Igaunijas apģērbu tirgotājs Baltika Grupp, kas šomēnes atklāja pirmo veikalu Serbijā, plāno turpināt paplašināšanos ar sava franšīzes turētāja starpniecību gan Serbijā, gan citviet reģionā, ja darbība Serbijā būs veiksmīga.

Serbijas autonomā Vojvodinas reģiona galvaspilsēta Novisada, kur atklāts Baltika franšīzes veikals, ir otra lielākā pilsēta valstī pēc Belgradas un tā ir Dienvidbačkas apgabala centrs. Reģionā dzīvo 400 tūkstoši cilvēku, informēja Baltika.

Sarunas ar franšīzes partneri Serbijā Victoria Elegans sākušās pirms vairāk nekā gada, un sarunu gaitā Baltika pārstāvji viesojas Serbijā, bet partnera pārstāvji iepazinās ar Baltika kolekcijām un 45 zīmola veikalu tīklu.

Baltika Grupp vairumtirdzniecības un franšīzes vadītāja Lea Endriksone norādīja, ka apģērbu tirdzniecībai Serbijā ir liels potenciāls un tas ir galvenais iemesls, kādēļ Baltika Grupp jaunās koncepcijas veikals atvērts tieši šajā valstī.

GEFCO uzsāk darbību Serbijā. «Kā uzņēmums ar zināšanām sarežģītu piegādes ķēžu pārvaldībā un optimizācijā, mēs esam priecīgi atbalstīt Serbijas projektus industrializācijai un ārējās tirdzniecības veicināšanai. Efektīva loģistika ir galvenais iekšzemes kopprodukta pieauguma veicinātājs tādās valstīs kā Serbija,» komentē Luks Nadāls (Luc Nadal), GEFCO grupas valdes priekšsēdētājs.

Izveidojot filiāli Serbijā, vienā no reģiona dinamiskākajām ekonomikām, GEFCO stiprina savu pozīciju Centrāleiropā - reģionā, kur Grupa jau sen darbojas. Serbija ir 3.lielākais tirgus reģionā pēc Rumānijas un Grieķijas ar ideālu atrašanās vietu starp Austrumeiropu un Balkāniem.

Valsts turklāt turpina īstenot rekonstrukcijas un modernizācijas plānus, kas ietver dzelzceļa un ceļu projektus. Ar 3809 km garu dzelzceļa tīklu Serbija piedāvā dzelzceļa infrastruktūru ar lielāko īpatsvaru paplašināšanās procesā iesaistīto valstu vidū (49,3 M/km² pret ES-28 vidējiem 48,3 M/km²).

Gefco Baltic ģenerāldirektors Martins Keršis komentē: «Serbijas labās attiecības ar Krieviju var palielināt iespējas piesaistīt vairāk uzņēmēju gan tirdzniecībā starp Serbiju un Krieviju, gan Latviju, tādējādi gūstot labumu no preču tirdzniecības abos virzienos, izmantojot autotransportu un dzelzceļa transporta tīklus. Vairāki lieli projekti Krievijā un Serbijā šobrīd atrodas plānošanas stadijā, taču pastāv iespēja, ka GEFCO tajos varētu iesaistīties ar savām zināšanām loģistikā un inženierijā.»

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu 2012. gadā 15 uzņēmumi ir pieņēmuši pozitīvu lēmumu īstenot plānotos investīciju projektus par kopējo apjomu ~20,8 miljoni latu (29,6 miljoni eiro). Projektiem pilnībā īstenojoties tiks radītas 1249 jaunas darba vietas.

Jaunradīto darbavietu skaita ziņā šis gads ir daudz ražīgāks par iepriekšējo gadu, jo 15 investoru pieņemtie lēmumi radīs par 30% vairāk jaunu darbavietu nekā pagājušā gadā 17 pozitīvie lēmumi kopumā (944 darbavietas), norāda LIAA.

LIAA piesaistīto investīciju pieņemto pozitīvo lēmumu saraksts (daudziem projektiem šobrīd nosaukumi vēl ir konfidenciāli):

1. Konfidenciāli Rīgas reģions (Vācija/Itālija, jahtu būve) – kompānija izskata iespēju Latvijā izveidot prototipu inovatīvai jahtu mājai, kuras viens no enerģijas avotiem būtu atjaunojamie energoresursi. 2012.gada 1.ceturksnī uzņēmums ir informējis par lēmuma pieņemšanu par labu Latvijai kā projekta īstenošanas vietai. Jaunradīto darbavietu skaits – 2.

Meklē naudu atašejiem; loģistiķi sadarbībai ar Ķīnu piedāvā industrializācijas kārti, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Atbalstīt Latvijas aktīvu līdzdalību Ķīnas izstrādātajā Jaunā Zīda ceļa iniciatīvā – One Belt, One Road (Viena josla, viens ceļš) – un Satiksmes ministrijai (SM) uzņemties koordinējošo lomu transporta jomā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1 paredz SM virzītais Ministru kabineta sēdes protokllēmums. Par šo jautājumu valdība lems jau tuvākajā laikā. Nauda šo funkciju veikšanai gan pagaidām vēl nav atrasta. Šis formāts ir domāts biznesa interešu attīstībai Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas iedzīvināšanai, sarunā ar Dienas Biznesu norāda SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Šodien DB abonenti var lasīt jauno reģioniem veltīto pielikumu – žurnāla Biznesa Plāns pirmo numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai Vidzemē. Urbanizācijas un pilsētnieciskā dzīvesveida izplatīšanās ir nenovēršama parādība, kuru veicina konkurence investīciju un talantu piesaistē.

Tā intervijā Biznesa Plānam saka Sarmīte Rozentāle, Vidzemes Augstskolas profesore, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) pētniece. Pētījumu rezultāti apstiprina bažas par to, ka reģiona vadošo uzņēmumu lielākā problēma ir kvalificētu darbinieku trūkums no IT speciālistiem līdz inženieriem un mediķiem. Situācija Vidzemē lielā mērā raksturo arī visu valsts teritoriju, kur uzņēmēji saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, tostarp arī mazkvalificēta darbaspēka, ja tā var sacīt, matemātisku nepietiekamību. Tomēr arī šī darbaspēka sadaļa ir ļoti būtiska, tostarp domājot par lielo ražotāju sekmīgu pastāvēšanu nākotnē, nodrošinot darbavietas un līdz ar to dzīvību novados un pilsētās. Darbavietas un cilvēki faktiski ir kļuvuši par nedalāmiem sinonīmiem, vienam izrietot no otra. Turklāt abos virzienos. Cilvēki dzīvos tur, kur ir darbavietas. Tajā pašā laikā arī darbavietas var rasties tur, kur ir cilvēki. Sarežģīts aspekts šajā stāstā ir mājokļu pieejamības problēmas. Pirmajā mirklī, no Rīgas pozīcijām raugoties, varētu likties neiespējami – ja reģioni izmirst (kas vairāk atbilst publiskajai retorikai), kā gan iespējams, ka Valmierā vai Smiltenē, tikpat kā nav iespēju sagādāt jumtu virs galvas, piemēram, darbiniekam, kas piesaistīts no citas pilsētas? Tādējādi viens no lielākajiem izaicinājumiem darbaspēka piesaistē ir nepietiekams dzīvojamais fonds reģiona pilsētās. Spēcīga turbulence darbavietas, infrastruktūru un pakalpojumus iesūc lielākajās reģionu pilsētās (turklāt vienās izteikti vairāk nekā citās, pamazām radot atsevišķus lielākus reģionālos centrus), un arī cilvēki seko šai kustībai. Apmeklējot uzņēmumus Vidzemē, vairākkārt saskārāmies ar stāstiem par lielo sāncensību darbaspēka piesaistē, un šajā cīņā viens no iedarbīgākajiem ieročiem ir tieši darbavietas pievienotā vērtība, piemēram, miteklis. Šāda problēma pastāv daudzviet, par to runā ne tikai reģiona pilsētu uzņēmēji, bet arī laukos darbojošos uzņēmumu vadītāji, atzīst Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja Ina Miķelsone. Cilvēki būtu gatavi nākt strādāt, bet – nav, kur dzīvot. I. Miķelsone rosina veidot īpašas valsts atbalstītas mājokļu programmu, līdzīgi kā pašlaik, kad pašvaldībām ir iespēja sakārtot infrastruktūru pie ražošanas objektiem. Igaunijā, Veru apriņķī, pašvaldība ģimenēm ar bērniem piedāvā ar visām komunikācijām aprīkotus zemes gabalus par ļoti zemu cenu, aicinot jaunās ģimenes tur būvēt savas mājas. Šāds taktisks solis kaimiņiem dos iespēju piesaistīt darbiniekus uzņēmumiem un iedzīvotājus pašvaldībām. Arī Latvijā vajag svaigu skatījumu uz problēmām reģionos, padarot tās par iespējām.

Labklājības ministrija (LM) no 2015.gada pirmā ceturkšņa beigām ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu atbalstu plāno nodrošināt subsidētās darbavietas cilvēkiem ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem un gados vecākiem. Tādējādi minētiem cilvēkiem būs nodrošināta iespēja iekļauties darba tirgū.

Šobrīd subsidētās darbavietas paredzēts nodrošināt līdz 2015.gada 30. jūnijam, bet faktiski uzsākt darbu tajās bezdarbnieki var līdz 2014. gada beigām.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem īstenošanu. Projekts ceturtdien, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām institūcijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un jāapstiprina valdībā.

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – šogad aprīlī uzsāka īstenot granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus.

Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota ne mazāk kā 80 tūkstošu eiro apjomā.

Šobrīd visas pašvaldības ir izsludinājušas konkursus un dalību tajos var pieteikt remigranti ar savām uzņēmējdarbības idejām un uzņēmumi, kas atbalstītu remigrantu nodarbināšanu.

Ķekavas novada pašvaldība katru gadu līdz 2026. gadam plāno atbalstīt 8 jaundibinātus remigrantu uzņēmumus vai 8 darba vietas remigrantiem savā novadā. Kopējais valsts un pašvaldības līdzfinansējums trīs gados plānots 288 tūkstoši eiro.

Ādažu novada pašvaldībā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu plāno sniegt atbalstu sava uzņēmuma izveidei trīs jauniem uzņēmumiem, katram kopā ar valsts finansējumu paredzot līdz 9000 eiro projekta līdzfinansējumu. 2024. gadā atbalsts plānots 27 tūkstošu eiro apmērā.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Lai radītu jaunas darbavietas, nepieciešamas reformas izglītībā, atbalsta programmas darbinieku apmācībai, kā arī valstiskā līmenī jāveicina ražošana un eksports

Nereti priekšvēlēšanu laikā dzirdami solījumi par uzņēmējdarbības vides veicināšanu un jaunu darbavietu radīšanu.Uzņēmēju teiktais DB apliecina to, ka neviens nerunā par konkrētiem plāniem, kā to paveikt arī dzīvē, nevis tikai uz papīra. Faktori, kas nosaka jaunu darbavietu radīšanu, dažādās nozarēs ir atšķirīgi, tomēr «lieku nepiekasīšanos» un stabilu nodokļu politiku atbalsta vairums.

Neraustīt deķīti

«Tiem, kuri vēlas būt politiķi šī vārda pilnā nozīmē, ir jāsaprot, ka nauda neaug valsts budžetā, bet to «saražo» uzņēmēji, maksājot nodokļus. Diemžēl priekšvēlēšanu drudzī, šķiet, šo patiesību ir aizmirsuši daudzi vairāksolītāji,» DB secina SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Ražošanā viena jauna darbavieta maksājot vismaz 0,1 – 0,15 milj. eiro, bet vēl augsti tehnoloģiskajās jomās šā summa var sasniegt 0,5 – 0,6 milj. eiro un šādas investīcijas vietējā kapitāla uzņēmumi bez banku kredītiem veikt nevar. «Šādas investīcijas arī rada ļoti labi apmaksātas darba vietas, kas darbaspēka nodokļos dod ievērojamas summas,» skaidro Dz. Putnis. Tādējādi politiķi savās reklāmās daudz runā par jaunu darbavietu radīšanu, taču nepasaka kā to izdarīs, it īpaši, ja bankas šobrīd nebūt neraujas aizdot naudu. Turklāt bieži vien modernu tehnoloģisko ražošanas iekārtu atpelnīšanās laiks pārsniedz banku aizdevuma termiņus. «Politiķiem arī ir beidzot jāaptver, ka nodokļu politiku nevar raustīt kā deķīti no vienas puses uz otru pusi, jo uzņēmējs vairs nespēj saprast, ko viņam īsti darīt,» iesaka Dz. Putnis, vēršot uzmanību uz iepriekš minētiem kurizoziem mikronodokļa likmes jomā – kaut arī lielie uznēmumi nodokļos maksā miljonus, pret apgrozījumu tas veido tikai 5 – 7%, kamēr mazajam biznesam šis līmenis tiek pacelts līdz 11% un vēlāk pat līdz 15%.

Bijušais Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic privātais akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) atteicies no plāna par problēmu nomocītās Serbijas aviokompānijas JAT Airways iegādi.

Kā pavēstīja Serbijas Infrastruktūras un enerģētikas ministrija, BAS atteicies no plāna kļūt par stratēģisko partneri Serbijas aviokompānijā, neminot konkrētus iemeslus.

Serbijas valdības izsludinātajā konkursā BAS bija vienīgais pretendents.

Pēc ministrijas sacītā, BAS atbilda visiem konkursa kvalifikācijas kritērijiem un līdz 12. decembrim kompānijai bija jāiesniedz konkrēts piedāvājums stratēģiskajām partnerattiecībām.

Saskaņā ar konkursa nolikumu kompānijām, kurām ir vismaz 5% investīcijas kādā aviokompānijā, ir jāuzrāda, ka tām ir konsolidētas bilances ar vismaz 200 miljoniem eiro (140 miljoniem latu) un ka tās 2010.gadā ir pārvadājušas vairāk nekā 1,5 miljonus pasažieru.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Lasot par kādas jaunbūvētas rūpnīcas vai lielveikala potenciālo ekonomisko ietekmi, līdz šim vissvarīgākā šķita informācija, cik jaunas darbavietas tiks radītas.

Hronisks darbavietu trūkums – nopietna kaite, kas Latvijā bija vērojama visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas, izņemot īsu tautsaimniecības pārkaršanas periodu (2005.–2007. gadā). Visus šos gadus jautājums, kādas darbavietas tiks radītas (kvalitāte, darba ražīgums un atalgojums - šie trīs faktori ir savstarpēji saistīti), šķita otršķirīgs. Pašlaik situācija mainās – darbavietu skaitam tuvojoties piesātinājuma punktam, izšķiroši svarīga kļūst to kvalitāte. Tas paver iespēju padarīt ekonomikas izaugsmi par ietverošu, t.i., lai labumus no «vidējā ienākumu līmeņa kāpuma» beidzot izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Pēc diezgan vāja 2016. gada - ekonomikas izaugsmes temps aizvadītajā gadā vairāk nekā dubultojās (līdz aptuveni 6% 2017. gada 3. ceturksnī). Strauji augošai apstrādes rūpniecībai kā tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēks pievienojās investīcijas un būvniecība, kas iepriekš stagnēja, bet 2017. gadā guva impulsu saistībā ar Eiropas fondu apguves aktivizēšanos. Darba tirgus kļuva visai labvēlīgs darba ņēmējiem, un bezdarbs patlaban ir zemākais deviņu gadu laikā. Brīvo darba vietu skaits būtiski pieaug, par uzņēmēju plāniem palielināt štata vietas liecina arī to atbildes aptaujās.

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes jomā ir īstenojis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

"Lai to paveiktu veicām vairāk nekā 65 tūkstošus zvanu," biznesa portālam db.lv norāda Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris.

Pērn uzņēmums nosvinēja 15 gadu jubileju un, pēc viņa teiktā, kopumā gads aizvadīts godam un abos galvenajos uzņēmuma darbības virzienos – gan eksporta partneru piesaistē, gan tirgus izpētes jomā – sasniegtas jaunas virsotnes.

2019. gadā kompānija veica 21 grupu projektu. No individuālām vizītēm, kad ražotāji dodas uz kādu tos interesējošu valsti un tiekas pie potenciālajiem klientiem, grupu tikšanās atšķiras ar to, ka vienlaicīgi uz konkrēto valsti brauc astoņi līdz 20 uzņēmumi un tikšanās tiek organizētas vienā vietā, katram dalībniekam piešķirot galdu, pie kura notiek tikšanās ar potenciālajiem partneriem, kurus "Gateway & Partners" uzdevums ir ieinteresēt apmeklēt šo pasākumu. Skaitliski lielākais šāda veida pasākums pērn bija, kad uzņēmums noorganizēja 22 pārtikas industrijas ukraiņu kompāniju vizīti Gruzijā, kur vienā dienā notika vairāk nekā 400 tikšanās.

Austrumeiropas un Baltijas valstīs jaunas tehnoloģijas ievieš ātrāk nekā daudzās Rietumu valstīs, arī ja temps pēdējos desmit gados ir samazinājies, norāda Microsoft Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona tehnoloģiju vadītājs Dejāns Cvetkovičs.

«Austrumeiropa ir starp jaunajiem, topošiem tirgiem. Austrumeiropā nav liels tehnoloģiskais mantojums. Rietumu pasaulē šāds novecojušu tehnoloģiju mantojums ir daudz lielāks. Tādēļ Austrumeiropā pēdējos 20 gados bijis liels progress informācijas tehnoloģiju (IT) ieviešanā. Turklāt tas notika daudz ātrākā tempā nekā citur. Arī IT ieviešanas tempi, salīdzinot ar IKP izaugsmi, bija lielāki nekā Rietumos,» Cvetkovičs teica, taču piebilda, ka «patlaban tehnoloģiju ieviešanas tempi ir lēnāki, nekā tie bija 90.gadu beigās un tūliņ pēc 2000.gada».

Cvetkovičs arī teica, ka mazās valstīs, tādās kā Latvija, tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk, jo ir īsāki lemšanas ceļi nekā lielās valstīs, organizācijās vai uzņēmumos. «Mazas valstis mēdz būt veiklākas un vingrākas. Tādēļ tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk. Te arī, šķiet, ir mazāk regulēšanas šķēršļu ātri ieviest tehnoloģiju. Runāju no savas deviņu gadu pieredzes, strādājot šajā reģionā. Tas, ka viss notiek ātrāk, ir īpaši raksturīgs tām mazām valstīm, kas ir Eiropas Savienībā, piemēram, Baltijas valstīm un Slovēnijai,» viņš sacīja.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Serbijā arestēts kara noziegumos apsūdzētais Ratko Mladičs, kurš veselu desmitgadi bija pavadījis bēguļojot, vēsta BBC. Viņa arestu apstiprinājis arī Serbijas prezidents Boriss Tadičs.

R. Mladičs tiek apsūdzēts par savu lomu Serebreņicas slaktiņā 1995. gadā, kad serbu spēki nogalināja 7,5 tūkstošus musulmaņu vīriešu un zēnu. Pašlaik notiek nepieciešamo procedūru saskaņošana, lai R. Mladiču nodotu Hāgas Starptautiskajam kara noziegumu tribunālam.

Kara noziegumos apsūdzētā ģenerāļa arests bija viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai Serbija varētu uzsākt iestāšānās sarunas Eiropas Savienībā.

Pasaule ieiet digitālo rīku ērā, ar kuriem cilvēki vadīs savas ikdienas norises - darba uzdevumus, saziņu ar citiem, ceļošanu, izklaidi un daudz ko citu, un šie rīki pamazām aizstās parastos galda un portatīvos datorus, norāda informācijas tehnoloģiju (IT) koncerna Microsoft Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona tehnoloģiju vadītājs Dejāns Cvetkovičs.

Viens veids, kā Microsoft seko digitālo rīku attīstībai, - tas izstrādā mobilo telefonu operētājsistēmu Windows Phone 7, kuru izmanto vairāki mobilo telefonu ražotāji, kā arī īpaši sadarbojas ar telefonu ražotāju Nokia, stāstīja Cvetkovičs.

«Ar Nokia ir ļoti dziļa partnerība, jo tās vadītājs Stīvens Elops bija Microsoft viceprezidents un Darba ražīguma veicināšanas nodaļas vadītājs. Viņš uzraudzīja jaunākā aplikāciju komplekta Microsoft Office attīstību un sagatavošanu tirgum. Microsoft noteikti ir sācis ieiet ierīču pasaulē - gan ar veiktspējīgām, gan mazāk veiktspējīgām ierīcēm,» teica Cvetkovičs.

Ir pagājuši četri gadi, kopš Centrāleiropā un Austrumeiropā ienāca “Maple Bear” – vislielākais un visstraujāk augošais franšīzes bilingvālo pirmsskolas līdz vidējās izglītības iestāžu tīkls pasaulē –, un tagad tas kopā ar “Vantage Capital” gatavojas īstenot 100 miljonus eiro vērtu ieguldījumu programmu šajā reģionā.

“Vantage” ieguldījumu programmai, kas paredzēta “Maple Bear Central & Eastern Europe”, ir četras sastāvdaļas: