Citas ziņas

Satiksmes sakārtošanai vajadzīgi pat miljardi

Madara Fridrihsone, [email protected], 7084402; Oskars Prikulis, [email protected], 7084403, 07.02.2007

Satiksmes problēmu risināšana ir nokavēta par astoņiem gadiem. Tagad problēma ir pamatīgi ielaista, un visi jaunie projekti patiesībā situāciju būtiski neuzlabos, norāda Rīgas taksometru parka valdes priekšsēdētājs Leopolds Muižnieks

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Rīgas satiksmes būvniecības investīciju plāna īstenošanā jau tuvāko trīs gadu laikā jāiegulda vismaz 323 milj. Ls. Tomēr arī tas vēl negarantēs problēmu atrisināšanu. Rīgas vicemērs Jānis Birks (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), kurš jau tuvākajā laikā varētu nomainīt Aivaru Aksenoku (Jaunais laiks) Rīgas domes priekšsēdētāja amatā, situāciju tēlaini salīdzina ar strauji augošu organismu, kura artērijas, proti, ceļi nespēj nodrošināt tā normālu funkcionēšanu.

Sastrēgumi būs

Satiksmes sistēmas sakārtošana Rīgā ir ilgtermiņa projekts, turklāt ļoti dārgs projekts, bet nule kā pabeigtais satiksmes būvniecības investīciju plāns 2007.-2009. gadam iezīmē atsevišķus tā dēvēto mazo un lielo satiksmes loku posmus. J. Birks neslēpj, ka satiksmes būvniecības investīciju projektu īstenošanas gaitā autovadītājiem nāksies samierināties ar neērtībām: "Sastrēgumi būs un tie kļūs vēl lielāki." Tā, piemēram, satiksmes sarežģījumus galvaspilsētā radīs Dienvidu tilta 2. kārtas realizācija.Tālākā nākotnē Rīgas centrā iecerēts uzbūvēt vēl vienu tiltu, proti, Zemgales tiltu, kas atrastos līdzās Dzelzceļa tiltam. Projekts varētu tikt īstenots, izmantojot vecā Zemgales tilta balstus un pēc tā pabeigšanas jaunais tilts savienotu 13. janvāra ielu ar Daugavas kreiso krastu. Db jau vairākkārt (piem., 06.04.2006.) vēstījis, ka satiksmes problēmu iespējamo īstenojumu Rīgas domnieki saredz vairāku jaunu Daugavas šķērsojuma vietu, piemēram, Ziemeļu tuneļa, Piejūras maģistrāles un vēl vairāku citu tiltu būvniecībā, tomēr, pēc speciālistu domām, prioritāte ir tieši Dienvidu tilta pabeigšana un Ziemeļu tilta vai tuneļa projektu īstenošana.J. Birks uzsver, ka satiksmes problēmas galvaspilsētā var atrisināt tikai ilgtermiņā izvērtējot pilsētas attīstības perspektīvas, tādēļ domes nākotnes vīzijas jau tagad ietver virkni ļoti dārgu un laikietilpīgu projektu, piemēram, Austrumu un tālākā perspektīvā arī Rietumu maģistrāles izbūvi.

Rīga viena nepacels

Rīgas pilsētas satiksmes būvdarbu investīciju plāna īstenošanai šogad vien nepieciešami aptuveni 13.8 milj. Ls, bet nākamajos gados šī plāna realizēšanai atvēlētajiem līdzekļiem ievērojami jāpieaug. "Naudas vienmēr būs par maz. Šie ir finanšu ietilpīgi projekti, kuru īstenošana būtu jāfinansē gan no Rīgas pilsētas, gan no valsts budžeta, gan no Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem. Ņemot vērā, ka Rīgas reģionā dzīvo aptuveni miljons Latvijas iedzīvotāju, Rīgas satiksmes projekti ir ļoti nozīmīgi valsts līmenī," tā Rīgas vicemērs.

Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretāre Ieva Prauliņa norāda, ka, ja ES Struktūrfondu uzraudzības komiteja apstiprinās izmaiņas ERAF Nacionālajā programmā, vairāki satiksmes būvniecības investīciju projekti varētu tikt īstenoti, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā, piemēram, Austrumu maģistrāles 1. posma izbūves no Gaujas ielas līdz Meža prospektam un A. Deglava ielas rekonstrukcijas posmā no Baltinavas ielas līdz Lubānas ielai ar rotācijas apli projekta realizācijai būs ERAF līdzfinansējums 9.7 milj. Ls apmērā, valsts līdzfinansējums - 647 tūkst. Ls un Rīgas domes līdzfinansējums - 8.2 milj. Ls.

Pārējo 304.3 milj. Ls avots varētu būt gan Rīgas pašvaldības, gan valsts un ES fondu, gan privāto investoru līdzfinansējums, turklāt jāņem vērā, ka pašvaldības finansējuma apmērs ir atkarīgs no ikgadējiem Rīgas domnieku lēmumiem par pilsētas budžeta sadali.

Cer uz privātajiem

J. Birks arī neslēpj, ka vērienīgo satiksmes infrastruktūras attīstības plānu īstenošanā galvaspilsētas domnieki labprāt iesaistītu arī privātos investorus, jo īpaši tos, kas iecerējuši Rīgā vērienīgus investīciju projektus. Tiesa, pagaidām to kavējot nesakārtotā likumdošana. Tomēr J. Birks cer, ka nākotnē pašvaldībai būs plašākas iespējas iesaistīt investorus savu plānu īstenošanā, piemēram, investori, kas iecerējuši daudzstāvu apbūvi Ķīpsalas ziemeļu daļā, varētu daļēji finansēt tilta, kas savienotu Hanzas ielu ar Daugavas kreiso krastu, būvniecību. "Lai nodrošinātu Ķīpsalas pieejamību pēc šo projektu īstenošanas, ar Vanšu tiltu vien nepietiks, tātad Hanzas ielas tilts būs nepieciešams, lai nodrošinātu teritorijas pilnvērtīgu attīstību. Ķīpsalas projektu attīstītāji varētu ieguldīt naudu arī šī tilta būvniecībā un tas varētu būt maksas tilts, " skaidro J. Birks.

Db (17.08.2006.) vēstīja, ka saskaņā ar aplēsēm pēc Daugavas kreisā krasta koncepcijas, kas paredz augstceltņu būvniecību Ķīpsalā, īstenošanas, automašīnu plūsma pār Daugavas krastus savienojošajiem tiltiem varētu palielināties par 38 tūkst. automašīnu dienā. Tomēr privātie investori, piemēram, viena projekta Da Vinči attīstītājiem RBS Skals valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns domnieku ieceres piesaistīt privāto finansējumu satiksmes infrastruktūras izbūvei vērtē skeptiski, norādot, ka tā tomēr ir pašvaldības funkcija. Pēdējā laikā publiskās - privātās partnerības modelis tiek minēts kā viens no risinājumiem bērnudārzu, ceļu un pat cietumu problēmu risinājumam.

Neapmierina līdzšinējie risinājumi

Rīgas transporta nozarē strādājošie uzņēmēji ir neapmierināti ar līdzšinējiem satiksmes problēmu risinājumiem Rīgā. Galvenā problēma, ko uzsver uzņēmēji, ir Rīgas domes bieži vien nepārdomātie lēmumi un risinājumi, kas ir novēloti. "Domnieki tikai pasviež kaut kādus pilnīgi muļķīgus risinājumus, kā kaulu suņiem, cerēdami, ka tad cilvēki nomierināsies," sašutis par līdzšinējo Rīgas satiksmes problēmu risinājumu gaitu ir kāds pasažieru pārvadājumu nozares uzņēmējs, kurš nevēlējās, lai tiek publicēts viņa vārds. Vairāki Db aptaujātie uzņēmēji uzsvēra, ka tādi projekti kā Bolderājas prāmis vai zemās grīdas tramvajs ir lieka izšķērdība, kas nedos reālu labumu Rīgas satiksmes problēmu risināšanai.

Vairums uzņēmēju norāda, ka Rīgas domes un Satiksmes departamenta mēģinājumi risināt satiksmes problēmas Rīgā ir nokavēti par daudziem gadiem, un šobrīd sastrēgumu jautājumu vairs atrisināt esot praktiski neiespējami. "Tas viss bija jāsāk pirms astoņiem gadiem. Dienvidu tilts, ziemeļu šķērsojums, Brīvības ielas atslogošana. Tagad problēma ir pamatīgi ielaista, un visi šie projekti patiesībā situāciju būtiski neuzlabos," norāda Rīgas taksometru parka valdes priekšsēdētājs Leopolds Muižnieks.

Cieš zaudējumus

Uzņēmējiem Rīgas satiksmes problēmu risināšana ir aktuāla, jo sastrēgumu dēļ viņiem rodas zaudējumi - katra dīkstāves minūte esot nenopelnīta nauda. "Milzīgo sastrēgumu dēļ nav iespējams normāli sastādīt un ievērot maršrutu grafiku. Kāda jēga cilvēkam braukt ar sabiedrisko transportu, ja stunda ir jāsēž korķī," uzsver L. Muižnieks. "Sastrēgumi rada nepieciešamību palielināt maršrutu skaitu, lai ne tikai arvien pieaugošo apjomu apkalpotu tajos pašos termiņos, bet arī vienkārši visur paspētu. Tas atsaucas uz pakalpojuma cenu un tāpēc rezultātā no sastrēgumiem cieš visi: klienti, pakalpojuma sniedzējs un galu galā arī saņēmējs, kad kārtējā sastrēguma dēļ kāds sūtījums nav sasniedzis adresātu paredzētajā laikā," Rīgas satiksmes problēmas ieskicē DPD Latvija pārdošanas un mārketinga vadītājs Ainārs Gilis.

Uzņēmēji gan vienlaikus uzsver, ka ir nepieciešama strauja infrastruktūru uzlabojošu projektu attīstība, izmantojot arī privātās partnerības modeli. "Citādi Rīga drīz vairs netiks galā ar transporta pieaugumu, bet pieaugumu apstādināt tikai ar administratīvām metodēm - aizliegums iebraukt centrā, iebraukšanas maksas - nav iespējams," uzsver DPD Latvija valdes priekšsēdētāja Jūlija Moreva.

Jābūt prognozējamam

Uzņēmēji uzsver nepieciešamību jau laikus būt informētiem par dažādu projektu realizācijas gaitu un perspektīvām, lai attiecīgi tam var sagatavot un pieskaņot biznesu. "Rīgā ir koncentrēti teju 70% autopārvadātāju, un mums ir sevišķi svarīgi zināt, kas notiks rīt. Biznesam jābūt prognozējamam, un tāpēc mums jau laikus jāzina, kas kur taps un kā tas ietekmēs transporta plūsmu," norāda Starptautisko Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Arī taksometru nozarē strādājošie uzņēmēji uzsver, ka Satiksmes departamentam un Rīgas domei vairāk jākonsultējas ar uzņēmējiem. Svarīga problēma esot pieturvietu izbūve jaunajos topošajos infrastruktūras objektos. "Arēna Rīga gadījums pierāda, ka, plānojot jaunus objektus, netiek domāts par pieturvietu izbūvi sabiedriskajam transportam un taksometriem, kas savukārt rada milzu problēmas satiksmes plūsmai," norāda Rīga Taxi valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs, piebilstot, ka citviet pasaulē pieturvietu izbūve ir nenodalāma prasība projektu pasūtītājiem un realizētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā

, 24.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vērtīgākais zīmols Eiropā - Nokia

, 19.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas vērtīgākais zīmols ir Nokia, kura vērtība ir 32,332 miljardi EUR, tā liecina Eiropas Zīmolu insitūta veiktais pētījums.

Kopumā pētījumā analizētas 3000 kompānijas 24 valstīs.

Pētījumā noskaidroti 25 vērtīgākie zīmoli un 50 vērtīgākās zīmolu korporācijas.

Eiropas desmit vērtīgākās zīmolus kontrolējošās korporācijas ir:

1. Nokia (32,332 miljardi EUR),

2. LVMH (29,831 miljardi EUR),

3. Unilever (25,136 miljardi EUR),

4. Telefonica (23,858 miljardi EUR),

5. Vodafone (22,550 miljardi EUR),

6. Mercedes-Benz (20,483 miljardi EUR),

7. Deutsche Telekom (18,269 miljardi EUR),

8. BMW (17,298 miljardi EUR),

9. France Telecom (17,068 miljardi EUR),

10. inBEV (16,873 miljardi EUR).

10 Eiropas vērtīgākie zīmoli:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intel ieņēmumi 2006. gada ceturtajā ceturksnī sasniedz 9,7 miljardus USD

, 17.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

" Pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru

" Peļņa uz vienu akciju - 26 centi

" Sasniegti rekordlieli mikroprocesoru un zibatmiņu pārdošanas apjomi

" Iegūta rekordliela peļņa no mobilo un serveru mikroprocesoru pārdošanas

Santa Klāra, Kalifornija, 2007. gada 17. janvāris - Intel Corporation vakar paziņoja par saviem ceturtā ceturkšņa ieņēmumiem 9,7 miljardu ASV dolāru apmērā, pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru, 1,5 miljardi ASV dolāru ir tīrie ieņēmumi un peļņa uz vienu akciju - 26 centi. Ja neņem vērā akciju kompensācijas ietekmi, kompānijas pamatdarbības ieņēmumi ir 1,8 miljardi ASV dolāru, tīrā peļņa ir 1,7 miljardi ASV dolāru un peļņa uz vienu akciju - 30 centi.

Ceturtā ceturkšņa rezultāti ietver arī ieņēmumus no noteiktu kompānijas komunikāciju un lietojumprogrammu procesora biznesa aktīvu pārdošanas Marvell Technology Group, daļēji kompensējot zaudējumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar lēmumu pārdot kompānijas Fab 23 ražotni Kolorādo Springsā. Ienākumu un zaudējumu balansa rezultātā tīrā peļņa uz vienu akciju palielinājās vidēji par 2,5 centiem. Ceturtajā ceturksnī veiktā restrukturizācija saistībā ar kompānijas struktūru un efektivitātes programmu atbilda kompānijas prognozēm un samazināja peļņu uz vienu akciju par aptuveni 1,5 centu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pasaules lielāko uzņēmumu vidū dominē naftas kompānijas

Jānis Rancāns, 27.07.2011

Wal-Mart veikals ASV. Wal-Mart ieņēmumi 421,8 miljardi ASV dolāru, peļņa 16,3 miljardi.

Foto: Reuters/Scanpix

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV žurnāls Fortune ir publicējis savu ikgadējo Pasaules lielāko kompāniju TOP 500. Reitinga pirmajā desmitniekā dominē naftas uzņēmumi – no desmit lielākajām kompānijām, sešas darbojas šajā nozarē.

2011. gada reitingā ir iekļautas 500 kompānijas, kuras sagrupētas pēc to ieņēmumiem. Tas izveidots balstoties uz kompāniju fiskālā gada datiem, kas beidzās 31. maijā.

Sarakstā visvairāk dominē ASV kompānijas – 133 no TOP 500 kompānijām ir reģistrētas ASV. Otrajā vietā ir Japāna ar 68 kompānijām, trešajā Ķīna (62 kompānijas), ceturtajā Francija (35 kompānijas), bet piektajā Vācija (34 kompānijas).

Otro gadu pēc kārtas Fortune Global 500 saraksta pirmo vietu ir saglabājusi ASV lielveikalu ķēde Wal-Mart (ieņēmumi 421,8 miljardi ASV dolāru, peļņa 16,3 miljardi).

Nākošo vietu žurnāla izveidotajā sarakstā ieņem Royal Dutch Shell (ieņēmumi 378,1 miljards, peļņa 20,1 miljards).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Novadu veidojošajām pašvaldībām piešķir 4.64 milj. LVL

, 17.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 13.11 miljonu LVL dotācijas piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ar ministra rīkojumu 200 000 latu piešķirti Aizputes novadu veidojošajam Kalvenes pagastam, kas valsts atbalstu izmantos pamatskolas sakārtošanai, pagasta padomes ēkas rekonstrukcijai, kultūras nama remontam un ielu apgaismojuma ierīkošanai.

712 000 latu dotācija piešķirta Krustpils novadu veidojošajām pašvaldībām. Kūku pagasts valsts atbalstu izmantos autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, siltumtīklu rekonstrukcijai, Vīpes pagasts remontēs kultūras manu, labiekārtos pakalpojumu sniegšanas punktu, veiks dažādus remontdarbu pamatskolā, Mežāres pagasts renovēs iedzīvotāju pakalpojumu punktu, sakārtos pašvaldības ielas, Variešu pagasts renovēs kultūras manu, Atašienes pagasts nomainīs jumtu vidusskolai, veiks pasākumus siltumenerģijas zudumu mazināšanai un ūdensapgādes uzlabošanai. Visas pašvaldības daļu no finansējuma izmantos novada administratīvās ēkas celtniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES tekošajā kontā pārpalikums 29,1 miljarda eiro apmērā

Žanete Hāka, 19.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī Eiropas Savienības valstu tekošā konta pārpalikums sasniedza 29,1 miljardu eiro jeb 0,9% no IKP, liecina Eurostat dati.

Pērnā gada attiecīgajā periodā tekošā konta deficīts bija 1,5 miljardi eiro.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, preču konta deficīts ievērojami saruka, sasniedzot 0,1 miljardu eiro, salīdzinot ar 32,8 miljardiem eiro pirms gada. Savukārt ienākumu konta pārpalikums saruka no 17,7 miljardiem eiro pērn līdz 15,9 miljardiem eiro šā gada sākumā. Pakalpojumu konta pārpalikums saglabājās stabils, sasniedzot 32,4 miljardus eiro. Savukārt kārtējo pārvedumu konta deficīts nedaudz pieauga līdz 19 miljardiem eiro.

Pirmajā ceturksnī tirdzniecības pārpalikums bija ar ASV – 29 miljardi eiro, Šveici – 15,9 miljardi eiro, Brazīliju – 8,1 miljards eiro un Hongkongu – 7,9 miljardi eiro, Kanādu – 5 miljardi eiro un Indiju – 0,3 miljardi eiro, savukārt deficīts bija ar Ķīnu – 25,7 miljardi eiro, Krieviju – 18 miljardi eiro un Japānu – 2,4 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja jūs domājat, ka ekonomiski spēcīgākā pilsēta pasaulē ir vai nu Ņujorka vai Tokija, tad jūs kļūdāties. Ekonomiski spēcīgākā pilsēta ir Londona, liecina žurnāla Forbes veiktais pētījums.

Lai gan ekonomika Ņujorkā un Tokijā ir attīstījusies tālu priekšā Londonai un Honkongai, Forbes tieši šīs divas pilsētas, lielāku ekonomikas attīstības tempu dēļ, ir ierindojis pirmajās divās vietās.

10 ekonomiski spēcīgākās pasaules pilsētas:

Londona

Iekšzemes kopprodukts (2005. gadā) - 452 miljardi USD;

Iekšzemes kopprodukts (2020. gadā) - 708 miljardi USD;

Iekšzemes kopprodukta palielināšanās ātrums - 3%;

Iedzīvotāju skaits (2007. gadā) - 8 567 000.

Honkonga

Iekšzemes kopprodukts (2005. gadā) - 244 miljardi USD;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Google šogad kļuvis par vērtīgāko zīmolu pasaulē, bet zīmols Coca Cola pirmo reizi izkritis no globālo zīmolu Top 10, liecina Brand Finance 500 vērtīgāko zīmolu šā gada pārskats.

Saskaņā ar aplēsēm Google zīmola vērtība ir 44,3 miljardi ASV dolāru. Otrajā vietā ierindots zīmols Microsoft, kura vērtība esot 42,8 miljardi ASV dolāru. 2010.gada pārskatā Microsoft atradās tikai piektajā vietā.

Wal-Mart, kas pērn atradās pirmajā pozīcijā, šogad noslīdējis uz trešo vietu, un šī zīmola vērtība ir 36,2 miljardi ASV dolāru.

Top 10 dominē ASV kompānijas, bet ir viens izņēmums - Lielbritānijas telekomunikāciju kompānija Vodafone, kuras zīmola vērtība ir 30,68 miljardi ASV dolāru.

Coca Cola ar zīmola vērtību 25,8 miljardi ASV dolāru nokritusi no trešās pozīcijas uz 16.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apgrozībā 15,68 miljardi eiro banknošu

Žanete Hāka, 25.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada beigās apgrozībā bija 15,69 miljardi eiro banknošu un 102 miljardi eiro monētu, liecina Eiropas centrālās bankas apkopotā statistika.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, monētu skaits audzis par 4,3%, savukārt banknošu skaits – par gandrīz 5%.

Lielākā daļa jeb 41% no apgrozībā esošajām banknotēm ir 50 eiro banknotes, kuru skaits pērnā gada beigās bija 6,44 miljardi, bet 19% veidoja 20 eiro banknotes – 2,988 miljardi. 13,8% no kopējā banknošu skaita bija desmit eiro banknotes – 2,17 miljardi.

Kopējā banknošu vērtībā pagājušā gada decembrī bija 912,6 miljardi eiro, savukārt monētu vērtība – 23,66 miljardi eiro.

No monētām vislielākais skaits apgrozībā ir viena centa monētas – 26,17 miljardi, divu centu monētas ir 20,57 miljardi, bet piecu centu – 16,57 miljardi. Savukārt desmit centu monētas pērnā gada beigās apgrozībā bija 12,4 miljardi. Tāpat apgrozībā cirkulēja 9,57 miljardi 20 centu monētu un 5,34 miljardi 50 centu monētas. Savukārt viena eiro monētu skaits apgrozībā pagājušā gada beigās bija 6,47 miljardi, bet divu eiro – 4,93 miljardi monētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, secināts starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktajā pētījumā.

Kompānija ir veikusi pētījumu par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gada gala ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē skaidroja, ka pētījuma rezultātā iegūti četri iespējamie rīcības scenāriji attiecībā uz satiksmes drošību. A jeb nulles scenārijs, kurā nekādi papildu pasākumi nav paredzēti. B jeb minimālais scenārijs - bez finansējuma, C jeb optimālais un D jeb maksimālais, kas paredz plašu plānu ar finansēm.

Auditorkompānijas pārstāvis Egils Trumpe skaidroja, ka pētījums veikts šā gada otrajā ceturksnī un pētījumā īstenošanā izmantota pieeja "Droša sistēma", proti, droša vide, drošs transportlīdzeklis un drošs satiksmes dalībnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes intensitāte Rīgā pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugusi un turpina paaugstināties, bet Rīgas domes Satiksmes departaments atzīst -esošā ielu tīkla caurlaides spējas ir gandrīz izsmeltas. Šogad plānota vikne pasākumu satiksmes plūsmas atvieglošanai.

Rīgas domes Satiksmes un transporta komiteja ir saņēmusi Satiksmes departamenta ziņojumu par 2007. gadā paredzētajiem darbiem satiksmes plūsmas uzlabošanai, biznesa portālu Db.lv informēja Rīgas dome.

Lai atvieglotu satiksmes plūsmu Rīgā, paralēli ilgtermiņa darbiem (satiksmes pārvadu, divu līmeņu šķērsojumu un centra apvedceļu projektu realizācijas) Satiksmes departaments 2006. gadā ir sācis īstenot darba plānu satiksmes organizācijas pilnveidošanai.

Šogad tiks uzsākta Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojuma izbūve un Austrumu maģistrāles posma Gaujas iela - Meža prospekts izbūve. Tiks veikta A. Deglava ielas rekonstrukcija posmā no Baltinavas ielas līdz Lubānas ielai. Tāpat par pašvaldības finansējumu tiks uzsākta divu līmeņu šķērsojuma izbūve pār sliežu ceļiem Rīga-Skulte. Papildus tam tiks veikta ielu rekonstrukcija 18 ielu posmos. Sabiedriskā transporta kustības uzlabošanai šogad ir paredzēts ierīkot sabiedriskā transporta joslas līdzšinējo stāvvietu vietā Kalpaka bulvārī, posmā no Brīvības ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai; Raiņa bulvārī līdzšinējo stāvvietu vietā, kā arī 13. Janvāra ielas posmā no 11.Novembra krastmalas līdz Gogoļa ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijā beidzot nebūtu laiks ieviest ceļa zīmi "Melnais punkts"?

Daina Kantāne, AVIS pilna servisa līzinga departamenta vadītāja, 06.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Viedoklis: Kāpēc stagnē Rīgas satiksme

Edmunds Zeltiņš, 04.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai satiksmes loģiskai sakārtošanai Rīgā, patiešām ir vajadzīgi milzīgi līdzekļi?Neapšaubāmi, ieguldījumi ir vajadzīgi, un ņemot vērā situācijas nopietnību Rīgā, neviens ieguldījums satiksmes uzlabošanā nebūs par lielu uz vispārējā zaudējumu fona, ko rada sastrēgumi.

Izbrīnu rada tas, ka atbildīgās amatpersonas neveic efektīvus pasākumus, lai uzlabotu esošo situāciju, vai arī dara to ļoti kūtri.

Dzīvojot ārzemēs, bieži nācās novērot kā tas tiek darīts tur, piemēram, regulāri tiek uzturēta diskusija ar sabiedrību, sūdzības un ierosinājumi tiek izskatīti bez „birokrātijas starpposma” un maksimāli ātri. Parādība, kad uz ceļa vai nozīmīgākajos krustojumos strādā atbildīgo institūciju darbinieki, bija gandrīz vai ikdienišķa. Šie cilvēki veica dažādus mērījumus, uzstādīja transporta plūsmas skaitītājus, regulēja luksofora gaismu intervālus, veica pētniecisko darbu, lai optimizētu satiksmi. Un jāsaka, ka tas viņiem arī izdevās. Uzlabojumi tika momentāni ieviesti dzīvē, attiecīgā operācija parasti aizņēma no dienas līdz divām, un komplicētākās vietās tā noritēja aptuveni nedēļu. Jāpiebilst, ka tas traucējumus satiksmei neradīja, jo visi darbi, kas varētu ietekmēt transporta kustības plūsmu, tika veikti naktī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.

Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.

Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu biznesa žurnāls Aripaev izveidojis 500 bagātāko Igaunijas iedzīvotāju sarakstu.

Visu 500 turīgāko igauņu bagātība ir 131,5 miljardi EEK (5,9 miljardi LVL).

Visu TOP 10 bagātāko igauņu bagātība ir pietuvojusies 1 miljardam LVL. Pats bagātākais igaunis ir Olympic Casino kazino tīkla īpašnieks Armīns Karū, kura bagātība 187 miljoni LVL. Otrajā vietā ir uzņēmuma Merko īpašnieks Tomas Anūs un trešajā vietā ir Olympic Casino akcionārs Jans Korpusovs.

Bagātāko igauņu TOP 10

1. Armīns Karū - 4,172 miljardi EEK (187 340 760 LVL)

2. Tomas Anūs - 3,028 miljardi EEK (135 984 140 LVL)

3. Jans Korpusovs - 2,267 miljardi EEK (101 788 300 LVL)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan pēc tirgus vērtības, gan apgrozījuma pasaulē lielākā kompānija 2009. gadā ir ASV enerģētikas milzis Exxon Mobil, tādējādi apsteidzot ASV mazumtirgotāju Wal-Mart, kurš bija apgrozījuma līderis pērn, liecina Financial Times apkopotā informācija.

Exxon Mobil tirgus vērtība ir 337 miljardi dolāru. Pēc tirgus vērtības otra lielākā kompānija pasaulē ir PetroChina, kuras vērtība ir par teju 50 miljardiem ASV dolāru zemāka. Trešajā vietā ar tirgus vērtību 204 miljardi dolāru ierindojas Wal-Mart Stores, kura apgrozījums pirmo reizi pārsniedzis 400 miljardu dolāru atzīmi.

Eiropā lielākā kompānija ir Royal Dutch Shell, kuras tirgus vērtība ir 139 miljardi dolāru, savukārt apgrozījums 458 miljardi dolāru. Otrajā un trešajā vietā ierindojas kompānijas Nestle un BP, kuru tirgus vērtības ir attiecīgi 130 miljardi un 127 miljardi dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn žurnāla Forbes miljardieru sarakstā kopumā bija reģistrēti 1 125 miljardieri, krīzes iespaidā šis saraksts šogad ir sarucis par 332 personās līdz 793 miljardieriem visā pasaulē.

Par pasaulē bagātāko, apsteidzot pērnā gada līderi Vorenu Bafetu, kļuvis kompānijas Microsoft dibinātājs Bils Geitss (Bill Gates), kura bagātība tiek lēsta 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Uz otro vietu nokritis pērn bagātākais cilvēks pasaulē - kompānijas Berkshire Hathaway boss - investors Vorens Bafets (Warren Buffet), kura bagātība ir 37 miljardi ASV dolāru.

Trešajā vietā atrodas Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims (Carlos Slim), kura bagātība ir 35 miljardi ASV dolāru.

Pasaulē bagātāko pirmais trijnieks gada laikā kopumā ir zaudējis 68 miljardus ASV dolāru. Bils Geits zaudējis 18 miljardus dolāru, savukārt Vorens Bafets un Karlos Slims katrs kļuvuši par 25 miljardiem dolāru plānāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

INTEL pirmajā ceturksnī nopelna 8,9 miljardus USD

, 18.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatdarbības ieņēmumi ir 1,7 miljardi ASV dolāru, peļņa uz vienu akciju - 27 centi Santa Klāra, Kalifornija, 2007. gada 18. aprīlis- Intel Corporation paziņoja par saviem pirmā ceturkšņa ieņēmumiem 8,9 miljardu ASV dolāru apmērā, pamatdarbības ieņēmumi ir 1,7 miljardi ASV dolāru, 1,6 miljardi ASV dolāru ir tīrie ieņēmumi un peļņa uz vienu akciju - 27 centi. Rezultāti ietver arī atmaksātos 300 miljonus ASV dolāru no iepriekš uzkrātiem nodokļiem, kas palielināja peļņu uz vienu akciju par aptuveni 5 centiem.

"Spēcīgā mūsu industrijā vadošās Intel Core mikroarhitektūras produktu saimes virzība tirgū apvienojumā ar mūsu izmaksu struktūras uzlabojumiem ļāva mums pirmajā ceturksnī sasniegt pārliecinošus finanšu rezultātus," teica Intel prezidents un izpilddirektors Pols Otelini. "Mūsu produktu priekšrocības un kvalitāte atspoguļojas faktā, ka vidējās pārdošanas cenas ceturksnī, ņemot vērā lielo konkurences vidi, bija samērā noturīgas."

2007. gada 1. ceturksnis Salīdzinot ar 2006. gada 1. ceturksni Salīdzinot ar 2006. gada 4. ceturksni

Ieņēmumi 8,9 miljardi ASV dolāru -1% -9%

Pamatdarbības ieņēmumi 1,7 miljardi ASV dolāru -3% +13%

Tīrie ieņēmumi 1,6 miljardi ASV dolāru +19% +7%

Komentāri

Pievienot komentāru