Berlīnē atvērta jauna izstāde «Amora seksa akadēmija». Reuters raksta, ka izstādes apmeklētāji var uzlabot savu seksa tehniku, jo šajā izstādē var pieskarties visam.

Izstāde atvērās pagājušajā nedēļā ar saukli - «Beidzot izstāde tiem, kuriem vienmēr vajag visam pieskarties.»

«Daudzi pāri nāk uz mūsu izstādei, lai iemācītos ko jaunu. Daudziem eksponātiem ir tā saucamies «aha» efekts* uz cilvēkiem,» norādīja izstādes menedžere Uta Barkova (Uta Barkow).

Šajā izstādē ir arī vairāk nekā 50 displeji, kuri apmeklētājiem izrāda intīmās vīriešu un sieviešu ķermeņu daļas, iesakot noderīgus padomus sākot no striptīza līdz orālajam seksam un kā sasniegt perfektu orgasmu.

Izstādē ir arī cilvēka auguma manekeni, dažādās pozās, un tās, kuras ir sieviešu dzimuma, saka «Tieši tur!» brīdī, kad izstādes apmeklētājs ir atradis G punktu.

Globālā recesija negatīvi ietekmējusi arī seksa nozari, tādēļ tā ir spiesta ieviest dažādus jauninājumus klientu piesaistē, ziņo time.com.

Recesija skārusi seksa nozares darbiniekus no Bangkokas līdz pat Berlīnei. Anke Kristiansena, kas ir bordeļa Hamburgā līdzdibinātāja, stāstījusi, ka apmeklētāju skaits kopš krīzes sākuma ir samazinājies par 20%. Klienti, kuri iepriekš mēdza apmeklēt bordeli trīs reizes nedēļā, tagad izteikot tikai ar vienu reizi. Šī tendence jau piespiedusi vairākus bordeļus slēgt savas durvis.

Piemēram, Čehijā, kur 14% no vīriešiem atzinuši, ka ir pārgulējuši ar prostitūtu, aptuveni puse no visām seksa iestādēm ārpus Prāgas jau ir bankrotējušas.

Taču time.com norāda, ka pasaules vecākā profesija netaisās izzust. Bordeļi un citas seksa nozares iestādes, piemērojoties jaunajai situācijai, ievieš jauninājumus, piemēram, bezmaksas autobusus un klientiem draudzīgas cenas. Piemēram, Vācijas pilsētas Hanoveres bordelī klients par 111 ASV dolāriem veselu stundu var iegūt tik daudz seksa, cik vien viņš vēlas. Citā bordelī klientiem ticis piedāvāts bezmaksas sekss Halovīnā un Lieldienās. Nosacījums bija būt tērptiem kostīmā vai atnest krāsotu olu. Savukārt Pussy Club Berlīnē no klienta iekasē 98 ASV dolārus par seksu sešu stundu garumā, par brīvu tiek piedāvāta arī sauna un bufete.

Ukrainas sieviešu aktīvistu grupa Femen sarīkojusi protestu pret Eiropas futbola čempionātu, kas veicinot seksa tūrismu, vēsta Reuters.

Par karstasinīgo ukraiņu dāmu mērķiem kļuvuši Zviedrijas fani, kuri savukārt Femen akciju uzņēmuši ar sajūsmu, jo bijuši pārliecināti, ka tas ir viņiem veltīts striptīzs. Tomēr drīz viņu domas mainījās. Femen pārstāves Zviedrijas fanu zonā sarīkoja īstu jandāliņu – izlejot zviedru alu un vicinot plakātus, kurus rotāja čempionātam naidīgi uzraksti.

Aktīvistes apgalvo, ka viņas organizējušas protesta akciju, lai pievērstu uzmanību Eiropas futbola čempināta ēnas pusēm – tam, ka Ukrainā un Polijā notiekošais pasākums baro seksa tūrismu.

«Bieži vien lielus sporta pasākumus atbalsta alus kompānijas. Šādu kompāniju mērķis ir apreibināt cilvēkus. Tur pat ir arī seksa industrija. Vācijā prostitūcija tika legalizēta isi pirms 2006. gada Pasaules futbola čempionāta. Ir vairāk nekā skaidrs, ka seksa tūrisms čempionāta laikā Ukrainā plauks un zels,» Femen pārstāve klāstīja Gazeta.ru.

Rīgas ielas ir pilnas ar sekstūristiem, bet valsts joprojām to nesaskata kā problēmu. Valstij nav rīcības plāna, naudas un politiskās gribas, lai cīnītos ar sekstūrismu, uzskata Resursu centrs sievietēm Marta.

Noskatoties filmu Rīga, sekstūrisma jaunā galvaspilsēta, rodas jautājums- kāpēc un kam tieši ir izdevīgi neredzēt Latvijas pienesumu seksa industrijā pasaulē, norāda Resursu centrs sievietēm Marta.

Latvijas valstī plaukst seksa tūrisms un sieviešu iesaistīšana prostitūcijā. Uz viņu rēķina veiksmīgi iedzīvojas un sievietes nelikumīgi ekspluatē indivīdi un uzņēmēji. Tajā pašā laikā valstij nav stratēģijas, lai novērstu prostitūciju. No valsts puses tiek ignorēta saikne starp prostitūciju un cilvēku tirdzniecību.

Valsts programmā cilvēku tirdzniecības novēršanā seksa tūrisma ierobežošana un trešo personu iedzīvošanās uz prostitūcijas rēķina netiek izvirzīta kā prioritāte. Tāpēc, pēc resursu centra domām, pastāv pamatotas bažas, ka valsts programma cilvēku tirdzniecības novēršanai pēc būtības ir formāla, jo tās īstenošanai nav paredzēti nepieciešamie līdzekļi, līdz ar to programmas mērķtiecība un efektivitāte nākotnē ir apšaubāma. Apšaubāma līdz ar to ir institūciju vēlme reāli risināt ar cilvēku tirdzniecības novēršanu saistītās problēmas, norāda Resursu centrs sievietēm.

Šogad festivāls Erots 2009, kas notiks 13. un 14. februārī, apmeklētājiem piedāvās ne tikai erotisku izklaidi, bet arī deju mūzikas pasākums Love Party, kā arī Sexy Shopping – iepirkšanos, kas ļaus erotisko noskaņu paņemt līdzi, iegādājoties sev tīkamas, interesantas un seksīgas lietiņas.

Gan Latvijas, gan ārvalstu ražotāji un tirgotāji piedāvās plašu erotiskās produkcijas klāstu – erotisku sieviešu un vīriešu veļu, peldkostīmus, pikantus, ballītēm piemērotus tērpus un apavus, dažādas lietiņas intīmām rotaļām, filmas, žurnālus un daudz ko citu.

Erots 2009 laikā notiks arī deju mūzikas pasākums Love Party, piedāvājot krāšņu un daudzveidīgu izklaidi, kur varēs atpūsties brīvā atmosfērā un gūt jaunus seksualitātes pārpilnus iespaidus.

Erots 2009 norises laiki: 13. februārī 18.00–03.00 un 14. februārī 17.00–04.00

Love Party norises laiki: 13. februārī 22.00–03.00 un 14. februārī 22.00–04.00

Liepājā ir vismaz trīs studijas, kurās tiek sniegti virtuālā seksa pakalpojumi, eksperimentā noskaidrojis laikraksts Kurzemes Vārds.

"Līdz 1000 latiem mēnesī, elastīgs darba grafiks, iespēja uzlabot angļu valodu – šāda satura sludinājumi tiek publicēti Liepājas interneta portālos, un tie paredzēti meitenēm vecumā no 18 līdz 26 gadiem. Patiesībā šis darbs saistīts ar čatošanu pa web kameru interneta studijā, lai virtuāli apmierinātu seksuāli norūpējušos amerikāņu iegribas," raksta Kurzemes Vārds. Redakcijas eksperimentā izdevies noskaidrot, ka Liepājā darbojas vismaz trīs šādas studijas. Un tomēr šo nodarbi nevar saukt par sodāmu – policijas interesi tā neizraisa.

Meiteņu vervētāji sludinājumos ievieto tikai elektroniskā pasta adreses, uz kurieni sūtīt pieteikumus. Jau nākamajā dienā pēc izrādītās intereses, uzdodoties par darba meklētājām, atskanējis zvans ar piedāvājumu satikties, iepazīties ar studiju un reģistrēties. Ar studijas pārstāvi žurnāliste tikusies pie veikala Degas Liepājā, Zemnieku ielā. Veikala ēkas sētā, diezgan noplukušā garāžu ēkā, arī atrodas viena no minētajām studijām. Telpās bijusi atvienota apkure, darbojušies daži elektriskie sildītāji. Katrā istabā lielāko daļu aizņem gulta, nodrošināts blāvs apgaismojums, novietots dators un, protams, web kamera.

Bezdarbība kā tāda vien nav krimināli sodāma, ir jākonstatē, ka šīs bezdarbības rezultātā ir iestājies būtisks kaitējums, respektīvi, sekas. Konkrētajā gadījumā ir jākonstatē, ka tad, ja operatīvie darbinieki būtu izpildījuši, ja ne gluži maksimāli iespējamo, tad pēc iespējas iespējamo tajā laikā, tad kriminālprocess būtu veiksmīgs.

Tā intervijā par to, cik kvalitatīvi izmeklēta krimināllieta par būvnieku iespējamajiem kukuļiem Latvijas augstākajām amatpersonām, laikrakstā Diena Agnese Margēviča iztaujā virsprokuroru Māri Leju.

Fragments no intervijas

Jūs gan jau to esat ieskicējis, bet varbūt vēlreiz - kas bija tie galvenie iemesli, kas lietu pilnībā vai pa epizodēm liedza novest līdz apsūdzību izvirzīšanai un tiesai?

Tas varētu būt, nevis viens iemesls, bet vairāku iemeslu kopums. Pirmkārt, viens no momentiem ir tas, ka noklausītās sarunas pašas par sevi saturiski skāra notikumus, kas jau bija norisinājušies. Otrkārt, arī tās sarunas, kas bija par tekošajiem notikumiem, tolaik, klausoties šīs sarunas, netika uzsākts kriminālprocess vai veiktas kādas citas nozīmīgākas darbības, jo reāli šīs sarunas pārvērtās kriminālprocesā tikai kādu laiku vēlāk, tad, kad tika revidētas jeb pārklausītas iepriekš ierakstītās sarunas. Tātad, ja sarunas skāra laiku no 2015.gada līdz 2018.gadam, tad kriminālprocess tika uzsākts tikai 2018.gada rudenī. Treškārt, kriminālprocesa ietvaros lielākas izredzes uz nozīmīgiem pierādījumiem var būt tādās izmeklēšanas darbībās, kas notiek vai nu slepeni, tas ir, sevišķās izmeklēšanas darbības, vai, kas ir ar pārsteiguma efektu, teiksim, kratīšanas. Nu šeit slepenās izmeklēšanas darbības jau vairs nebija jēgas veikt 2018.gada rudenī, jo tie jau bija pagātnes notikumi. Kratīšanas tika veiktas, bet kratīšanu laikā nozīmīga informācija, nekas principiāli būtisks netika iegūts. Kriminālprocesa ietvaros tradicionāli, ko var darīt, tas ir liecinieku pratināšanas vai dokumentu pieprasīšanas, bet ar tām parasti īpaši korupcijas noziegumos reti kad var rēķināties, ka tiks gūti kādi nozīmīgi pierādījumi, kas nebija zināmi, vai pavedieni, kas nebija redzami no iepriekšējiem materiāliem. Liecības tādas, kādas viņas bija, tādas bija - atzīšanās ne no vienas puses nesekoja, nu un arī dokumentu pieprasīšana, pārbaude neko īpašu nedeva. Kratīšanās iegūto datu nesēju apskatē nekādu nozīmīgu informāciju neguva. Līdz ar to palika tikai tas materiāls, tās sākotnējās sarunas. Nekas cits pierādījumu bāzē būtiski nemainījās.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Interneta lietotājus, kuri vēlas apmeklēt mājaslapu zrp.lv, kas ir Zatlera reformu partijas (ZRP) nosaukuma saīsinājums, sagaida visai pikanti skati.

Ievadot šīs mājaslapas adresi, notiek pāradresācija uz interneta vietni "sextrem.lv", kur attēloti dažādi pornogrāfiska rakstura materiāli. Mājaslapas titullapā norādīts, ka tas ir «sociālais tīkls seksuālām būtnēm ar tieksmi pēc laba seksa, stingrāka seksa, savādāka seksa».

ZRP īstā interneta mājaslapa ir reformupartija.lv.

Šovasar veiklas privātpersonas piereģistrēja vairākus domēnus ar ZRP vārdu, kurus piedāvāja partijai atpirkt.

Darījumam tika piedāvāti četri neizmantoti, brīvi domēni bez piesaistīta satura - zatlera-reformu-partija.lv, zatlerareformupartija.lv, reformu-partija.lv un zrp.lv.

Reuters fotogrāfs paviesojies Ningbo Yamei plastmasas rotaļlietu rūpnīcā, kas atrodas Ķīnas Zhejiang provincē.

Kompānija seksa lelles sāka ražot pirms trim gadiem, un tagad tai pieder 13 šādu leļļu veidi. Vienas lelles vidējā cena ir 16 ASV dolāri.

Pagājušajā gadā tai izdevies pārdot vairāk nekā 50 tūkstošus seksa leļļu, un aptuveni piecpadsmit procenti no tām eksportētas uz Japānu, Koreju un Turciju.

Kā vēsta ārvalstu mediji, Ķīna ir pasaulē lielākais seksa rotaļlietu ražotājs - 70% no šādām rotaļlietām tiekot saražotas tieši šajā valstī. Lielākie eksporta tirgi ir Dienvidāfrika, Dienvidkoreja un Krievija.

Latvijā intīmpreču veikalu bizness cīnās par izdzīvošanu un pieņēmumi, ka seksa rotaļlietu tirdzniecība nes lielu peļņu, ir aplami, laikrakstam Nedēļa stāsta Latvijas intīmpreču veikalu tīkla CSSL direktors Niks Veics.

„Seksa preču tirdzniecība nav ienesīgs bizness Nopelnīt var tikai lai izdzīvotu, bet ne vairāk,” saka N. Veics.

Kā stāsta N. Veics, provincē valdot mazpilsētas sindroms, un cilvēki baidās ieiet intīmpreču veikalā, baidoties, ko par to teiks viņu draugi un radi.

CSSL 2006. gadā strādāja ar salīdzinoši nelielu apgrozījumu - 533 000 Ls.

Rīgas intīmpreču veikalos seksa rotaļlietām ir ievērojami lielāka cena nekā šādos veikalos ārzemēs, norāda žurnāls.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka šā gada 11 mēnešos salīdzinot ar iepriekšējo gadu valstī strauji samazinājies ugunsgrēku un bojā gājušo cilvēku skaits. Šogad reģistrēti 9536 ugunsgrēki, kas ir par 39% mazāk nekā 2006.gada 11 mēnešos (15606). Savukārt ugunsnelaimēs bojā gājušo skaits samazinājies pat par 16%. Šā gada 11 mēnešos ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 186 cilvēki, tajā skaitā seši bērni. Ugunsnelaimēs cietuši 227 cilvēki, 299 – ugunsdzēsēji izglābuši.

No valstī kopumā reģistrētajiem 9536 ugunsgrēkiem 7302 gadījumos to iemesls bija cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni, 1094 – bojātas elektroierīces vai to nepareiza ekspluatācija, 668 - bojātas apkures ierīces vai to nepareiza ekspluatācija, 131 – tīša dedzināšana, 104 – bērnu rotaļas ar uguni.

No 11 mēnešos reģistrētajiem 9536 ugunsgrēkiem 3373 izcēlās dzīvojamās mājās, 704 – transporta līdzekļos, 230 reizes uguns liesmas postījušas sabiedriskās ēkas un 76 reizes – jaunbūves. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šā gada astoņos mēnešos par 64% samazinājies ugunsgrēku skaits lauksaimnieciskās ražošanas objektos, par 28%- ražošanas ēkās, par 24% jaunbūvēs un par 18% - dzīvojamās mājās. Savukārt par 22% pieaudzis ugunsgrēku skaits transporta līdzekļos un transporta nozares objektos.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju mūsu valsts attīstības virzienu vērtē kā nepareizu un ka par prioritātēm būtu jāatzīst veselības aprūpi, vecuma pensijas un algas. Tā liecina jaunākais pētījums DnB NORD Latvijas barometrs.

Tāpat noskaidrots, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju vēlētos, lai nākamā gada budžetā par prioritāti tiktu nosaukta veselības aprūpe un vecuma pensijas, savukārt 49% norādījuši, ka arī algām būtu jābūt prioritārām, plānojot valsts budžetu.

Saskaņā ar iedzīvotāju aptaujas datiem, atklājies, ka iedzīvotāji nav pietiekami informēti arī par pensiju līmeņiem un uzkrājumu veidošanu vecumdienām.

Šogad ceļu policijas darbinieki par atļautā ātruma pārsniegšanu ir apturējuši vairāk nekā 88 tūkstošus autovadītājus, turklāt nepareiza ātruma izvēle ir bijusi par pamatu vairāk nekā 1900 avārijām.

Lai arī šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, samazinājies gan ceļu satiksmes negadījumu, gan cietušo un bojā gājušo skaits un Latvijai izdevies sasniegt ES izvirzīto mērķi, tomēr vēl aizvien ātruma ierobežojumu ignorēšana un nepareiza ātruma izvēle ir ierasta prakse autovadītāju vidū un pirmais izplatītākais autovadītāju pārkāpums.

Cīņā ar ātrumpārkāpējiem policija otro gadu aktīvi izmanto fotoradarus. Šī gada 10 mēnešos ar fotoradaru palīdzību sastādīti 13 566 protokoli. “Nepareiza ātruma izvēle un ātruma pārsniegšana ir galvenais iemesls apmēram trešajai daļai avāriju. Svarīgi atcerēties, ka reālajā ceļu satiksmē vadītājam pašam regulāri ir jākontrolē braukšanas ātrums. Maldīgs ir uzskats, ka neliela ātruma pārsniegšana nenodara neko ļaunu. Mēs ik dienas redzam ātras braukšanas radītās sekas – pat 10-20 km/h ātruma pārsniegšana bieži vien var būt nāvējoša,” atzīst Edmunds Zivtiņš, Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks.

Bijušā Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni seksa skandālā radies jauns pavērsiens, kad atklājies, ka Berluskoni maksājis marokāņu dejotājai, lai viņa melotu par attiecībām ar bijušo politiķi, vēsta MSNBC.

Marokāņu dejotāja ar iesauku Rūbija Siržuzagle jeb īstajā vārdā Karima El Mahruga ir viena no Berluskoni seksa skandāla centrālajām personām. Itālijas prokuratūra uzskata, ka Berluskoni maksājis nepilngadīgajai Rūbijai, par seksuālas dabas pakalpojumiem. Par šādu nodarījumu Berluskoni var nākties pavadīt līdz pat trīs gadiem cietumā.

Līdz šim marokāņu dejotāja noliegusi, ka viņai bijušas seksuālas attiecības ar Berluskoni, tomēr atzinusi, ka saņēmusi no bijušā Itālijas premjera tūkstošiem eiro. Berluskoni apgalvo, ka naudu maksājis, lai viņai un citām sievietēm «palīdzētu», taču saskaņā ar nesen noplūdušiem telefonsarunu ierakstiem – nauda bijusi paredzēta, lai nopirktu marokānietes klusēšanu.

Vācijas finanšu pakalpojumu kompāniju Wüstenrot & Württembergische (W&W) satricinājis seksa skandāls. To apsūdz ceļojuma uz Brazīliju sponsorēšanā vadošajiem darbiniekiem, kas noticis 2010. gadā un kas ietvēris prostitūtu apmeklējumu, vēsta thelocal.de.

Kompānija, kas līdz šim bija pazīstama ar konservatīvu attieksmi, šonedēļ apstiprinājusi, ka šāds incidents ir noticis un tas izmaksājis 200 tūkstošus eiro, kā arī informējusi, ka tā sauktie stimulējošie ceļojumi darbiniekiem vairs netiek nodrošināti. Seksa skandāls šobrīd tiekot izmeklēts un no darba atlaisti cilvēki.

Kompānija atzinusi, ka iegādājusies biļetes uz Brazīliju 51 darbiniekam un darbuzņēmējam, bet noliegusi, ka bordeļa apmeklējums bijusi oficiāla programmas daļa.

«Mēs neatbalstam, neorganizējam vai nefinansējam jebkādas aktivitātes, kas pārkāpj mūsu rīcības kodeksu,» teicis kompānijas runasvīrs.

Nekaunīgi provokatīvas, puskailas jaunas sievietes no grupas Femen kļūst par uzkrītošu, lai gan nelūgtu, spēlētāju uz Ukrainas politiskās skatuves, vēsta Reuters.

Anna Hutsola (Anna Hutsol), 26 gadus vecā Femen līdere, stāstījusi, ka viņa vada nelielu «armiju», kas sastāv no 300 aktīvistēm (galvenokārt studentēm), kas ir gatavas atkailināties sabiedriskās vietās, lai atbalstītu Ukrainas sieviešu tiesības.

Grupai paplašinot savu darbību, tādējādi aptverot plašāku jautājumu loku, viņa apgalvojusi, ka Femen neatkāpsies, saskaroties ar pastiprinātu policijas pretdarbību.

Jāatgādina, ka Femen aktīvistes izraisīja nelielu diplomātisku kņadu pagājušajā mēnesī Krievijas premjerministra Valdimira Putina vizītes laikā. Pagājušajā nedēļā divas daļēji ģērbtas Femen dalībnieces pārtrauca Irānas izstādi, ar savu protestu atbalstot Irānas sievietes, kas atrodas apcietinājumā par tādām lietām kā, piemēram, laulības pārkāpšana.

Pārteikšanās dēļ Kanādas rūpniecības ministrs izteicis nepieciešamību pēc vairāk Kanādas seksa stāstiem, lai gan viņš ātri vien atzinis, ka runā par panākumu stāstiem, ziņo Reuters.

«Mums ir nepieciešams vairāk vairāk Kanādas seksa stāstu («We need more more Canadian sex stories»),» Tonijs Klements (Tony Clement) paziņojis pūlim Otavā, runājot par digitalizācijas stratēģiju.

Smiekli neesot ļāvuši viņam dažas sekundes izlabot pateikto. «Mums ir nepieciešams vairāk Kanādas veiksmes stāstu... («We need more Canadian SUCCESS stories ...»),» viņš pēc tam teicis, uzsverot sajaukto vārdu, un paskaidrojis, ka viņš ar to domājis, piemēram, Blackberry ražotāju Research In Motion Ltd (RIM).

Reportieru aplenkts, Klements vēl arī bijis spiests apgalvot, ka neesot domājis par seksu.

Pēc informācijas par seksa orģiju, kurā bijuši iesaistīti darbinieki un prostitūtas un kura norisinājusies 2007.gadā Budapeštā, apdrošināšanas kompānija Ergo zaudējusi vairākus simtus klientu, atsaucoties uz kompānijas vadītāja sniegto informāciju, vēsta thelocal.de.

«Mēs esam zaudējuši aptuveni 500 klientus,» atzinis Ergo boss Torstens Oleckis (Torsten Oletzky).

Apdrošināšanas kompānija iepriekš atzina, ka seksa tusiņš, kurā piedalījušās prostitūtas un kas 2007.gadā tika organizēts labākajiem pārdevējiem, izmaksājis 83 tūkstošus eiro.

Hamburg Mannheimer, sabiedrība, kas organizēja tusiņu vēsturiskajās Gellert termālajās vannās Budapeštā, tagad pieder Ergo. Informācija par «motivējošo» braucienu labākajiem pārdošanas pārstāvjiem nāca klajā, jo divi šā pasākuma dalībnieki vērsās pie medijiem.

Norvēģu politiķi Bordu Hoksrudu apkalpojušā Rīgas erotiskās «masāžas salona» Adriana darbinieki atzīst, ka seksa skandāla dēļ ir izveidojusies nepatīkama situācija, tomēr arī pēc šī incidenta salons turpina strādāt, kā ierasts, neraugoties uz šajā namā dzīvojošo cilvēku regulārajām sūdzībām par neizturamo troksni un nekārtībām.

Kā liecina uzziņu portālā 1188 pieejamā informācija, salons Adriana atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 52/54. Kā darbības nozare tam minēta «masāža», bet kā citi atslēgas vārdi meklēšanai - «erotiskā masāža», «ekskortserviss», «striptīzs», «intīmpakalpojumi» un «vecpuišu ballīte». Iestādījums ir izvietots daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

Kā aģentūrai pastāstīja mājas vecākais Mikus Vilsons, iedzīvotāji jau gadiem ilgi sūdzas par salona darbību gan pašai tā īpašniecei, gan atbildīgajām iestādēm, taču rezultātu nav un iestādījums turpina darboties, kā darbojies.

Vācijas apdrošināšanas kompānijas Ergo darbinieki par uzņēmuma naudu apmeklējuši svingeru klubu Jamaikā, izklaidējušies striptīzbārā Igaunijā, kā arī uzdzīvojuši vairākās citās pasaules pilsētās.

Tas atklāts kompānijas iekšējā auditā, kura rezultāti apkopoti apdrošinātāja interneta vietnē. Kopumā publicēta informācija par divpadsmit incidentiem.

Savā paziņojumā Ergo vadītājs Torstens Oleckis (Torsten Oletzky) norādīja, ka kompānija saņēmusi plašu kritiku par savu darbinieku izdarībām un tāpēc cenšas demonstrēt vēlmi būt «caurspīdīgai» un godīgai.

Ergo iepriekš tika plaši kritizēts par 2007. gadā 100 labākajiem darbiniekiem veltītu pasākumu Budapeštā, kur bijušas pieejamas divdesmit prostitūtas. «Motivējošo» braucienu organizēja apdrošināšanas kompānija Hamburg Mannheimer, kura patlaban pieder Ergo. Informācija par «seksa tusiņu» nāca klajā pērn.