Tieslietu ministrs Mareks Segliņš (Tautas partija) Valsts Prezidenta kancelejas Ordeņa kapitulam nosūtījis vēstuli, kurā lūdz nevērtēt savu kandidatūru Viestura ordeņa piešķiršanai.

Ierosinājumu apgalvot savu priekšteci iekšlietu ministra amatā M. Segliņu ar Viestura ordeni izteikusi pašreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Jaunais laiks), kura ar šo valsts apbalvojumu ierosinājusi apbalvot ne tikai M. Segliņu, bet arī Aloizu Vazni, kurš iekšlietu ministra amatu ieņēma 1990. gadu sākumā un vēl 48 bijušos un esošos iekšlietu sistēmas darbiniekus.

Vienlaikus M. Segliņš aicinājis Ordeņa kapitulu piešķirt Viestura ordeni bijušajam iekšlietu ministram A. Vaznim.

Par Ellas Ivanovas slepkavības atbalstīšanu un uzkūdīšanu veikt sievas slepkavību apsūdzētā Igora Ivanova šoferis un miesassargs Arvīds Vilcāns 2008. gada aprīlī ticies ar tobrīd iekšlietu ministru Mareku Segliņu, raksta Diena.

No neoficiāliem avotiem laikrakstam Diena zināms, ka izmeklētājam I. Ivanovs stāstīja, ka drīz vien atkal būs uz brīvām kājām, jo viņam ir ietekmīgi draugi. Sarunās pavīdēja kāds lielais Andris un Mareks no vadošas partijas, ar kuriem viņš esot runājis un kuru lietas kārtojis jau iepriekš.

"Es kā ministrs nevaru teikt: lasieties prom!" tikšanos ar A. Vilcānu nenoliedza M. Segliņš. A.Vilcāns uzrunājis M. Segliņu pirms kādas hokeja spēles un ļoti vēlējies aprunāties. Lai ātrāk tiktu no viņa vaļā, M. Segliņš teicis, lai A. Vilcāns atnāk uz TP biroju.

"Es kā iekšlietu ministrs nevaru atraidīt cilvēku, ja viņš vēlas pastāstīt par nelikumībām. Es vēl pēc tam konsultējos ar kriminālpolicijas priekšnieku Intu Ķuzi, kurš man ieteica netikties, bet Vilcāns pats atnāca vienu dienu uz biroju. Bija piedzēries, raudāja, saruna bija nekāda," atceras M.Segliņš.

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Latvijā šobrīd tiek izskatīta tā sauktā būvnieku karteļa lieta. Lietuvā ir izskatīta līdzīga lieta, kura tika izbeigta tikai tāpēc, ka konkurences pārkāpums tika pamatots ar krimināllietas izmeklēšanā nelikumīgi iegūtiem pierādījumiem.

Turpmāk rakstā norādīšu lietas faktus un galvenos secinājumus, kas var būt aktuāli arī Latvijas būvnieku karteļa lietā.

Īsumā par lietas faktiem

Lietuvas Konkurences padome (turpmāk – Lietuvas KP) 2018. gada 13. septembrī uzsāka izmeklēšanu par iespējamu karteli būvniecības nozarē. Izmeklēšanas laikā Lietuvas KP ieguva pierādījumus no Īpašā izmeklēšanas dienesta.

2021. gada 18. maijā viens no uzņēmumiem (AS “BMGS”) iesniedza Lietuvas KP lūgumu izņemt daļu no izmeklēšanas lietā esošajiem pierādījumiem. Iesniegums tika pamatots ar Viļņas Apgabaltiesas 2021. gada 10. maija spriedumu. Šajā spriedumā noteikts, ka prokurora lēmums, ar kuru Īpašajam izmeklēšanas dienestam atļauts nodot daļu pirmstiesas izmeklēšanas lietā iegūto pierādījumu Lietuvas KP, ir nelikumīgs.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Pasaules lielākās dzelzceļu operatores - Ķīnas korporācijas China Railway Corporation (CRC) - meitasuzņēmums China Railway Corporation International interesējas par triju Baltijas valstu dzelzceļa projektu Rail Baltica un vēlas ar to iepazīties, pastāstījis Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Stasis Dailīdka.

Pēc viņa teiktā, sīkākas informācijas par ķīniešu nodomiem šobrīd nav, bet tāda interese varētu liecināt par viņu vēlmi piedalīties Eiropas sliežu platuma trases projekta konkursos vai par citiem priekšlikumiem.

«Viņi grib iepazīties ar šiem projektiem Latvijā un Igaunijā un atbraukt pie mums. Pagaidām nevaru iedomāties, ko viņi domā un ko vēlas,» ziņu aģentūrai BNS sacījis Dailīdka. «Varu tikai pieņemt, ka viņi gribētu piedalīties konkursā, bet varbūt (..) plāno piedalīties ar kādiem citiem piedāvājumiem.»

Lietuvos geležinkeliai pārstāvis Vidmants Guds ziņu aģentūrai BNS norādījis, ka Ķīnas kompānijas pārstāvji Lietuvu apciemos laikā no 5. līdz 11.janvārim.

Pirmās Oskara balvai izvirzītās Lietuvas mākslas filmas režisors ir latvietis Māris Martinsons. Savu nākamo filmu viņš cer veidot kopā ar Latvijas producentiem.

Lai gan Māris Martinsons Lietuvā dzīvo jau 18 gadus, medijos viņu joprojām dēvē par latviešu režisoru, un tāds viņš arī gribētu palikt. Sākotnēji ceļš uz Lietuvu Māri aizvedis mīlestības dēļ. «Kad atbraucu uz šejieni, nedomāju, ka palikšu ilgāk par mēnesi. Jau tas toreiz likās mūžība, bet, ja man kāds būtu pateicis, ka lietuviešu valodu es zināšu labāk nekā angļu, es smietos!

Bet tad Lietuvā apprecējos, piedzima dēls. Sākumā braukāju no Lietuvas uz Latviju, kur turpināju veidot videoklipus. Tad man piedāvāja strādāt par režisoru Lietuvas televīzijā, un kopš tā laika ar televīziju biju saistīts gadus 15, arī pēc tam, kad 1994. gadā nodibināju savu producēšanas kompāniju. Tikai pirms diviem gadiem pārtraucu sadarbību ar televīziju.»

Pēc paziņojuma saņemšanas par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu vienā no lielākajām fermām Lietuvā un tam sekojošo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu par svaigās gaļas importa aizliegumu, kaimiņvalsts svaigās cūkgaļas tirgošana tirdzniecības vietās Latvijā tiek pārtraukta, tikmēr pārējā cūkgaļas produkcija tiks tirgota līdz tālākiem PVD rīkojumiem, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie tirgotāji.

Lai gan oficiāls rīkojums no Lietuvas vēl nav saņemts, ievestās svaigās cūkgaļas izņemšana no tirdzniecības vietām šodien ir sākta, kā arī tiek pārbaudīti gaļas piegādātāji, sacīja SIA Maxima Latvija Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Prevencijas nolūkos visā Latvijā esam sākuši no Lietuvas ievestās svaigās cūkgaļas izņemšanu no tirdzniecības. Tā kā PVD rīkojums apturēt cūkgaļas importu izdots, balstoties uz telefona sarunu ar Lietuvas Pārtikas un veterināro dienestu, un nav oficiāls, esam sagatavojuši svaigās gaļas iepircēju sarakstu no Lietuvas, ar kuriem Maxima Latvija apturēs svaigās cūkgaļas un tās produkcijas iepirkumu, līdz ko būs saņemts oficiāls apstiprinājums no Lietuvas PVD, sacīja Gulbe.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.

9.00 Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas sēde. Uzklausīs ziņojumu par Rīgas namu pārvalžu pārkāpumiem, aprēķinot namu apsaimniekošanas maksu, kā arī ziņojumu par šobrīd brīvajiem pašvaldības dzīvokļiem.

9:00 Rīgas pilsētas būvvaldes padomes sēde. Būvvaldes padomes sēdē paredzēts izskatīs iesniegtos attīstības priekšlikumus viesnīcas jaunbūvei Turgeņeva ielā 9a un Krasta ielā 3, dzīvojamās ēkas jaunbūvei Tallinas ielā 86, dzīvojamās ēkas jaunbūvei Vidus ielā 5, divu 5-stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju jaunbūvei Juglas ielā 11, Juglas ielā 13 un Umurgas ielā 2 un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ēku rekonstrukcijai un jaunbūvei O.Vācieša ielā 43. Padomes sēdē izskatīs arī iesniegto būvprojekta metu dzīvojamās ēkas rekonstrukcijai Kazarmu ielā 3.

11.00 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas sēde. Izskatīs lēmuma projektu Par Rīgas pašvaldības aģentūras Reģionālais sporta centrs Anniņmuiža vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijas 2009.- 2013.gadam apstiprināšanu, kā arī uzklausīs ziņojumu par 2008. gadā veiktajiem remontiem Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs.

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Ķīnas nostāja attiecībā pret Lietuvas uzņēmumiem jau kādu laiku kļuvusi pielaidīgāka, paziņoja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs, piebilstot, ka galveno preču eksports nav atsākts, bet dialogs ir sācies.

Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šonedēļ norādīja, ka mainās Ķīnas pozīcija attiecībā uz ierobežojumiem importam no Lietuvas.

"Attiecībā uz importu no Ķīnas pēdējos mēnešos noteikti ir vērojama pielaidīgāka attieksme. Es teiktu, ka mēs jūtam, ka dažas Lietuvas kompānijas var importēt daudz vairāk detaļu," Janulevičs sacīja ziņu aģentūrai BNS.

"Pēdējā laikā zināmā mērā ir pielaidīgāka nostāja attiecībā uz Lietuvas preču eksportu uz Ķīnu," Janulevičs paskaidroja, piebilstot, ka sarunas ir sākušās, bet reālais eksports vēl nav atsācies.

"Pārtikas un dzērienu eksports no Lietuvas uz Ķīnu vēl nav sācies, bet ir sarunas ar importētājiem, kuri agrāk importēja Lietuvas dzērienus un pārtiku," teica Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents.

Potenciālā soda Lietuvas Dzelzceļam priekšvakarā par konkurences ierobežošanu, 2008.gadā nojaucot sliežu ceļu starp Mažeiķiem un Reņģi Latvija iesniegusi Lietuvai notu par satiksmes atjaunošanu, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvija pieprasa dzelzceļa sliežu atjaunošanu, lai nodrošinātu kravu pārvadājumu iespēju attiecīgajā posmā.

2008. gadā izpostītais dzelzceļa posms Mažeiķi – Reņģe: Lietuvieši ietur stilu

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM), nota Lietuvas Ārlietu ministrijai tika iesniegta šī gada 26.septembrī ĀM valsts sekretāra vietnieces Solveigas Silkalnas tikšanās laikā ar Lietuvas vēstnieku Latvijā Artūru Žurausku. Nota tika iesniegta, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas vēstuli ĀM.

Notā tika paustas bažas par deviņus gadus ieilgušo jautājumu Mažeiķi - Reņģe dzelzceļa sliežu atjaunošanas procesā, kā arī norādīts, ka šis process turpina kropļot konkurenci un rada ievērojamus zaudējumus Latvijas transporta sektoram un ar to saistītajām nozarēm.

Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi administratīvo lietvedību par Pirmā Baltijas kanāla (PBK) 4.oktobra raidījumu «Cilvēks un likums».

Kā pēc padomes sēdes teica NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, raidījumā saskatāmi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Konkrēti, iespējams, pārkāpts likuma 24.pants, kas nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.

Par minētā likuma pārkāpumu paredzēts administratīvais naudas sods līdz 1500 latiem.

Tiks arī izvērtēts, vai minētais raidījums satur krimināltiesiska pārkāpuma pazīmes. NEPLP trīs dienu laikā pieprasīs paskaidrojumus no PBK.

Kā ziņots, šodien NEPLP vērtēja situāciju, kāda izveidojusies pēc PBK pārraides «Cilvēks un likums», kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991. gada 13. janvāra traģiskajiem notikumiem.

Lietuvas Rūpnieku konfederācija (LPK) vērsusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā komitejā saistībā ar Ķīnas noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem Lietuvas precēm.

Rūpnieki cer, ka komiteja pievērsīs OECD uzmanību esošajai situācijai un vērsīsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā, informēja LPK.

Vēstulē Lietuvas Rūpnieku konfederācija skaidro, ka kopš augusta Lietuvas uzņēmēji saskaras ar Ķīnas spiedienu, turklāt jaunākie Ķīnas lēmumi ietekmē ne tikai Lietuvas, bet arī citu Eiropas valstu piegādes ķēdes un investorus.

Ķīna kavē Lietuvas preču un kravu muitas procedūru, ka arī tiek likti šķēršļi kravām no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ja tajās ir detaļas no Lietuvas, klāstīja LPK.

Vairāk nekā 130 Lietuvas uzņēmēju nevar piegādāt savas preces Ķīnā un Ķīnas ostās iestrēguši simtiem konteineru, kurus nevar pārsūtīt uz citām valstīm, liecina LPK apkopotā informācija. Turklāt Lietuvas uzņēmējiem ir problēmas importēt materiālus no Ķīnas arī tad, ja tos pasūtījusi kāda cita ES dalībvalsts, bet ir skaidrs, ka gala saņēmējs būs Lietuva.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukt Lietuvā ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta prezidentes kanceleja..

«Pieņemot šo likumu, Lietuva pievienojas starptautiskajai sabiedrībai, sakot stingru «nē» cilvēktiesību pazemošanai, netīrajai naudai un tiesiskuma graušanai,» uzsvērusi Grībauskaite.

«Likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām tiesiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Tiem, kas mīda kājām vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības ir jāzina, ka viņus negrib demokrātiskajā pasaulē,» uzsvērusi Lietuvas prezidente.

Jau ziņots, ka Seims šo likumu pieņēma 16.novembrī. Par likuma pieņemšanu balsoja 91 deputāts, kas piedalījās sēdē, neviens nebija pret un neatturējās.

Lietuva ir ceturtā valsts pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumdošanas aktu. «Magņitska likumi» jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Igaunijā un Kanādā.

Rīgas domes izsludinātajā konkursā uz SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem kopā saņemti 47 konkursantu pieteikumi. Daži pretendenti pieteikušies gan uz valdes priekšsēdētāja, gan valdes locekļa amatu, informē dome.

SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amata pretendentu vērtēšanas darba grupa, izvērtējot iesniegto dokumentu atbilstību konkursā noteiktajiem kritērijiem un prasībām, pieņēma lēmumu uz nākamo kārtu no 28 pretendentiem uz valdes priekšsēdētāja amatu virzīt 13, savukārt no 43 kandidātiem, kas pieteikuši savu kandidatūru uz uzņēmuma valdes locekļa amatu, - 28 pretendentus.

Nākamajā konkursa komisijas sēdē tiks vērtēta pretendentu darba pieredze un iesniegtā darbības programma izvēlētajā amatā. Konkursa komisija gala lēmumu par valdes priekšsēdētaja amatu un valdes locekļa amatu, pēc darba intervijām ar pretendentiem, pieņems 21.novembrī.

Rīgas namu pārziņā ir nodrošināt Rīgas pilsētas izstāžu zāles, kinoteātra Rīga un Rīgas Kongresu nama darbību. Tāpat SIA Rīgas nami darba kārtībā esot vēl vairāku projektu realizēšana, piemēram, akustiskās koncertzāles izbūve Kongresa namā, Latvijas Nacionālās operas III kārtas realizēšana, jautājumi, kas skar Saktas puķu tirgu, aģentūru BNS informēja Rīgas vicemēra Andra Amerika (LPP/LC) biroja pārstāve Liene Pētersone.

Jau vēstīts, ka SIA Rīgas nami valdes locekļu skaits ir paplašināts līdz trim cilvēkiem, ieceļot amatā ekspolitiķi Mareku Segliņu (Tautas partija), jo pašvaldības uzņēmumam nodotas jaunas funkcijas un uzdevumi.

Vicemēra pārstāve skaidrojot M. Segliņa pienākumus atsaucās uz 2009.gada Rīgas domes lēmumu likvidēt Rīgas kultūras aģentūru, kad daļa tās funkciju tika nodotas pašvaldības Kultūras departamentam, bet daļa Rīgas namiem.

Pētersone minēja, ka «Ievērojot Mareka Segliņa izglītību, līdzšinējo pieredzi un zināšanas jurisprudencē, kā arī valsts un pašvaldības darbā, tika pieņemts lēmums, nerīkojot konkursu, iecelt viņu vakantajā "Rīgas namu" valdes locekļa amatā.»

Par Tautas partijas priekšsēdētāju ievēlēts Mareks Segliņš, kura galvenais uzdevums nu ir pusgada laikā mobilizēt partiju pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām.

Sestdien notikušajā Tautas partijas (TP) 11. kongresā pašreizējais iekšlietu ministrs bija vienīgais kandidāts uz TP priekšsēdētāja amatu – citi izvirzītie kandidāti, proti, bijušais finanšu un veselības ministrs Gundars Bērziņš, TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, kā arī trīskāršais ekspremjers Andris Šķēle no kandidēšanas uz TP priekšsēdētāja amatu atteicās.

Par M. Segliņu, kam būs jāspēj nodrošināt strauju popularitātes kritumu piedzīvojušās TP sekmīgs starts 2009. gada pašvaldību un Eiroparlamenta, kā arī 2010. gada Saeimas vēlēšanās, savas balsis atdeva 608 TP kongresa delegāti.

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde nākusi klājā ar revīzijas atzinums par veiktajiem finanšu darījumiem ar pašvaldības SIA Rīgas nami brīvajiem līdzekļiem, kurā atklājies, ka, pagājušā gada novembrī, noslēdzot līgumu ar SIA Zeus, pašvaldības uzņēmumam radīti zaudējumi vairāk nekā 1,2 milj. Ls apmērā.

Savukārt bijušais valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs ir pārkāpis vairākus likumus un SIA Rīgas nami statūtus, kas nosaka, ka pirms aizdevuma līguma slēgšanas ar SIA Zeus valdei bija nepieciešama Rīgas domes kā kapitāla daļu turētāja iepriekšēja piekrišana.

Atzinumā norādīts, ka SIA Sinergija, kas uzņēmumam līdz šim sniedza grāmatvedības pakalpojumus, pieļāvusi arī grāmatvedības kārtošanas prasību pārkāpumus, savukārt revidenti savā atzinumā par pagājušā gada pārskatu šīs būtiskās neatbilstības nav atklājusi. Tāpēc daļa atbildības jāuzņemas arī revidētājiem SIA Neovīzija-TA un SIA Auditorfirma Alianse.

Lemjot par sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojuma samazināšanu, tiks ņemti vērā individuālie apstākļi un katras nozares procentuālais budžeta pieaugums pret 2006. gadu.

Šādu solījumu, pārrunājot tieslietu sistēmā strādājošo atalgojumu samazināšanu ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, tieslietu ministru Mareku Segliņu un Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri, tieslietu sistēmas amatpersonām devis premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš norādījis, ka tiesnešu algas samazinājums tiks skatīts kontekstā ar 2009. gada valsts budžeta grozījumiem.

Jau vēstīts, ka, saskaņā ar pagājušajā nedēļā pieņemto valdības lēmumu, sabiedriskajā sektorā strādājošo algas tiek plānots samazināt par 20 %.

Jau pērnā gada decembrī vēl iepriekšējās valdības laikā tika pieņemts lēmums sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma fondu šogad samazināt par 15 %.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš 13. janvāra grautiņu vērojis TV, malkojot vīnu, jo uz notikuma vietu neesot bijis iespējams nokļūt, tāpēc, ka sava auto ministram nav, savukārt šoferis tobrīd jau bijis mājās, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Vecrīgas attīrīšanas no protestētājiem pa īstam sākās vienīgi tad, kad ieradās pretterorisma vienība Omega, suņu dienests un daudz policistu no Rīgas dežūrdaļām. Kopējiem spēkiem viņiem izdevās Vecrīgu ieņemt. Kad Smilšu ielā nekārtības bija galā, pats savām acīm fiksēt notikumus ieradās arī iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Apskatījis grautiņa sekas, Segliņš devās uz Ministru kabinetu, kur līdz vieniem naktī pārrunāja notikušo ar premjeru Ivaru Godmani un valsts policijas priekšnieku Aldi Lieljuksi.

Saeimas komisija paglābusi iekšlietu ministru Mareku Segliņu, noraidot opozīcijas pieprasījumu pret viņu par valsts materiālo rezervju izšķērdēšanu īpaši lielos apjomos.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš nav vainojams pie valsts rezervju izšķērdēšanas, tā lēmusi Saeimas Pieprasījumu komisija. Labējās opozīcijas deputātu iesniegtā pieprasījuma būtība bija saistīta ar Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās aģentūras Materiālās rezerves darbību. Proti, par dažādu iemeslu dēļ atsavinātiem transporta līdzekļiem, kuru uzglabāšana valstij 2007. gadā izmaksājusi 4.5 milj. Ls, bet 2008.g. — 2.4 milj. Ls. Būtiski, ka šī nauda pa lielai daļai samaksāta 27 uzņēmējiem, ar kuriem noslēgti līgumi par atsavināto transporta līdzekļu ilgstošu uzglabāšanu. Jāpiebilst, ka tie transporta līdzekļi, kas tomēr pēc zināma laika pārdoti, notirgoti ievērojami zem to tirgus vērtības — par vid. 70 — 80 Ls katrs. Iekšlietu ministrijas skaidrojums šai cenai bijis tāds, ka piedāvājums ievērojami pārsniedzis pieprasījumu un no 20 transporta līdzekļiem iespējams bijis pārdot vien 4 — 5.

Trešdien noslēdzies Rīgas domes konkurss uz SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu, un valdes priekšsēdētāja amatam tiks virzīta Vineta Verika, bet valdes locekļa amatam – Agris Bērziņš, paziņojusi pašvaldība.

Kopumā pieteikumus uz amatiem Rīgas nami valdē iesniedza 47 pretendeti, un konkurss tika izsludināts 23. oktobrī. V. Verika un A. Bērziņš tiks apstiprināti amatos 3. decembrī uzņēmuma dalībnieku sapulcē.

V. Verika desmit gadus strādājusi būvniecības kompānijā SIA Merks, kur pildīja kompānijas valdes locekles un tehniskās direktores amata pienākumus. Jaunā Rīgas namu valdes priekšsēdētāja ieguvusi arhitekta bakalaura grādu Rīgas Tehniskajā Universitātē un Rīgas Stradiņa Universitātē – maģistra grādu ar specializāciju Eiropas Savienības tiesībās un uzņēmējdarbības vadībā. Kopš šā gada septembra beigām viņa darbojas Rīgas namu valdes locekles amatā. Vienlaikus ar viņu – 19. septembrī - valdes priekšsēdētājas amatā tika iecelta Ilze Spūle.