Satiksmes ministrija aicina a/s Air Baltic valdi izmantot visas likumā noteiktās iespējas un nekavējoties sasaukt akcionāru pilnsapulci, lai nodrošinātu jaunas padomes iecelšanu un kompānijas turpmāku attīstību.

Laikā, kad Satiksmes ministrija un Ministru kabinets risina jautājumus par iespējamiem aviokompānijas attīstības scenārijiem un, kuri nodrošinātu konkurētspējīgu aviācijas nozares attīstību valstī, privātā akcionāra padomes locekļu atsaukšana uz vismaz pusotru mēnesi var nobremzēt kompānijas attīstības plānu izvērtēšanu, kas sekmētu tās tālāku attīstību, norādīts ministrijas paziņojumā.

Ministrija uzsver, ka šobrīd būtiskākais uzdevums esošajiem valsts pārstāvjiem padomē ir nodrošināt iesāktā audita pabeigšanu, lai gūtu informāciju par uzņēmuma darbību, un pašreiz no diskusijām mediju telpā ar otra akcionāra pārstāvjiem atturēsies.

DB jau rakstīja, ka airBaltic privāto akcionāru – lidsabiedrības prezidentam Bertoltam Flikam daļēji piederošās Baltijas aviācijas sistēmas - pārstāvošie lidsabiedrības padomes locekļi 21.jūnijā atkāpušies no darba airBaltic padomē. No amata airBaltic padomē atkāpušies Ilmārs Razumovskis un Žans Šarls Korsaks.

Tomēr satiksmes ministrs U.Augulis vēl arvien vairās publiski paskaidrot, cik nopietna ir situācija airBaltic, norādot, ka par iespējamiem papildu ieguldījumiem varēs spriest tikai pēc tam, kad būs zināmi KPMG veiktā audita rezultāti.

Līdz šim neviens no airBaltic vadības – nedz B.Fliks, nedz Satiksmes ministrijas pārstāvji nav komentējuši airBaltic 2010.gada provizoriskos rezultātus, bet DB rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka kompānija pērn cietu zaudējumus, kuru apmērs pēc dažādiem avotiem ir 16 – 30 milj. Ls apjomā.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars iepriekš informēja, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos aviokompānija strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un pastāv draudi par tās maksātnespēju.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra