Enerģētika

Savickis: jaunas elektrostacijas izveide velk uz 500 miljoniem USD

Andrejs Vaivars, [email protected], 7084442, 19.07.2007

Jaunākais izdevums

Gāzes apgādes kompānija Itera-Latvija apsver iespēju kopā ar a/s Latvenergo un Krievijas koncernu Gazprom būvēt jaunu gāzes elektrostaciju. Itera Latvija prezidents Juris Savickis intervijā Db norāda, ka tās izmaksas varētu būt ap 500 miljoniem dolāru, kā arī atzīst, kam ja neizdosies šāds projekts Latvijā, viņš to ir gatavs realizēt Pleskavā, un no turienes pārdot enerģiju Latvijai.

Arvien vairāk tiek diskutēts par to, kā nākotnē risināt Latvijas energoapgādes problēmu - celt jaunu AES, būvēt staciju, kas būtu darbināma ar biomasu un oglēm, relizēt ogļu staciju vai ko citu. Kā, jūsuprāt, būtu risināms šis jautājums?

Diemžēl energoapgāde Latvijā ir politiskas dabas jautājums. Šeit vienmēr ir ļoti daudz emociju, daudz politiski demogoģisko profilēšanās līmeņu. Kā zināms, drīz tiks vērta ciet Ignalīnas AES, un jautājums ir par to, vai Latvijai vajag iesaistīties jaunas AES celšanā Lietuvā. Uzskatu, ka nav nekadu problēmu, ja Latvija to dara, taču jau pašā sākumā ir jāsaliek pareizie bāzes punkti. Ja tas netiks izdarīts, mēs no tā ļoti cietīsim.

Kādi tad ir tie pareizie bāzes punkti jūsu skatījumā?

Vispirms jau tas nedrīkst būt peļņas objekts, jo pretējā gadījumā sāksies problēmas saistībā ar jautājumu - cik kurš pelnīs. Tā kā šī AES atradīsies Lietuvas teritorijā, pirmā valsts, kas mēģinās no tā nopelnīt, būs tieši Lietuva. Nav jau tā, ka, piedaloties AES būvniecībā Ignālīnā, mēs sev pilnībā nodrošināsim energoneatkarību. Man šajā sakarā ir viens jautājums - vai mūsu atkarība no Lietuvas būs pievilcīgāka par mūsu it kā atkarību no Krievijas? Jā, mēs te vienmēr runājam par trīs Baltijas valstīm, par Eiropu utt. Taču ekonomiskā jomā nekur nav izskanējis, ka Krievija būtu izmantojusi pret mums kaut kādu enerģētikas jautājuma ieroci - tās ir tikai sarunas politiķu līmenī. Visas energoapgādes problēmas Latvijai, kas skar Krieviju, vienmēr tikušas atrisinātas momentāli, turklāt labvēlīgā gaisotnē. Un es neredzu iemeslu, kāpēc tā nevarētu būt arī turpmāk.

Pasaulē ir divi lieli piegājieni energoapgādes jautājumu risināšanai - vai nu AES, vai arī ogles utt. Patiesība ir kaut kur pa vidu. Tā kā savulaik pats nedaudz pievērsos ziņātnei, tad atbalstu to, ka AES ir jābūt. Šajā sakarā ir jābūt tā, lai šis objekts tiktu celts uz juridiski un ekonomiski korektiem pamatiem. Saprotiet, tas viens objekts izvelk veselu zinātnes nozari. Kā aprēķināt tos labumus, ko dos fakts, ka Lietuvā kodolzinātne attīstīsies, bet Latvijā - ne? To ir ļoti grūti izrēķināt - zinātnes attīstības ziņā viņi uzreiz būs ievērojami augstāk par mums, un man tas ne sevišķi patīk. Turklāt, ja šīs AES būvniecība tiešām tiks sākta, tā prasīs vismaz 20 gadus, un jautājums ir tāds - ko mēs darīsim visus šos gadus?

Kāds tad ir jūsu piedāvājums?

Risinājumu jau nav daudz - gāze, ogles, biomasa utt. Cik procentus no visas saražotās elektroenerģijas pasaulē dod biomasa, saule, vējš utt. - ja sanāk 15 %, tad varam jau būt laimīgi. Ir arī skaidrs, ka enerģija nākotnē būs vajadzīga arvien vairāk un vairāk. Tas nozīmē, ka mums paliek gāze vai ogles. Esam aprēķinājuši, ka vairāk plusu ir gāzei, ja tiek celta gāzes elektrostacija. Galvenais jautājums šeit ir par izmešiem, kā arī cenām - ogļu stacija neizmaksā lētāk. Tāpat jājautā - no kurienes tad mēs vestu tās ogles? Ar gāzi viss ir skaidrs - to var piegādāt no Kazahijas vai Turkmēnijas, bet tikai caur Krieviju tranzīta veidā. Šis tranzīta jautājums, protams, nav vienkāršs, bet līdz šim nav bijušas nekādas problēmas. Ogļu gadījumā būtu jārisina jautājums par izmešiem, par to, kur mēs liksim visu radušos izdedžu kaudzes. Pagaidām tos var izmantot tikai būvniecībā, bet arī tad rodas jautājums - kurš gan šodien gribēs sev māju no izdedžiem? Tāpat jāpadomā par to, ar cik daudziem ogļu vilciena sastāviem mums būtu jārēķinās. Par ogļu iegādi tiek runāts, ka tās var iegādāties Polija, Austrālijā un Vācijā, bet es esmu pārliecināts, ka vedīs atkal no tās pašas Krievijas, jo tas ir ekonomiski visizdevīgāk. Tādējadi jautājums par atkarību no Krievijas ir vairāk vai mazāk demagoģisks. Turklāt mums šajā sakarā ir savi argumenti - mēs esam Eiropā, mums ir Iņčukalna krātuve. Turklāt paskatieties, kā visa Eiropa mēģina noslēgt līgumus ar Krieviju šajā jomā - uz Vāciju tiek būvēts gāzes vads caur jūru, bet nupat tika panākta vienošanās par gāzes lauku izstrādāšanu Francijā. Man rodas jautājums - kur šajā sakarā ir mūsu vieta? Jā, mēs esam maziņi, tomēr atrodamies tuvu Krievijai, bet nez kāpēc gribam aizgriezties no tās, kaut gan mums 30 % no energoapgādes aizņem gāze.

Par nepieciešamību Eiropai, tostarp Latvijai, vairot energoneatkarību no Krievijas, tiek runāts jau vairākus gadus. Cik tas, jūsuprāt, ir reāli Latvijas gadījumā?

Ar oglēm šī neatkarība netiks mazināta, turklāt dzīvosim piesārņotā vidē. Ir gan citi projekti, kā varētu palielināt šo neatkarību. Piemēram, sašķidrinātās gāzes vešana uz Latviju no Norvēģijas un citām vietām. Tas ir ejams ceļš, bet izmaksā 25 līdz 30% dārgāk, nekā gāze. Latvija var uzbūvēt vienu miljardu kubikmetru lielu sašķidrinātās gāzes pieņemšanas staciju, ja vien mūsu valdība un sabiedrība ir gatava to darīt - tad mēs būsim ļoti neatkarīgi no Krievijas gāzes. Tikai tad mēs būsim atkarīgi no tiem, no kā vedīsim šo sašķidrināto gāzi - norvēģu firmām, japāņiem vai arābu valstīm. Valdībai es to visu esmu jau izklāsrījis Ja politiķi izšķirtos par labu šādam projektam, es pat labprāt tajā piedalītos. Taču tas nebūtu ekoloģiski tīrs process, jo tā rezultātā rodas liels CO2 daudzums.

Savulaik izskanēja ziņas, ka Krievijas koncerns Gazprom vērtējot - celt vai necelt dabasgāzes elektrostaciju Latvijā. Cik reāla ir šāda iespēja?

Prāta darbs būtu, ka tad, ja mēs celsim gāzes elektrostaciju, tad vajadzētu, lai šajā procesā noteikti piedalās arī Gazprom kā akcionārs. Ja kādā biznesa projektā piedalās tas, kam pieder resurss, tur bizness noteikti notiks. Piemēram, ja krievi nebūtu Latvijas Gāzes (LG) akcionāri, dabasgāzes tarifi šeit augtu nevis tādā tempā kā pašlaik, bet gan vienā dienā tiktu pieņemts lēmums, ka Latvijai ir jāmaksā tāda pati cena kā Vācijai mīnus transporta izdevumi. Var uzskatīt, ka gāzes cenu palielinājums šeit ir bijis 2 līdz 3 reizes lēnāks, nekā būtu bijis tad, ja Gazprom nebūtu līdzīpašnieks. Tādējādi līdzīgs modelis varētu būt arī tad, ja tiks celta šāda gāzes elektrostacija.

Jūs nupat teicāt frāzi "ja mēs celsim gāzes elektrostaciju". Kas ir šie "mēs" - Itera-Latvija?

Man, protams, šeit gribētos plašāku akcionāru sastāvu - Latvenergo kā valsts struktūra… Vispār iespējamie akcionāru sastāvi ir vairāki. Viens no tiem ir Latvenergo, Itera, Gazprom un Vācijas E.ON Ruhrgas International AG, otrs - LG* un Latvenergo. Katrā ziņā ir skaidrs, ka tas nebūtu tikai Iterai.

Kurš no šiem sadarbības modeļiem jūsu skatījumā ir reālākais?

Ja viss tiek sadalīts pareizās proporcijās, tad es tur redzētu Iteru, Gazprom un Latvenergo.

Kādas tad, jūsuprāt, ir tās "pareizās proporcijas"?

Tas ir sarežģīts jautājums, bet es visdrīzāk to sadalītu trīs līdzīgās daļās.

Vai šīs kompānijas, ko jūs nupat nosaucāt, jau ir apspriedušas šādas dabasgāzes eketrostacijas celtniecību kā nopietnu realizējamu projektu?

Tas ir apspriests ar Latvenergo, ar Gazprom… Faktiski var teikt, ka ar visiem ir runāts. Taču nav tā, kā mums šķiet, ka Gazprom noteikti grib šādā projektā piedalīties. Kad bijām uz pēdējo tikšanos ar Gazprom vadītāju A. Milleru, viņš mūsu premjeram A. Kalvītim skaidri pateica, ka nav nekādu problēmu piegādāt vajadzīgos 500 milj. kubikmetru gāzes, kas, redzot Gazprom bilanci, ir niecīgs apjoms - tas gadā iegūst ap 620 miljardiem kubilmetru gāzes. Taču tam sekoja nākamais teikums - lai Gazprom tur piedalītos, tam ir jābūt profitablam projektam. Nav tā, ka Gazprom skries un teiks, ka grib kaut kur piedalīties - viņi būs jāpierunā. Vieglāk, ja vien būs vajadzība, būs pieaistīt vāciešus, jo viņiem ir daudz naudas, un viņi vēlas to kaut kur investēt, un tādā projektā viņi labprāt piedalītos.

Cik lielas ir šādas stacijas būvniecības izmaksas? Kur jūs redzat tās būvniecību?

Tas varētu būt pie TEC 2 - tur varētu uzbūvēt vēl vienu bloku 400 megavatiem.

Bet izmaksas?

Rēķiniet - vienam megavatam stacija izmaksā apmēram vienu miljonu dolāru plus 10 līdz 15 % dažādas citas izmaksas. Tātad kopumā tas velk līdz 500 miljoniem dolāru.

Kad jūsu skatījumā var tikt realizēta šī elektrostacija?

Patiesībā mums jau vakar bija jābūvē elektrostacija, jo vienu dienu pašai Krievijai var nepietikt elektroenerģijas. Tādējādi par šāda veida projektiem valdībai būtu jāizšķiras ļoti lielā tempā. To, ka mums jaunu elektrostaciju vajag ātri, apzinās gan LG, gan Latvenergo, gan Ekonomikas ministrijā ir arī gudri cilvēki, tāpat kā valdībā, jo 2009. gadā Ignalīnas stacijas vairs nebūs.

Bet kāds varētu būt reālais termiņš, kad darbi sāktu jūsu pieminētā gāzes elektrostacija?

Priekšdarbi faktiski jau ir veikti gan Itera, gan Latvenergo. Ja mēs tagad sākam strādāt, visi dokumenti būtu gatavi pusgada laikā, vēl pusgadu vajadadzētu projektam un vēl divus gadus - celtniecībai.

Minējāt, ka esat ar šiem jautājumiem runājis ar valdību…

Daudzi ministri ir iedziļinājušies šajā jautājumā un uzskata, ka gāzes elektrostacijai ir vieta.

Kādu jūs redzat šādas stacijas saražotās elektroenerģijas cenu, salīdzinot ar Latvenergo piedāvātājiem tarifiem - augstāku vai zemāku?

Domāju, ka apmēram tāda pati vai pat mazliet lielāka. Bet tas nebūtu būtisks sadārdzinājums.

Jāpiebilst, ka pēdējo reizi, kad biju Maskavā, Gazprom man teica - Juri, ko jūs tur mocieties - uzceliet elektrostaciju Pleskavā. Piekrītot šādam priekšlikumam, man būtu jābraukā trīs gadus no no šejienes uz Krieviju, uzceltu tur staciju un tad pārdotu Latvijai elektroenerģiju.

Apsverat šādu iespēju?

Par šādu iespēju man mājienus deva Gazprom. Ja uzvarēs ideja par ogļu stacijas izveidi Latvijā, tad celšu elektrostaciju Pleskavā.

Turklāt faktiski ir skaidrs, ka krievi to Pleskavas staciju uzbūvēs jebkurā gadījumā. Ja jau viņi piedāvāja to darīt man, tad indikācija ir skaidra. Starp citu, kolīdz šis būs nopublicēts, es zinu kādas piecas Latvijas biznesmeņu grupas, kas metīsies uz Krieviju.

Runājot par dabasgāzi, pēdēja laikā ir izskanējuši vairāki minējumi par to, cik lielā mērā, sākot ar nākamo gadu varētu pieaugt tās tarifi Latvijā…

Nākamajā gadā LG dabasgāzes cena tiks pielīdzināta Eiropas cenām.Ieplānots, ka pēdējam paaugstinājumam ir jābūt nākamajā gadā. Ļoti lielas sarunas ar Gazprom pārstāvjiem ir par to, ka mēs gribam dabūt tās cenas uz trīs gadiem, lai varētu izveidot budžeta uz šiem trīs gadiem un veidot LG attīstību.

Cik liels jūsu skatījumā ar nākamo gadu būs šo gāzes cenu pieaugums procentuālā izteiksmē?

43%! Un tad mēs būsim izlīdzinājuši šīs cenas ar Eiropas līmeni.

Vairākkārt arī diskuēts par to, ka Gazprom vadība ir ieinteresēta vairāku gazes krātuvju izviedošanā Latvijā. Cik reāli, jūsuprāt, ir tas, ka šādas jaunas krātuves varētu tikt izveidotas?

Vispirms jau jābilst, ka Gazprom nav ieinteresēts veidot šeit gāzes krātuves. Vēsturiski ir izveidojies tā, ka savulaik bija kopīga PSRS gāzes sistēma, un tās ietvaros tika pētīts, kā varētu nodrošināt stabilas gāzes piegādes uz Eiropu. Šajā sakarā tika izstudēti Dobeles gāzes krātubju iespējamie varianti. No tā arī radās versija, ka Gazprom ir ieinteresēts šādas krātuves izveidē, bet patiesībā šī kompānija par to jau sen ir aizsmirsusi, un ieienteresētā puse patiesībā esam mēs. Ja šeit tiktu uzcelta krātuve 50 miljardiem kubikmetru aktīvās un tikpat lielam apjomam - pasīvās gāzes, tas nozīmētu, ka pazemē atrastos 100 miljardi kubikmetru dabasgāzes. Šāda projekta realizācijas gadījumā mēs teišām varētu nerunāt par energoatkarību no Krievijas, jo ar tādu gāzes apjomu mums pietiktu 70 gadiem. Šāds jautājums, starp citu, pēdējās tikšanās laikā tika apspriests starp Aigaru Kalvīti un Alekseju Milleru, un mūsu premjeram tika teikts - izrēķiniet, vai tas ir izdevīgs projekts.

Lai izveidotu gāzes krātuvi, ir jārēķiņās ar tās uzkrāšanas cenu, un, kopumā ņemot, te jau ir runa par miljardiem dolāru. Protams, beļģiem, vāciešiem u.c. būtu ļoti izdevīgi, ja kaut kur Eiropā glabātos 50 miljardi kubikmetru gāzes, par kuru viņi varētu būt daudzmaz droši. Taču jautājums ir sekojošs - vei tiešām jūs domājat, ka tie paši vācieši vēlas, lai šādi gāzes krājumi būtu Latvijā. Tādējādi jautājums ir tikai par to, kur paši krievi vēlas būvēt šādu krātuvi. Un kāpēc lai krievi to gribētu darīt tieši Latvijā, ņemot vērā, ka mēs visu laiku skandinām, cik neatkarīgi vēlamies būt?

Protams, var pieminēt to, ka savulaik gāzes padeve tika pārtraukta Ukrainai, taču tas ir pavisam cits stāsts. Kāda ir starpība starp zagšanu un nesankcionētu gāzes izņemšanu? Nekāda. Bet uzkraiņi uzskata, ka ir gan starpība, jo viņi par to kaut kad samaksāšot. Turklāt, lai sāktu brēkt visa Eiropa, ukraiņi aizgrieza Krievijas gāzes piegādes Eiropai.

Un tomēr - cik reāli varētu būt tas, ka Gazprom veido dabasgāzes krātuves Latvijā?

Lai tas notiktu, mums ir jāpierunā Gazprom, pierādīt, ka tas ir ekonomiski izdevīgi, ka tas būtu pamats viņu gāzes piegādēm uz Eiropu.

* A/s Latvijas Gāze īpašnieki ir E.ON Ruhrgas International AG - 47,23 %, Gazprom - 34 %, SIA Itera-Latvija - 16 %, pārējie - 2,76%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē procesu, kādā tiek pieņemtas ekspluatācijā jebkāda veida elektrostacijas, AS «Sadales tīkls» atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un AS «Sadales tīkls» elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 h garumā un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei, norāda AS «Sadales tīkls» Preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«AS «Sadales tīkls» uzdevums elektrostacijas pieslēgšanas procesā ir pārbaudīt, vai ražotāja uzstādītās enerģijas ražošanas iekārtas un izbūvētais pieslēgums atbilst AS «Sadales tīkls» izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, un pārliecināties, ka ražošanas iekārtu pieslēgšana pie elektrotīkla neietekmēs citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti. AS «Sadales tīkls» atzinums neapliecina enerģijas ražotāja gatavību ražot elektroenerģiju vai siltumenerģiju, vai objekta nodošanu ekspluatācijā, jo enerģijas ražotāja komerciāla darbība, tajā skaitā - maksājumu saņemšana par saražoto un elektrotīklā nodoto enerģiju – tiek uzsākta tikai pēc tam, kad stacija ir nodota ekspluatācijā un pašvaldības būvvalde izdevusi aktu,» skaidro kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Sadales tīkls maldinājis par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā

LETA, 31.10.2017

AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis (no kreisās) un bijušais valdes loceklis Rolands Lūsveris

Foto: Evija Trifanova/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Par Latvijas Gāzes akcijām interesējas spekulanti; varētu būt interese no Fortum

Nozare.lv, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) iestādes apzināti novedušas Latviju līdz ekonomikas krīzei un nav ieinteresētas palīdzēt valstij izkļūt no strupceļa. Šādu viedokli intervijā laikrakstam Bizness&Baltija paudis Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

«Mūsu valsts jau no paša sākuma bijusi labs ES māceklis, ja ne pats labākais. Eiropa mums teica pielikt punktu rūpniecībai, jo tā nav konkurētspējīga – mēs to izdarījām. Tā paša iemesla dēļ Eiropa mums ieteica sagraut lauksaimniecību un zivsaimniecību – mēs to sagrāvām. Galu galā mēs paši iznīcinājām tās ekonomikas struktūras, kas akumulēja naudu. Tagad mēs vairs neko nemākam un nevaram,» uzsver J. Savickis.

Viņš arī norāda uz to, ka starptautisko aizdevumu Latvija nedrīkst izmantot struktūrfondu līdzfinansēšanai, uzņēmēju atbalstam un ražošanas attīstībai, kas atkal parāda to, ka Latvijai atkal neļauj pašai pelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Publisko liecības par Šķēles, Savicka, Lemberga un Ventspils uzņēmēju kopīgu dalību LK privatizācijā

LETA, 25.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nav gatavi tāpat atdot akcijas

Ieva Mārtiņa, Db, 19.12.2008

No kreisās: Danske Capital vecākais analītiķis Anti Partanens, Danske Capital direktors Kustā Aima un Firebird management LLC partneris Aians Hags

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis cer, ka saistībā ar konfliktu Ukrainā pret Krieviju ieviestās sankcijas un atbildes pasākumi neskars enerģētiku.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma Savickis teica, ka viņš principā ir pret jebkādām ekonomiskajām sankcijām. Viņaprāt, lielās valstis no šādu soļu speršanas būtiski necietīs. Daudz vairāk cietīs mazās valstis, un viena no valstīm, kas cietīs visvairāk, ir Latvija.

Savickis uzsvēra, ka negrib dramatizēt situāciju, bet, ja tiks noteiktas sankcijas enerģētikas jomā, tas būs Aukstais karš.

Itera Latvija vadītājs uzskata, ka tas tomēr nenotiks un gāze nesadārdzināsies. Jau līdz šim ir bijuši dažādi sarežģījumi, kas veiksmīgi ir atrisināti. Latvijas pusei ir noslēgti gāzes piegādes kontrakti līdz 2030.gadam ar diviem piegādātājiem Itera un Gazprom. Esot jābūt nopietniem iemesliem, lai šos kontraktus pārskatītu. Savickis aicina saprast, ka arī Krievija grib dabasgāzi pārdot un tā dod nopietnu pienesumu Krievijas ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dienas Biznesa klubs: Latvijas Gāzes akcijas ģeopolitikas ritenī

Sanita Igaune, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadeles pārdošana ir tikai sīkums, kas kalpotu finanšu plūsmas nodrošināšanai, ja tiktu organizēta Latvijas Gāzes akciju pārdošana ASV investoriem, kurus interesē Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

Enerģētikas jomā ir izteiktas ģeopolitiskās spēles. Šobrīd ir mēģinājums Eiropu atdalīt no krievu gāzes, tāpēc ik pa laikam presē lasām rakstus, kuros ASV pauž gatavību piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijas valstīm. Turklāt ir būtiska secība, ka ASV ir interese piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijai – nevis otrādi. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā sākotnēji izskatās. Būtiska ir izmaksu sadaļa, lai beigās neizrādītos tā, ka slānekļa gāze no ASV izmaksā Latvijai daudz reižu vairāk nekā gāze no Krievijas. «Kādu ietekmi tas atstātu Latvijas tautsaimniecībai, vai kāds to ir rēķinājis,» DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Latvijas Gāzes (LG) akcionāres Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls Forbes apkopojis sarakstu ar ASV augstskolām, pēc kuru beigšanas, absolventam ir vislielākās iespējas kļūt bagātam.

Forbes izveidotajā sarakstā ir ņēmis vērā absolventa ienākumus pēc augstskolas pabeigšanas turpmākajos 20 gados, kā arī lielākos ienākumus, kādi ir augstskolu absolventiem.

Desmit labākās ASV augstskolas:

0 līdz 5 gadiem absolventa gada alga - 58 000 USD;

10 līdz 20 gadiem absolventa gada alga - 134 000 USD;

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Ne Itera, ne Gazprom nekad nav izrādījis interesi par LNG termināļa būvniecību

Nozare.lv, 12.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne Krievijas enerģētikas koncerns Gazprom, ne tā meitasuzņēmums SIA Itera Latvija nekad nav izrādījis interesi par sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, apgalvo Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

«Vēlos uzsvērt, ka termināļa projektā ir ieinteresēta fizisko personu-domubiedru grupa, kurā piedalos arī es, bet jūs tur neatradīsiet ne Gazprom, ne Itera,» sacīja Savickis.

Jautāts, vai šī domubiedru grupa piedalīsies konkursā par LNG termināļa būvniecību Rīgā, ja tiks panākta vienošanās par šī projekta realizāciju un šāds konkurss izsludināts, Savickis sacīja, ka tiks rūpīgi izvērtēti šāda konkursa noteikumi.

«Mēs plānojām LNG termināli tad, kad ekonomikā viss gāja uz augšu un tika prognozēts ikgadējs gāzes patēriņa pieaugums 3% apmērā. LNG būtu veids, kā panākt eneroresursu diversifikāciju, taču vēlos uzsvērt, ka LNG atrisina šo problēmu politiski, nevis ekonomiski, jo sašķidrinātā gāze ir 15%-20% dārgāka par dabasgāzi,» sacīja Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom gribētu 25%

Andrejs Vaivars, 67084442, 07.04.2008

Gadījumā, ja Gazprom piekritīs piedalīties jaunās gāzes elektrostacijas projektā Latvijā, tas vēlēsies vismaz 25% plus vienu akciju. Lai Gazprom vispār apsvērtu dalību projektā, tam jābūt ekonomiski efektīvam, tā ekskluzīvā intervijā Db stāsta Krievijas koncerna padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Gazprom piekritīs piedalīties jaunās gāzes elektrostacijas projektā Latvijā, tas vēlēsies vismaz 25 % plus vienu akciju no tā.

Tā ekskluzīvā intervijā Db stāsta šā Krievijas koncerna padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī a/s Latvijas Gāze padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs. Viņš arī norāda, ka pēc jauno dabasgāzes tarifu apstiprināšanas, jau šogad tie Latvijā būs tādā pašā līmenī kā Vācijā, Francijā, Itālijā un citās ekonomiski attīstītajās Eiropas valstīs.

Kādas jūs redzat Latvijas un Krievijas attiecības attiecībā uz dabasgāzes piegādēm nākotnē?

Pašreizējā brīdī visi jautājumi, kas attiecas uz gāzes piegādēm Latvijai, faktiski ir atrisināti, ir parakstīti ilgtermiņa līgumi. Nupat padomes sēdē izskatījām ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz gāzes piegāžu jautājumu Latvijas Republikai. Tāpat tika skarts jautājums par gāzes piegāžu jaudu palielināšanu saistībā ar gāzes elektrostacijas celtniecību Rīgā. Tiesa, šajā sakarā nekāds lēmums netika pieņemts, jo vēl ir nepieciešams veikt ekonomiskus aprēķinus, paskatīties, cik efektīvas būs šādas piegādes utt. Jāņem vērā, ka arī Krievijā pieprasījums pēc dabasgāzes pieaug, jo attīstās rūpniecība. Tādējādi mums ir jāizvērtē, cik liels investīciju apjoms būtu jāiegulda infrastruktūras attīstībā, lai nepieciešamais gāzes apjoms varētu tikt nogādāts līdz Latvijai, līdz patērētājam, līdz elektrostacijai. Šis jautājums vēl tiks apspriests un tikai pēc tam pieņemts konkrēts lēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Vācijas uzņēmuma EO.N Ruhrgas (EO.N) nopērkot Latvijas Gāzes (LG) akcijas, valsts naudu nezaudēs, uzskata dabasgāzes piegādātājas un LG akcionāres SIA Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma Savickis ceturtdienas rītā norādīja, ka cena, par kādu akcijas tiek pārdotas, ir ļoti laba, un nodokļu maksātāju nauda netiks zaudēta, bet ilgtermiņā valsts būs pat ieguvēja.

Viņaprāt, valstij jānopērk LG akcijas un tad jādomā, kā rīkoties tālāk. Valsts pēc tam varot atrast akcijām vislabāko pircēju, kas atbilstu tās interesēm.

Sākotnēji J. Savickis uzskatījis, ka valstij nebūtu lietderīgi pirkt akcijas, jo valsts nekad nav labākais akcionāts. Taču domas viņš mainījis, kad nesaistošos piedāvājumus par LG daļu pirkšanu no EO.N iesniegušas arī divas Lietuvas kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Lietuvieši nekaunas melot, lai diskreditētu konkurējošus projektus Latvijā

Līva Melbārzde, 15.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man nav šaubu, ka Lietuva darīs visu, lai sašķidrinātās gāzes terminālis tiktu būvēts Lietuvā, nevis Latvijā. Trīs Baltijas valstis jau sen ir ekonomiski konkurenti, nevis sentimentāli draugi.»

«Lietuvieši vispār izturas tā, it kā viņi noteiktu, ko būvēs un ko nebūvēs Latvijas teritorijā,» atzinis viens no sašķidrinātā gāzes termināļa idejas Latvijā aizstāvjiem, Itera Latvija prezidents Juris Savickis. DB jau rakstīja, ka Eiropas Savienība paudusi gatavību finansiāli atbalstīt vienu sašķidrinātās gāzes termināli Baltijas valstīs. Par šīm investīcijām savstarpēji sacenšas visas trīs Baltijas valstis. Latvijā pašlaik a/s Latvenergo dots uzdevums, izpētīt gāzes termināļa būvniecību, kamēr J. Savickis Ekonomikas ministrijā jau iesniedzis termināļa projektu un rezervējis zemi Rīgas Brīvostas teritorijā.Tagad J. Savickis ir sašutis par to, cik Latvijas politiķi gļēvi aizstāv šo projektu Latvijā, kamēr lietuvieši, līdzekļus neizvēloties, dara visu, lai šo projektu pārvilinātu pie sevis.«Lietuvas nostāja ir vienkārša - visu lietuviešiem! Visaginas AES - Lietuvā, Baltijas starpsavienojums ar Zviedriju - uz Lietuvu, gāzes vads uz Poliju - caur Lietuvu. Sašķidrinātās gāzes termināli lietuvieši, protams, redz tikai Klaipēdā, Lietuvā. Lietuvieši bez kompleksiem komandē Eiropas Savienību un pamāca kaimiņvalstis. Lietuviešiem nenāk ne prātā prasīt Latvijas prezidenta Valda Zatlera domas par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi Klaipēdā. Turpretī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite dalās savās pārdomās par projektiem Latvijā,» tā J. Savickis. Viņš norāda, ka Latvijas politiķi atšķirībā no lietuviešiem ir ārkārtīgi pasīvi Latvijas interešu aizstāvībā, šī naivā labticība visiem, kam nav slinkums latviešus pamācīt, robežojas ar nacionālo interešu nodevību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enerģētika politiskās krustcelēs

Madara Fridrihsone, 67084402, 09.04.2008

Saeimas darba kārtībā šajās dienās ir nokļuvusi iespējamā enerģētikas krīze un diskusijas par risinājumiem, kā pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas radušos elektroenerģijas deficītu kompensēt, nodrošinot tās ražošanu tepat Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Saeima lems par jaunu elektrostaciju būvniecību, bet rīt galīgajā lasījumā skatīs Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus.

Abi parlamenta šīs nedēļas darba kārtībā iekļautie jautājumi tieši saistīti ar nepieciešamību Latvijā būvēt jaunas elektrostacijas, lai nodrošinātu valsti ar tai nepieciešamajiem energoresursiem pēc Ignalinas AES slēgšanas 2009. gadā.

Iepriekšējais piemirsts

Opozīcijas deputātu sagatavotais lēmumprojekts, par kuru Saeima diskutēs šodien, paredz uzdot valdībai nekavējoties sākt izstrādāt priekšprojektu jaunai elektrostacijai, kuras darbība balstītos uz cietā kurināmā, proti, ogļu un biomasas izmantošanu, kā arī sākt izstrādāt priekšprojektu Latvijas un Zviedrijas elektrosistēmu starpsavienojumam. Būtībā līdzīgu pasākumu veikšanu paredzēja arī Ekonomikas ministrijas sagatavotais jaunu elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu ieviešanas scenārijs, kuru valdība akceptēja šī gada 11. martā. Taču jau ziņots, ka nedēļu vēlāk valdība, pēc finanšu ministra Ata Slaktera (Tautas partija) ierosinājuma, protokollēmumā veica grozījumus, kas paredz mazāku stingrību cietā kurināmā elektrostacijas projekta virzīšanā, un svītroja uzdevumu elektrostacijas priekšprojekta izstrādē paredzēt tā saistīšanu ar Latvijas - Zviedrijas elektrosistēmu starpsavienojumu. Tieši šī valdības rīcība pamudinājusi opozīcijas deputātus pieprasīt Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai pieņemtu lēmumprojektu, kas uzdod valdībai nekavējoties sākt darbu pie cietā kurināmā elektrostacijas priekšprojekta izstrādes, Db atzina Jaunā laika Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. "Valdība jau 2006. gadā nolēma, ka Latvijā ir jābūvē ogļu elektrostacija, taču nezināmu iemeslu dēļ daži smagsvari to ir aizmirsuši," tā viņš. "Protams, arī ogles Latvija importē, taču ogles ir nopērkamas brīvā tirgū un cenu nosaka to ražotāji, kas konkurē savā starpā. Tādējādi tas ir jautājums par energoresursu diversifikāciju Latvijā. Nekas nebūtu iebilstams pret to, ka Latvijā būvē gāzes elektrostaciju, ja vien arī gāzi varētu pirkt brīvā tirgū, nevis tikai no Gazprom," uzsver Dz. Zaķis.Viņaprāt, ja Latvijā tiks uzbūvēta gāzes elektrostacija, ogļu elektrostacijas projektu "varam aizmirst, jo, kurš pirmais ienāks tirgū, tas te paliks." Saskaņā ar Ekonomikas ministrijā tapušo informatīvo ziņojumu par situāciju Latvijas elektroapgādē, pēdējos gados elektroenerģijas piegādes bilancē importa daļa nav samazinājusies zem 30 %. Tiesa, Latvijas siltumelektrostacijas varētu saražot daļu no importētās elektroenerģijas, taču tas būtu iespējams tikai tad, ja stacijas tiktu darbinātas režīmos, kuros to ražošanas izmaksas būtu augstākas. Tādēļ komerciālu apsvērumu dēļ Latvijā ražotā elektroenerģija pagaidām tiek aizstāta ar importu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā vasara ir kāzu gadalaiks Db.lv Jums piedāvā ielūkoties žurnāla Forbes apkopotajā dārgāko slavenību kāzu, kā arī šķirašnās sarakstā.

Dārgākās kāzas

Pašas dārgās kāzas bijušas aktrisei Lizai Minelli un producentam Deividam Gestam. Abi apprecējās 2002. gada martā Ņujorkā, un viņu kāzas izmaksājušas 3,5 miljonus USD.

Otrajā vietā ierindojas bijušā grupas Beatles dalībnieka Paula Makartnija un modeles Heteres Milsas kāzas, kuras izmaksājušas 3 miljonus USD. Kāzas notika 2002. gada jūnijā.

Trešā vietā atrodas modeles un aktrises Elizabetes Hērlijas kāzas ar Indijas biznesmeni Arūnu Najaru. Kāzas notika 2007. gada martā, un izmaksāja 2,5 miljonus USD.

Slavenību dārgākās kāzas TOP 10:

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Atjaunojamie energoresursi ir mūsu nākotne

Līva Melbārzde, 25.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Līdz 2100. gadam mums, lai izdzīvotu, būs jāpāriet uz atjaunojamiem energoresursiem, bet nav nekādas vajadzības ar šiem energoresursiem sadārdzināt savus elektroenerģijas maksājumus par trim vai četrām reizēm jau tagad.»

To DB un Lindorff rīkotajās brokastīs sacīja Itera Latvija prezidents Juris Savickis, ieskicējot Latvijas vietu Eiropas enerģētikā. «Atjaunojamie energoresursi ir mūsu nākotne, bet pašlaik Latvijai jāizšķiras par savām bāzes jaudām. Tā kā ir pieejami 600 MW atomelektrostaciju (AES) bloki, Latvijai ir jābūvē sava AES, nevis jāiesaistās Lietuvas Visaginas AES projektā,» klāstīja J. Savickis.

Tā kā AES Latvijā varētu tapt ne ātrāk kā pēc 20 gadiem, tad līdz tam bāzes jaudas Latvijai būtu jāsedz ar dabasgāzi no LNG termināļa un ogļu stacijas, uzskata Itera Latvija prezidents. «Par finansējumu šiem projektiem nav jāsatraucas, jo nauda ir, nav tikai mākas to paņemt. LNG terminālis varētu maksāt ap 800 milj. eiro, ogļu stacija- 500-600 milj. eiro. Ja projektā iesaista energoresursu piegādātāju kā stratēģisko investoru, LNG gadījumā arī pārējās Baltijas valstis, kas būs ieinteresētas šī termināļa darbībā, pašfinansējumu iespējams samazināt līdz minimumam,» skaidroja J. Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls Forbes ir izveidojis sarakstu ar bagātākajiem eiropiešiem. Saraksta virsotnē atrodas veikalu tīkla IKEA īpašnieks Ingvars Kamprads ar savu ģimeni, savukārt no 25 bagātākajiem eiropiešiem gandrīz puse (12 cilvēki) nāk no Krievijas.

Db.lv piedāvā Forbes apkopoto sarakstu ar bagātākajiem eiropiešiem:

2. Alumīnija industrijas magnāts Oļegs Deripaska (Oleg Deripaska), Krievija - 28 mljrd. USD;

3. Vācijas bagātākais cilvēks Karls Albrehts (Karl Albrecht), Vācija - 27 mljrd. USD;

4. Bernārs Arno (Bernard Arnault), Francija - 25.5 mljrd. USD;

5. Romāns Abramovičs (Roman Abramovich), Krievija - 23.5 mljrd. USD;

6. Teo Albrehts (Theo Albrecht), Vācija - 23 mljrd. USD;

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ST: Latvija ievērojami apsteidz Igauniju mikroģenerācijas attīstības tempos

Db.lv, 19.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības ražošana, izmantojot saules enerģiju, Latvijā turpina attīstīties straujiem soļiem, turklāt mikroģenerācijas (pašražošana mājsaimniecībās) attīstības tempi Latvijā patlaban ir ievērojami lielāki nekā Igaunijā, kur izkliedētās ģenerācijas bums sākās ātrāk, apgalvo AS "Sadales tīkls" (ST).

Ja Latvijā sadales tīklam 2022. gada pirmajā pusē (janvāris – jūnijs) tika pieslēgti ap 2800 jaunu mikroģeneratoru jeb vidēji ap 470 mēnesī, Igaunijā tie bija 1165 mikroģeneratori jeb ap 200 mēnesī .

Kopējais sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits, noslēdzot pirmo pusgadu, Latvijā bijis ap 4800, Igaunijā – 5580. Uz šo brīdi kopējais sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits Latvijā jau pārsniedzis 7200 mikroģeneratoru (ar kopējo elektroenerģijas ražošanas jaudu ap 56 megavati (MW)), tātad aptuveni pusotra mēneša laikā sistēmai pieslēgti vēl ap 2400 jauni mikroģeneratori. Turklāt jūlijā AS "Sadales tīkls" saņemts rekordliels jaunu mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikumu skaits – gandrīz 2200. Salīdzinājumam – pērnā gada jūlijā tika saņemts pavisam ap 140 pieteikumu – apmēram 16 reizes mazāk. Ņemot vērā nerimstošo interesi, paredzams, ka līdz gada beigām sistēmai pieslēgto ģeneratoru skaits varētu pārsniegt 10 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Savickis: Jāmeklē, kam gāzes konflikts ir izdevīgs

Līva Melbārzde, 09.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Dabasgāzes konflikts ir kā ķīlis Krievijas un Rietumeiropas,un Krievijas un Ukrainas attiecībās. Neticu, ka konflikts notiek pats no sevis vai arī ka Ukraina viena pati atvēzējās šim triecienam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo finansētāji būs gāzes biznesa pārstāvji, sarunā ar aģentūru LETA atklāja AS Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.

«Būs izstrādāta īpaša shēma, kā tiksim pie finansējuma,» skaidroja Savickis, paužot, ka panākta oficiāla vienošanās ar pārstāvjiem no gāzes biznesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs un a/s Latvijas Gāze padomes priekšsēdētājs Juris Savickis reģistrējis jaunu uzņēmumu SIA Serpenta, liecina informācija Lursoft.

J. Savickis ir SIA Serpenta galvenais kapitāldaļu turētājs – viņam pieder 51% uzņēmuma daļu. Uzņēmuma īpašnieku vidū bez J. Savicka ir arī vairāki Krievijas valstspiederīgie – Aleksandrs Mautins, Igors Nikitins un Igors Pustovois –, kā arī valdes loceklis, Latvijas valstspiederīgais Viktors Zvonkovs, Aigars Sondors un SIA Saules aptieka.

Aizvadītās nedēļas beigās reģistrētā uzņēmuma valdē priekšsēdētāja amatu ieņem z/s Zemitāni īpašnieks Guntis Belēvičs, savukārt valdes locekļu amata pienākumus pildīs Juris Savickis un Viktors Zvonkovs.

SIA Serpenta pamatkapitāls ir 3000 Ls, un tā juridiskā adrese norādīta Rēzeknē, Bukmuižas ielā 8A. Patlaban Lursoft datu bāzē vēl nav pieejama informācija par uzņēmuma darbības veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešu galveno Holivudas kinostudiju ienākumi no filmām, salīdzinot 2005. gadu ar 2006. gadu, ir palielinājušies par 8%, sasniedzot 42,6 miljardus USD, ziņo hollywoodreporter.

24,3 miljardi USD tika nopelnīti ASV, savukārt 18,3 miljardi USD ārpus tās robežām.

No tām valstīm, kas atrodas ārpus ASV, vislielāko atdevi ir devusi Lielbritānija, bet ienākumi no Krievijas katru gadu palielinās par aptuveni 50% - 2002. gadā - 88,7 miljoni USD, 2003. gadā - 124,3 miljoni USD, 2004. gadā 160,4 miljoni USD, 2005. gadā - 196,6 miljoni USD un 2006. gadā 295,7 miljoni USD.

No visas Eiropas uz Holivudu aizceļoja 2,1 miljards USD.

15 valstis, no kurām ir vislielākie ienākumi (izņemot ASV):

1. Lielbritānija - 3,4 miljardi USD;

2. Kanāda - 1,8 miljardi USD;

3. Vācija - 1,7 miljardi USD;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā kompānijas cenšas iegādāties pazīstamus interneta domēna vārdus, maksājot par tiem milzīgas summas.

Db.lv jau ziņoja, ka domēna vārdu Business.com iegādājās ASV uzziņu kompānija R.H. Donnelley, par to samaksājot 350 miljonus USD, kas ir 47 reizes vairāk nekā tas tika pārdots 1999. gadā (7,5 miljoni USD).

Var tikai minēt, par kādu cenu šobrīd varētu iegādāties domēna vārdu sex.com, kas līdz Business.com pirkumam bija dārgākais domēns pasaulē. Skaidrs, ka tas pārspētu Business.com summu un varbūt pat pusmiljarda atzīmi.

Business.com - 2007. gadā tika nopirkts par 350 miljoniem USD;

Sex.com - 2006. gadā tika nopirkts par 14 miljoniem USD;

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektroenerģijas ražotājiem pērn obligātā iepirkuma ietvaros samaksāti 176 miljoni Ls

Gunta Kursiša, 13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā summa, kas 2011. gadā samaksāta elektroenerģijas ražotājiem par elektroenerģiju, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros no 272 elektrostacijām, ir 176,228 milj. Ls, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) apkopotā informācija.

Pērn obligātā iepirkuma ietvaros 149,187 miljoni Ls izmaksāti 60 koģenerācijas elektrostacijām, kas par kurināmo izmanto fosilos energoresursus, 12,991 miljoni Ls tika izmaksāti 27 biogāzes elektrostacijām, 1,104 miljons Ls – astoņām biomasas elektrostacijām, 4,947 milj. Ls – 36 vēja elektrostacijām, bet 7,998 milj. Ls – hidroelektrostacijām (HES) ar jaudu līdz pieciem megavatiem (MW).

Uz 2012. gada 30. septembri elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros ir uzsākušas 77 koģenerācijas elektrostacijas, kas kā kurināmo izmanto fosilos energoresursus, ar kopējo uzstādīto jaudu 918,967 MW, 35 biogāzes elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 39,972 MW, 14 biomasas elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 16,662 MW, 56 vēja elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 59,926 MW, kā arī 145 mazās hidroelektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 26,6142 MW, apkopojusi ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru