Šī gada maijā Latvijā piereģistrēti 344 jauni auto, kas ir līdz šim labākais rādītājs 2010. gadā.

Aprīlī saskaņā ar CSDD datiem tika reģistrēti 327 jauni vieglie automobiļi. Kopumā pirmajos piecos mēnešos reģistrētio 1492 jauni vieglie auto, par 500 automašīnām jeb 25,1% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā 2009. gadā.

Veiksmīgākās markas Latvijā joprojām ir Volkswagen, Toyota un Renault, kas transporta līdzekļu reģistrācijā ieņem pirmās vietas.

Tomēr pēc LPAA rīcībā esošās informācijas Renault un VW pieder pie lielākajiem eksportētājiem, un ap simts abu marku jaunas automašīnas šomēnes arī pametušas valsti. Iepirkumus maijā veikuši divi lieli pārtikas uzņēmumi, un ievērojams skaits jaunu VW nonācis auto īres kompāniju autoparkā, jo maijs tradicionāli ir autonomu parka atjaunošanas mēnesis sākoties aktīvai atpūtas sezonai.

Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

Pastāvīgi lobēt tomēr atmaksājas – gidu sertifikācijas mašinērija ir iedarbināta, nodrošinot sertifikātu izsniedzējiem drošus ilgtermiņa ienākumus.

Rīgas Tūrisma attīstības birojs un Rīgas dome var priekā sist plaukstas – jau pirmajās dokumentu pieņemšanas nedēļās ar vēlmi pēc jaunā gidu sertifikāta vērsušies vairāki desmiti potenciālo Rīgas gidu. Viņu skaits drīz jau varētu sasniegt pirmo simtu. Ko gan lai citu viņi arī dara, ja no aprīļa par Rīgas rādīšanu vairāk nekā pāris ārzemniekiem (tā taču jau ir neliela grupa!) bez pareizā gidu sertifikāta var sanākt darīšanas ar pašvaldības policiju? Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadītāja Vita Jermoloviča gan klāsta, ka vēl jau nevarot zināt, vai visi gribētāji sertifikātu saņemšot. Vēl tikšot sasaukta septiņu cilvēku komisija no profesionālo gidu organizāciju un Rīgas domes pārstāvjiem, notikšot spriešana un vērtēšana, bet ja visi dokumenti būšot kārtībā, tad tikt pie sertifikāta nevajadzētu būt problēmām. Jāpiebilst, ka tas viss gan arī par zināmu samaksu - 70 eiro no gida par sertificēšanos uz pirmajiem trim gadiem. Pēc tam Live Riga portālā tikšot izveidots pareizi sertificēto gidu reģistrs un izsniegta pazīšanas zīme.

Starptautiskajā gidu dienā 21.februārī Rātslaukumā Rīgas gidi rīkos protesta zibakciju Rīgas gidu Melnā diena , kuras mērķis ir vērst sabiedrības un Rīgas domes atbildīgo iestāžu uzmanību uz sasāpējušo Rīgas gidu problēmu: absurdajiem un nesamērīgajiem gidu pārsertifikācijas noteikumiem, teikts paziņojumā medijiem.

Paceļot pret Rīgas domes logiem ar sēru lentēm pārsietos Rīgas gida karodziņus, Rīgas tūristu gidi dažas minūtes ilgajā zibakcijā plāno izteikt protestu pret Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.91 29. punktā minētajām prasībām, kas nosaka, ka pārsertifikāciju var iziet tikai tie gidi, kas ir apguvuši licencētu tūristu gidu profesionālās pilnveides programmu, neņemot vēra jau iegūtās gidu izglītības programmas, kā arī ilggadējo profesionālo pieredzi.

Pirms trīs gadiem, pirmreizējās sertifikācijas procesā tika pieņemti jebkuri dokumenti, kas apliecināja gida profesionālās pilnveides apgūšanu, kā arī rekomendācijas vēstules no tūrisma firmām – darba devējiem, kas pierādīja gidu profesionālo atbilstību. «Lai izietu pārsertifikāciju, gidiem tiek uzspiests pienākums apgūt papildus 160 akadēmiskās stundas licencētā gidu profesionālās pilnveides programmā, kuras Latvijā nodrošina vien dažas firmas. Absurdo situāciju rada fakts, ka gidiem piespiedu kārtā ir jāvelta personīgais laiks un jāiegulda diezgan nozīmīgas naudas summas papildus izglītībā, kuras noderīgums profesionālo iemaņu celšanā ir stipri apšaubāms,» teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

RTU Rīgas Biznesa skola (RBS) izsludina studentu uzņemšanu jaunā 3 gadu, pilna laika pamatstudiju programmā – Vadīšana Starptautiskos uzņēmumos – 2012./2013. akadēmiskajā gadā.

Atvērto durvju dienā 30. martā pulksten 16:00, Rīgas Biznesa skolā, Rīgā, Skolas ielā 11. jaunieši un viņu vecāki ir aicināti iepazīties ar jauno studiju programmu, kā arī satikt pasniedzējus, RBS studentus un BI Norwegian Business School absolventus.

Norvēģijas un Latvijas pasniedzēju vadībā studenti apgūs prasmi analizēt starptautisku uzņēmumu un iestāžu vadības stūrakmeņus, uzņemties atbildību un iniciatīvu lēmumu pieņemšanā, veikt darbu individuāli, komandā, rast inovatīvus risinājumus mainīgas uzņēmējdarbības vides apstākļos. Pabeidzot studijas, absolventi būs gatavi darbam jebkurā tautsaimniecības nozarē (uzņēmumos, komercbankās, apdrošināšanas kompānijās, pensiju, ieguldījumu fondos), ieskaitot nevalstiskās organizācijas.

Stresa pilnajā pirmssvētku laikā iPhone un iPad lietotājiem no šīs nedēļas ir pieejams jauns un tepat Rīgā radīts stresa novirzīšanas veids – sist, bliezt un šķaidīt pastkastes un atkritumu tvertnes ar beisbola nūju, braucot tām garām ar izvēlētu mašīnu un tēlu.

Par to ASV draud cietumsods, bet tagad esot iespēja to darīt bez bailēm.

Šo savdabīgo nodarbi ASV saucot par mailboxing, un tieši ar šādu nosaukumu šonedēļ dizaina birojs Asketic Riga laidis klajā savu pirmo iPhone/iPad spēli. Iepriekš Asketic pieteica sevi mobilo aplikāciju tirgū ar «pasaulē bezjēdzīgāko» aplikāciju Warning Lights.

Asketic ir dizaina birojs ar birojiem Rīgā un Sanfrancisko, bet Asketic komandai patīkot īstenot arī citas idejas, starp kurām ir tādi projekti kā tēju zīmols Kalniņa Mammas tējas, MIESAI ar jau atpazīstamajiem RĪGA krekliem, dizaina ziņu lapa Plikums.lv.

Rīgas pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Rīgas Tūrisma Attīstības Biroju (RTAB) un citiem tūrisma nozares pārstāvjiem ir uzsākusi saistošo noteikumu par tūristu gidu pakalpojumu sniegšanu izstrādi, kas ar nākamā gada 1.janvāri paredz veikt tūristu gidu sertifikāciju Rīgas pilsētā.

Šāda sertifikācija ir nepieciešama, lai apliecinātu tūristu gidu profesionālās zināšanas un nodrošinātu kvalitatīvu informācijas sniegšanu pilsētas apmeklētājiem, norāda RTAB.

Plānots, ka ar 2014.gada 1.janvāri ikvienam tūristu gidam, kurš darbojas Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, būs nepieciešams īpašs gida sertifikāts. Šobrīd tiek izstrādāti saistošie noteikumi, kas noteiks prasības tūristu gidu profesionālajai kvalifikācijai un kārtību, kādā sertificēs tūristu gidus. Rīgas dome un RTAB ir parakstījušas deleģējuma līgumu, kas paredz valsts pārvaldes uzdevumu tūrisma jomā deleģēšanu Rīgas Tūrisma Attīstības Birojam.

Nissan Motor Co. iepazīstinājusi ar divām progresīvām tehnoloģijām, kas iestrādātas kompānijas jaunajā modelī Fuga, kas ir sagatavots izlaidumam Japānā šajā mēnesī - ar pasaulē pirmo Distance Control Assist (attāluma kontroles sistēmu) un navigācijas Intelligent Cruise Control (gudro kruīza kontroles sistēmu).

Nissan piedāvātā sistēma Distance Control Assist palīdz kontrolēt attālumu starp diviem transportlīdzekļiem dažādos transporta kustības apstākļos, sākot ar pieblīvētām pilsētas ielām līdz liela ātruma lielceļiem. Uzlabotā Intelligent Cruise Control sistēma apstrādā ceļa informāciju ar borta navigācijas sistēmu, lai pielāgotu transportlīdzekļa pastāvīgo ātrumu pašreizējiem ceļa apstākļiem, piemēram, nākamā ceļa līkuma asumam.

- Distance Control Assist sistēma

Distance Control Assist sistēma nosaka attālumu no priekšā braucošā transportlīdzekļa līdz vadītāja automašīnai, kā arī abu transportlīdzekļu relatīvo ātrumu, izmantojot radara sensoru, kas uzstādīts priekšējā buferī.

Dzirdot par gida profesiju, pirmās asociācijas nereti ir par cilvēkiem Vecrīgā, kuri staigā ar karodziņiem, sagaidot tūristus un piedāvājot viņiem ekskursijas, taču patiesībā profesionāla gida darbs ir daudz plašāks un sarežģītāks.

Gids nereti ir viens no pirmajiem, ko ārvalstu viesi satiek, tātad – mūsu pilsētas vai valsts seja.

Gidi uz ielām ar karodziņiem

Jāsaprot, ka tie, kuri stāv laukumā pie Rīgas domes ar karodziņiem, nav profesionāli gidi. Tāpēc noteikti ir vērts padomāt, vai vēlamies savu pilsētu rādīt tūristiem šādi? Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šie cilvēki acīmredzot savu darbu prot, jo gadiem redzami vieni un tie paši cilvēki – tātad viņu darbam ir pieprasījums. Patiesībā tieši pieprasījums arī veido piedāvājumu no gidu puses – mēs pielāgojamies auditorijai un cenšamies stāstīt to, kas katru attiecīgo grupu interesē. Gidam ir jābūt ļoti plašām zināšanām, kas nepārtraukti jāpapildina. Ja tūristi brauc ar konkrētu mērķi, piemēram, redzēt Baltijas lielākos IT uzņēmumus, to ir nepieciešams nodrošināt. Protams, ir vairākas populārākās vietas, uz kurām dodas mūsu viesi, piemēram, Rundāle, Sigulda u.tml. Latvijas un Baltijas piedāvājums tūristiem kopumā ir daudz plašāks, nekā viesi to apzinās, tāpēc ir jāspēj izprast, kas vēl viesus varētu interesēt un piedāvāt arī to.

Šī gada nogalē no 26.novembra līdz 18. decembrim Ventspils Tūrisma informācijas centrs rīkoja Ventspils gidu apmācību kursus gan esošajiem, gan arī jauniem Ventspils gidiem. Jaunie gidi savu prasmi un zināšanas pierādīja apmācību noslēguma ekskursijā, kuras laikā gidi stāstīja par tūrisma objektiem un aktualitātēm Ventspilī. Savukārt 21. decembrī plkst. 19.00 Livonijas ordeņa pilī notiks Ventspils gidu kursu noslēguma pasākums un svinīgi tiks izsniegtas Ventspils gidu apliecības. Šogad tās iegūs 59 gidi. Starp tiem ir 27 gidi, kuri bija apmeklējuši arī pirmos Ventspils gidu kursus 2002. gada pavasarī, bet 32 gidi gida apliecību iegūs pirmo reizi. No gidiem lielākā daļa – 54, ir ventspilnieki, pa vienai gidei būs no Kuldīgas un Tukuma, bet trīs gides ir no Talsiem. Gidu apliecības iegūs arī gidi, kas ekskursijas vadīs svešvalodās, tostarp lietuviešu un igauņu valodās. Ventspils pilsētas gidiem ir tiesības vadīt ekskursijas pa Ventspils pašvaldības objektiem – Ventspils muzeju un Olimpisko sporta centru “Ventspils”. Gidu apliecība būs derīga trīs gadus – līdz 2007. gadam. 2002. gadā Ventspils pilsētas dome rīkoja pirmos šādus kursus, pēc kuru nobeigšanas 37 Ventspils gidi ieguva gida apliecību un veiksmīgi vadīja ekskursijas pa Ventspils tūrisma objektiem. Šogad Ventspils gidu apmācības norisinājās katru piektdienu un sestdienu kopā 37 stundu programmā. Mācību programmā bija ietverts lekciju kurss par Ventspils pilsētas vēsturi un tās iedzīvotājiem, lekcijas par maršrutu sagatavošanas metodiku un saskarsmes psiholoģiju un informācija par pašvaldības darbu. Tāpat tika organizētas arī vairākās mācību ekskursijās pa Ventspils apskates objektiem. Avots: Ventspils TIC

Uzņēmumi "Stena Line" un "Noord Natie Ventspils Terminals" (NNVT) ir parakstījuši līgumu uz 20 gadiem, vienojoties par pastāvīgu prāmju satiksmi no Ventspils brīvostas, informē "Stena Line".

Uzņēmums norāda, ka šim ilgtermiņa līgumam ir būtiska loma, paplašinot "Stena Line" darbību Baltijas jūrā un uzlabojot satiksmi maršrutā starp Ventspili un Nīnashamnu Zviedrijā. 2021.gadā šajā maršrutā sāks kursēt divi lieli RoPax prāmji, par 30% palielinot kravu pārvadājumu apjomu.

"Stena Line" satiksmi starp Ventspili un Nīnashamnu uzsāka 2012.gadā. Kopš tā laika prāmju kustības intensitāte ir divkāršojusies no viena prāmja un 10 reisiem nedēļā uz attiecīgi diviem prāmjiem un 24 reisiem nedēļā.

"Stena Line" nesen paziņoja, ka 2021.gadā plāno paplašināt savu darbību, izmantojot divus modernus RoPax prāmjus un tādējādi palielinot maršruta kravu pārvadājumu apjomu par 30%. Uzņēmums informē, ka jaunie prāmji "Stena Scandica" un "Stena Baltica" arī pasažieriem piedāvās lielākas ērtības. Prāmji tiks aprīkoti ar tādām ilgtspējīgām tehnoloģijām kā hibrīdām izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtām un balasta ūdens attīrīšanas sistēmām, kā arī ar dažādiem degvielas efektivitātes uzlabojumiem.

28.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Tūrisma likumā un likumā Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kas paredz atcelt tūristu gidu sertificēšanu.

Pašlaik, pēc gidu asociāciju iniciatīvas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, reglamentē, ka tūristu gida pakalpojumus Latvijā ar 2009.gada 1.novembri varēs sniegt tikai tā persona, kas ir atbilstoši sertificēta. EM saņēma Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes aicinājumu pašreizējā ekonomiskajā situācijā neuzlikt tūrisma nozarei jaunu apgrūtinošu administratīvo slogu un neieviest tūristu gidu sertificēšanu. Turklāt, līdz šim neviena institūcija nav akreditējusies, lai uzsāktu tūristu gidu sertificēšanu. Ņemot vērā faktu, ka līdz šim nav bijušas sūdzības par gidu darbību, kā arī iepriekšminēto, EM sagatavoja grozījumus normatīvajos aktos, lai atceltu prasību par obligātu tūristu gidu sertificēšanu.

Valdība atbalsta VARAM ierosinājumu maksu par atpakaļ nododamo dzērienu iepakojuma materiālu neaplikt ar PVN, taču tirgotāji baidās no papildu izmaksām un iespējamām kļūdām sistēmā.

Ieviešot depozīta sistēmu, depozīta maksa tiks pievienota preces cenai un norādīta atsevišķi. Šobrīd maksa par iepakojumu ir iekļauta produkta cenā.

Eiropas komisijas direktīva attiecībā uz atpakaļ nododamu iepakojuma materiālu izmaksām dalībvalstīm pieļauj divus izvēles variantus – neieskaitīt materiālu izmaksas summā, kurai uzliek pievienotās vērtības nodokli (PVN), un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs summas koriģēšanu, ja iepakojuma materiālu nenodod atpakaļ, vai arī ieskaitīt šīs izmaksas summā, un nodrošināt summas koriģēšanu, ja iepakojuma materiālu tiešām nodod atpakaļ.

Zolitūdē noslēgušies sagatavošanās darbi, lai sāktu sabrukušā lielveikala Maxima demontāžu un nodrošinātu glābējiem drošu piekļuvi vietām, kur gruveši vēl nav pārmeklēti un varētu atrasties vēl kāds traģēdijā bojāgājušais.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Viktorija Šembele, ir saņemti ģeometriskā stāvokļa kontroles mērījumu dati, kas liecina, ka sabrukušā veikala atlikušajās konstrukcijās nav novērojamas svārstības, tāpēc nolemts sākt nedrošo konstrukciju demontāžu, izmantojot demontāžas ekskavatoru jeb tā saukto "grauzēju".

Pēc konstrukciju demontāžas glābēji varēs turpināt darbu vietā, kas vēl nav pārbaudīta, meklējot gruvešos bojā gājušos.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja glābšanas darbu vadītājs Mareks Silovs, pāris stundu laikā vēl nav izdevies piekļūt vietai, kur drupās vēl varētu būt cilvēki, konkrētā vieta joprojām nav droša un darbi tur tiks sākti tikai tad, kad drošība būs nodrošināta.

Katras valsts attīstībā pienāk brīdis, kad pārvarētas valsts veidošanas grūtības un ir laiks apkopot paveikto, lai spertu nopietnus soļus attīstības virzienā, Latvijas Bankas gada pārskatā norāda centrālās bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

Tas nekad nav viegli, barjeru pārvarēšana vienmēr prasa papildu piepūli, esošo prasmju pilnveidošanu un jaunu apgūšanu. Pašlaik šādā situācijā atrodas Latvija, un 2016. gada laikā vārdi reformas, strukturālas pārmaiņas un konkurētspēja kļuva par ierastiem gandrīz ikviena politiķa, lēmumu pieņēmēja, ekonomista, uzņēmēja un arī daudzu iedzīvotāju leksikā. To, ka bez reformām nebūs straujākas tautsaimniecības un labklājības izaugsmes, saprotam ne tikai Latvijā, bet visā eiro zonā.

Sapurināties liek globālās ekonomiskās norises, kas neļauj aizmirst par konkurētspējas un nākotnes potenciāla stiprināšanu. Latvijas mērķis ir vidējā ES dzīves līmeņa straujāka sasniegšana, izvairoties no iekļūšanas vidēju ienākumu slazdā. Diemžēl 2016. gada tautsaimniecības sniegums apliecināja kādu bīstamu tendenci – mūsu pārāk lielo atkarību no ES fondu resursu pieejamības. ES fondu līdzekļu izmantošanas apjoms saruka, un uzreiz apsīka arī ekonomiskā izaugsme, viņš uzsver.

Sociālā vietne Twitter paziņojusi, ka Džeks Dorsijs (Jack Dorsey) turpinās pildīt tās vadītāja pienākumus.

Dorsijs tika nosaukts kā pagaidu vadītājs tad, kad jūlijā šo amatu pameta Diks Kostolo (Dick Costolo).

Tiesa gan - šī nav pirmā reize, kad Dorsijs vada Twitter. Dorsijs Twitter dibināja 2006. gadā kopā ar Bizu Stonu (Biz Stone) un Evanu Viljamsu (Evan Williams).

Dž. Dorsijs, arī vadot Twitter, turpinās «stūrēt» Square, mobilo maksājumu kompāniju, kuru viņš dibināja 2010. gadā.

Personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 200 lati, un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pašnodarbinātās personas statusā.

VID arī atgādina, ka šādiem autoratlīdzību saņēmējiem reizi ceturksnī jāveic maksājumi valsts budžetā 32,17% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 200 latiem. Obligāto iemaksu maksājumi valsts budžetā jāveic reizi ceturksnī un par gada pirmo ceturksni tas jāizdara līdz 15.aprīlim.

Gadījumā, ja kādā mēnesī fiziskas personas ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 200 lati vai lielāks un persona vienlaikus nav darba attiecībās ar autoratlīdzības izmaksātāju vai kādu citu darba devēju, nav I vai II grupas invalīds un nav arī pensionārs, tad personai līdz nākamā mēneša desmitajam datumam ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā, jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (obligātās iemaksas) atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai, kā arī jāsniedz VID ziņojums par veiktajām obligātajām iemaksām attiecīgajā ceturksnī.

Pasaules kruīza tūrisma industrija turpina atgūšanos pēc gandrīz divu gadu pandēmijas izraisītās dīkstāves, un tiek sagaidīts, ka šogad kruīza kuģu pasažieru skaits pasaulē pārsniegs 30 miljonus, līdz 2028. gadam pasaules kruīzu kuģu floti papildinot ar vēl 66 jauniem kruīza kuģiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Arī Eiropā ceļojošo kruīza pasažieru skaits uzrāda augšupejošu tendenci un šogad plānots sasniegt jau 80% no 2019. gada rādītājiem. Vienlaikus industrijas ekspertu vidū šobrīd īpaša uzmanība tiek veltīta Ziemeļeiropai un Baltijas jūras reģionam, kas kara un no kruīza kartes izslēgtās Pēterburgas dēļ pašlaik atrodas sarežģītā situācijā. Kā zināms, tieši Pēterburga iepriekš bijusi viens no tūristu pieprasītākajiem un pirktākajiem Baltijas jūras kruīza maršrutu galamērķiem. Šosezon drošības apsvērumu, neskaidrības par ģeopolitisko notikumu attīstību un pieprasījuma krituma dēļ vairākas, īpaši ASV tirgū strādājošās kruīza līnijas, ir izvēlējušās pārplānot savus maršrutus, uz laiku pārtraucot kruīzu maršrutus Baltijas jūrā, īpaši tās Austrumu krasta ostās, tādējādi tajā ir sagaidāms kruīza vizīšu skaita samazinājums.

2022. gads ir pirmais pilnais gads, kad “Akropolis Group” finanšu rezultātos iekļauti iepirkšanās centra “AKROPOLE Alfa” finanšu rezultāti, informē uzņēmums.

Tas, kā arī pandēmijas ierobežojumu atcelšana 2022. gada sākumā pozitīvi ietekmēja grupas konsolidētos finanšu rezultātus 2022. gadā. Piecu grupas pārvaldīto iepirkšanās un izklaides centru nomnieku apgrozījums pērn sasniedza 1,11 miljardus eiro, kas ir par 67 % vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt grupas nomas ienākumi bija 75,1 miljons eiro, bet tās peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 71,9 miljoni eiro, kas ir attiecīgi par 31 % un 26 % vairāk, salīdzinot ar 2021. gadu.

“2022. gada sākumā tika atcelti Covid-19 ierobežojumi, kas pozitīvi ietekmēja apmeklētāju plūsmu un nomnieku apgrozījumu iepirkšanās centros, kas pagājušajā gadā pieauga salīdzinājumā ar 2021. gadu. Iepirkšanās centrus “Akropolis”, ieskaitot 2021. gada nogalē iegādāto iepirkšanās centru “AKROPOLE Alfa”, kas pagājušā gada laikā tika pilnībā integrēts grupas struktūrā, pagājušajā gadā apmeklēja vairāk nekā 41 miljons apmeklētāju. Lai gan pirmspandēmijas apmeklētības līmenis vēl netika sasniegts, tomēr grupas nomnieku gada apgrozījums, neieskaitot inflācijas efektu, atgriezās pirmspandēmijas līmenī. “Akropolis” iepirkšanās centru pievilcību gan partneriem, gan apmeklētājiem apliecina aizņemto platību rādītājs, kas pagājušajā gadā saglabājās ļoti augsts – 98 %. Arī “Akropolis Group” finanšu rādītāji pērn uzlabojās – uzņēmums saglabā spēcīgas pozīcijas Baltijas tirgū, lai gan enerģijas cenu radītie izaicinājumi samazināja grupas rentabilitāti, kas nav sasniegusi pirmspandēmijas līmeni,” komentē Manfredas Dargužis, “Akropolis Group” izpilddirektors.

Absolūtais vairākums iedzīvotāju - 97.2% pēdējā pusgada laikā ir izjutuši cenu pieauguma sekas, tajā skaitā 81.4% uzsver, ka inflācija pēdējā pusgada laikā ir mainījusi viņu iepirkšanās ieradumus, liecina mārketinga pētījumu kompānijas SIA Factum veiktais pētījums. Inflācijas dēļ iedzīvotāji ir bijuši spiesti atteikties gan no atsevišķu preču iegādes, gan mainījuši iepirkšanās vietas, kā arī sākuši rūpīgāk plānot savus iepirkumus. Pie tam cenu kāpumu vienlīdz spēcīgi ir izjutuši gan cilvēki ar augstākiem, gan zemākiem ienākumiem.

33% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem atzīst, ka cenu izmaiņas pēdējā pusgada laikā ir būtiski ietekmējušas iepirkšanās paradumus, 48.4% uzskata, ka cenu kāpums pagaidām vēl ir minimāli ietekmējis viņu iepirkšanās paradumus. Savukārt 18.6% aptaujāto uzskata, ka joprojām var atļauties to pašu, ko iepriekš.

Interesanti, ka tieši sievietes, kuras mājsaimniecībās ir galvenās pirkumu veicējas, kopumā vairāk nekā vīrieši uzsver cenu kāpuma būtisko ietekmi un iepirkšanās ieradumu maiņu. 84% sieviešu un 76.5% vīriešu atzīst, ka cenu kāpums pēdējā pusgada laikā ir mainījis iepirkšanās ieradumus. Tajā skaitā vairāk nekā trešā daļa sieviešu (37.1%) un tikai ceturtā daļa vīriešu (25.5%) atzīst, ka iepirkšanā ieradumi ir mainījušies būtiski.

Liepājas ekonomika patlaban nepiedzīvo labākos laikus, jo krīzes nāk viena pēc otras, turklāt atšķirīgas, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Viena situācija ir KVV Liepājas metalurgā, bet pavisam cita situācija ir zivju pārstrādes nozarē,» sacīja Sesks, norādot, ka zivju pārstrādes nozares problēmas ir jārisina starpvaldību un arī Valsts prezidenta līmenī - kā Latvijas ražotājiem «atvērt durvis» uz dažādiem eksporta tirgiem. «Šai nozarei tas ir izdzīvošanas jautājums,» sacīja Sesks.

Jūnijā gaidāmā divsimtgade kopš vienas no pasaules vēsturē visizdaudzinātākajām kaujām izraisījusi Vaterlo mazpilsētā drudžainu gatavošanos šīm svinībām, tās iedzīvotājiem cerot, ka tagad miegainajai Briseles priekšpilsētai izdosies «atgūt» savu nosaukumu, kas vairāk tiek asociēts ar vienu no Londonas dzelzceļa stacijām vai tiltiem, vai pat ar zviedru popgrupas ABBA dziesmu.

Kādreizējais zemkopju ciematiņš, kas atrodas 25 kilometrus uz dienvidiem no Briseles un kurā šobrīd mīt 30 000 iedzīvotāju, pasaules vēsturē iegājis kā vieta, kur norisinājās pēdējā izcilā Francijas karavadoņa un imperatora Napoleona kauja, pēc kuras mūža nogali viņam nācās aizvadīt vientuļā nometinājumā nemīlīgajā Svētās Helēnas salā.

Taču, tuvojoties jūnija otrajā pusē gaidāmajām grandiozajām svinībām, no katra pilsētiņas veikala skatloga uz garāmgājējiem noraugās daudzi baltos zirdziņos sasēduši mazi Napoleoniņi vai imperatora ģīmetnes, kurās viņš attēlots tradicionālajā trīsstūrenē.

Pēc gadiem ilgas relatīvas aizmirstības Vaterlo, šķiet, beidzot iegūs Eiropā aizvien populārākā vēsturiskā tūrisma iecienīta galamērķa statusu.

Eksprezidents Guntis Ulmanis sestdien, piedaloties tautas nobalsošanā, veltīja kritiku referenduma ierosinātājam Vladimiram Lindermanam. Viņš uzskata, ka Lindermans vēlējies pārbaudīt «tautas nervu sistēmu un apliecināt [naida] kurinātāja spējas».

G. Ulmanis, kurš nobalsoja pret Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu, sestdien Rīgas 1. ģimnāzijā izvietotajā iecirknī uz jautājumu, vai viņš neparedz spriedzi sabiedrībā pēc referenduma, atbildēja, ka varbūt spriedze jau ir sasniegusi savu augstāko pakāpi šajā laikā, taču nākotnē galvenais ir neradīt starpnacionālo naidu.

Eksprezidents uzskata, ka būtu labi, ja visi cilvēki saprastu, ka referendums lielā mērā ir provokācija un ar to tiek pārbaudīta tautas kopības psiholoģija – vai tā ir sašķelta vai vienota un kas ir mainījies 20 gados kopš Atmodas laika.