka bieži pašvaldības ar savu rīcību, iesaistoties uzņēmējdarbībā, kur jau pastāv konkurence, un monopolizējot nozares, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, likvidējot konkurenci, radot uzņēmējos neuzticību vienādu darbības noteikumu iespējamībai un ilgtermiņā likvidējot jebkuru motivāciju veikt ieguldījumus.

Monetārās politikas instrumentu klāsts, ar kuru palīdzību veicināt izaugsmi un inflāciju, un jau esošo ietekme, strauji izsīkst. Arvien vairāk uzmanības tiek pievērsta konceptiem, kas pavisam nesen vēl šķita neiespējami. Nu kādu laiku ir dzirdami viedokļi par to, ka centrālās bankas varētu uzsākt «helikoptera naudas politiku» (HNP). HNP konceptu radīja ASV ekonomists Miltons Frīdmans, ko aprakstīja 1969. gadā savā grāmatā «Optimālais naudas daudzums».

HNP var uzskatīt par trešo un noslēdzošo monetārās politikas posmu pēc tradicionālās (galveno procentu likmju izmaiņas) un netradicionālās (centrālās bankas bilances audzēšana un negatīvas galvenās procentu likmes) politikas. HNP nozīmē, ka centrālā banka rada naudu, kuru valdība pēc tam novirza vienai vai vairākām sociālekonomiskajām sfērām. Būtībā HNP ir fiskālās politikas īstenošana, ko veic centrālās bankas.

Pēdējā laikā stiprinās nepieciešamība pēc jauniem politikas instrumentiem, jo sarūk ekonomikas politikas iespējas reaģēt uz pieticīgo izaugsmes tempu un zemo inflāciju. Turklāt netradicionālā monetārā politika saskaras pieaugošu kritiku. Šī politika ir palīdzējusi atvieglot finansiālos nosacījumus, bet tās ietekmes vērtējums uz pārējo ekonomiku ir neviennozīmīgs. Tās trūkumi laika gaitā pozitīvo ietekmi samazina, un kā iespējamu alternatīvu liek no jauna izvērtēt HNP potenciālu.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos.

Olborgas universitātes Dānijā profesors Makss Rolfstams (Max Rolfstam) – viens no inovāciju publiskā iepirkuma pētniekiem – secinājis, ka, lai gan veiktās izmaiņas kopumā vērtējamas kā pozitīvas, pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai.

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāja un vecākā partnere Eva Berlaus.

Šogad E. Berlaus svin 20 gadus kopš karjeras sākuma, kad kā LU Juridiskās fakultātes studente viņa kļuva par Rīgas dārzu un parku juristi un galvenokārt risināja darba tiesību problēmas. Šobrīd viņa par saviem galvenajiem izaicinājumiem nozarē saskata pavisam citus jautājumus – start-up likumdošanas izveidošanu un Komerclikuma reformēšanu.

Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā, nozarē?

Ļoti vienkārši – tāpēc, ka man patīk advokāta darbs. Tajā vienlīdz labi noder gan loģiskā domāšana un spēja analizēt faktus un notikumus, gan arī mana radošā puse – spēja improvizēt. Šajā darbā ir iespēja reāli ietekmēt Latvijā notiekošo, piemēram, palīdzot klientam izveidot labu un pelnošu uzņēmumu vai arī strādājot pie kāda likuma reformas. Turklāt, ņemot vērā Sorainen uzkrāto pieredzi, mums ir iespēja strādāt pie pašām sarežģītākajām lietām, kas, protams, ir liels gods, bet – kas vēl svarīgāk – nekad neļauj mums apstāties savā attīstībā. Nokļūstot Sorainen vadošās partneres amatā, papildu advokāta darbam man ir vajadzējis apgūt daudzas jaunas lietas, tāpēc rutīna tā arī nekad nav iestājusies, lai gan šajā profesijā esmu jau divdesmit gadu. Tas man ir ļoti būtiski. Lai gan jāatzīst, ka mans ceļš uz profesiju sākās ar pavisam citām domām – uzsākot mācības LU Juridiskajā fakultātē, detektīvfilmu iespaidā vairāk domāju par izmeklētājas darbu. Tomēr studiju prakse parādīja, ka realitāte ir ļoti tālu no filmās redzētā. Ar krimināltiesībām saistītā vide ir ļoti pesimistiska, un profesionāļi, kas strādā šajā nozarē, nav paši pozitīvākie cilvēki pasaulē. Sapratu, ka tas nav domāts man.

Noslēdzoties SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) izsludinātajam taromātu iepirkuma konkursam, tiesības nodrošināt automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanu Latvijā ieguvis Norvēģijas uzņēmums “Tomra Systems ASA” (Tomra), kas ir iepakojuma savākšanas un šķirošanas iekārtu ražotājs ar teju 50 gadu pieredzi nozarē.

Pēc līguma noslēgšanas un konkrētu taromātu modeļu izvietojuma un vietu precizēšanas, sāksies iekārtu ražošanas process, lai jau septembrī uzsāktu pirmās iekārtu piegādes uz iepakojuma pieņemšanas vietām. Plānots, ka depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

Uzņēmuma Tomra iesniegtais piedāvājums tika atzīts kā tehniski modernākais, uzticamākais un pārdomātākais piedāvājums ar zemāko piedāvāto cenu. Sadarbībai tika izvēlēts taromātu nomas modelis, kurā visu infrastruktūras izvietošanu un IT sistēmas izveidi, kā arī iekārtu apkalpošanu darbības laikā nodrošina Tomra, saņemot atlīdzību par katru automatizēti pieņemto iepakojumu brīdī, kad sistēma uzsāks darbību.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis patērētāju sūdzības par nekustamo īpašumu (pārsvarā dzīvokļu) attīstītāju un pārdevēju rīcību, prasot maksāt nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju.

Proti, pirkuma līgumos tiekot iekļauti un praksē pret patērētājiem piemēroti pušu neapspriesti līguma noteikumi, kas paredz patērētāja pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju, sākot ar nākamo dienu pēc īpašuma tiesību reģistrācijas Zemesgrāmatā, informē PTAC.

Tādejādi līgumslēdzējpušu, kur viena no pusēm ir patērētājs (ekonomiski un juridiski vājākā puse), neapspriestos līguma noteikumos iekļauts patērētāja pienākums kompensēt nekustamā īpašuma pārdevējam samaksāto nekustamo īpašuma nodokli par tekošo taksācijas gadu ir atzīstams par pretēju līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principam. Proti, šāds līguma noteikums rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam, īpaši, ņemot vērā faktu, ka praksē šie noteikumi līgumos netiek izcelti, tie tiek iekļauti līguma vispārīgo līguma noteikumu sadaļā un tajos netiek uzrādīta konkrēta summa. Tādejādi patērētājam tiek paslēpta un noklusēta būtiska informācija, kas nepamatoti palielina kopējo nekustamā īpašuma pirkuma maksu, norāda PTAC.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Norstat” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka katrs piektais praktikants Latvijā nav apmierināts ar savu prakses vietu.

Visbiežāk kā neapmierinātības iemesls tiek minēts fakts, ka praktikantu izmantoja kā lēto darba spēku (55%). Tāpat daudzi respondenti uzsvēra, ka prakses laikā bija jāveic nenozīmīgi darbi (47%), kā arī par paveikto darbu nebija vai bija ļoti maza samaksa (38%).

Aptaujas dati arī atklāj, ka gandrīz 40% bija grūti atrast prakses iespējas kādā uzņēmumā. Visgrūtāk ar prakses vietu atrašanu veicās jauniešiem Kurzemē un Pierīgā.

“Aptaujas dati liek aizdomāties, vai Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu nopietni apsvērt iespēju pārvērtēt savas prakšu programmas. Daudzi joprojām sagaida, ka praktikants būs jau ar gatavām zināšanām, bet tas tā nav un ir jāvelta laiks arī praktikantu apmācībām. Turklāt ne tikai prakses sākumā, bet visas prakses gaitā. Arī mūsu veiktās aptaujas dati norāda uz šī jautājuma aktualitāti, jo vairāk nekā 60% respondentu atklāja, ka prakses laikā netika veiktas apmācības vai tās notika ļoti reti,” stāsta “Tele2” personāldaļas vadītāja Aija Bite-Ozere.

Jaunie uzņēmēji, kuri pēdējos trīs gados ir izveidojuši kompāniju, var izmantot iespēju piedalīties pārrobežu apmaiņas programmā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem no viena mēneša līdz pusgadam

Programma sniedz iespēju pieredzējušā uzņēmumā citā Eiropas valstī gūt nepieciešamās pamatzināšanas uzņēmuma izveidei tādās jomās kā mārketings, grāmatvedība, klientu attiecības, finanses. Vienlaikus programmas ietvaros iespējams paplašināt zināšanas par ārvalstu tirgu un uzņēmējdarbības normatīvu bāzi, kā arī veicināt sadarbību. Kopā ar uzņemošo uzņēmumu ir iespējams izvēlēties kopā veicamos pasākumus, piemēram, ēnošanu, tirgus pētījuma veikšanu, iesaisti inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības projektos, uzņēmuma finanšu izpēti, mārketinga stratēģijas iepazīšanu u.c. Uzņēmums var pārstāvēt jebkādu jomu, tam jābūt dzīvotspējīgai biznesa idejai.

Norvēģijas Datu aizsardzības pārvalde pirmdien paziņoja, ka aizliegs sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" īpašniecei "Meta" izmantot lietotāju personīgo informāciju mērķētai reklāmai, un piedraudēja "Meta" ar 84 400 eiro naudassodu dienā, ja šāda prakse turpināsies.

ASV lielo tehnoloģiju uzņēmumu biznesa prakse ir izpelnījusies pastiprinātu uzmanību Eiropā saistībā ar bažām par privātuma pārkāpšanu, un pēdējos gados tiem ir piespriesti lieli naudassodi.

Norvēģijas Datu aizsardzības pārvalde ("Datatilsynet") paziņoja, ka "Meta" izmanto mārketinga mērķiem lietotāju personīgo informāciju, tostarp viņu atrašanās vietu, viņiem interesējošu saturu un viņu postus.

"Norvēģijas Datu aizsardzības pārvalde uzskata, ka šī "Meta" prakse ir nelikumīga, un tāpēc nosaka pagaidu aizliegumu uz lietotāju uzvedību balstītai reklāmai "Facebook" un "Instagram", teikts tās paziņojumā.

Aizliegums stāsies spēkā 4.augustā un ilgs trīs mēnešus, lai dotu "Meta" laiku veikt koriģējošus pasākumus. Ja kompānija šo aizliegumu neievēros, tai tiks piespriests naudassods - viens miljons norvēģu kronu (88,4 tūkstoši eiro) dienā.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam

To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.

Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?

Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.

Pēc 2,5 gadu garām diskusijām Ministru kabineta sēdē šā gada 26. jūnijā atbalstīti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Konkurences likumā, kas sekmēs godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu (valsts un pašvaldību) un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā, informē EM.

Līdz ar šiem grozījumiem Konkurences likums tiek papildināts ar normu, kas dos iespēju Konkurences padomei efektīvāk vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences kropļojumiem. Lai novērstu šādus konkurences ierobežojumus, Konkurences padomei būs jāveic pārrunas ar konkrēto publisko personu. Ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, Konkurences padome būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliks kapitālsabiedrībai, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu.

«Mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera u.c., vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska Latvijas ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs,informē VK pārstāve Līga Krapāne.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Darba sludinājumos būs jāiekļauj algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūda.

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmums, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā, par ko gan vēl jābalso parlamentam. Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs norādīja, ka par šādu priekšlikumu nevar balstot, jo vispirms būtu jāsaņem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes atzinums. Jautājumi par šādas normas iekļaušanas sekām bija arī Saeimas Juridiskajam birojam. Sava īpašā pozīcija bija arī Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību pārstāvim Andrim Alksnim.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Pēdējo gadu laikā novērojama pieaugoša aktivitāte pašmāju uzņēmumu veidošanā, produktu ražošanā un pakalpojumu piedāvājumā. Liela daļa uzņēmumu neiztur pat vietējo konkurenci, taču nav noslēpums, ka nereti uzņēmuma ilgtspējīga darbība ir atkarīga tieši no eksporta tirgus.

Saprotams, ka eksporta tirgus nav nekāda medusmaize un konkurence ir ļoti spraiga, taču, nemitīgi strādājot pie sava uzņēmuma un produkta attīstības, ir iespējams ielauzties gan Eiropas Savienības (ES) tirgū, gan valstīs ārpus ES. Atsaucoties uz ekonomista Pētera Strautiņa nesenajiem izteikumiem, šobrīd jārēķinās, ka saistībā ar Brexit scenāriju Eiropas ekonomika tuvojas nopietniem satricinājumiem, kuru ietekme varētu būt vērta 0,7% no IKP, tā prognozē OECD. Līdz ar to eksporta tirgus diversifikācija ir aktuāls jautājums mūsu dienas kārtībā.