Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks nosūtījis a/s Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājam Ivaram Pāžem un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājam Vladimiram Kononovam vēstuli, kurā aprakstīts un fotogrāfijās fiksēts autoceļa Liepājā – Klaipēda kritiskais stāvoklis un pieprasīts atrast līdzekļus ceļa sakārtošanai.

Vēstulē uzsvērts, ka Liepājas pilsētas pašvaldība regulāri no autotransporta kravu pārvadātājiem un autobraucējiem saņem pamatotas sūdzības par valsts galvenā autoceļa A11 (Liepāja – Lietuvas robeža) slikto tehnisko stāvokli posmā Nīca – valsts robeža. Jau 15 gadus pavasaros situācija ir kritiska. «Uzskatām, ka autoceļa A11 posms no Nīcas līdz Lietuvas robežai ir viena no mūsu valsts vizītkartēm. Gan tūristi, gan kravu pārvadātāji, kuri ierodas Latvijā, šķērsojot Latvijas – Lietuvas robežu Rucavā, ir neizpratnē par kraso atšķirību starp ceļa seguma kvalitāti Lietuvas Republikā un Latvijā,» teikts vēstulē.

Posmā no Nīcas līdz Lietuvas robežai ir sabrucis asfaltbetona segums ar 15 – 20 cm dziļām, asām bedrēm, no kurām nav iespējams izvairīties. Autoceļa malas pārtapušas par stāvvietu kravas un vieglajām automašīnām ar pārsistām riepām un sasistiem riteņu diskiem, norāda pašvaldība. Faktu apliecinot arī apdrošināšanas kompānijas. Autoceļa kvalitāte negatīvi ietekmē Kurzemes reģiona ekonomisko attīstību, jo vairāki kravu pārvadātāji un tūrisma kompānijas ir spiestas izvēlēties citus maršrutus nokļūšanai Latvijā vai vispār atteikties no iebraukšanas Latvijā.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi rekonstrukcijas programma 2010.-2012.gadam nekādu rekonstrukciju autoceļā A11 neparedz.
DB rakstīja, ka Liepājas pašvaldība pēc uzņēmēju lūguma arī pērn vērsās Satiksmes ministrijā un LVC ar lūgumu atrast līdzekļus ceļa remontam. Iepriekšējos gados kā arguments, kādēļ netiek plānota rekonstrukcija, tika norādīts, ka autoceļā A11 ir pārāk mazs noslogojums, taču ar katru gadu tas aizvien palielinās, tā Liepājas mērs. Problēma ir prioritāri risināma arī tādēļ, lai būtiski uzlabotos kravu plūsma maršrutā Klaipēda – Liepāja, viņš piebilst.

Pērn Latvijas valsts ceļi vēstulē skaidroja, ka ar Eiropas Komisiju ir panākta konceptuāla vienošanās par minētā autoceļa iekļaušanu TEN -T tīklā. Apstiprinājums tika gaidīts 2011.gada otrajā pusē, līdz ar to būtu iespējams nākošajā plānošanas periodā (no 2014.gada) autoceļa A11 uzlabošanai izmantot ES Kohēzijas fonda līdzekļus. «Vai valsts galvenais autoceļš A11 Liepāja – Lietuvas robeža (Rucava) kā TEN-T tīklā iekļautais ceļš tiks pilnībā rekonstruēts 2014.gadā?» jautāts pašvaldības vēstulē.

Tāpat iepriekš minētajā vēstulē tika solīts nodrošināt pastiprinātu ceļa ikdienas uzturēšanu un bedrīšu remontu pieejamo līdzekļu ietvaros, turklāt sliktākie posmi esot iekļauti atjaunošanas un rekonstrukcijas prioritāšu sarakstos. Tomēr solījums nav pildīts. U. Sesks uzskata, ka šovasar ir jāatrod līdzekļi vismaz 5 līdz 10 kilometrus garu ceļu posmu rekonstrukcijai un jaunas asfalta kārtas uzklāšana.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra