Zeme park&ride koncepta iedzīvināšanai nu ir, bet, kad un vai šis koncepts varētu atvieglot pārslogotās Rīgas ielas, nav skaidrs.
Tikmēr jauni dzīvojamie rajoni ap Rīgu aug kā sēnes, iedzīvotāji arvien vairāk iegādājas jaunus auto, un arī Rīgas dome Daugavas kreisā krasta koncepcijā paredz vairāku desmitu stāvu augstceltnes, toties transporta infrastruktūras plāni ir piezemētāki. Kā viens no risinājumiem dažādās sabiedriskās apspriešanās tiek pieminēts park&ride koncepts. Pagaidām uzņēmēji ir skeptiski par šīs ieceres nozīmīgumu, proti, neviens domu par auto atstāšanu Pierīgā un tālāk došanos ar sabiedrisko transportu neuztver ar lielu azartu.
Zeme ir, skaidrības nav
Par to, kad un kā taps bezmaksas autostāvvietas tiem apzinīgajiem, kas būs ar mieru atstāt savus auto un tālāk doties ar sabiedrisko transportu, tagad tiks sākti apjomīgi pētījumi. Lai autoīpašniekus motivētu nenoslogot satiksmi, dodoties uz pilsētu ar vieglajiem auto, jārisina jautājums par sabiedriskā transporta joslu izveidi un ielu paplatināšanu. kur tas iespējams. "Lielbritānijā park&ride ieviešana prasīja 40 gadus," saka Satiksmes un transporta lietu komitejas preses sekretārs Dzintars Zaļūksnis. Taču viņš zina teikt, ka pirmās stāvvietas izveide Vienības gatvē varētu sākties nākamgad. Projektēšanas darbiem līdzekļi esot jau pieprasīti. Kā nākamā iespējamā objekta realizācijas vieta tiek minēta Viestura prospekts pilsētas pierobežā. Tālāko stāvvietu izveide atkarīga no topošās koncepcijas, kas noteiks, vai stāvvietas tiks koncentrētas pie pilsētas robežas, vai tuvāk centram. Stāvvietu izveide pie lielveikaliem Spice un Alfa būtu mazāk problemātiska, taču tur jārisina jautājums ar privātajiem zemes īpašniekiem.
Taču pat tad, ja atrodas līdzekļi stāvvietu izveidei, pagaidām neatrisināts jautājums ir par tālāko transporta plūsmas optimizāciju. "Skaidrs, ka ielas platākas nevarēs uztaisīt," uzskata pašvaldības vienotā satiksmes uzņēmuma SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens. Viņš norāda, ka vienīgais risinājums būtu atsevišķas transporta joslas veltīšana sabiedriskajiem transportiem. Tas gan automātiski nozīmē dubultu slodzi pārējām joslām.
Jāgaida tilti
Tādēļ, visticamāk, par reālu park&ride koncepcijas iedzīvināšanu, kas neradītu vēl lielākas satiksmes problēmas, varētu runāt tikai tad, kad būs pabeigts kāds no jaunajiem tiltiem pār Daugavu. Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecību plānots pabeigt ne agrāk kā 2008. gadā, savukārt Ziemeļu koridora šķērsojuma būve tiks uzsākta tikai 2010. gadā. Taču, kā norāda L. Bemhens, satiksmes intensitāte Rīgā katru gadu palielinās vismaz par 20 %. Ar nepieciešamību papildināt un atjaunot transporta parku L. Bemhens motivē arī plānoto transporta biļešu sadārdzinājumu, lai gan Rīgas sabiedrisko pakalpojumu regulators nav slēpis kritiku par šo ieceri. Kā izrādās, biļetes pašizmaksa ar 15 % peļņu būtu 37.8 santīmi, taču Rīgas satiksme noapaļojusi biļetes cenu līdz 40 santīmiem, tādējādi palielinot savu plānoto peļņu par 6 miljoniem latu. Regulatora amatpersonas norādījušas, ka satiksmei būtu jāpārskata savas vēlmes, taču L. Bemhens norāda, ka tas netiks darīts, jo visi izdevumi ir pamatoti.
A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure, kas pati dzīvo Jūrmalā un daļu savas darbdienas pavada sastrēgumos uz Daugavas tiltiem, norāda, ka ar sākotnēju pāris autostāvvietu izveidi nevar uzlikt ielāpu samilzušajām transporta problēmām galvaspilsētā. "Ir jāizvērtē transporta plūsma un principi. Ja, piemēram, Rīgā nobrūk kaut viens luksofors, satiksme ir paralizēta visā centrā, tāpēc satiksmes jautājums jāskata kompleksi, taču tikmēr es pielāgoju sevi Rīgas satiksmei un uz darbu dodos pusseptiņos," saka I. Šure.
Auto nepametīs
Tāpat I. Šure norāda, ka iedzīvotājus un tos, kas brauc strādāt uz Rīgu, vajadzētu sagatavot informatīvi un reklamēt šādas pārvietošanās iespējas.
Skeptisks par sabiedrības atbalstu park&ride konceptam ir uzņēmējs Aigits Cišeiko. "Paskatieties, kādi auto brauc pa Rīgas ielām! Diez vai to īpašnieki vēlēsies tos atstāt Pierīgā un braukt ar sabiedrisko transportu," saka A. Cišeiko, piebilstot, ka arī pats neizmantotu šādu alternatīvu, lai gan pats dzīvo Teikā un uz darbu centrā ar 6. tramvaju tiktu daudz ātrāk. Viņš uzskata, ka prātīgāk būtu reorganizēt transporta plūsmu, izbūvējot tuneļus un pārvadus vietās, kur veidojas sastrēgumi.
Nesteidzas realizēt būtiskus ceļu būves projektus Rīgā
Lai gan līdz 2008. gada vidum visiem ERAF finansētiem ceļu būves projektiem Rīgā jābūt pabeigtiem, būtiskākie vēl nav pat sākti.
Tā, piemēram, iecerētais Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojums šobrīd ir projektēšanas stadijā, lai gan sākotnēji ERAF nacionālajā programmā Rīgas transporta sistēmas uzlabošana 2004. - 2006. gadam tika plānots šī gada beigās iesniegt pēdējo maksājumu pieteikumu, lai atgūtu līdzekļus par jau realizēto projektu. Taču, kā liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta sniegt informācija, šobrīd tiek izstrādāts projekts. Kā skaidro Satiksmes departamenta ES finansēto projektu sektora projektu programmas vadītājs Ēriks Šulcs, kavēšanās šajā un citos projektos notikusi galvenokārt neatrisināto zemes jautājumu dēļ. Proti, īpašnieki, kuru teritorijas tiek skartas projektu realizācijā, izvirza savus nosacījumus, kas kavējot pašvaldības plānus. Viņš lēš, ka konkursa būvniecību varētu izsludināt šī gada beigās un darbi varētu sākties nākamajā gadā. Augusta Deglava ielas rekonstrukcija un Austrumu maģistrāles posms Gaujas iela - Meža prospekts ir taisni posmi, kurus bez problēmām var realizēt vienas būvniecības sezonas laikā. Sarežģītāks projekts ir Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojums, taču arī par šī objekta realizāciju noteiktajos termiņos E. Šulcs nešaubās.
Tiesa gan, kamēr pašvaldība risināja nekustamo īpašumu jautājumus, tikmēr projektu realizācijas izmaksas ir palielinājušās. Pirms diviem gadiem apstiprinātajā programmā pašvaldības tēriņi, programmā ietverot projektu realizāciju, būtu bijuši 6.63 milj. latu, taču vakar domes sēdē apstiprinātās izmaiņas programmā paredz 11.3 milj. latu tēriņus (18 % PVN un 20 % pašvaldības līdzfinansējums, pārējie ir ERAF un valsts līdzekļi).
Apmēram par diviem gadiem no plānotā tempa atpaliek arī luksoforu sistēmas modernizācija, kas ļautu saslēgt tos vienotā vadības sistēmā un koordinēt atkarībā no satiksmes intensitātes.