Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadībai Valsts kontrole (VK) noteikusi 16 ieteikumus, kas tai jāievieš līdz nākamā gada februārim, to trešdien akceptēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.

Veicot pārbaudi par Liepājas SEZ pārvaldes darbību 2012. un 2013.gadā, VK konstatēja, ka viens no faktoriem ostas nespējai attīstīties ir tas, ka 2008.gadā izstrādātā attīstības stratēģija, kurā iezīmēti projekti, noteikti termiņi, sasniedzamie finanšu rādītāji, ieņēmumi un kravu skaits, pastāv tikai uz papīra.

Saeimas komisijas sēdē tika demonstrēts VK Liepājā sagatavots sižets, kurā asi tika kritizēta SEZ pārvalde. Pēc šī video rullīša noskatīšanās Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) visai emocionālā uzrunā norādīja, ka video rullītis veidots dzeltenās preses līmenī, turklāt VK esot nodarījusi lielu kaitējumu, jo tieši negatīvā vērtējuma dēļ tai garām varot paiet miljonus eiro vērtas investīcijas no kāda Itālijas uzņēmuma, kurš izvēlējies apturēt investīcijas, kamēr būs skaidrība par situāciju SEZ. Sesks uzskata, ka VK apdraud kopumā investīciju ienākšanu Latvijā. Uz aizrādījumu, ka viņš pārāk skaļi Saeimas komisijā kliedz, Sesks skaidroja, ka viņš esot pārāk aizvainots par VK sižetu. Viņš savukārt demonstrēja prezentāciju par Liepājas SEZ un pilsētas sasniegumiem.

Liepājas SEZ vadība gan apstiprināja, ka ir izveidota darba grupa, kas vērtē VK ieteikumus un ir gatava sakārtot plānošanas dokumentus. Tika skaidrots, ka plānus traucē realizēt gan krīzes, gan Liepājas metalurga problēmas.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atzina, ka pēc diskusijām Saeimas komisijā guvusi apstiprinājumu tam, ka pareizs ir lēmums pievērst pastiprinātu uzmanību pašvaldībām un ostām. Viena no problēmām esot tā, ka vienkāršoti tiekot uztverts konstatējums, ka nav veiktas korekcijas plānošanas dokumentos. Veicot izmaiņas plānošanas dokumentos, esot jāskatās tālāk, kur virzīties, un jāizvirza konkrēti rezultatīvi rādītāji, un tiem jāseko līdzi. Tas esot vesels bloks, ko ietverot normāla iekšējā kontrole. Tagad nākoties secināt, ka nav izpratnes par to, kas ir iekšējā kontrole, par kuru neviens vairs pasaulē nedomājot, ka tā būtu «nožēlojama dokumenta precizēšana, kā to saprot Liepājas dome». VK esot jāiegulda liels darbs, lai, veicot revīzijas ostās un pašvaldībās, to izskaidrotu.

Tāpat komisijā tika diskutēts par VK video rullītī valsts kontrolieres ieteikumu, atsaucoties uz Pasaules Bankas pētījumu, Latvijas SEZ pakļaut vienotai pārvaldībai. Kontroliere norādīja, ka šis ir izvērtējams jautājums.

Kā ziņots, jūlija vidū VK konstatēja, ka Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadība ir «nemākulīga un neieinteresēta», tāpēc 17 gadu laikā kopš dibināšanas nav ne vēsts no attīstītas rūpniecības, kuģniecības un gaisa satiksmes, kas bija paredzētas, veidojot šo zonu.

Lai gan Liepājas SEZ aizņem aptuveni 65% pilsētas teritorijas, faktiski vadīta ir tikai Liepājas osta. Par pārējo teritoriju SEZ pārvaldei nav nekādas intereses, līdz ar to nav arī nekādu darbību, aģentūrai LETA skaidroja VK pārstāve Ilva Liepiņa-Milzarāja.
Liepājas SEZ ir nodalīta valsts daļa ar īpašu aktu bāzi, tostarp nodokļu režīmu, kas orientēta uz šīs teritorijas un valsts ekonomisko attīstību. Liepājas SEZ tika izveidota 1997.gadā ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu. Zonas uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un radīt jaunas darbavietas.

Par revīzijā konstatētajiem Liepājas SEZ pārvaldes nelietderīgajiem tēriņiem VK ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra