Reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par zivju produktu ražotāja SIA "Baltā Zivīte" izslēgšanu no PVN reģistra, liecina Lursoft dati.

SIA "Baltā Zivīte" no PVN reģistra tiks izslēgta, sākot ar 29.janvāri.

Kā rāda "Lursoft" dati, vēl pirms desmit gadiem SIA "Baltā Zivīte" apgrozījums pārsniedza 10 miljonus eiro – 2010.gadā tas bija 10,93 miljoni eiro, bet turpmākajos gados tas samazinājās. 2011.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,77 miljoni eiro, 2012.gadā – 3,72 miljoni eiro, bet 2013.gadā jau vairs tikai 548,46 tūkst.EUR.

Pēdējais iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2018.gadā SIA "Baltā Zivīte" apgrozīja 227,89 tūkstošus eiro un gadu noslēdza ar 1,63 tūkstošu eiro peļņu. Uzņēmuma vadība norādījusi, ka tiek meklēti jauni produkcijas noieta tirgi, kas nav ne viegls, ne ātrs process, norādot, ka uzņēmums ir orientēts uz tālākpastāvēšanu.

Liepājas zivju konservu rūpnīcas teritorijā, kas atrodas Roņu ielā 6, turpmāk saimniekos zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Syfud", aģentūru LETA informēja uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Uzņēmuma īpašnieks darījuma summu, par kādu iegādāta ražotnes teritorija, neatklāja, taču norādīja, ka zivju pārstrādes uzņēmumā plānots investēt vairākus desmitus miljonus eiro, kas paredzēti gan veco ražošanas ēku pielāgošanai, gan jaunu ēku būvniecībai un jaunu tehnoloģiju iegādei.

Ambrazevičs uzsvēra, ka plāno izveidot vienu no modernākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un Baltijā, kurā plānots nodarbināt vairāk nekā 500 strādājošos. Darbinieki tiks meklēti gan Liepājā, gan apkārtējos reģionos.

Jautāts, ko uzņēmums plāno ražot, Ambrazevičs sacīja, ka paredzēts pārstrādāt Norvēģijā zvejotas zivis un ražot patēriņam gatavu zivju produkciju. "Tie nebūs ne konservi, ne saldētas zivis, tā būs veikalos nopērkama, patēriņam gatava zivju produkcija," sacīja Ambrazevičs.

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela šī gada rādītāji ļauj prognozēt vēsturiski lielāko apgrozījumu - plānots, ka gadā kopumā tas varētu sasniegt 34-35 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2016. gadā, informē SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

«Neskatoties uz tirgus apstākļiem un apgrozījuma kritumu 2015. un 2016.gadā, šogad Karavela atgriezusies pie straujas izaugsmes, pateicoties vairākiem realizētiem projektiem Rietumeiropas eksporta tirgos un ASV. Šogad uzsākta sadarbība ar ALDI un LIDL lielveikalu tīkliem Vācijā, vairākiem privātās preču zīmes turētājiem Austrijā, Francijā, Nīderlandē un ASV,» norāda kompānijā.

Karavela ver Lidl durvis

Uz Rietumiem eksportējošiem Latvijas zivrūpniekiem nākamgad vajadzētu just darba rezultātus

Kaļiņingradas zivju konservu ražotāji varētu samazināt šprotu ražošanu un neizslēdz arī ražošanas apturēšanu izejvielu trūkuma dēļ.

Izejvielu trūkumu ražotāji skaidro ar Krievijas noteikto lauksaimniecības preču importa embargo.

«Konservu ražotāji Kaļiņingradā cieš zaudējumus un var pārtraukt darbību, jo galvenie brētliņu piegādātāji tiem iepriekš bija Baltijas valstis,» norādīja Krievijas Zivsaimniecības uzņēmumu savienības vadītājs Sergejs Gudkovs.

Viņš paziņoja, ka pēc Krievijas embargo noteikšanas brētliņas un reņģes Eiropas Savienībā ir kļuvušas lētākas, bet importa konservi Krievijā rada nopietnu konkurenci vietējiem izstrādājumiem.

«Kaļiņingradas ražotāji zaudē konkurences cīņā ar ārvalstu ražotājiem,» uzsvēra Gudkovs.

Līdz brīdim, kad no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tiks saņemta detalizētāka informācija par SIA Zilā lagūna zivju konserviem, no veikaliem Rimi un Supernetto izņemta visa uzņēmuma produkcija, informē veikalu pārstāve Laura Podskočija.

«Lai gan Rimi sortimentā nav Zilās lagūnas ražotās siļķes filejas eļļā Antalja un siļķes filejas eļļā ar garšvielām, baltoties uz ASV Pārtikas un medikamentu administrācijas sniegto informāciju par preču zīmes Latis zivju produktu neatbilstību kvalitātes prasībām, visā Latvijā no tirdzniecības izņemam visu šī uzņēmuma ražoto produkciju. Patlaban tiek gaidīta detalizētāka informācija no PVD,» sacīja Podskočija.

Viņa arī norādīja, ka Rimi prioritāte ir produktu kvalitāte un pārtikas drošums, tādēļ, ja rodas kaut mazākās aizdomas par produktu neatbilstību kvalitātes prasībām, tiek lemts par to izņemšanu no veikalu sortimenta.

Zivju pārstrādātāja SIA Piejūra, kas atrodas Liepājas novada Nīcas pagastā, 2013./2014. gadā ražotnes modernizēšanā un paplašināšanā ir ieguldījusi 5 200 000 eiro. Uzņēmums šogad uzsācis sadarbību ar piecpadsmit jaunām valstīm, uz kurām tiek eksportēti SIA Piejūra ražotie šprotu un mencu aknu konservi, liecina medijiem sniegtā informācija.

Uzņēmuma eksports 2013. gadā veidoja 97% no kopējā apgrozījuma un visa saražotā produkcija tika eksportēta uz Krieviju. Pieaugot ražošanas jaudām, uzņēmums šā gada laikā ir uzsācis produkcijas eksportu uz piecpadsmit jaunām valstīm - Lietuvu, Igauniju, Poliju, Vāciju, Angliju, Slovākiju, Čehiju, Itāliju, Grieķiju, Azerbaidžānu, ASV, Kanādu, Bulgāriju, Moldovu un Ukrainu. Eksports uz Krieviju uzņēmumā šobrīd veido aptuveni 60% no uzņēmuma saražotās produkcijas, atlikušie 40% tiek eksportēti uz jaunajām sadarbības valstīm.

«Pateicoties ražotnes modernizācijai, kas tiks pabeigta 2014. gada vasarā, jau šobrīd spējam saražot divas ar pusi reizes vairāk produkcijas kā līdz šim. Tāpēc aktīvi strādājam un meklējam jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus gan NVS valstīs, gan Eiropā. Šobrīd neredzam pamatu bažām, ka Ukrainas krīze varētu būtiski ietekmēt mūsu uzņēmuma pārdošanas apjomus. Mūsu eksports uz Krieviju šogad nav būtiski samazinājies,» informē Māris Daude, SIA Piejūra tirdzniecības un mārketinga vadītājs.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma darba vizītē apmeklēs Gruzijas Republiku, kur apspriedīs iespējas uzlabot abu valstu sadarbību tirdzniecībā ar pārtikas un citām lauksaimniecības, kā arī kokrūpniecības precēm, uzsverot, ka Latvijas pārtikas produktu un koksnes izstrādājumu ražotājiem ir iespējams kāpināt saražotā apjomus un palielināt eksportu uz Gruziju.

Ministre vizītē uz Gruziju dosies 26. un 27. jūlijā. Vizītes laikā ministre tiksies ar Gruzijas lauksaimniecības ministru Zazu Goroziu (Zaza Gorozia) un kopā ar Latvijas uzņēmējiem apmeklēs vairākus Gruzijas pārtikas ražošanas uzņēmumus un potenciālos sadarbības partnerus, informē ministrija.

«Latvijas un Gruzijas nozares tirdzniecības rādītāji ir stabili, taču pagaidām to apjomi ir nelieli. Latvija var Gruzijas tirgum piedāvāt augstas kvalitātes piena produktus, zivju konservus un gaļas izstrādājumus, tāpat arī dažādus koksnes izstrādājumus,» norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopā ar zemkopības ministri uz Gruziju dosies arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta BIOR vadītājs un vadības pārstāvji no vairākiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem: SIA Latvijas Piens, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Piena ceļš un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Liepājas zivju konservu ražotāja Kolumbija Ltd. produkcija atzīta par piemērotu kosmonautiem, un pirmie konservi jau nogādāti kosmosā testēšanai, vēsta laikraksts Kurzmes Vārds.

Kolumbija Ltd. konservi iekļauti Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas Pārtikas koncentrātu industrijas zinātniski pētnieciskā institūta sarakstā, kurā minēta produkcija, ko rekomendē kosmonautu uzturam, ziņo medijs.

No minētā saraksta kosmonauti, gatavojoties lidojumiem, izvēlās produktus, ko piegādā Starptautiskajai kosmosa stacijai.

Kolumbija Ltd. vadītājs Igors Krupņiks stāstīja, ka pašlaik izturēta pirmā atlases kārta un šobrīd notiek otrais posms, kura laikā tiek testēts, kā konservu kvalitāti un derīguma termiņu ietekmē bezsvara stāvoklis un gravitācija.

Pašlaik institūts saskaņā ar Krievijas Kosmosa aģentūras noslēgto līgumu strādā pie tā, lai Kolumbija Ltd. karpu želejā, samu želejā, zuti želejā un līdaku tomātu mērcē iekļautu kosmonautu uzturā.

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela, kam pieder produktu līnija Kaija, šonedēļ, 25.janvārī, atklāj 3,5 miljonus latu vērtu jaunu konservu ražotni, līdz ar to dubultojot līdzšinējās jaudas, kas savukārt ļāvis no Skandināvijas lielveikalu tīkla pilnībā izkonkurēt Vācijas zivrūpnieku ražojumus, apgalvo kompānijas līdzīpašnieks Andris Bite.

«Jaunajā ražotnē ieguldījām 3,5 miljonus latu. Projektu finansē AS UniCredit Bank, kā arī tam piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums 1,8 miljonu latu apmērā. Jaunajā cehā tiks ražoti siļķu un skumbriju konservi, kas ir paredzēti mūsu jaunajiem tirgiem Somijā, Zviedrijā un Dānijā. Ir noslēgti līgumi ar šo valstu lielākajiem veikalu tīkliem par piegādi, līdz ar to no Skandināvijas tirgus esam pilnībā «izspieduši» lielākos šī segmenta konkurentus - vāciešus,» sacīja Bite.

Viņš arī sacīja, ka jaunajā uzņēmuma ražotnē tiks ražoti divi miljoni konservu kārbu, kas divkārt pārsniedz uzņēmuma līdzšinējās jaudas.

Kaijas zivju konservu ražotājs SIA Karavela ieguldījusi 3,5 miljonus latu jaunā ražotnē, kas pilnībā orientēta uz eksportu.

Rūpnīcā tiek ražoti skumbrijas un siļķu konservi četros iepakojumos rietumvalstu tirgiem. Jau noslēgti līgumi ar Ziemeļvalstu lielveikalu tīkliem, kas ļauj rūpnīcai jau šobrīd strādāt ar pilnu jaudu.

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele skaidro, ka jaunās rūpnīcas produkciju nav paredzēts izplatīt tradicionālajos tirgos - Latvijā, Krievijā un citās NVS valstīs. Tās uzdevums ir diversificēt uzņēmuma riskus, atklājot un iekarojot jaunus tirgus Rietumu virzienā. “Mūsu mērķis ir pierādīt, ka spējam būt konkurētspējīgi arī Rietumos,” viņš uzsver.

SIA Karavela līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite stāsta, ka jaunās ražotnes pamatprodukts ir skumbrijas konservi, kas ar zīmolu Arnold Sorensen šogad tiks piegādāti Dānijas, Somijas un Zviedrijas lielveikalu tīkliem. Arnold Sorensen ir SIA Karavela piederošs zīmols, kas nosaukts par godu Arnoldam Sorensenam, kurš 1882. gadā Rīgā nodibināja uzņēmumu, kas nodarbojās ar metāla bundžu un dažādu konservētu produktu ražošanu un licis pamatus zivju konservu rūpnīcai Kaija.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot ārpuskārtas pārbaudi Rīgas Centrāltirgū, no tirdzniecības izņēmis teju 1000 dažādu pārtikas produktu ar beigušos derīguma termiņu, kas tirgoti no pārvietojamām tirdzniecības vietām jeb tā sauktajiem ratiņiem, informē PVD.

Parādoties PVD inspektoriem, negodīgie tirgotāji aizbēga, tādēļ nav zināms ne preces īpašnieks, ne tirgotāji, ne pārtikas produktu izcelsme.

No tirdzniecības izņemtas šokolādes konfektes, cepumi, konditorejas produkti, zivju konservi, dārzeņu konservi, piena produkti, bezalkoholiskie dzērieni un putraimi, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, tas ir nomainīts vai nav norādīts vispār. Piemēram, tējai „Hipp”, kas paredzēta bērniem, derīguma termiņš beidzies pirms pieciem gadiem – 2010. gada jūlijā, jogurta dzērienam Actimel un piena – šokolādes batoniņiem Kinder Pingui – šī gada vasarā.

Latvijas zivrūpnieku produkcija pieejama arī Eiropas lielākajos interneta veikalos, turklāt tajos tiek tirgota arī kā Krievijas virtuve.

Kā pārliecinājās DB, vācu Lebensmittel.de piedāvājumā ir Riga Sprotten ar zīmolu Dovgan. Biedrības Rīgas šprotes valdes priekšsēdētājs Imants Cīrulis norāda, ka šprotes ražo SIA Unda un firma Dovgan, kas norādīta uz etiķetes, ir Undas produkcijas izplatītājs Vācijā.

Zīmols Dovgan Krievu virtuve ir Eiropas lielākais krievu pārtikas vairumtirgotājs. Dovgan ir viens no prestižākajiem zīmoliem Krievijā – zem tā apvienojušies vairāki ievērojami Krievijas un Austrumeiropas pārtikas ražotāji, kas ražo kaviāru, degvīnu, boršču un citus krievu virtuves produktus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) divās tirdzniecības vietās Rīgā no tirdzniecības izņēmis nezināmas izcelsmes «Mencu aknu» konservus ar viltotu marķējumu.

«Mencu aknu» marķējums liecina, ka tās ražotas divos Latvijas uzņēmumos - SIA «Kuršu zeme» un SIA «SAIVA ANNO 1949», kas savu darbību beiguši aptuveni pirms diviem gadiem, un ar zvejas produktu ražošanu vairs nenodarbojas, liecina PVD sniegtā informācija.

Lai gan teorētiski tiem būtu jābūt diviem dažādiem, dažādos uzņēmumos ražotiem produktiem, gan vienam, gan otram ražojumam sakrīt gan uz konservu kārbas uzdrukātais partijas numurs - L338, gan derīguma termiņš - 24.04.2021. Tas nozīmē, ka, visticamāk, konservus ir ražojis viens ražotājs, bet vēlāk tie ir marķēti kā divos dažādos Latvijas uzņēmumos ražoti, informē PVD.

Preču pavaddokumenti liecina, ka konservi Latvijā ievesti no Igaunijas un Latvijas tirgotājiem tos piegādājis Igaunijā reģistrēts uzņēmums OU Caviar Hause (Caviar Hauce llc).

Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

«Ja ej karā, tad vajag ne tikai karogu, bungas un pistoli, bet arī, cita starpā, kara hospitāli. Jebkurā cīņā jārēķinās, ka būs ievainotie, kuri jāārstē. Karogs, bungas, nezinu par pistoli, ES bija, bet kara hospitāļa acīm redzami nav. 400 miljonu eiro stabilizācijas fonds, tā ir komēdija,» Eiropas Savienības un Latvijas gatavība uzsākt ekonomisko karu ar Krieviju izbrīnījusi Latvijas pārtikas rūpniecības lobistu, Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidentu Didzi Šmitu.

«Pirms kaujas šis fonds bija jāpalielina līdz vairākiem desmitiem miljardu. Vajadzēja būt pietiekamai rezervei, ar kuru šo hospitāli uzturēt. Apzinoties, ka Eiropai nekāda drošības spilvena nav, bija jādomā par savu spilvenu,» viņš norādījis intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

Uz iebildi: «Mums jau nav naudas.» D. Šmits atbildējis: «Kas šim nolūkam vajadzīgs? Nauda un spēja pieņemt lēmumus. Ja jārunā par kādu ugunsgrēku dzēšanu, tad jābūt arī atbilstošai finanšu politikai. Domāju, ka nav jākautrējas teikt, ka šobrīd ir jāpalielina budžeta deficīts un šāds spilvens jāizveido.

Latvijai būtiskais jautājums par soda naudu atcelšanu saistībā ar piena kvotām vairs nav ietverts Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru padomes sarunu darba kārtībā, līdz ar to zemniekiem jāapsver iespējas samazināt kvotas pārpildi, tās nomājot, pārpērkot vai palielinot pašpatēriņu, biznesa portālam Nozare.lv atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Jau pagājušajā ministru padomes sēdē jautājums par soda naudu atcelšanu netika atbalstīts no vairāku valstu puses, bet šoreiz tas vispār nebija pat darba kārtībā. Lai kā Latvija to vēlētos, izskatās, ka jautājums vairs netiks diskutēts. Ir virkne valstu, kas gadiem ir maksājusi soda naudas, līdz ar to vairs nav pamata cerēt, ka kādai no dalībvalstīm tiktu pieļauti izņēmumi, sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš atzina, ka joprojām pastāv jau iepriekš apspriestā iespēja Latvijas lauksaimniekiem saņemt atbalstu no krīzes fonda līdzekļiem - apmēram 400 miljoniem eiro -, kas tiktu izmaksāti kā atbalsts Krievijas sankciju dēļ cietušajai nozarei.

Ķīnas pilsētā Ninbo šodien svinīgi atklāta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība.

«Latvijas un Ķīnas sadarbībai ir potenciāls,» saka Vilnis Ķirsis, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš arī norāda, ka Ķīna ir Latvijas otra lielākā tirdzniecības partnere ārpus Eiropas savienības un Latvijas ekonomika katru gadu aug.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībā Ninbo ir gan biroja telpas, gan Latvijas produktu izstāde, ko pārstāv Pure Chocolate saldumi, Lāči produkcija, Munio Candela sveces, Saules fabrika kosmētika, Libertu bērza sulas izstrādājumi, Latvijas zivju konservi u.c.

«Latvija ir laba vieta, kur dibināt uzņēmumu, turklāt to var izdarīt vienas dienas laikā. Latvija ir moderna valsts, kur interneta sakari ir vieni no labākajiem pasaulē,» savā prezentācijā norāda Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā. Viņš uzsvēra ārzemju investoriem pievilcīgās speciālās ekonomiskās zonas, kā arī kvalificētu un izglītotu darbaspēku, kas runā trijās valodās. Tāpat Latvijas priekšrocība ir tās atrašanās pa vidu Krievijai un Rietumeiropai, kā arī Skandināvijas tuvums. Starp attīstītākajām nozarēm Latvijā viņš minēja kokmateriālu ražošanu, būvniecību, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku, IT, zinātni un farmāciju, modi un dizainu, pārtiku, loģistiku. Tāpat K. Rožkalns norādīja, ka Latvijā ir daudz starptautisko biznesa centru un aicināja investēt Latvijā.

Zemnieku saimniecībā Līvi apgrozījums 2017. gadā audzis par 20%, bet šogad tā plāno apgrozījumu kāpināt par 15%

Madonas novada zemnieku saimniecībā Līvi ir viens no lielākajiem kazu ganāmpulkiem Latvijā. Kazkopība ir nozare ar milzīgu perspektīvu un potenciālu, uzskata saimniecības īpašnieks Raimonds Melderis.

«Lai gan sākotnēji viegli negāja, šobrīd sūdzēties nevaru. Tagad cilvēki meklē kaut ko eksotiskāku, un tas ir tas, ko mēs piedāvājam, – kazas piena produktus. Šie produkti ir citādāki, un nevar salīdzināt, kas ir veselīgāks vai garšīgāks. Pieprasījums pēc šiem produktiem aug, un esmu laimīgs par to,» atzīst R. Melderis.

ZS Līvi ganāmpulkā ir vairāk kā 400 kazu – 260 no tām ir slaucamās, bet 150 kazas ir paredzētas gaļai. Uzņēmums ražo dažāda veida kazas piena sierus. No vienas kazas gadā var iegūt vidēji 600 litru piena. Kazu šķirnes ir dažādas – Anglo, Alpu, Vācu baltā un brūnā, Tīringas. Uz jautājumu, kādi ir saimniecības produkcijas realizācijas apjomi, saimnieks vien nosaka – pietiekami.

Rīgā Eiropas Komisijas finansētās programmas pārtikas pakas trūcīgākajām personām izsniegs piecas organizācijas septiņās izdales vietās, informē Rīgas dome.

Rīgā pārtikas pakas dalīs biedrība Latvijas Sarkanais Krusts, Evaņģēliskā Kristiešu draudze Zilais Krusts, Rīgas Vasarsvētku draudze Kristīgais centrs Labā vēsts, biedrība Latvijas Samariešu apvienība un biedrība Žēlsirdības misija Dzīvības ēdiens.

Pārtikas pakas var saņemt kopš 11.jūlija biedrībā Latvijas Sarkanais Krusts Gaiziņa ielā 7, bet jūlijā un augusta sākumā tiks atvērtas vēl sešas izdales vietas.

Pārtikas paku izdales vietu adreses un to darba laiku var uzzināt, zvanot uz Rīgas domes Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80 005 055.

Ar mērķtiecīgu darbu uzspridzinot stagnāciju Rietumeiropas zivrūpniecībā un īstenojot ambīciju būt modes noteicējam jaunu produktu un iepakojuma tirgū, Latvijas miljonāru saraksta debitanta, uzņēmuma Karavela īpašnieka Andra Bites nākamais mērķis ir 100 miljonu eiro apgrozījums tuvāko gadu laikā.

“Pašlaik mans Bentley ir jaunākā izlaiduma autoklāvs, kas nepieciešams ražošanā. Neesmu pat vēl uzcēlis savu māju, tā tikai top,” saka uzņēmējs, kurš piedāvājumus veiksmīgo kompāniju pārdot noraida, jo vēlas to attīstīt un atstāt mantojumā bērniem.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs

Zivju konservu ražošanas SIA Karavela 80% kapitāldaļu īpašnieks un valdes priekšsēdētājs A. Bite atklāj, ka viņa uzņēmuma peļņa netiek izlietota dividenžu izmaksai, bet gan novirzīta investīcijām pētniecībā, lai radītu aizvien jaunus produktus.

Baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs ir ieguvis netiešu līdzdalību a/s Brīvais Vilnis 49,97% apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Vienīgais SIA Brīvais Vilnis Company dalībnieks ir SIA Baltic Finance & Capital, kam pieder 100% no SIA Brivais Vilnis Company pamatkapitāla. Tādējādi SIA Brīvais Vilnis Company ir SIA Baltic Finance & Capital kontrolētā komercsabiedrība.

Ar 1. novembra darījumu Kārlis Hauks pārdevis 100% no SIA Baltic Finance & Capital pamatkapitāla V. Belokoņam. tādējādi SIA Baltic Finance & Capital vienīgais dalībnieks ir Valērijs Belokoņs un SIA Baltic Finance & Capital ir V. Belokoņa kontrolētā komercsabiedrība.

"" Simts lielāko nodokļu parādnieku kopējā parāda summa valsts budžetā uz šā gada pirmo aprīli veidoja 117,41 milj. Ls, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati. Savukārt lielākais nodokļu parādnieks valsts budžetam ir parādā vairāk nekā 12 milj. Ls.

Pirmajā vietā simts lielāko nodokļu parādnieku sarakstā atrodas fiziska persona Jevgeņijs Jakovļevs. Viņš pirmajā vietā atrodas jau ilgāku laiku un viņa nodokļa parāda apjoms sasniedzis jau 12,13 milj. Ls. Arī otro vietu ieņem fiziska persona Vadims Mitrofanovs, kura parāds ir 4,85 milj. Ls. Savukārt trešajā vietā atrodas SIA Metalex ar četru miljonu latu lielu nodokļu parādu.

Ceturtajā vietā atrodas SIA Chemi Baltic ar parādu 3,82 milj. Ls, piektajā vietā - SIA Dizaina projekti ar 2,97 milj. Ls parādu, bet sestajā ar 2,54 milj. Ls atrodas Ēriks Mingazetdinovs. Savukārt septītajā vietā arī ir privātpersona - Andrejs Danengiršs, kura saistības pret valsti uz aprīļa sākumu bija 2,44 milj. Ls, astotajā vietā ar 2,34 milj. Ls atrodas SIA NP company, devītajā vietā ar 2,26 milj. Ls – SIA Konti, bet Top 10 noslēdz SIA Cobold, kuras parāds veido 2,14 milj. Ls.

«Pēdējos mēnešos pieaug apdraudējums patēriņa preču eksportam austrumu kaimiņu virzienā . To apstiprina arī dati par ekonomikas izaugsmes tempu samazinājumu šī gada pirmajā ceturksnī,» teikts Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izplatītajā paziņojumā.

LTA norāda, ka Ukrainā reālais apgrozījums mazumtirdzniecībā patlaban krities par 30%, salīdzinot ar gada sākumu, «tomēr daudzas Latvijas ražotāju preces tur ir konkurētspējīgas, piemēram, dzērieni, siers, gaļas un zivju konservi, konditoreja».

Apdraudējumu, pēc LTA vārdiem, rada Latvijas Garantiju aģentūras apturētās garantijas preču piegādēm. LTK prezidents Henriks Danusēvičs pauž viedokli, ka «mums vajadzētu atbalstīt ražotāju iespējas ekonomiskās krīzes periodā palielināt Latvijas produktu īpatsvaru šai lielajā tirgū».

« Uzskatu, ka nav riska karam Ukrainas teritorijā un tirdzniecības tīklu sabrukumam. To pierāda arī tālāka Ukrainas veikalu darbība okupētās Krimas teritorijā, kur daudziem tirdzniecības tīkliem pret savu gribu jāveido uzņēmums atbilstoši Krievijas likumdošanai,» viņš norādīja.