Citas ziņas

Scandlines nodibina savu pārstāvniecību Ventspils ostā

, 04.06.2008

Jaunākais izdevums

Kompānija Scandlines no 2008. gada 1. jūnija nodibinājusi savu pārstāvniecību Ventspils ostā zem oficiālā zīmola Scandlines Deutschland GmbH, filiāle Scandlines Latvia.

Par filiāles vadītāju un attiecīgi arī oficiālo Scandlines GmbH pārstāvi kompānija ir iecēlusi Brianu Lindbergu (Brian Lindberg). Kompānija Scandlines sākusi otro fāzi savā uz Austrumeiropu vērstajā ilgtermiņa stratēģijā, nolemjot koncentrēties uz Baltijas valstīm un Krieviju.

“Šie ir tirgi ar augstu attīstības potenciālu. Par galveno Scandlines biznesu līdzās mūsu tradicionālajiem maršrutiem trīsstūrī Vācija-Dānija-Zviedrija domājam par pakalpojumu nodrošināšanu starp Zviedriju, Vāciju un Ventspili kā mūsu centrālo ostu Baltijas valstīs. Scandlines vēlas kļūt par tirgus līderi pat Austrumbaltijas teritorijas koridoros Austrumi-Rietumi un Dienvidi-Ziemeļi”, saka ScandlinesGmbH izpilddirektors Džons Stīns-Mikelsens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Stena Line pārņem Scandlines maršrutus no Latvijas

Vēsma Lēvalde, 30.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Stena Line šobrīd iegādājas piecus prāmju maršrutus no Zviedrijas un Vācijas uz Latviju. Trīs maršrutus, proti, no Trāvemindes uz Ventspili un Liepāju, kā arī maršrutu Nīnēshamna-Ventspils, uzņēmums ir iegādājies no Scandlines GmbH.

Turklāt Stena Line ir iegādājies Scandlines GmbH kuģus un darbību maršrutos starp Trelleborgu un Zasnicu, kā arī starp Trelleborgu un Rostoku, kas Stena Line padara par vienīgo īpašnieku. Šīs iegādes ir daļa no Stena Line darbības paplašināšanas stratēģijas augošajos tirgos.

«Iegādājoties maršrutus no Vācijas un Zviedrijas uz Baltijas valstīm, mēs izvēršam savu klātbūtni Baltijas dienvidu daļā un paplašinām savu piedāvājumu gan kravas, gan pasažieru pārvadājumu jomā. Mūsu mērķis ir turpināt jauniegūto darbību attīstību, tādējādi nodrošinot saviem klientiem labākus pakalpojumus un lielākas iespējas,» saka Gunnars Blūmdāls (Gunnar Blomdahl), Stena Line vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sāk kursēt prāmis Liepāja - Trāveminde

Vēsma Lēvalde, 27.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Vācijas pilsētas Trāvemindes (Lībekas priekšostas) šodien, 27. aprīlī, sāk kursēt prāmis līnijā Trāveminde - Liepāja - Trāveminde.

DB jau vēstīja, ka līniju nodrošina operators Scandlines un tajā kursēs divi prāmji divas reizes nedēļā. Uz kravas un pasažieru prāmja Urd ir 186 pasažieru vietas un vairāk nekā pusotrs tūkstotis kravu līnijmetru, savukārt, uz prāmja Kaunas ir 210 pasažieru vietas un aptuveni tikpat kravas līnijmetru. Tomēr pagaidām prāmja Kaunas vietā kursēs prāmis Envoy, liecina informācija Scandlines mājaslapā. Prāmis otrdienās un piektdienās kursēs no Vācijas, bet ceturtdienās un svētdienās - no Liepājas. Divas reizes nedēļā prāmji joprojām piestās Ventspilī. Prāmju līniju operators Scandlines nodarbina ap 2000 cilvēku prāmju līnijās Baltijas jūrā. 2009. gadā Scandlines strādāja ar 505 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 13,3% mazāk nekā 2008. gadā. Scandlines peļņa (EBITDA) 2009. gadā bija 159 miljoni eiro (2008. gadā - 131 milj. eiro), DB informēja Scandlines korporatīvo komunikāciju direktors Mihaels Špekenbahs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Scandlines jauns ģenerāldirektors

, 13.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Scandlines GmbH ģenerāldirektoru no šī gada 1. jūnija iecelts 49 gadus vecais Maikls Hassings (Michael Hassing).

Pirms tam M. Hassings septiņus gadus dzīvoja Londonā, kur papildus citiem pienākumiem bija Samskip ģenerāldirektors un vadīja tā globālo attīstību un loģistiku starptautiskā mērogā, Db.lv informē Scandlines Deutschland GmbH.

M. Hassings bijis arī AP Møller-Mærsk direktors Londonā, tur viņa galvenās atbildības jomas iekļāva loģistiku, jauktā transporta un kravu pārvadājumus laineru aģentūrā, kā arī ārzonā.

Vācu – Dāņu kuģniecības kompānijas Scandlines GmbH īpašnieki Allianz Capital Partners, 3i Group un Deusche Seereederei GmbH jau 2007. gada augustā runājot par Scandlines, skaidroja, ka viņu mērķis ir turpmāk attīstīt kompāniju un veicināt tās akciju apriti fondu biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Scandlines Baltijā audzē apjomus

Vēsma Lēvalde, 14.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju kompānijas Scandlines kravu apjoms pērn maršrutos no Vācijas uz Latviju audzis par 43%.

2011. gadā Scandlines pieredzēja ievērojamu kravu pārvadājumu pieaugumu maršrutā starp Trāvemindi (Lībeku) Vācijā un Baltijas valstu reģionu, informē Scandlines centrālais birojs.

«Mēs esam ļoti priecīgi par Scandlines panākumiem. Tā darbība gandrīz tieši pirms diviem gadiem sākās ar diviem reisiem nedēļā, bet patlaban ir izvērtusies par noslogotu jūras satiksmes līniju. Panākumu pamatā ir ne tikai rēderejas sniegto pakalpojumu augstā kvalitāte un iespējas apkalpot visu veidu kravas, bet arī Skandināvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības ar optimāliem ceļu un dzelzceļa satiksmes savienojumiem. LHG satiksmes pakalpojumu apjoms saistībā ar Baltijas valstīm un Krieviju pieaug. Mēs vēlamies pēc iespējas ātrāk kļūt par tirgus līderiem šajā Baltijas jūras ostu līnijā ar Vāciju,» pauž Lībekas ostas uzņēmuma Lübecker Hafen-Gesellschaft mbH (LHG) RoRo/LoLo kravu nozares vadītājs Niko Volbolts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Scandlines Baltijā audzē apjomus

Vēsma Lēvalde, 29.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu ceļošanai un pārvadājumiem uz un no Baltijas valstīm, kuģniecības uzņēmums Scandlines iesaistīs satiksmē uz Ventspili jaunu kuģi, kas palielinās pārvadājumu jaudu par 30%.

Sākot ar nākamā gada 3.janvāri, nomātais kravas-pasažieru prāmis Scottish Viking kursēs maršrutā Nīneshamna-Ventspils, veicot piecus braucienus nedēļā turp un atpakaļ, Db.lv informē Scandlines.

Motorkuģis Scottish Viking kā kravu, tā pasažieru pārvadājumu jaudu maršrutā Zviedrija-Latvija palielināšot par 30%.

Scandlines izpilddirektors Sorens Polsgārds Jensens skaidro, ka šogad arvien vairāk cilvēku vēlas ceļot no un uz Baltijas valstīm un ar jauno prāmi Scottish Viking kompānija vēloties apmierināt tirgus prasības. «Pirmkārt, tas, protams, attiecas uz kravu pārvadājumiem, tomēr arvien vairāk tūristu izmanto mūsu maršrutus no un uz Baltijas valstīm,» skaidro S.P.Jensens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Scandlines paplašina prāmju satiksmi no Latvijas

Vēsma Lēvalde, 03.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apmierinātu augošo satiksmes pieprasījumu uz Baltijas valstīm, sākot ar 3. novembri, maršrutā Trāveminde - Liepāja līdztekus kravas - pasažieru prāmim M/K Ask kursēs arī prāmis M/K Urd. Tādējādi kravu pārvadātājiem šajā maršrutā Scandlines turpmāk nodrošinās izbraukšanu trīs reizes nedēļā.

No Trāvemindes M/K Ask izbrauks otrdienās un piektdienās, bet M/K Urd - ceturtdienās. No Liepājas M/K Ask uzsāks ceļu ceturtdienās un svētdienās, M/K Urd - sestdienās. Kopumā tas palielinās izbraukšanas biežumu maršrutos starp Trāvemindi un Latvijas ostām Ventspili/Liepāju līdz piecām izbraukšanas reizēm nedēļā.

2010./2011. gadā ir ievērojami pieaugusi kravu transportēšana uz Baltijas valstīm, informē Scandlines. Lai apmierinātu pieprasījumu, kuģniecības uzņēmums iznomāja M/K Scottish Viking un M/V Watling Street, un līdz ar to divi jauni prāmji kursē maršrutos Nīneshamna – Ventspils un Trāveminde – Liepāja – Ventspils. M/K Urd iesaistīšana maršrutā Trāveminde – Liepāja ir nākošais solis Scandlines intensīvās stratēģijas īstenošanā kravu pārvadājumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - Prāmja avārija samazinājusi kravu apgrozījumu autopārvadātājam

Gunta Kursiša, Vēsma Lēvalde, 11.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju kompānijas Scandlines prāmī URD, uz kura atradās arī kravas automašīnas no Latvijas, Travemindes ostā Vācijā ietriecies prāmis Nils Holgersons.

Kompānija Scandlines līdz šim četras reizes nedēļā nodrošināja pārvadājumus no Liepājas ostas. Patlaban no Liepājas kursē tikai viens prāmis nedēļā, savukārt transporta palīgdarbību nozares kompānijai Terrabalt uz pusi samazinājies kravu apgrozījums, vēsta Latvijas Radio.

No Liepājas turpina kursēt otrs prāmis ASK, kas ļauj nodrošināt pārvadājumus, taču notikušais uzņēmumam Terrabalt radīs īslaicīgus zaudējumus.

Liepājas ostas kapteiņa vietnieks Kārlis Ludāns norādīja, ka «līdzīgi gadījumi ostās mēdz notikt».

Scandlines mājas lapā scandlines.lt izmainītajos prāmju līnijas kursēšanas grafikus redzams, ka prāmis URD atsāks kursēt maršrutā Liepāja - Traveminde jūnija sākumā. Liepājas ostas kapteiņdienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka prāmja avārija aizkavēs normāla kustības grafika atjaunošanu vismaz uz mēnesi. Plānots, ka prāmis pēc remonta līnijā atgriezīsies 15. jūnijā, noskaidroja Db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Scandlines papildina divi jauni prāmji

Vēsma Lēvalde, 06.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju kompānija Scandlines no Štrālzundes kuģubūvētavas saņēmusi divus jaunus prāmjus. No 2012. gada jaunie kuģi kursēs maršrutā Rostoka - Gedsera (Dānijas salas).

«Mūsu jaunie kuģi ir skaidrs signāls Scandlines nākotnei - mēs ejam uz attīstību. Austrumu koridori kļūst arvien nozīmīgāki, un šie kuģi mums palīdzēs dubultot kapacitāti Rostokas - Gedseras maršrutā,» norāda Scandlines izpilddirektors Štefans Zanne. Jaunie prāmji kopā ar plānotajiem ieguldījumiem ostu infrastruktūrā kopā kompānijai izmaksājuši 230 miljonus eiro.

Jaunie Scandlines prāmji ir 169 metrus gari, 24,80 m plati, tie spēj uzņemt 1500 pasažieru un 460 automašīnas vai 90 kravas vienības (apm. 1600 iekraušanas metri). Kuģi spēj sasniegt ātrumu 20,5 mezgli.

DB jau rakstīja, ka no 27. aprīļa prāmju līniju operators Scandlines nodrošina prāmi maršrutā Liepāja - Trāveminde. Saglabājies arī maršruts Ventspils - Trāveminde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas un Vācijas kuģniecības uzņēmums «Scandlines», kas veic prāmju pārvadājumus Baltijas jūrā, ticis pārdots par 1,7 miljardiem eiro, pirmdien paziņojumā tā bijušais īpašnieks - Londonā bāzētais investīciju uzņēmums «3i Group».

«Scandlines» iegādājušās infrastruktūru investīcijas kompānijas «First State Investments» un «Hermes Investment Management».

Darījums paredz, ka «First State Investments» savā īpašumā iegūs 50,1% «Scandlines» akciju, bet «Hermes Investment Management» - 14,9% akciju.

Tikmēr «3i Group» panācis vienošanos no jauna veikt investīcijas «Scandlines», savā īpašumā iegūstot 35% akciju.

Ziņas par «Scandlines» iespējamu pārdošanu pirmo reizi izskanēja decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. oktobrī juridiski noslēgsies darījums starp prāmju operatoriem Scandlines un Stena Line, pārņemot Latvijas prāmju maršrutus.

Lai arī jaunais īpašnieks būtiskas pārmaiņas pagaidām nesola, Liepājas ostā cer uz jaunu prāmju līniju un kravu apgrozījuma pieaugumu. «Stena Line formāli pārņems prāmju maršrutus no Scandlines 1.oktobrī. Pirmās nedēļas mēs strādāsim pie integrācijas,» DB atklāj Stena Line korporatīvo komunikāciju direktors Joakims Kendals.

Prāmjus Liepājas ostā apkalpo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA Terrabalt. Uzņēmuma valdes loceklis Āris Ozoliņš uzsver, ka divu gadu laikā, kopš Liepājas osta, pateicoties Scandlines, atguva prāmju līniju, ir audzis prāmju noslogojums un reisu skaits. «Pirms divarpus gadiem Scandlines atgriezās Liepājā ar vienu prāmi divas reizes nedēļā, bet tagad ir divi prāmji četras reizes nedēļā. Prāmju noslogotība ir pieaugusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā pēc remonta atgriezies Vācijā kuģu sadursmē cietušais prāmis Urd. Nedēļu tas kursēs pēc agrākā grafika, taču pēc tam uz tehnisko apskati dosies otrs līnijas prāmis Ask, Db.lv informēja kompānijā Scandlines.

Db.lv rakstīja, ka prāmju kompānijas Scandlines prāmī Urd, uz kura atradās arī kravas automašīnas no Latvijas, Trāvemindes ostā Vācijā ietriecies prāmis Nils Holgersons. Kompānija Scandlines līdz negadījumam četras reizes nedēļā nodrošināja pārvadājumus no Liepājas ostas.

Pēc avārijas no Liepājas kursēja tikai viens prāmis nedēļā, savukārt stividoram - LSEZ SIA Terrabalt - uz pusi samazinājās kravu apgrozījums. Patlaban notiek darījums, kura rezultātā uzņēmums Stena Line pārņems no Scandlines piecus prāmju maršrutus no Zviedrijas un Vācijas uz Latviju, tostarp arī maršrutu Trāveminde - Liepāja/Ventspils. Uzņēmuma Stena Line vadība sola, ka pasažierus un kravu pārvadātājus, tāpat darbiniekus Liepājā un Ventspilī īpašnieku maiņa neskars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pētījums: Ventspils osta var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem

Db.lv, 24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nododot brīvostu valstij, Rīgas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonus eiro

LETA, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nododot Rīgas Brīvostu valsts pārvaldībā, galvaspilsētas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonu eiro ieņēmumus, informēja Brīvostas pārstāve Liene Ozola.

Ozola norādīja, ka saskaņā ar likumu "Par ostām", 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ik gadu tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā. Pērn šie maksājumi bijuši 3,4 miljoni eiro apmērā, bet šogad - 3,2 miljonu eiro apmērā.

Par to, vai šie maksājumi turpmāk tiks ieskaitīti valsts kasē, paliks ostas pārziņā vai tiks regulēti kā citādāk, brīvostai informācijas patlaban nav.

Ozola piebilda, ka vienīgie pašvaldības darbinieki ostā ir četri valdes locekļi, tādēļ cita veida ietekmei uz darba spēku nevajadzētu būt. Rīgas Brīvostas pārvaldes valdē strādā četri pašvaldības un četri valsts pārstāvji. No pašvaldības puses tur strādā Burovs, Sandris Bergmanis (S), Mihails Kameņeckis (S) un Oskars Putniņš ("Rīgai!"). Iepriekš pašvaldības pārstāvji Rīgas ostā saņēma 45 000 līdz 48 000 eiro gadā, bet valdība nolēma no šā gada septembra ostas valžu locekļu atalgojumu samazināt par aptuveni ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā ražīgs augusts

Vēsma Lēvalde, 05.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā kravu apgrozījums Ventspils ostā bija par 39,5% lielāks nekā šajā mēnesī pirms gada un sasniedza 2,364 miljonus tonnu.

Augustā ostā pārkrauti 1,306 miljoni tonnu lejamkravu, 844 tūkstoši tonnu beramkravu un 214 tūkstoši tonnu ģenerālkravu.

2011.gada pirmajos astoņos mēnešos kopā Ventspils ostā pārkrauti 18,977 miljoni tonnu kravas, kas ir par 9,2% vairāk nekā pagājušajā gadā. Kopā pirmajos astoņos mēnešos Ventspils ostā pārkrauti 18,977 miljoni tonnu, kas ir par 1,602 miljoniem tonnu jeb 9,2% vairāk nekā pagājušajā gadā. Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti - astoņos mēnešos to apjoms bija 9,795 miljoni tonnu, kas ir par 616 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pērn. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm - 4,087 miljoni tonnu, kas ir par 1,614 miljoniem tonnu jeb 65% vairāk nekā pirms gada. Trešais – minerālmēsliem, kuru kopējais apjoms bija 1,762 miljoni tonnu un tas ir par 109 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kuģniecības pirmie pirkumi - Ventspils naftas uzņēmumi

, 17.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta padome ir apstiprinājusi uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģijas maiņu un piekritusi apjomīga darījuma slēgšanai, kā rezultātā a/s Ventspils nafta tuvākajā nākotnē specializēsies ar tranzīta nozari saistītu aktīvu pārvaldē, atsakoties no holdinga darbības pārējās plaša spektra nozarēs, kurās līdz šim aktīvi īstenotās biznesa risku diversifikācijas rezultātā iesniedzās a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmējdarbība.

Uzņēmuma publicētā informācija Rīgas Fondu biržā liecina, ka optimizējot un restrukturizējot a/s Ventspils nafta koncerna darbību, mātes uzņēmuma pārvaldē tiks saglabāti tikai ieguldījumi naftas un naftas produktu tranzīta un kuģošanas biznesa jomās. Līdz ar a/s Ventspils nafta padomes lēmumu nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevējdarbības uzņēmumi vienotā paketē tiek pārdoti a/s Ventspils nafta asociētajai sabiedrībai a/s Latvijas kuģniecība, šā darījuma summai sasniedzot 82.7 miljonus latu. Darījuma rezultātā a/s Ventspils nafta peļņa sasniegs ap 40 miljonu latu.

A/s Ventspils nafta restrukturizācijas plāna īstenošanu nosaka globālie un vietējie makroekonomiskie rādītāji, kuru ietekme uz koncerna uzņēmumu darbības rezultātiem šobrīd un pārskatāmā nākotnē ir likusi mainīt gan visa koncerna, gan a/s Ventspils nafta mātes uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu ieguldījumu nepieciešamo atdevi visu a/s Ventspils nafta akcionāru interesēs. Balstoties uz vietējo un starptautisko ekspertu un konsultantu ieteikumiem, par a/s Ventspils nafta stratēģiskās attīstības turpmāko virzienu definēta tranzīta nozare, kas ir uzņēmuma vēsturiskais pamatbizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu apgrozījumam pavasaris arī Ventspils ostā

Vēsma Lēvalde, 11.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011.gada martā Ventspils ostā kravu apgrozījums pārsniedzis trīs miljonus tonnu. Salīdzinot ar pagājušā gada martu, tas palielinājies par 20,45%.

Apgrozījums pirmajā ceturksnī šogad Ventspils ostā ir līdzīgs kā 2010.gada pirmajos trīs mēnešos, liecina Ventspils Brīvostas pārvaldes dati.

Šī gada martā kopējais kravu apgrozījums Ventspils ostā bija 3,074 miljoni tonnu, kas ir par 866 tūkstošiem tonnu vairāk nekā februārī un par 522 tūkstošiem tonnu jeb 20,45% vairāk nekā pirms gada. Pēdējo reizi vairāk nekā 3 miljoni tonnu mēnesī pārkrautas 2007.gada martā (3,123) un pirms tam tikai 2002. gada aprīlī (3,203).

Lielākais kravu apjoms Ventspils ostā martā tradicionāli bijis naftas produktiem (1,465 miljoni tonnu), kas ir par 15,9% vairāk nekā februārī. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, krietni palielinājies pārkrauto akmeņogļu apjoms – par 169,57%, sasniedzot 688 tūkstošus tonnu. Trešais lielākais kravu apjoms bija minerālmēsliem (413 tūkstoši tonnu), kas ir par 59,46% vairāk nekā februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi Latvijas jauno laiku vēsturē Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apjoma apsteigusi Ventspils ostu.

Astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 19.41 miljons tonnu kravu, kamēr Ventspils iespējusi vien 19.25 miljonus tonnu. Rīgas ostā pārkrauto kravu apjoms šī gada astoņos mēnešos salīdzinot ar to pašu periodu pērn pieaudzis par 12.4%, kamēr Ventspils ostā pārkraušanas apjomi samazinājušies 10.4%.

Šobrīd izveidojusies situācija skaidrojama ar dažādiem faktoriem: Rīgā kravu apjomus lielā mērā izdevies palielināt pateicoties Igaunijas konfliktam ar Krieviju dēļ bronzas kareivja. Tā rezultātā Krievija lielu daļu sava tranzīta (galvenokārt akmeņogles) novirzīja prom no šīs valsts uz citām ostām, tostarp Rīgu. Akmeņogļu pārkraušanas apjomi Rīgas ostā šogad ir pieauguši par 33.6% līdz 8.83 miljoniem tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru