Kompānija Scandlines no 2008. gada 1. jūnija nodibinājusi savu pārstāvniecību Ventspils ostā zem oficiālā zīmola Scandlines Deutschland GmbH, filiāle Scandlines Latvia.

Par filiāles vadītāju un attiecīgi arī oficiālo Scandlines GmbH pārstāvi kompānija ir iecēlusi Brianu Lindbergu (Brian Lindberg). Kompānija Scandlines sākusi otro fāzi savā uz Austrumeiropu vērstajā ilgtermiņa stratēģijā, nolemjot koncentrēties uz Baltijas valstīm un Krieviju.

“Šie ir tirgi ar augstu attīstības potenciālu. Par galveno Scandlines biznesu līdzās mūsu tradicionālajiem maršrutiem trīsstūrī Vācija-Dānija-Zviedrija domājam par pakalpojumu nodrošināšanu starp Zviedriju, Vāciju un Ventspili kā mūsu centrālo ostu Baltijas valstīs. Scandlines vēlas kļūt par tirgus līderi pat Austrumbaltijas teritorijas koridoros Austrumi-Rietumi un Dienvidi-Ziemeļi”, saka ScandlinesGmbH izpilddirektors Džons Stīns-Mikelsens.

Uzņēmums Stena Line šobrīd iegādājas piecus prāmju maršrutus no Zviedrijas un Vācijas uz Latviju. Trīs maršrutus, proti, no Trāvemindes uz Ventspili un Liepāju, kā arī maršrutu Nīnēshamna-Ventspils, uzņēmums ir iegādājies no Scandlines GmbH.

Turklāt Stena Line ir iegādājies Scandlines GmbH kuģus un darbību maršrutos starp Trelleborgu un Zasnicu, kā arī starp Trelleborgu un Rostoku, kas Stena Line padara par vienīgo īpašnieku. Šīs iegādes ir daļa no Stena Line darbības paplašināšanas stratēģijas augošajos tirgos.

«Iegādājoties maršrutus no Vācijas un Zviedrijas uz Baltijas valstīm, mēs izvēršam savu klātbūtni Baltijas dienvidu daļā un paplašinām savu piedāvājumu gan kravas, gan pasažieru pārvadājumu jomā. Mūsu mērķis ir turpināt jauniegūto darbību attīstību, tādējādi nodrošinot saviem klientiem labākus pakalpojumus un lielākas iespējas,» saka Gunnars Blūmdāls (Gunnar Blomdahl), Stena Line vadītājs.

No Vācijas pilsētas Trāvemindes (Lībekas priekšostas) šodien, 27. aprīlī, sāk kursēt prāmis līnijā Trāveminde - Liepāja - Trāveminde.

DB jau vēstīja, ka līniju nodrošina operators Scandlines un tajā kursēs divi prāmji divas reizes nedēļā. Uz kravas un pasažieru prāmja Urd ir 186 pasažieru vietas un vairāk nekā pusotrs tūkstotis kravu līnijmetru, savukārt, uz prāmja Kaunas ir 210 pasažieru vietas un aptuveni tikpat kravas līnijmetru. Tomēr pagaidām prāmja Kaunas vietā kursēs prāmis Envoy, liecina informācija Scandlines mājaslapā. Prāmis otrdienās un piektdienās kursēs no Vācijas, bet ceturtdienās un svētdienās - no Liepājas. Divas reizes nedēļā prāmji joprojām piestās Ventspilī. Prāmju līniju operators Scandlines nodarbina ap 2000 cilvēku prāmju līnijās Baltijas jūrā. 2009. gadā Scandlines strādāja ar 505 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 13,3% mazāk nekā 2008. gadā. Scandlines peļņa (EBITDA) 2009. gadā bija 159 miljoni eiro (2008. gadā - 131 milj. eiro), DB informēja Scandlines korporatīvo komunikāciju direktors Mihaels Špekenbahs.

Prāmju kompānijas Scandlines kravu apjoms pērn maršrutos no Vācijas uz Latviju audzis par 43%.

2011. gadā Scandlines pieredzēja ievērojamu kravu pārvadājumu pieaugumu maršrutā starp Trāvemindi (Lībeku) Vācijā un Baltijas valstu reģionu, informē Scandlines centrālais birojs.

«Mēs esam ļoti priecīgi par Scandlines panākumiem. Tā darbība gandrīz tieši pirms diviem gadiem sākās ar diviem reisiem nedēļā, bet patlaban ir izvērtusies par noslogotu jūras satiksmes līniju. Panākumu pamatā ir ne tikai rēderejas sniegto pakalpojumu augstā kvalitāte un iespējas apkalpot visu veidu kravas, bet arī Skandināvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības ar optimāliem ceļu un dzelzceļa satiksmes savienojumiem. LHG satiksmes pakalpojumu apjoms saistībā ar Baltijas valstīm un Krieviju pieaug. Mēs vēlamies pēc iespējas ātrāk kļūt par tirgus līderiem šajā Baltijas jūras ostu līnijā ar Vāciju,» pauž Lībekas ostas uzņēmuma Lübecker Hafen-Gesellschaft mbH (LHG) RoRo/LoLo kravu nozares vadītājs Niko Volbolts.

Lai apmierinātu augošo satiksmes pieprasījumu uz Baltijas valstīm, sākot ar 3. novembri, maršrutā Trāveminde - Liepāja līdztekus kravas - pasažieru prāmim M/K Ask kursēs arī prāmis M/K Urd. Tādējādi kravu pārvadātājiem šajā maršrutā Scandlines turpmāk nodrošinās izbraukšanu trīs reizes nedēļā.

No Trāvemindes M/K Ask izbrauks otrdienās un piektdienās, bet M/K Urd - ceturtdienās. No Liepājas M/K Ask uzsāks ceļu ceturtdienās un svētdienās, M/K Urd - sestdienās. Kopumā tas palielinās izbraukšanas biežumu maršrutos starp Trāvemindi un Latvijas ostām Ventspili/Liepāju līdz piecām izbraukšanas reizēm nedēļā.

2010./2011. gadā ir ievērojami pieaugusi kravu transportēšana uz Baltijas valstīm, informē Scandlines. Lai apmierinātu pieprasījumu, kuģniecības uzņēmums iznomāja M/K Scottish Viking un M/V Watling Street, un līdz ar to divi jauni prāmji kursē maršrutos Nīneshamna – Ventspils un Trāveminde – Liepāja – Ventspils. M/K Urd iesaistīšana maršrutā Trāveminde – Liepāja ir nākošais solis Scandlines intensīvās stratēģijas īstenošanā kravu pārvadājumu jomā.

Prāmju kompānija Scandlines no Štrālzundes kuģubūvētavas saņēmusi divus jaunus prāmjus. No 2012. gada jaunie kuģi kursēs maršrutā Rostoka - Gedsera (Dānijas salas).

«Mūsu jaunie kuģi ir skaidrs signāls Scandlines nākotnei - mēs ejam uz attīstību. Austrumu koridori kļūst arvien nozīmīgāki, un šie kuģi mums palīdzēs dubultot kapacitāti Rostokas - Gedseras maršrutā,» norāda Scandlines izpilddirektors Štefans Zanne. Jaunie prāmji kopā ar plānotajiem ieguldījumiem ostu infrastruktūrā kopā kompānijai izmaksājuši 230 miljonus eiro.

Jaunie Scandlines prāmji ir 169 metrus gari, 24,80 m plati, tie spēj uzņemt 1500 pasažieru un 460 automašīnas vai 90 kravas vienības (apm. 1600 iekraušanas metri). Kuģi spēj sasniegt ātrumu 20,5 mezgli.

DB jau rakstīja, ka no 27. aprīļa prāmju līniju operators Scandlines nodrošina prāmi maršrutā Liepāja - Trāveminde. Saglabājies arī maršruts Ventspils - Trāveminde.

Prāmju kompānijas Scandlines prāmī URD, uz kura atradās arī kravas automašīnas no Latvijas, Travemindes ostā Vācijā ietriecies prāmis Nils Holgersons.

Kompānija Scandlines līdz šim četras reizes nedēļā nodrošināja pārvadājumus no Liepājas ostas. Patlaban no Liepājas kursē tikai viens prāmis nedēļā, savukārt transporta palīgdarbību nozares kompānijai Terrabalt uz pusi samazinājies kravu apgrozījums, vēsta Latvijas Radio.

No Liepājas turpina kursēt otrs prāmis ASK, kas ļauj nodrošināt pārvadājumus, taču notikušais uzņēmumam Terrabalt radīs īslaicīgus zaudējumus.

Liepājas ostas kapteiņa vietnieks Kārlis Ludāns norādīja, ka «līdzīgi gadījumi ostās mēdz notikt».

Scandlines mājas lapā scandlines.lt izmainītajos prāmju līnijas kursēšanas grafikus redzams, ka prāmis URD atsāks kursēt maršrutā Liepāja - Traveminde jūnija sākumā. Liepājas ostas kapteiņdienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka prāmja avārija aizkavēs normāla kustības grafika atjaunošanu vismaz uz mēnesi. Plānots, ka prāmis pēc remonta līnijā atgriezīsies 15. jūnijā, noskaidroja Db.lv.

Dānijas un Vācijas kuģniecības uzņēmums «Scandlines», kas veic prāmju pārvadājumus Baltijas jūrā, ticis pārdots par 1,7 miljardiem eiro, pirmdien paziņojumā tā bijušais īpašnieks - Londonā bāzētais investīciju uzņēmums «3i Group».

«Scandlines» iegādājušās infrastruktūru investīcijas kompānijas «First State Investments» un «Hermes Investment Management».

Darījums paredz, ka «First State Investments» savā īpašumā iegūs 50,1% «Scandlines» akciju, bet «Hermes Investment Management» - 14,9% akciju.

Tikmēr «3i Group» panācis vienošanos no jauna veikt investīcijas «Scandlines», savā īpašumā iegūstot 35% akciju.

Ziņas par «Scandlines» iespējamu pārdošanu pirmo reizi izskanēja decembrī.

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu ceļošanai un pārvadājumiem uz un no Baltijas valstīm, kuģniecības uzņēmums Scandlines iesaistīs satiksmē uz Ventspili jaunu kuģi, kas palielinās pārvadājumu jaudu par 30%.

Sākot ar nākamā gada 3.janvāri, nomātais kravas-pasažieru prāmis Scottish Viking kursēs maršrutā Nīneshamna-Ventspils, veicot piecus braucienus nedēļā turp un atpakaļ, Db.lv informē Scandlines.

Motorkuģis Scottish Viking kā kravu, tā pasažieru pārvadājumu jaudu maršrutā Zviedrija-Latvija palielināšot par 30%.

Scandlines izpilddirektors Sorens Polsgārds Jensens skaidro, ka šogad arvien vairāk cilvēku vēlas ceļot no un uz Baltijas valstīm un ar jauno prāmi Scottish Viking kompānija vēloties apmierināt tirgus prasības. «Pirmkārt, tas, protams, attiecas uz kravu pārvadājumiem, tomēr arvien vairāk tūristu izmanto mūsu maršrutus no un uz Baltijas valstīm,» skaidro S.P.Jensens.

Liepājas ostā pēc remonta atgriezies Vācijā kuģu sadursmē cietušais prāmis Urd. Nedēļu tas kursēs pēc agrākā grafika, taču pēc tam uz tehnisko apskati dosies otrs līnijas prāmis Ask, Db.lv informēja kompānijā Scandlines.

Db.lv rakstīja, ka prāmju kompānijas Scandlines prāmī Urd, uz kura atradās arī kravas automašīnas no Latvijas, Trāvemindes ostā Vācijā ietriecies prāmis Nils Holgersons. Kompānija Scandlines līdz negadījumam četras reizes nedēļā nodrošināja pārvadājumus no Liepājas ostas.

Pēc avārijas no Liepājas kursēja tikai viens prāmis nedēļā, savukārt stividoram - LSEZ SIA Terrabalt - uz pusi samazinājās kravu apgrozījums. Patlaban notiek darījums, kura rezultātā uzņēmums Stena Line pārņems no Scandlines piecus prāmju maršrutus no Zviedrijas un Vācijas uz Latviju, tostarp arī maršrutu Trāveminde - Liepāja/Ventspils. Uzņēmuma Stena Line vadība sola, ka pasažierus un kravu pārvadātājus, tāpat darbiniekus Liepājā un Ventspilī īpašnieku maiņa neskars.

1. oktobrī juridiski noslēgsies darījums starp prāmju operatoriem Scandlines un Stena Line, pārņemot Latvijas prāmju maršrutus.

Lai arī jaunais īpašnieks būtiskas pārmaiņas pagaidām nesola, Liepājas ostā cer uz jaunu prāmju līniju un kravu apgrozījuma pieaugumu. «Stena Line formāli pārņems prāmju maršrutus no Scandlines 1.oktobrī. Pirmās nedēļas mēs strādāsim pie integrācijas,» DB atklāj Stena Line korporatīvo komunikāciju direktors Joakims Kendals.

Prāmjus Liepājas ostā apkalpo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA Terrabalt. Uzņēmuma valdes loceklis Āris Ozoliņš uzsver, ka divu gadu laikā, kopš Liepājas osta, pateicoties Scandlines, atguva prāmju līniju, ir audzis prāmju noslogojums un reisu skaits. «Pirms divarpus gadiem Scandlines atgriezās Liepājā ar vienu prāmi divas reizes nedēļā, bet tagad ir divi prāmji četras reizes nedēļā. Prāmju noslogotība ir pieaugusi.

11. janvārī pārtraukta prāmju kustība Ventspils - Rostoka, savukārt 19. janvārī startēs līnija Ventspils - Trāveminde (Lībeka).

Pagaidām nav zināms nedz jaunās līnijas grafiks, nedz cenas, Db norādīja Scandlines Ventspils birojā. Db jau rakstīja, ka tehnisku problēmu dēļ uz laiku apturēta kompānijas Ave Line prāmju līnija Liepāja - Trāveminde (Lībeka). «Travemindes ostai ir ļoti interesants ģeogrāfiskais izvietojums ar ļoti labu pieeju Rietumeiropas tirgum. Šīs priekšrocības, kombinējot ar Travemindes ostas intermodālo aprīkojumu un Hub-funkciju, turpmāk papildinās mūsu Baltijas maršrutu tīklu ar vēl vienu piedāvājumu,» paziņojumā presei pauž Scandlines. Jauno pakalpojumu Scandlines nodrošinās ar RO-PAX tipa kuģi Urd, kas var pārvadāt 186 pasažierus un 1.598 kravas metrus. Tiklīdz būs attiecīgās tonnāžas pieprasījums, jauno pakalpojumu veiks ar vēl viena RO-PAX kuģa palīdzību

Pamatojoties uz to, ka turpinās kravu samazināšanās, ko izraisījusi ekonomikas lejupslīde Eiropā, Scandlines kuģniecība sākot ar 2009. gada janvāri pielāgo savu pakalpojumu klāstu pašreizējai tirgus attīstībai maršrutos uz un no Ventspils.

Sākot ar 2009. g. 3. janvāri Scandlines satiksmei maršrutā Nynäshamn-Ventspils līdz šim kursējušā RoPax kuģa Petersburg vietā izmantos prāmi Ask, kas iepriekš kursēja maršrutā Rostoka-Ventspils. Šīs satiksmes atiešanas biežums un ceļā pavadītais laiks nemainās, tikai mazliet mainīsies atiešanas laiku saraksts. Petersburg, kas bija nolīgts no kuģniecības Reederei F. Laeisz, tiks atgriezts tā īpašniekiem.

Scandlines sākot ar 2009. gada janvāri maršrutā starp Rostoku un Ventspili, kurā galvenokārt dominē kravu pārvadājumi, samazinās atiešanas laiku skaitu no pašlaik esošajiem pieciem uz četriem. Turpmāk šajā maršrutā kursēs RoPax kuģi Urd un Fellow.

Scandlines kravu apgrozījums maršrutos uz Baltijas valstīm 2010. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 59,7 procentiem, bet pasažieru skaits - par 48,5 procentiem.

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu gan kravu pārvadājumiem, gan arī ceļošanai uz un no Baltijas valstīm, kuģniecības uzņēmums Scandlines iesaistīs satiksmē jaunu kuģi, informē Scandlines izpilddirektors Sorens Polsgārds Jensens.

Šā gada maija beigās maršrutā Traveminde – Liepāja - Ventspils sāks kursēt kravas - pasažieru prāmis Watling Street, kas pievienosies prāmim Urd. Db.lv jau rakstīja, ka līdzīga tipa kuģis Scottish Viking aizvieto iepriekš maršrutā Nīneshamna - Ventspils kursējošo Ask.

Watling Street nodrošinās par 30 procentiem lielāku kravu pārvadājumu apjomu, turklāt ar šo kuģi iespējams pārvadāt divreiz vairāk pasažieru. Watling Street būvēts 2008. gadā Visentini kuģu būvētavā Itālijā. Kuģa garums ir 186 metri, tā ietilpība ir 2.255 iekraušanas metri un kuģis var uzņemt 195 vieglās automašīnas un 489 pasažierus. Tūristu rīcībā ir 109 dažādas klases kajītes, uz kuģa ir restorāns, bārs un veikals.

No 27. aprīļa prāmju līniju operators Scandlines nodrošinās prāmi maršrutā Liepāja - Trāveminde. Saglabāsies arī maršruts Ventspils - Trāveminde.

Par to DB informēja Scandlines pārstāvis Baltijas valstīs Oskars Osis. Abos maršrutos kursēs divi pasažieru - kravas prāmji - Kaunas un URD, divas reizes nedēļā mērojot ceļu uz Ventspili un divas - uz Liepāju. Ventspilī prāmis turpinās piestāt NNVT piestātnē, bet Liepājā - LSEZ SIA Terrabalt piestātnē.

Prāmis Kaunas aizstās iepriekš uz Ventspili kursējošo ENVOY. Uz Kaunas būs 210 pasažieru vietas un 1570 kravu līnijmetri.

Scandlines plāno līdz 2012. gadam ieguldīt 230 miljonus eiro attīstībā - divos jaunos prāmjos un terminālos. Tā dubultos jaudu arī Vācijas - Dānijas transporta koridorā, novirzot jaunos prāmjus maršrutā Gedsera - Rostoka.

Augot pieprasījumam, prāmju operators Scandlines palielina prāmju reisu skaitu maršrutā Trāveminde - Liepāja - Trāveminde (Vācija).

Prāmis no Lībekas priekšostas Trāvemindes, sākot ar 23. janvāri, aties četras reizes nedēļā uz Liepāju un divas reizes - uz Ventspili. Tikpat bieži plānoti reisi no Latvijas uz Vāciju. Maršrutā, tāpat kā līdz šim, kursēs prāmji Urd un Ask.

Kravu apgrozījums - gan eksports, gan imports - pērn audzis par vairāk nekā 30 procentiem, Db.lv informēja Scandlines Latvijas birojā.

Db.lv rakstīja, ka jau pērn novembrī, reaģējot uz augošo kravu plūsmu, Scandlines palielināja reisu skaitu no Liepājas līdz trim reizēm nedēļā, līdztekus kravas - pasažieru prāmim M/K Ask piesaistot līnijā arī prāmi M/K Urd.

Lai gan prāmju līniju operators Scandlines prāmju līniju uz Trāvemindi (Lībeku) pārstrukturējis, sadalot to starp Liepāju un Ventspili, ģenerālkravu apjoms un pasažieru plūsma Ventspilī nav samazinājusies.

Tā liecina Ventspils brīvostas kravu apgrozījuma rezultāti šī gada piecos mēnešos. Šā gada pirmajos piecos mēnešos Ventspils brīvostā ir pārkrauts 11,71 miljons tonnu kravas. Vislielākais apgrozījums nemainīgi ir bijis lejamkravām – šā gada pirmajos piecos mēnešos pārkrauti 6,54 miljoni tonnu. Par 1,16 miljoniem tonnu jeb 36% salīdzinājumā ar pagājušā gada rādītājiem ir palielinājies beramkravu apjoms - šogad pārkrauti 4,36 miljoni tonnu. Savukārt, ģenerālkravu apgrozījums salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo piecu mēnešu rezultātiem ir pieaudzis par 261 tūkstoti tonnu (47%), sasniedzot 811 tūkstošus tonnu.

Prāmju operatora Stena Line prāmjiem Liepājas ostā saglabāsies visi labvēlīgie nosacījumi, kas 2012.gadā bija noteikti iepriekšējam prāmju operatoram - Scandlines.

Prāmjiem piešķirta speciāla ostas maksas atlaide, nosakot vienu pastāvīgu ostas maksu - 200 eiro par katru ostas apmeklējumu. Šajā summā ietverta kanāla, loču, pasažieru, piestātnes, tonnāžas un sanitārā maksa.

Terminēta atlaide 80% apmērā piešķirta arī prāmju apkalpotājai - LSEZ SIA Terrabalt - par ostas kopējās infrastruktūras lietošanu kravām, kuras tiek nosūtītas vai saņemtas ar kravas - pasažieru prāmjiem. Atlaide piešķirta līdz 2013.gada beigām.

Lēmums bijis nepieciešams, lai jaunais prāmju operators Stena Line nemainītu savu politiku attiecībā uz prāmju maršrutiem Baltijas jūrā un saglabātu līniju Liepāja - Trāveminde, skaidroja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem valstī a/s Rīgas Dzirnavnieks šogad palielinājis eksportu par 54 % un nākamgad gatavojas patēriņa produktu ekspansijai Baltijā.

A/s Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons pastāstīja, ka šogad produkcijas eksporta apjoms sasniedzis 4.78 milj. Ls un tas ir par 54% vairāk nekā pagājušajā gadā. Uzņēmums savu darbību balsta galvenokārt uz vietējo tirgu, savukārt eksportētā produkcija tiek realizēta Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā un Dānijā. S. Jansons stāsta, ka pēdējo gadu laikā eksporta apjomi auguši būtiski un izveidojies stabils klientu loks. Ja miltu eksports pirms diviem gadiem aizņēmis ap 5 - 10 %, tad šobrīd jau 30 % no saražotā. «Eksporta ģeogrāfija ir samērā laba – tās ir Baltijas valstis, ko drīzumā jau varēsim uzskatīt par mājas tirgu,» norāda S. Jansons. Pēc finanšu datiem šogad lielākais kompānijas eksporta tirgus bijusi Lietuva. Uz Lietuvu un Igauniju tiek eksportēti industriālie kviešu un rudzu milti, patēriņa produkti un auzu produkti, savukārt uz Krieviju lielākoties tiek eksportēti patēriņa produkti un auzu produkti. Krievijai piegādājam augstas kvalitātes un specifikācijas miltus, kas tiek izmantoti bērnu pārtikas ražošanai, savukārt Somijas partneris saņem miltus, kas tiek izmantoti būvmateriālu ražošanā, tā uzņēmuma ģenerāldirektors.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Līdz šim šogad svētku laikā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ierosinājis aptuveni 30 administratīvās lietas par pārkāpumiem pārtikas tirdzniecībā. Visbiežāk gan pārkāpumi bijuši niecīgi un tūlīt novērsti.

Tā intervijā Latvijas Radio norādīja PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs.

Viņš skaidro, ka lielāka daļa atklāto pārkāpumu bijuši niecīgi un tūdaļ novērsti, tāpēc līdz administratīvā pārkāpuma protokolam nonākuši vien daži. «Dažkārt cilvēki ar tirdzniecību nodarbojušies varbūt pirmo reizi, un vienkārši nav zinājuši noteikumus, tāpēc pieticis tikai ar aizrādījumu, lai trūkumus tūlīt novērstu,» skaidro PVD ģenerāldirektors.

PVD ģenerāldirektors uzsver, ka, palielinoties tirgotāju skaitam, cēlusies konkurence, un tādējādi augusi arī kvalitāte.

Pašreizējais Bites Grupas (Latvija, Lietuva) ģenerāldirektors Kenets Kempbels 1. novembrī atstās uzņēmumu, lai atgrieztos Kanādā. Viņa vietu ieņems Freds Renčaks, kas šobrīd ir Bite Latvija ģenerāldirektors, informē Bite Grupa.

Kempbela kungs pievienojās Bites komandai drīz pēc tam, kad to 2007. gada sākumā iegādājās Mid Europa Partners. Šī Bite pavadītā pusotra gada laikā viņš ir vadījis uzņēmumu cauri nozīmīgām strukturālām un organizatoriskām izmaiņām, nostiprinot Bites pozīcijas Latvijas tirgū un panākot stabilus rezultātus Lietuvā. Organizatoriskajā jomā viņš ir koncentrējis uzņēmumu uz Lietuvas pamata biznesa nostiprināšanu, tajā pašā laikā iedibinot vietējo atbildīguma līmeni Latvijā.

Freds Renčaks pārņems grupas vadītāja lomu pēc tam, kad viņš jau ir pārstrādājis un licis uzplaukt biznesa izaugsmei Latvijā. Pēc pievienošanās Bitei 2007. gadā, Renčaka kungs ir veicis Bites zīmola maiņu, ieviesis jaunu priekšapmaksas pakalpojumu BiFri.

No pirmdienas Aivars Tauriņš, kurš līdz šim strādāja uzņēmumā Schenker, sāks darbu Stena grupā ietilpstošajā zviedru prāmju kompānijā Stena Line Freight. A. Tauriņš ir arī Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs.

«Uzņemties jaunos pienākumus mani pamudināja iespēja veidot reģiona pārvaldes galveno biroju tieši Latvijā,» tā A. Tauriņš, kurš stāsies Hansa Hansona vietā. Stena Line Freight ir atbildīga par visu komerciālo kravu pārvadājumu pārdošanu un mārketingu Stena Line ietvaros, liecina kompānijas informācija.

DB jau rakstīja, ka Zviedrijas prāmju operators plāno kāpināt Zviedrijas preču pārvadājumus uz Latviju un NVS. Olsonu ģimenei piederošās Stena grupas uzņēmums Latvijā ir uz ilgu palikšanu, bet vispirms plāno uzlabot un paplašināt šā gada oktobrī pārņemtos Scandlines maršrutus Ventspils-Nīneshamna uz Zviedriju un Ventspils-Traveminde, Liepāja-Traveminde uz Vāciju. Šis ir jauns tirgus, jo Stena Line līdz šim darbojusies Skandināvijas valstu, Lielbritānijas, Īrijas un Polijas virzienā. Sākumā ir jāsaprot tirgus, jānodibina kontakti, strauju attīstību nesolīja Stena Line izpilddirektors Gunnars Blomdāls.

Stena Line liks jaunākus prāmjus; mudinās uz bezpavadības pārvadājumiem

To Dienas Biznesam norāda zviedru kompānijas Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Vai Latvijas virzienā jums ir kāda konkurence, neesat kā monopolisti?

Konkurenti prāmju biznesā ir līdzvērtīgi spēlētāji. Nevar saukt par konkurentu sauszemes pārvadājumus Rietumeiropas virzienā. Par konkurentiem šajā reģionā uzskatu DFDS Seaways, Tallink un Transfennica Rietumeiropas un Skandināvijas pārvadājumos no Klaipēdas, Rīgas un Paldiskiem. SL no Lietuvas un Igaunijas pārvadājumus neveic. Pārvadājumus Skandināvijas virzienā (Ventspils‒Nīneshamna) izmanto Latvijas un Lietuvas klienti. Tā kā Lietuvas tirgus ir lielāks, ap 65% no šiem klientiem ir Lietuvas pārvadātāji. Savienojumā ar Rietumeiropu (Liepāja‒Trāveminde) lielākais pārvadātāju segments – ap 65% ‒ ir igauņi ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo Igaunijas šoferis, nostrādājot vienu maiņu, var ievērot darba un atpūtas režīmu, pēc tam piegādāt kravu Rietumeiropai.