Citas ziņas

Septiņas reizes nomērīs

, 07.12.2007

Reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokļiem ievērojami veicinās modernizāciju un līdz ar to darba ražīguma pieaugumu. PBLC valdes loceklis Jānis Lancers norāda, ka viņš par to cīnās jau desmit gadus.

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Nodokļu politikā pamatīgākas izmaiņas varētu tikt ieviestas ne ātrāk kā 2009. gadā, ātrāk lemt varētu tikai par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokļiem.

To pēc darba grupas sēdes, kurā tika apspriesti priekšlikumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti Latvijā, atzina darba grupas vadītājs - demisionējušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Papildinās plānu

Darba grupā strādājušie eksperti - Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKBA) vadītājs Teodors Tverijons uzsver, ka daļa no pie Finanšu un Ekonomikas ministrijām strādājošo darba grupu priekšlikumiem ir jau iepriekš izskanējuši un jāuzskata par martā pieņemtā Pretinflācijas plāna papildinājumu. «Pretinflācijas plāna pasākumi ir ļoti kompleksi. Diemžēl ļoti ātri un koncentrēti tika iedarbināti tie pasākumi, kas saistīti ar kreditēšanu, bet otra daļa, kas tieši skar konkurenci un eksporta veicināšanu, tā palika līdz galam neizdarīti. No valdības puses uzmanība tika pievērsta budžeta pārpalikuma izveidošanai un kreditēšanas ierobežošanai, bet ir jāturpina darbs pie pasākumiem, kas saistīti ar ražošanas attīstību, eksportspējas palielināšanu un vispār ekonomikas stabilizēšanu,» norāda T. Tverijons. Darba grupas, kas strādāja pie priekšlikumiem makroekonomiskās situācijas stabilizēšanai, jau publiskojušas daļu no idejām. Db (03.12.2007.) jau vēstīja, ka Ekonomikas ministrija ieteic samazināt darba devēju apmaksāto slimības lapu dienu skaitu, ieviest eksporta kredītu garantēšanas sistēmu, atvieglot darbaspēka ievešanu no ārvalstīm, palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, kā arī neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) uzņēmumu attīstībā reinvestēto peļņu.

Drīzumā — tikai daži

Premjers A. Kalvītis norāda, ka tuvākajā laikā varētu tikt ieviesti tikai tie priekšlikumi, kas tiešā veidā neskar jau pieņemtā 2008. gada valsts budžeta ieņēmumus, proti, līdz nākamā gada vidum varētu tikt pieņemts lēmums par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tāpat tuvākajā laikā jau nākamā valdība varētu lemt par pasākumiem, kas veicami, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti un atvieglotu ārvalstu darbaspēka piesaisti. Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs tieši darba tirgus liberalizāciju uzskata par vienu no būtiskākajiem tuvākā laika uzdevumiem. «Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas valdības dienaskārtībā pašlaik ir iesprūdis, ir papildu darbaspēka piesaiste. No tās nekādā gadījumā nevajadzētu baidīties. Jābūt precīzai kārtībai, kā šie cilvēki te iebrauc un pēc gada vai pusotra Latviju pamet. Nevajag baidīties, ka šie cilvēki kaut kur nekontrolēti izplūdīs Latvijas zaļajās pļavās, mēs nevarēsim viņus atrast un viņi te paliks uz mūžīgiem laikiem,» tā centrālās bankas prezidents. Savukārt tādi pasākumi kā darba devēju apmaksāto darba nespējas dienu skaita samazināšana no pašreizējām 14 līdz 10 dienām, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšana varētu tikt īstenoti ne ātrāk kā sākot ar 2009. gada 1. janvāri. «Lielākie nodokļu politikas izmaiņu jautājumi būs saistīti ar 2009. gada budžetu, un acīmredzot pēdējais termiņš, kad tie varētu tikt skatīti valdībā, ir 2008. gada augusts,» prognozē demisionējušais premjers.

Ar eiro mērauklu

I.Rimšēvičs arī uzsver: « Ir svarīgi, lai visi priekšlikumi tiktu mērīti pret vienu no galvenajiem nākamās un arī aiznākamās valdības darbiem - eiro ieviešanu. Neviens no šiem darbiem, neviens no pasākumiem nekādā gadījumā nedrīkst pasliktināt situāciju attiecībā uz eiro ieviešanu. Tāpēc mēs nekādā gadījumā nevaram tagad samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas dotu papildus naudas plūsmu iedzīvotāju rokās, kas nozīmē jaunu stimulu inflācijai.» Pagaidām eksperti nesniedz skaidru atbildi uz jautājumu, kas īsti būtu jādara valdībai un Saeimai, lai veicinātu konkurenci, kuras trūkums tiek minēts kā viens no būtiskiem inflācijas veicinātājiem. Tā, piemēram, A. Kalvītis akcentē nepieciešamību veicināt ne tikai konkurenci Latvijā strādājošo uzņēmumu vidū, bet arī veicināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā un ES, ņemot vērā tādus aspektus kā darbaspēka izmaksas, nodokļu slogu un pašizmaksas struktūru. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore E. Egle atzīmē, ka pašlaik konkurences uzraudzība Latvijā ir ļoti institucionalizēta un represīva, un «daži interesanti priekšlikumi pagaidām nav atraduši dzirdīgas ausis Ekonomikas ministrijā», tomēr nekonkretizē, kādi tieši pasākumi būtu veicami konkurences veicināšanas jomā.

Uzņēmēji: Jākāpina ražīgums un jāsamazina bezdarbnieku pabalsts

Uzņēmēji apsveic ekonomikas stabilizēšanas pasākumus, norādot arī uz problēmām, kas šo pasākumu rezultātā radīsies.

Plānus atcelt nodokļus reinvestētajai peļņai Db aptaujātie uzņēmēji atzīst par ļoti gaidītu un pozitīvu lēmumu, tomēr viņi norāda, ka papildus darba tirgus atvēršanai jāveic virkne saistītu pasākumu. Būvkompānijas PBLC valdes loceklis Jānis Lancers uzsver, ka līdz šim tā vietā, lai nopelnīto investētu jaunās tehnoloģijās, daudzas kompānijas to izdalīja dividendēs. Savukārt reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokļiem ievērojami veicinās modernizāciju un līdz ar to darba ražīguma pieaugumu. «Es par to cīnos jau 10 gadus!» viņš saka. Darba ražīguma celšana cieši saistīta arī ar darbinieku trūkuma problēmu, uzskata J.Lancers. Viņš ir pārliecināts, ka problēmas iespējams risināt, arī izmantojot pašu valstī pieejamos darbinieku resursus, ieguldot līdzekļus zinātnē un jauno tehnoloģiju attīstībā. Lai gan viesstrādnieku ievešana var risināt darbinieku trūkuma problēmu, tā arī kropļos konkurenci. Viesnīcas Gūtenbergs un SPA kūrorta Mārcienas muiža vadītāja Mairita Solima atklāj, ka pilda arī Bulgārijas goda konsula pienākumus, bet pēdējā laikā spiesta nodarboties ar bulgāru strādnieku glābšanu. Šie cilvēki visbiežāk ieradušies strādāt uzņēmumos, kas atrodas laukos, kur nereti paliek bez pajumtes un solītā atalgojuma. Tādēļ jāizstrādā stingrāks mehānisms - morālā atbildība no uzņēmēju puses -, jo patlaban uzņēmēji pret šiem cilvēkiem izturas ciniski, skaidro M.Solima. Viņa uzsver, ka valsts investē milzīgus līdzekļus bezdarbnieku pabalstos un bezdarbnieku apmācīšanā. Bet tajā pašā laikā šie cilvēki nav bezdarbnieki tādēļ, ka nav darba, bet gan tādēļ, ka nevēlas strādāt. Līdz ar to viņi labākajā gadījumā nostrādā nepieciešamo laiku, lai pēc tam atkal varētu saņemt bezdarbnieku pabalstu. M.Solima ierosina no šiem līdzekļiem maksāt dotācijas tiem, kas tādās nozarēs kā lauksaimniecība un tūrisms «nesezonas» laikā saņem minimālo algu. Valsts un pašvaldību sektorā tiek nodarbināts milzīgs skaits cilvēku, kuru darba efektivitāte ne vienmēr ir pietiekami augsta, uzskata zivju izstrādājumu uzņēmuma Brīvais vilnis vadītājs Arnolds Babris. Valsts sektorā jāveic revīzija, divas reizes jāsamazina strādājošo skaits un strādājošajiem attiecīgi divas reizes jāpalielina algas, viņš saka. Arī J.Lancers piekrīt, ka valsts un pašvaldību aparātos ir nenormāli lieli štati. Tos samazinot, palielinātos arī privātajiem uzņēmumiem pieejamo darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

airBaltic oktobrī pāriet uz ziemas sezonas grafiku

, 25.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aviokompānija airBaltic šī gada 26. oktobrī sāks piedāvāt lidojumus saskaņā ar ziemas sezonas grafiku, kas turpināsies līdz pat 2009. gada 28. martam. Aviokompānija piedāvās četrus jaunus maršrutus, kā arī palielinās lidojumu skaitu deviņos maršrutos. Ziemas sezonā airBaltic piedāvās 49 maršrutus no Rīgas un 14 maršrutus no Viļņas.

Ziemas sezonā airBaltic piedāvās četrus jaunus maršrutus no Rīgas – uz Amsterdamu (Nīderlande, katru dienu), uz Hannoveri (Vācija, piecas reizes nedēļā), uz Tamperi (Somija, divas reizes dienā), kā arī uz Dubaiju (Apvienotie Arābu Emirāti, divas reizes nedēļā), Db.lv informē Jānis Vanags, Starptautiskās lidostas Rīga A/S Air Baltic Corporation Korporatīvo komunikāciju viceprezidents.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks: „Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu, mēs atvērsim jaunus maršrutus un palielināsim lidojumu skaitu. airBaltic patlaban piedāvā lidojumus uz teju 50 galamērķiem, savukārt kopumā no lidostas Rīga var nokļūt vairāk nekā 60 galamērķos. Tāpēc arvien biežāk cilvēki no Igaunijas un Lietuvas izvēlas lidot caur Rīgu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Latvijas hokeja izlase pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūst pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic, publiskojot jauno ziemas lidojumu grafiku, ziņo par uzlabotu lidojumu sarakstu, taču, pētot maršrutus, redzams, ka daļā tuvāko maršrutu airBaltic šoziem lidos mazāk, kamēr straujš kāpums paredzams Maskavas reisiem.

Ziemas sezonā, kas sāksies 28. oktobrī, airBaltic neveiks lidojumus uz Atēnām, Baku, Bari, Kišiņevu, Dublinu, Nicu, Odesu, Oulu, Simferopoli, Taškentu, Umeu un Venēciju. Tāpat jāpiebilst, ka airBaltic šoziem Oulu vairāk nebūs bāzes lidosta. Savulaik Somijas pilsēta Oulu tika izvēlēta, lai veidotu «tiltu uz Arktiku» un airBaltic veica uz turieni 10- 15 tiešos reisus nedēļā. Tāpat airBaltic atteicies no tiešiem lidojumiem no Umea pilsētas, kā arī papildu lidojumiem no Turku un Vāsas, izņemot lidojumus no šīm pilsētām uz Rīgu un atpakaļ. Pēdējā gada laikā airBaltic ir atteicies jau no puses savu kādreizējo Somijas lidojumu galamērķu un šoziem lidos tikai uz Helsinkiem, Lapēnrantu, Turku, Tamperi un Vāsu. Mazāk nekā pērnajā ziemā airBaltic lidos vairākos tuvajos maršrutos - uz Kaļiņingradu 4 reizes nedeļā (bija 7), uz Kauņu - 3 reizes (bija 4), uz Tallinu un Viļņu 28 reizes nedēļā (bija 35). Tāpat mazāk lidojumu šoziem plānots uz Tamperi, Varšavu un Cīrihi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

airBaltic: lidostas izmaksas Rīgā būs septiņas reizes augstākas nekā Viļņā

, 10.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazeminot Viļņas lidostas izmaksas, tās kļūs pat septiņas reizes zemākas nekā Rīgā, norāda airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks.

«Aviācijai labvēlīgā politika Lietuvā diemžēl krasi atšķiras no situācijas Latvijā - Rīgā lidostas tarifi kļuvuši trīs reizes augstāki nekā Viļņā un tiek plānots ieviest jauairBaltic: lidostas izmaksas Rīgā būs septiņas reizes augstākas nekā Viļņānus tarifus par drošības pakalpojumiem. Līdz ar to aviokompāniju izmaksas Rīgas lidostā kļūs septiņas reizes augstākas nekā Viļņā,» tā B. Fliks.

«Latvijā aviāciju apdraud arī valsts pašreizējā politika. Finanšu ministrija vakar pauda ieceri atlikt satiksmes nozares Eiropas Savienības (ES) lielo infrastruktūras projektu īstenošanu un struktūrfondu līdzekļus neizmantot Rīgas lidostā. Tas norāda uz klaju neizpratni par aviācijas nozari valstī. Pat ja airBaltic uzņemtos būvēt jaunu termināli lidostā, saistītās aviācijas infrastruktūras attīstība būtu apdraudēta,» paziņojumā raksta airBaltic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ar preču deklarēšanu mēģinās ierobežot degvielas, alkohola un cigarešu nelikumīgu tirdzniecību

Egons Mudulis, 02.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiziskai personai, kura ieceļo Latvijā, autoceļu robežšķērsošanas vietā būs jāaizpilda akcīzes preču pārvietošanas pieteikums, lēma Ministru kabineta komiteja.

Regulējums domāts, lai operatīvi varētu pieņemt lēmumu par to, vai personai, šķērsojot Latvijas robežu, ir piemērojami atbrīvojumi no normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem. Jo pastāv iespēja, ka persona septiņu dienu laikā šķērsos robežu caur dažādām robežšķērsošanas vietām, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot atbrīvojumu no muitas maksājumiem, uz pastāvošo problēmu norāda Finanšu ministrija, kurai pastāv aizdomas, ka ievestās preces tiek realizētas nelikumīgiem komerciāliem mērķiem.

Valdības noteikuma projekts paredz, ka fiziska persona, šķērsojot Eiropas Savienības ārējo sauszemes robežu pa autoceļiem, tas ir uz Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežas, aizpilda akcīzes preču pārvietošanas pieteikumu un robežšķērsošanas vietā iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta (muitas) amatpersonai, bet robežšķērsošanas vietā, kur muitas kontrole nav paredzēta, – Valsts robežsardzes amatpersonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

airBaltic ziemas sezonu uzsāk ar jauniem reisiem un lielāku lidojumu skaitu

, 18.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga - Sākot no šā gada 28. oktobra līdz 2008. gada 29. martam stāsies spēkā airBaltic ziemas sezonas lidojumu saraksts ar diviem jauniem galamērķiem un palielinātu lidojumu skaitu deviņos maršrutos. Ziemas sezonā airBaltic kopumā veiks 37 tiešos lidojumus no Rīgas, 18 no Viļņas, savukārt no Liepājas - 3 tiešos lidojumus.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Atklājot jaunus reisus, airBaltic koncentrējas uz tiem tirgiem, kuros ir augsts biznesa un tūrisma ceļojumu potenciāls. Pēc veiksmīgas divu gadu sadarbības pieredzes ar Uzbekistan Airways, mēs to paplašinām, sākot arī savus lidojumus maršrutā Rīga-Taškenta. Tādējādi kopīgi ar partneri piedāvājam lidojumus trīs reizes nedēļā. Oulu ir jau otrais galamērķis, kuru airBaltic atklāj Somijā, un mēs sagaidām, ka, līdzīgi kā ar norvēģiem, būtiski palielināsies arī uz Rīgu ceļojošo somu pasažieru skaits. Mēs arī esam palielinājuši lidojumu skaitu tajos maršrutos, pēc kuriem airBaltic pasažieru pieprasījums ir bijis ļoti augsts."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no šā gada 28. oktobra līdz 2008. gada 29. martam stāsies spēkā airBaltic ziemas sezonas lidojumu saraksts ar diviem jauniem galamērķiem un palielinātu lidojumu skaitu deviņos maršrutos.

Ziemas sezonā airBaltic kopumā veiks 37 tiešos lidojumus no Rīgas, 18 no Viļņas, savukārt no Liepājas - 3 tiešos lidojumus, liecina aviosabiedrības sniegtā informācija.

airBaltic atklās divus jaunus maršrutus - no Rīgas uz Oulu Ziemeļsomijā un Taškentu Uzbekistānā. Lidojumus uz Oulu aviokompānija veiks trīs reizes nedēļā, savukārt uz Taškentu - divas reizes nedēļā. Attiecīgi biļešu cenas būs, sākot no LVL 13,60 un LVL 99,00 vienā virzienā (ieskaitot lidostu nodevas).

Papildus tam aviokompānija ir palielinājusi lidojumu skaitu maršrutos uz Minheni (8 reizes nedēļā), Gomeļu (5 reizes nedēļā), Gēteborgu (6 reizes nedēļā), Stambulu (4 reizes nedēļā), Oslo (13 reizes nedēļā), Berlīni (13 reizes nedēļā), Vīni (5 reizes nedēļā), Viļņu (16 reizes nedēļā), Cīrihi (4 reizes nedēļā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti Pasaules kausa ceturtdaļfinālā piekāpjas Vācijai

LETA, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ryanair ziemas sezonā palielina lidojumu skaitu no Rīgas

, 11.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo izmaksu lidsabiedrība Ryanair šī gada ziemas sezonā, kas stājas spēkā 25.oktobrī, palielinās lidojumu skaitu maršrutos no Rīgas uz 6 maršrutiem.

Lidojumu skaits pieaugs maršrutos no Rīgas uz Īstmidlendu, Glāzgovu (Prestvika), Liverpūli, Milānu (Bergamo), Briseli (Šarleruā) un Dublinu.

«Sarežģītās situācijas aviācijas nozarē dēļ daudzas aviokompānijas ziemas sezonā nolemj samazināt lidojumu biežumu un maršrutu skaitu, savukārt lidsabiedrība Ryanair no Rīgas sešos maršrutos to palielina,» norāda Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters, piebilstot, ka Rīga joprojām ir pievilcīgs galamērķis tūrisma un darījumu braucieniem.

No 25.oktobra būs papildus reiss uz Īstmidlendu (kopā – 3 reizes nedēļā), Glāzgovu (kopā – 3 reizes nedēļā) un Briseli (kopā – 4 reizes nedēļā). Savukārt divi papildus reisi ziemas sezonā būs uz Liverpūli (kopā – 4 reizes nedēļā) un Milānu (kopā – 5 reizes nedēļā). Četrus papildus reisus aviokompānija Ryanair īstenos no Rīgas uz Īrijas galvaspilsētu Dublinu, nodrošinot reisus katru dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperti atzinīgi novērtē lēmumu naudu finanšu tirgos aizņemties laikus, nevis pēdējā brīdī

LETA, 10.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šim gadam finansējums Latvijai ir pietiekams, un pirmais starptautiskais aizdevums jāsāk atmaksāt vien nākamgad, tomēr finanšu eksperti atzinīgi novērtē valdības lēmumu naudu aizņemties laikus, nevis pēdējā brīdī.

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš atzina, ka veikt līdzekļu uzkrāšanu laikus ir pārdomāta stratēģija, kas palielina investoru uzticēšanos valstij un pieradina investorus pie Latvijas kā jauna obligāciju emitenta.

Arī Nordea bankas finanšu produktu speciālists Andris Lāriņš uzsver, ka naudu labāk aizņemties mierīgā tirgus situācijā un laikus, nevis pēdējā brīdī, radot papildu spriedzi. Viņaprāt, izvēlētais laiks, ņemot vērā arī notikumus uz Latvijas politiskās skatuves, ir labs.

Latvijas atgriešanos starptautiskajos finanšu tirgos abi eksperti novērtēja kā veiksmīgu gan ienesīguma, gan tirgus dalībnieku intereses dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tramps draud samazināt subsīdijas ASV autobūves gigantam General Motors

LETA--AFP, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps draudējis samazināt subsīdijas Savienoto Valstu autobūves gigantam «General Motors» (GM), kas paziņojis par plāniem likvidēt 15% darbvietu un slēgt vairākas rūpnīcas.

Šis ir kārtējais Trampa dusmu izvirdums pret ASV uzņēmumiem, kuru plāni neatbilst prezidenta solījumiem aizsargāt amerikāņu darba vietas.

«Savienotās Valstis glāba »General Motors« un šis ir PALDIES, ko mēs saņemam pretī!» savā tvitera kontā otrdien rakstīja Tramps, atsaucoties uz valdības sniegto palīdzību finanšu krīzes laikā. «Mēs šobrīd aplūkojam iespējams samazināt visas GM subsīdijas, tostarp elektriskajiem automobiļiem.»

Šāds Trampa ieraksts tviterī sekoja dienu pēc tam, kad GM paziņoja, ka atlaidīs 15% no saviem 180 000 darbinieku un slēgs septiņas rūpnīcas visā pasaulē, veicot masveidīgu restrukturizāciju ar mērķi ietaupīt sešus miljardus dolāru un pielāgoties «mainīgajiem tirgus apstākļiem».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes amatpersonas pēc saņemtās informācijas no Drošības policijas aizturējušas septiņas personas par 14,5 miljonu cigarešu un 239 litru degvīna kontrabandu, informē VID.

Aizturēto vidū ir divas muitas un divas robežsardzes amatpersonas. Par šo faktu šī gada 1.aprīlī sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 190.panta trešās daļas par kontrabandu lielos apmēros.

Šī gada 1.aprīlī VID Muitas policijas pārvaldes amatpersonas pēc saņemtās informācijas no Drošības policijas sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 190.panta trešās daļas par kontrabandu lielos apmēros ar kravas automobili no Krievijas Latvijā, izmantojot muitas kontroles punktu Terehova. Tika veiktas neatliekamās procesuālās darbības, kuru rezultātā aizturēti 14,5 miljoni dažādu marku cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām un 293 litri dažādu marku degvīna ar Krievijas akcīzes markām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arodbiedrības "Verdi" izsludinātā vienas dienas streika dēļ septiņās Vācijas nozīmīgākajās lidostās piektdien atcelti visi reisi.

Ierēdņi, kā arī drošības un apkalpojošais personāls septiņās lidostās pievienojas plašākam streikam, kas notiek visā Vācijā.

Jau ceturtdienas vakarā pllkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) streiks sākās Hamburgas un Hannoveres lidostās. Vēlāk tam pievienojās arī Frankfurtes, Minhenes, Štutgartes, Brēmenes un Dortmundes lidostu darbinieki.

Septiņās lidostās tiek apkalpotas gandrīz divas trešdaļas Vācijas gaisa satiksmes pasažieru.

"Verdi" apliecinājis, ka izņēmums tiek attiecināts uz militāriem un medicīnas reisiem. Arodbiedrība sola, ka streika laikā tiks nodrošinātas palīdzības piegādes Turcijai un ar Minhenes Drošības konferenci saistīti reisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Helikoptera avārijā gājis bojā leģendārais basketbolists Kobe Braients

LETA, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien Losandželosā helikoptera avārijā traģiski gājis bojā leģendārais basketbolists Kobe Braients.

Izcilais basketbolists mūžībā aizgāja 41 gada vecumā.

Kā raksta "Los Angeles Times", "Sikorsky S-76" helikopters miglainos laikapstākļos avarējis kalnos netālu no Kalabasas pilsētas. Negadījums noticis neilgi pirms plkst.10 pēc vietējā laika.

Avārijas vietā sācies ugunsgrēks, turklāt ugunsdzēsējiem un glābējiem bija apgrūtināta piekļuva lidaparātam. Vēlāk gan izdevies lokalizēt ugunsgrēku.

ESPN žurnālists Eidrians Vodžnarovskis, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo, ka kopā ar Braientu helikopterā bijusi viņa 13 gadus meita Džianna, un viņi devušies uz basketbola spēli. Kopā ar viņiem bijusi vēl kāda jaunā basketboliste un viens no viņas vecākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jāmazina sēra saturs kuģu degvielā

Lelde Petrāne, 12.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments pieņēmis direktīvu, kas ievērojami mazinās kuģu degvielā pieļaujamo sēra saturu.

Degvielā drīkstēs būt septiņas reizes mazāk sēra nekā līdz šim, bet Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā un Lamanša šaurumā sēra saturs jāmazina 10 reizes. Noteikumi pieņemti ar mērķi uzlabot gaisa kvalitāti Eiropas piekrastē un glābt cilvēku dzīvības. Aprēķini liecina, ka kuģu radītā gaisa piesārņojuma dēļ Eiropā ik gadus priekšlaicīgi mirst 50 000 cilvēku.

Jaunie sēra robežlīmeņi stāsies spēkā 2020. gadā. Jaunos noteikumus balsojumā atbalstīja 606 deputāti, 55 balsoja pret, bet 13 deputāti no balsojuma atturējās.

«Kuģu degviela rada ārkārtīgi lielu piesārņojumu, graujoši ietekmējot vidi. Šodien pieņemtie direktīvas grozījumi ir svarīgākais, ko Eiropas Parlaments šajā sasaukumā paveicis vides labā. Ievērojot, ka kuģu radītais gaisa piesārņojums jau 2020. gadā pārsniegs piesārņojumu no sauszemes avotiem, ir steidzami jārīkojas,» uzsvēra par direktīvas grozījumiem atbildīgā deputāte Satu Hassi (Zaļie/EFA, Somija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pasaule dosies pa Japānas ceļu?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., AB.LV grupas galvenais analītiķis, 27.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas aviokompānija flyLAL ar agresīvu cenu politiku nolēmusi ielauzties Latvijas aviotirgū, tādējādi saasinot konkurenci.

Aviosabiedrība flyLAL-LithuanianAirlines, jau sākot ar 30. martu, uzsāks lidojumus no Rīgas uz Viļņu, tādējādi piedāvājot Latvijas klientiem plašas iespējas caur Viļņas lidostu nokļūt 14 dažādos galamērķos Rietumeiropā, kā arī Maskavā un Kijevā. Lielākā daļa galamērķu tieši pārklājas ar Latvijas aviokompānijas airBaltic reisiem, radot tiešās konkurences apstākļus starp abām aviokompānijām. Abām aviokompānijām jau ir sīvas konkurences apstākļi Viļņas lidostā, kur airBaltic 2006. gadā izspieda Lietuvas nacionālo aviokompāniju no līderpozīcijām. Vēl 2005. gadā Lietuvas aviokompānija pārvadāja 40.4% visu Viļņas lidostas pasažieru, bet airBaltic vien 25%, savukārt jau 2006. gadā attiecība bija 28.7% pret 32.49% par labu airBaltic. 2007. gadā šī starpība pieauga - 36.1% pret 27.6% par labu airBaltic. «Varbūt par ne visiem 100%, bet nosacīti to, protams, varat saukt arī par mūsu atbildes gājienu,» ienākšanu Rīgā komentē flyLAL ārējo sakaru direktors Ļutaurs Tarabrins (Liutauras Tarabrinas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Rallijs Kurzeme 2009 sola ūdens šaltis

, 06.08.2009

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!” (Foto: Rallijs Kurzeme)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes izies ļoti spēcīga un, kad atkal varēs lidot pilnā apmērā, izaugsme būs ļoti strauja, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Lidsabiedrības apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši teju septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro.

Gauss skaidroja, ka iemesls zaudējumiem ir Covid-19, jo janvārī un februārī kompānijas darbības rezultāti bija daudz labāki, nekā plānots.

"Pēc tam sekoja 62 dienu ilgs periods, kurā mēs vispār pārtraucām lidojumus. Mums nācās atlaist daudzus darbiniekus. Mums nebija ienākumu. Savukārt izdevumi bija lieli, jo mums bija jāmaina biļešu rezervācijas un jāatdod nauda par biļetēm uz atceltiem lidojumiem, un mēs turpinām naudas atmaksas arī tagad. Tāpat mums ir jāturpina līzinga maksājumi par lidmašīnām. Zaudējumu aprēķinā ir iekļauti maksājumi par lidmašīnām, kuras mēs pašlaik neizmantojam. Mēs to zaudējumu aprēķinā uzrādām jau šodien, tādēļ arī zaudējumi ir tik lieli," norādīja "airBaltic" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru