Uzņēmums Stena Line šobrīd iegādājas piecus prāmju maršrutus no Zviedrijas un Vācijas uz Latviju. Trīs maršrutus, proti, no Trāvemindes uz Ventspili un Liepāju, kā arī maršrutu Nīnēshamna-Ventspils, uzņēmums ir iegādājies no Scandlines GmbH.

Turklāt Stena Line ir iegādājies Scandlines GmbH kuģus un darbību maršrutos starp Trelleborgu un Zasnicu, kā arī starp Trelleborgu un Rostoku, kas Stena Line padara par vienīgo īpašnieku. Šīs iegādes ir daļa no Stena Line darbības paplašināšanas stratēģijas augošajos tirgos.

«Iegādājoties maršrutus no Vācijas un Zviedrijas uz Baltijas valstīm, mēs izvēršam savu klātbūtni Baltijas dienvidu daļā un paplašinām savu piedāvājumu gan kravas, gan pasažieru pārvadājumu jomā. Mūsu mērķis ir turpināt jauniegūto darbību attīstību, tādējādi nodrošinot saviem klientiem labākus pakalpojumus un lielākas iespējas,» saka Gunnars Blūmdāls (Gunnar Blomdahl), Stena Line vadītājs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Prāmju kompānijas Scandlines kravu apjoms pērn maršrutos no Vācijas uz Latviju audzis par 43%.

2011. gadā Scandlines pieredzēja ievērojamu kravu pārvadājumu pieaugumu maršrutā starp Trāvemindi (Lībeku) Vācijā un Baltijas valstu reģionu, informē Scandlines centrālais birojs.

«Mēs esam ļoti priecīgi par Scandlines panākumiem. Tā darbība gandrīz tieši pirms diviem gadiem sākās ar diviem reisiem nedēļā, bet patlaban ir izvērtusies par noslogotu jūras satiksmes līniju. Panākumu pamatā ir ne tikai rēderejas sniegto pakalpojumu augstā kvalitāte un iespējas apkalpot visu veidu kravas, bet arī Skandināvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības ar optimāliem ceļu un dzelzceļa satiksmes savienojumiem. LHG satiksmes pakalpojumu apjoms saistībā ar Baltijas valstīm un Krieviju pieaug. Mēs vēlamies pēc iespējas ātrāk kļūt par tirgus līderiem šajā Baltijas jūras ostu līnijā ar Vāciju,» pauž Lībekas ostas uzņēmuma Lübecker Hafen-Gesellschaft mbH (LHG) RoRo/LoLo kravu nozares vadītājs Niko Volbolts.

No Vācijas pilsētas Trāvemindes (Lībekas priekšostas) šodien, 27. aprīlī, sāk kursēt prāmis līnijā Trāveminde - Liepāja - Trāveminde.

DB jau vēstīja, ka līniju nodrošina operators Scandlines un tajā kursēs divi prāmji divas reizes nedēļā. Uz kravas un pasažieru prāmja Urd ir 186 pasažieru vietas un vairāk nekā pusotrs tūkstotis kravu līnijmetru, savukārt, uz prāmja Kaunas ir 210 pasažieru vietas un aptuveni tikpat kravas līnijmetru. Tomēr pagaidām prāmja Kaunas vietā kursēs prāmis Envoy, liecina informācija Scandlines mājaslapā. Prāmis otrdienās un piektdienās kursēs no Vācijas, bet ceturtdienās un svētdienās - no Liepājas. Divas reizes nedēļā prāmji joprojām piestās Ventspilī. Prāmju līniju operators Scandlines nodarbina ap 2000 cilvēku prāmju līnijās Baltijas jūrā. 2009. gadā Scandlines strādāja ar 505 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 13,3% mazāk nekā 2008. gadā. Scandlines peļņa (EBITDA) 2009. gadā bija 159 miljoni eiro (2008. gadā - 131 milj. eiro), DB informēja Scandlines korporatīvo komunikāciju direktors Mihaels Špekenbahs.

Lai apmierinātu augošo satiksmes pieprasījumu uz Baltijas valstīm, sākot ar 3. novembri, maršrutā Trāveminde - Liepāja līdztekus kravas - pasažieru prāmim M/K Ask kursēs arī prāmis M/K Urd. Tādējādi kravu pārvadātājiem šajā maršrutā Scandlines turpmāk nodrošinās izbraukšanu trīs reizes nedēļā.

No Trāvemindes M/K Ask izbrauks otrdienās un piektdienās, bet M/K Urd - ceturtdienās. No Liepājas M/K Ask uzsāks ceļu ceturtdienās un svētdienās, M/K Urd - sestdienās. Kopumā tas palielinās izbraukšanas biežumu maršrutos starp Trāvemindi un Latvijas ostām Ventspili/Liepāju līdz piecām izbraukšanas reizēm nedēļā.

2010./2011. gadā ir ievērojami pieaugusi kravu transportēšana uz Baltijas valstīm, informē Scandlines. Lai apmierinātu pieprasījumu, kuģniecības uzņēmums iznomāja M/K Scottish Viking un M/V Watling Street, un līdz ar to divi jauni prāmji kursē maršrutos Nīneshamna – Ventspils un Trāveminde – Liepāja – Ventspils. M/K Urd iesaistīšana maršrutā Trāveminde – Liepāja ir nākošais solis Scandlines intensīvās stratēģijas īstenošanā kravu pārvadājumu jomā.

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu ceļošanai un pārvadājumiem uz un no Baltijas valstīm, kuģniecības uzņēmums Scandlines iesaistīs satiksmē uz Ventspili jaunu kuģi, kas palielinās pārvadājumu jaudu par 30%.

Sākot ar nākamā gada 3.janvāri, nomātais kravas-pasažieru prāmis Scottish Viking kursēs maršrutā Nīneshamna-Ventspils, veicot piecus braucienus nedēļā turp un atpakaļ, Db.lv informē Scandlines.

Motorkuģis Scottish Viking kā kravu, tā pasažieru pārvadājumu jaudu maršrutā Zviedrija-Latvija palielināšot par 30%.

Scandlines izpilddirektors Sorens Polsgārds Jensens skaidro, ka šogad arvien vairāk cilvēku vēlas ceļot no un uz Baltijas valstīm un ar jauno prāmi Scottish Viking kompānija vēloties apmierināt tirgus prasības. «Pirmkārt, tas, protams, attiecas uz kravu pārvadājumiem, tomēr arvien vairāk tūristu izmanto mūsu maršrutus no un uz Baltijas valstīm,» skaidro S.P.Jensens.

Prāmju kompānija Scandlines no Štrālzundes kuģubūvētavas saņēmusi divus jaunus prāmjus. No 2012. gada jaunie kuģi kursēs maršrutā Rostoka - Gedsera (Dānijas salas).

«Mūsu jaunie kuģi ir skaidrs signāls Scandlines nākotnei - mēs ejam uz attīstību. Austrumu koridori kļūst arvien nozīmīgāki, un šie kuģi mums palīdzēs dubultot kapacitāti Rostokas - Gedseras maršrutā,» norāda Scandlines izpilddirektors Štefans Zanne. Jaunie prāmji kopā ar plānotajiem ieguldījumiem ostu infrastruktūrā kopā kompānijai izmaksājuši 230 miljonus eiro.

Jaunie Scandlines prāmji ir 169 metrus gari, 24,80 m plati, tie spēj uzņemt 1500 pasažieru un 460 automašīnas vai 90 kravas vienības (apm. 1600 iekraušanas metri). Kuģi spēj sasniegt ātrumu 20,5 mezgli.

DB jau rakstīja, ka no 27. aprīļa prāmju līniju operators Scandlines nodrošina prāmi maršrutā Liepāja - Trāveminde. Saglabājies arī maršruts Ventspils - Trāveminde.

Dānijas un Vācijas kuģniecības uzņēmums «Scandlines», kas veic prāmju pārvadājumus Baltijas jūrā, ticis pārdots par 1,7 miljardiem eiro, pirmdien paziņojumā tā bijušais īpašnieks - Londonā bāzētais investīciju uzņēmums «3i Group».

«Scandlines» iegādājušās infrastruktūru investīcijas kompānijas «First State Investments» un «Hermes Investment Management».

Darījums paredz, ka «First State Investments» savā īpašumā iegūs 50,1% «Scandlines» akciju, bet «Hermes Investment Management» - 14,9% akciju.

Tikmēr «3i Group» panācis vienošanos no jauna veikt investīcijas «Scandlines», savā īpašumā iegūstot 35% akciju.

Ziņas par «Scandlines» iespējamu pārdošanu pirmo reizi izskanēja decembrī.

Prāmju kompānijas Scandlines prāmī URD, uz kura atradās arī kravas automašīnas no Latvijas, Travemindes ostā Vācijā ietriecies prāmis Nils Holgersons.

Kompānija Scandlines līdz šim četras reizes nedēļā nodrošināja pārvadājumus no Liepājas ostas. Patlaban no Liepājas kursē tikai viens prāmis nedēļā, savukārt transporta palīgdarbību nozares kompānijai Terrabalt uz pusi samazinājies kravu apgrozījums, vēsta Latvijas Radio.

No Liepājas turpina kursēt otrs prāmis ASK, kas ļauj nodrošināt pārvadājumus, taču notikušais uzņēmumam Terrabalt radīs īslaicīgus zaudējumus.

Liepājas ostas kapteiņa vietnieks Kārlis Ludāns norādīja, ka «līdzīgi gadījumi ostās mēdz notikt».

Scandlines mājas lapā scandlines.lt izmainītajos prāmju līnijas kursēšanas grafikus redzams, ka prāmis URD atsāks kursēt maršrutā Liepāja - Traveminde jūnija sākumā. Liepājas ostas kapteiņdienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka prāmja avārija aizkavēs normāla kustības grafika atjaunošanu vismaz uz mēnesi. Plānots, ka prāmis pēc remonta līnijā atgriezīsies 15. jūnijā, noskaidroja Db.lv.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Liepājas ostā pēc remonta atgriezies Vācijā kuģu sadursmē cietušais prāmis Urd. Nedēļu tas kursēs pēc agrākā grafika, taču pēc tam uz tehnisko apskati dosies otrs līnijas prāmis Ask, Db.lv informēja kompānijā Scandlines.

Db.lv rakstīja, ka prāmju kompānijas Scandlines prāmī Urd, uz kura atradās arī kravas automašīnas no Latvijas, Trāvemindes ostā Vācijā ietriecies prāmis Nils Holgersons. Kompānija Scandlines līdz negadījumam četras reizes nedēļā nodrošināja pārvadājumus no Liepājas ostas.

Pēc avārijas no Liepājas kursēja tikai viens prāmis nedēļā, savukārt stividoram - LSEZ SIA Terrabalt - uz pusi samazinājās kravu apgrozījums. Patlaban notiek darījums, kura rezultātā uzņēmums Stena Line pārņems no Scandlines piecus prāmju maršrutus no Zviedrijas un Vācijas uz Latviju, tostarp arī maršrutu Trāveminde - Liepāja/Ventspils. Uzņēmuma Stena Line vadība sola, ka pasažierus un kravu pārvadātājus, tāpat darbiniekus Liepājā un Ventspilī īpašnieku maiņa neskars.

1. oktobrī juridiski noslēgsies darījums starp prāmju operatoriem Scandlines un Stena Line, pārņemot Latvijas prāmju maršrutus.

Lai arī jaunais īpašnieks būtiskas pārmaiņas pagaidām nesola, Liepājas ostā cer uz jaunu prāmju līniju un kravu apgrozījuma pieaugumu. «Stena Line formāli pārņems prāmju maršrutus no Scandlines 1.oktobrī. Pirmās nedēļas mēs strādāsim pie integrācijas,» DB atklāj Stena Line korporatīvo komunikāciju direktors Joakims Kendals.

Prāmjus Liepājas ostā apkalpo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA Terrabalt. Uzņēmuma valdes loceklis Āris Ozoliņš uzsver, ka divu gadu laikā, kopš Liepājas osta, pateicoties Scandlines, atguva prāmju līniju, ir audzis prāmju noslogojums un reisu skaits. «Pirms divarpus gadiem Scandlines atgriezās Liepājā ar vienu prāmi divas reizes nedēļā, bet tagad ir divi prāmji četras reizes nedēļā. Prāmju noslogotība ir pieaugusi.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

11. janvārī pārtraukta prāmju kustība Ventspils - Rostoka, savukārt 19. janvārī startēs līnija Ventspils - Trāveminde (Lībeka).

Pagaidām nav zināms nedz jaunās līnijas grafiks, nedz cenas, Db norādīja Scandlines Ventspils birojā. Db jau rakstīja, ka tehnisku problēmu dēļ uz laiku apturēta kompānijas Ave Line prāmju līnija Liepāja - Trāveminde (Lībeka). «Travemindes ostai ir ļoti interesants ģeogrāfiskais izvietojums ar ļoti labu pieeju Rietumeiropas tirgum. Šīs priekšrocības, kombinējot ar Travemindes ostas intermodālo aprīkojumu un Hub-funkciju, turpmāk papildinās mūsu Baltijas maršrutu tīklu ar vēl vienu piedāvājumu,» paziņojumā presei pauž Scandlines. Jauno pakalpojumu Scandlines nodrošinās ar RO-PAX tipa kuģi Urd, kas var pārvadāt 186 pasažierus un 1.598 kravas metrus. Tiklīdz būs attiecīgās tonnāžas pieprasījums, jauno pakalpojumu veiks ar vēl viena RO-PAX kuģa palīdzību

No 27. aprīļa prāmju līniju operators Scandlines nodrošinās prāmi maršrutā Liepāja - Trāveminde. Saglabāsies arī maršruts Ventspils - Trāveminde.

Par to DB informēja Scandlines pārstāvis Baltijas valstīs Oskars Osis. Abos maršrutos kursēs divi pasažieru - kravas prāmji - Kaunas un URD, divas reizes nedēļā mērojot ceļu uz Ventspili un divas - uz Liepāju. Ventspilī prāmis turpinās piestāt NNVT piestātnē, bet Liepājā - LSEZ SIA Terrabalt piestātnē.

Prāmis Kaunas aizstās iepriekš uz Ventspili kursējošo ENVOY. Uz Kaunas būs 210 pasažieru vietas un 1570 kravu līnijmetri.

Scandlines plāno līdz 2012. gadam ieguldīt 230 miljonus eiro attīstībā - divos jaunos prāmjos un terminālos. Tā dubultos jaudu arī Vācijas - Dānijas transporta koridorā, novirzot jaunos prāmjus maršrutā Gedsera - Rostoka.

Augot pieprasījumam, prāmju operators Scandlines palielina prāmju reisu skaitu maršrutā Trāveminde - Liepāja - Trāveminde (Vācija).

Prāmis no Lībekas priekšostas Trāvemindes, sākot ar 23. janvāri, aties četras reizes nedēļā uz Liepāju un divas reizes - uz Ventspili. Tikpat bieži plānoti reisi no Latvijas uz Vāciju. Maršrutā, tāpat kā līdz šim, kursēs prāmji Urd un Ask.

Kravu apgrozījums - gan eksports, gan imports - pērn audzis par vairāk nekā 30 procentiem, Db.lv informēja Scandlines Latvijas birojā.

Db.lv rakstīja, ka jau pērn novembrī, reaģējot uz augošo kravu plūsmu, Scandlines palielināja reisu skaitu no Liepājas līdz trim reizēm nedēļā, līdztekus kravas - pasažieru prāmim M/K Ask piesaistot līnijā arī prāmi M/K Urd.

Scandlines kravu apgrozījums maršrutos uz Baltijas valstīm 2010. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 59,7 procentiem, bet pasažieru skaits - par 48,5 procentiem.

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu gan kravu pārvadājumiem, gan arī ceļošanai uz un no Baltijas valstīm, kuģniecības uzņēmums Scandlines iesaistīs satiksmē jaunu kuģi, informē Scandlines izpilddirektors Sorens Polsgārds Jensens.

Šā gada maija beigās maršrutā Traveminde – Liepāja - Ventspils sāks kursēt kravas - pasažieru prāmis Watling Street, kas pievienosies prāmim Urd. Db.lv jau rakstīja, ka līdzīga tipa kuģis Scottish Viking aizvieto iepriekš maršrutā Nīneshamna - Ventspils kursējošo Ask.

Watling Street nodrošinās par 30 procentiem lielāku kravu pārvadājumu apjomu, turklāt ar šo kuģi iespējams pārvadāt divreiz vairāk pasažieru. Watling Street būvēts 2008. gadā Visentini kuģu būvētavā Itālijā. Kuģa garums ir 186 metri, tā ietilpība ir 2.255 iekraušanas metri un kuģis var uzņemt 195 vieglās automašīnas un 489 pasažierus. Tūristu rīcībā ir 109 dažādas klases kajītes, uz kuģa ir restorāns, bārs un veikals.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

No 72 valsts informācijas sistēmām 52 sistēmas paredzēts pielāgot eiro, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus.

Jāatgādina, ka šogad augusta vidū valdībā tika izskatīti un apstiprināti eiro ieviešanas izdevumi, izņemot valsts informācijas sistēmu bloku. Ministru kabinets (MK) uzdeva Finanšu ministrijai (FM) vienoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un ar pārējām iesaistītajām ministrijām par informācijas sistēmu pielāgošanas jautājumu, informē FM Komunikācijas nodaļas eiro komunikācijas projekta vadītāja Māra Šetlere.

Tagad MK izskatītais rīkojuma projekts ietver visu ministriju specifisko informācijas sistēmu pielāgošanai nepieciešamo finansējumu – 3,5 miljonus latu. Indikatīvi 2013.-2014. gadā nepieciešamais finansējuma apjoms informācijas sistēmu pielāgošanai veido 3,3 miljonus latu. ERAF līdzekļus apgūs septiņas ministrijas – FM, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, VARAM, Zemkopības ministrija, Iekšlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.

Rīgas pašvaldības informācijas sistēmu pielāgošana eiro ieviešanai izmaksās vairāk nekā 530 tūkst. Ls, aprēķinājis Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs (ITC).

ITC norāda, ka tas ir orientējošs aprēķins un summa, visticamāk, būšot lielāka, jo vēl nepieciešamas diskusijas ar informācijas sistēmu izstrādātājiem un padziļināta izpēte.

Minētie aprēķini veikti, jo Rīgas pašvaldība saņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstuli, kurā norādīts, ka ar eiro ieviešanu saistītās izmaksas pašvaldībai jāsedz no saviem finanšu līdzekļiem.

Valsts piedāvājot tikai organizatorisku atbalstu grāmatvedības sistēmas HORIZON pielāgošanai eiro ieviešanai, piemēram, rosinot noslēgt vienošanos ar Iepirkumu uzraudzības biroju par konkrētu risinājumu, norāda dome. Ņemot vērā, ka HORIZON prognozējamās pielāgošanas izmaksas būs jāsedz no Rīgas domes budžeta, pašvaldība izvērtēs arī citus iespējami racionālākus risinājumus.

Rīgas pilsētas Būvvalde nosūtījusi Izglītības kvalitātes valsts dienestam informāciju par piecām pirmsskolas izglītības iestādēm ar lūgumu izskatīt iespēju anulēt tām izsniegtās licences, jo attiecīgās pirmsskolas izglītības iestādes atrodas telpās, kuras nav ekspluatējamas, informē Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.

Kopš 2013. gada oktobra, kad Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk – Būvvalde) rīcībā nonāca informācija par vairākām Rīgas privātām pirmsskolas izglītības iestādēm, kas sniedza pakalpojumus neatbilstošās telpās, šobrīd no 98 bērnudārziem 72 telpas šī pakalpojuma sniegšanai ir pielāgojuši, ko apliecina saskaņotā dokumentācija. Desmit iestādēm dokumentācija ir saskaņošanas procesā, piecām no tām nepieciešams izstrādāt būvprojektu, tādēļ telpu ekspluatācija ir kategoriski aizliegta. Savukārt vēl 16 iestādēm telpu ekspluatācija nav atļauta, jo Būvvaldes noteiktajos termiņos visa nepieciešamā dokumentācija nebija iesniegta vai Būvvalde atbildi nesaņēma vispār. Šo 16 iestāžu skaitā ir piecas, kas sniegušas informāciju, ka konkrētās telpas vairs neekspluatē.

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Prāmju operatora Stena Line prāmjiem Liepājas ostā saglabāsies visi labvēlīgie nosacījumi, kas 2012.gadā bija noteikti iepriekšējam prāmju operatoram - Scandlines.

Prāmjiem piešķirta speciāla ostas maksas atlaide, nosakot vienu pastāvīgu ostas maksu - 200 eiro par katru ostas apmeklējumu. Šajā summā ietverta kanāla, loču, pasažieru, piestātnes, tonnāžas un sanitārā maksa.

Terminēta atlaide 80% apmērā piešķirta arī prāmju apkalpotājai - LSEZ SIA Terrabalt - par ostas kopējās infrastruktūras lietošanu kravām, kuras tiek nosūtītas vai saņemtas ar kravas - pasažieru prāmjiem. Atlaide piešķirta līdz 2013.gada beigām.

Lēmums bijis nepieciešams, lai jaunais prāmju operators Stena Line nemainītu savu politiku attiecībā uz prāmju maršrutiem Baltijas jūrā un saglabātu līniju Liepāja - Trāveminde, skaidroja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.