Lielākajā Rīgas ostas konteineru terminālī Baltic Container Terminal (BCT) Kundziņsalā notiek aktīvi piestātnes būvniecības darbi, un ir pabeigta zemūdens darbu sadaļa jauna piestātnes posma būvniecībā.

Projektam noslēdzoties, tiks paātrināts kravu iekraušanas un izkraušanas process terminālī, kas paaugstinās termināļa darba efektivitāti un komerciālo konkurētspēju. Ņemot vērā, ka terminālī notiek arī militāro kuģu uzņemšana, palielinot piestātnes kapacitāti, vienlaikus tiek veikts ieguldījums militārās mobilitātes paaugstināšanā un mūsu valsts un NATO kopējās drošības stiprināšanā.

Projekts paredz pagarināt BCT piestātni KS - 34 par 57,3 metriem, izbūvējot tās papildu posmu. Rezultātā BCT piestātņu līnija, kas apvieno trīs piestātnes, kopā sasniegs 506,3 metrus. Tas ļaus terminālī vienlaicīgi pietauvot un apkalpot divus lielus kuģus - konteinerkuģus, ro-ro kuģus (kravas prāmjus) vai militāros kuģus, kā arī pietauvot kuģus, kuru garums sasniedz 340 metrus.

Rīgas ostā aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, par 10% pieaudzis pārkrauto konteinerkravu apjoms, turklāt ostas lielākā konteineru stividorkompānija Baltic Container Terminal (BCT) 2022. gadā ir sasniegusi rekordaugstu kravu apgrozījuma rādītāju, par 16% pārsniedzot 2021. gadā iespēto.

Uzņēmums aizvadītajā gadā pārkrāvis 326 tūkstošus TEU (konteineru vienību), kas ir BCT vēsturiski augstākais apgrozījuma rādītājs gada ietvaros. Konteinerkravu apgrozījuma pieauguma pamatā ir ģeopolitiskās situācijas būtiskā ietekme uz globālajām loģistikas ķēdēm, kas ietekmē kravu apriti ne tikai Baltijas reģionā, bet arī faktiski visā pasaulē.

Arī Rīgas brīvostas pārvaldes tirgus analītiķi norāda, ka visu Baltijas reģiona ostu statistikas dati labi ataino kara radīto ietekmi uz konteinerkravu pārvadājumiem. Proti, Sanktpēterburgas osta, kas vienmēr ir bijusi pārliecinoši lielākā reģiona konteineru osta 2022. gadā, zaudēja 64% no konteinerkravu apjoma. Toties pieauga gan Rīgas, gan Klaipēdas, gan Tallinas ostu konteinerkravu apgrozījuma rādītāji.

Ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, Rīgas ostā strādājošais uzņēmums SIA “Baltic Container Terminal” (BCT) ir izbūvējis jaunu saules paneļu elektrostaciju, kas turpmāk ar zaļo enerģiju aizvietos daļu no uzņēmuma darbībai nepieciešamā elektroenerģijas apjoma.

1974 saules paneļi ir izvietoti uz uzņēmuma teritorijā esošās noliktavas jumta 11 600 m² platībā. Elektrostacijas invertoru kopējā jauda 0,875 MW un šāda elektrostacija ar saražoto enerģiju spēj nodrošināt 250 vidēju Latvijas mājsaimniecību patēriņu.

Jaunais saules paneļu parks atklāts 6. septembrī, klātesot BCT akcionāriem no Maltas holdinga “Mariner” un Rīgas brīvostas vadībai. Zaļās elektroenerģijas projekta ietvaros uzņēmumā BCT ir izbūvēta un uzsākusi darbu arī jauna transformatoru apakšstacija. Tajā pagaidām ir viens 1000 kVA transformators, taču paredzēta vieta arī otram transformatoram, jo uzņēmuma attīstības plānos paredzēta vēl viena saules paneļu parka izbūve.

Rīgas ostas uzņēmumā "Baltic Container Terminal" atklāts jauns konteinerceltnis.

Turpat 100 metrus augstais (98,5 m) un 870 tonnas smagais konteinerceltnis ar celtspēju līdz 45 tonnām un celšanas ātrumu - 1 metrs sekundē, nodrošina iespēju operatīvi un droši apkalpot konteinerkuģus ar līdz pat 15 konteineru rindām visa kuģa platumā. Tas nozīmē, ka šis celtnis atšķirībā no mazākiem spēj nokraut un uzkraut konteinerus kuģī visā nepieciešamajā platumā, izslēdzot nepieciešamību kuģi pie piestātnes kraušanas laikā pārvietot, tādējādi nodrošinot daudz ātrāku kravu apstrādes iespēju.

Savukārt celtspēja garantē apstrādi jebkuram konteineru veidam. Tas aprīkots ar "Quay Crane Automation System" – viedu risinājumu, kas ļauj paaugstināt kuģu uzkraušanas efektivitāti, kā arī nodrošināt darba drošību piestātnes zonā.

Rīgas brīvostas pārvalde ir noslēgusi auto un dzelzceļa tilta Kundziņsalas dienvidu daļā pārbūvi. Līdz ar to ir noslēdzies pirmais posms vērienīga projekta īstenošanā, kas paredz stiprināt Rīgas ostas komerciālo konkurētspēju, vienlaikus uzlabojot Latvijas un sabiedroto militāro mobilitāti.

Lai to īstenotu, šī gada pavasarī tika noslēgts trīspusējs līgums starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal" (BCT) par Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšanu, uzlabojot ostas infrastruktūru Kundziņsalā. Šobrīd darbi pie projekta realizācijas Kundziņsalā turpinās.

Tilts pār Sarkandaugavu no Uriekstes ielas uz Kundziņsalu tika būvēts laika posmā no 1979. līdz 1981. gadam, un ir vienīgais dzelzceļa tilts, kas nodrošina dzelzceļa kravu apgrozījumu ar Kundziņsalas teritoriju. Šobrīd, līdz jaunā satiksmes pārvada izbūvei no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, šis ir arī vienīgais savienojošais posms smagā autotransporta un militārā transporta satiksmei uz/no Kundziņsalas kravu termināļiem.

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Komersanti spiesti tranzīta procedūrai veltīt trīsreiz vairāk laika; muitnieki ar Finanšu policiju strīdēties nevēlas

Brīdī, kad astoņos mēnešos valsts budžeta ieņēmumi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plāna atpaliek par 47,64 miljoniem eiro un, saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes pausto, līdz gada beigām valsts budžeta deficīts var sasniegt 370 miljonus eiro plānoto 250 miljonu vietā, VID bez jebkādām aplēsēm pieņēmis lēmumu, kas budžeta robu tikai palielinās. Tādu viedokli DB pauž vairāki tranzīta nozarē iesaistītie, šoreiz nevēloties, ka tiek minēti vārdā. VID radīto situāciju viņi raksturo kā «absurdu kārtību», «murgu», «atgriešanos 90. gadu sākumā papīru laikmetā» un «ņirgāšanos par cilvēkiem», jo «pāršaušana pār strīpu» un «pilnīgs bardaks» būtu maigi teikts.

Provizoriskie šī gada pirmā ceturkšņa dati par konteinerkravu apgrozījumu Rīgas ostā rāda, ka, neraugoties uz ekonomiski smago situāciju pasaulē, kopējo konteinerpārvadājumu apjomu izdevies noturēt gandrīz pērnā gada pirmā ceturkšņa līmenī.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas ostā pārkrauts 119,2 tūkst. TEU konteineru vienību, kas ir par 3% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019.gadā.

Rīgas ostā strādājošie konteineru termināli bija vieni no pirmajiem, kas jau šā gada sākumā, kad vīrusa epidēmija visspēcīgāk uzliesmoja Ķīnā, saskārās ar Covid 19 radītās globālās ekonomiskās krīzes ietekmi, jo lielākā daļa konteineru plūsmas Rīgas ostā, tāpat kā citur Eiropā, ir saistīta tieši ar šī reģiona kravām.

"Konteineru plūsmas samazinājumu terminālī sākām izjust marta otrajā nedēļā. Tas bija saistīts ar konteineru importa samazinājumu no Ķīnas, ko savukārt izraisīja ražošanas jaudu dramatiskais kritums Ķīnā februāra mēnesī. Kā ķēdes reakcija sekoja tukšo konteineru trūkums un konteinerpārvadājumu frakta likmes kāpums, kas vēl samazināja konteinerpārvadājumu apjomu," stāsta Rīgas ostas lielākā konteinertermināla SIA "Baltic Container Terminal" valdes loceklis Dmitrijs Kiseļevs.

No decembra sākuma starp diviem Rīgas brīvostā strādājošajiem termināļiem – Rīgas universālo termināli (RUT) un Baltic Container Terminal (BCT) ir uzsācis kursēt regulārs konteineru vilciens jeb “shuttle train”, nodrošinot ātrāku un drošāku konteineru nogādi uz terminālos apkalpotajiem kuģiem.

Tādējādi tiek ne vien uzlabota kravu aprite ostas teritorijā, bet arī no autotransporta atslogota termināļu infrastruktūra, ostas autoceļi un, kas būtiski ostai piegulošu apkaimju un citiem Rīgas iedzīvotājiem - arī pilsētas ielas.

Pārvadājumu nodrošina lielākais privātais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijā “Baltijas Ekspresis” sadarbībā ar ostas uzņēmumiem Jaunzeltiņi, RUT un BCT.

Līdz šim konteineri starp Rīgas ostas termināļiem tika pārvietoti tikai ar autotransportu, būtiski noslogojot Rīgas pilsētas ielas, ostas autoceļus un terminālu infrastruktūru. Jaunais “shuttle train” projekts ir svarīgs notikums Rīgas ostai, jo pirmo reizi ir izveidots alternatīvs risinājums autotransporta pārvadājumam, kas savieno divus lielākos un noslogotākos terminālus Rīgas ostā. Regulārs vilciena pārvadājums ir drošs veids, kā ostas klientiem - kravu nosūtītājiem, konteineru īpašniekiem un kuģošanas līnijām ātri, ērti un vienmēr laikā nogādāt savus sūtījumus uz kuģiem Rīgas ostas terminālos.

Tranzīta biznesā iesaistītie uzņēnumi nav apmierināti ar gaidāmais elektrības cenu pieaugums no šā gada 1. aprīļa saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu par 54% līdz 1,89 sant./kWh. Negatīvā ietekme uz ostu termināliem gan nav tik liela, kā dažiem rūpniecības uzņēmumiem.

Ņemot vērā, ka elektroenerģija sastāda būtisku daļu no kopējām ostu termināļu un stividorkompāniju ražošanas izmaksām, OIK paaugstināšana būtiski ietekmēs tranzīta kravu termināļu ražošanas izmaksu kopējo apjomu. Piemēram, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedra a/s Baltic Coal Terminal plānotais izmaksu pieaugums sakarā ar OIK palielināšanos sastādīs 11%–13% salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda rādītājiem. Tādēļ LTBA sadarbībā ar citām nozares asociācijām aicinās ekonomikas ministru rast risinājumus, lai Latvenergo TEC būtiskā daļa kopējā OIK maksājumā netiktu iekļauta gala lietotāju OIK maksājumos.

Latvijas dzelzceļš (LDz) atklās kustību uz Kundziņsalas dzelzceļa parku pa jaunizveidoto sliežu ceļu. Lai izveidotu jauno savienojumu, LDz tajā investēja aptuveni vienu miljonu eiro, Db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāvis Māris Ozols.

Jaunais savienojums atslogos «Rīga-Krasta» stacijas darbu un palielinās dzelzceļa caurlaides spēju Rīgas ostas rajonā, teikts LDz oficiālajā paziņojumā.

Līdz šim vilcieni uz Kundziņsalas termināliem varēja nonākt tikai ar apstāšanos un lokomotīves maiņu stacijā «Rīga-Krasta». Šīs stacija vairākus gadus strādā pārslodzes režīmā. Stacijas projektētā jauda paredzēta astoņu vilcienu apstrādei diennaktī, bet šobrīd tajā tiek apkalpoti līdz 13 vilcienu pāriem. Līdz ar jaunā, 301., ceļa izbūvi vilcieni varēs uzreiz nonākt Kundziņsalā.

Oficiālā 301. sliežu ceļa atklāšana notiks 16. jūnjā.

2013. gadā dzelzceļu Kundziņsalā izmantoja vairāki uzņēmumi – SIA Riga Fertilizer Terminal, SIA Skonto Metāls, SIA Rinella Service, SIA Systems Recycling un SIA Baltic Container Terminal. Šie uzņēmumi savos biznesa plānos paredz palielināt piegādājamo kravu apjomu no apmēram 7,28 miljoniem tonnu 2014. gadā līdz 12,45 miljoniem tonnu 2020. gadā, tādējādi jaunatklātais ceļš varēs nodrošināt pieaugošās kravu plūsmas apkalpošanu, liecina Rīgas Brīvostas dati.

Starp visiem pagājušajā gadā reģistrētajiem uzņēmumiem gan pēc reģistrētā, gan apmaksātā pamatkapitāla lieluma absolūts rekordists bijis SIA Mariner Finance Baltic, kura pamatkapitāls eiro izteiksmē sasniedzis 40 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums Komercreģistrā ierakstīts pagājušā gada 28.februārī un, kā liecina kontaktu kataloga zo.lv sniegtā informācija, SIA Mariner Finance Baltic pamatdarbība saistīta ar citu monetāro starpniecību.

Jaunreģistrētā uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir Maltā reģistrētais Mariner Capital Limited, savukārt pašam uzņēmumam – rekordistam kopš aprīļa pieder 1996.gadā dibinātais SIA Baltic Container Terminal. Neskatoties uz to, ka SIA Mariner Finance Baltic darbojies vien desmit mēnešus, to laikā uzņēmumam reģistrētas jau 12 komercķīlas.

Pamatkapitāla apjoma ziņā otrs lielākais pērn reģistrētais uzņēmums bijis SIA Amalva Holding, liecina Lursoft dati. SIA Amalva Holding reģistrēts 2013.gada 6.decembrī, un tā kapitāldaļu turētāji ir divas fiziskas personas no Lietuvas – Audrius Menkevičus un Albins Cepla.

Uzņēmumus ar daudzu miljonu eiro pamatkapitālu reģistrē visai reti, lielākoties ir SIA ar pamatkapitālu no 1 Ls vai 1 eiro līdz 1999 Ls; situāciju var mainīt tikai ar stimuliem.

Par to liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2013. gadā uzvaras gājienu turpinājušas mazkapitāla SIA – reģistrētas 10 438, kas ir par 501 mazāk nekā 2012.gadā un par 1218 SIA mazāk nekā 2011.gadā, kad fiksēts absolūtais jaunreģistrēto uzņēmumu rekords pēdējo gadu laikā.

Rekords – 40 milj. eiro

Pēc SIA Lursoft datiem, gan pēc reģistrētā, gan apmaksātā pamatkapitāla lieluma absolūts rekordists bijis SIA Mariner Finance Baltic, kura pamatkapitāls sasniedzis 40 milj. eiro (28,113 milj. Ls), kuram reģistrētas 12 komercķīlas un kurš ir kļuvis par SIA Baltic Container Terminal īpašnieku. Šī uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir Maltā reģistrētais Mariner Capital Limited. Pamatkapitāla apjoma ziņā otrs lielākais pērn reģistrētais uzņēmums bijis SIA Amalva Holding un tā kapitāldaļu turētāji ir A. Menkevičs un A. Cepla no Lietuvas. Ar lielu – 10 mil eiro – pamatkapitālu ir reģistrētas arī vairākas komandītsabiedrības – Expansion Capital Fund, ZGI-3 un FlyCap Investment Fund I, kuru darbības termiņš noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim.

2022. gadā Rīgas brīvostas pārvalde ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā, tostarp digitālajos risinājumos ieguldījusi teju 5 miljonus eiro.

Investīcijas veiktas esošo objektu pārbūvē un modernizācijā, jaunu objektu realizācijā, kā arī dažādos viedrisinājumos.

“Neskatoties uz dažādiem globālajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un nenoteiktību pasaules tirgos, šogad esam spējuši ne vien kāpināt kravu apgrozījumu Rīgas ostā, bet arī ieguldīt Rīgas ostas attīstībā. Investēts gan ostas dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanā, kuģošanas kanāla padziļināšanā, gan hidrobūvju pārbūvē un jahtu infrastruktūras pilnveidošanā. Aizvien lielāku finansējumu gadu no gada ieguldām arī digitālo risinājumu testēšanai un ieviešanai, tā automatizējot ostas procesus un samazinot kravu apstrādei nepieciešamo laiku. Investīcijas ostas tehniskajā un digitālajā infrastruktūrā plānojam arī 2023. gadā,” norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 80 komercķīlas, bet 92 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 189 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 128 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devis naftas tirdzniecības uzņēmums Tintrade Ltd – 33,6 miljonu eiro apmērā. Ķīlas ņēmējs ir Cooperatieve Centrale Raiffeisen-Boerenleenbank B.A.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Grand Credit, un tās maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 26,16 miljoni eiro. Ķīlas ņēmējs ir Rietumu banka.

Savukārt trešās lielākās komercķīlas devējs pagājušajā nedēļā bijusi SIA MV Hotels – ķīlas vērtība ir 10 miljoni eiro, un to ņēmusi AS ABLV Bank.

2/3 no lielākajiem Latvijas TOP 100 uzņēmumiem pērn palielinājuši savu rentabilitāti, lai gan kopējais 106 tūkst. apskatīto uzņēmumu apgrozījums ir samazinājies; peļņa ir augusi

Tā liecina DB apsekojums pēc Lursoft datiem, no kā var secināt, ka uzņēmumi pārskata izmaksas un domā par efektivitāti. Runājot par to, ko darīt uzņēmumam, lai paaugstinātu rentabilitāti, nodokļu eksperts Mārtiņš Vanags DB norāda, ka tas ir ļoti individuāls jautājums un atkarīgs no nozares. «Pēc manām domām, pats galvenais ir strādāt vēl efektīvāk un ar lielāku ražību. Citādi augstu rentabilitāti nav iespējams saglabāt. Protams, ja tas vienīgi nav ļoti inovatīvs uzņēmums,» novērojis M. Vanags. Jautāts, kādas ir tās kļūdas, ko pieļauj uzņēmumi, mēģinot celt rentabilitāti, viņš min ietaupījumu nākotnes investīciju jomā vai apgrozījuma nepalielināšanu. Īstermiņā tas varētu dot rezultātus, bet galu galā uzņēmums saēdīs sevi pats no iekšpuses.

Naktī uz svētdienu Rīgas ostā ienāca konteinerkuģis MSC MARITINA V, kas ir lielākais Rīgu jebkad apmeklējušais konteinerkuģis.

266 metrus garais un 37 metrus platais kuģis kuģo zem Madeiras (Portugāles) karoga, un tā maksimālā ietilpība ir 4533 TEU (20 pēdu konteineri).

Kuģa operators ir Šveicē bāzētā starptautiskā kompānija MSC (Mediterranean Shipping Company), kas Rīgas ostu iekļāvusi savas regulārās konteineru līnijas maršrutā.

MSC MARITINA V Rīgas ostā vispirms piestāja un tika apkalpots pie SIA “Rīgas Centrālais Termināls” piestātnēm, un tagad tas pārtauvots pie SIA “Baltic Container Terminal”, kur turpinās kuģa kraušanas darbi. No Rīgas ostas konteinerkuģis šodien dosies tālāk uz Havras ostu Francijā.

Rīgas osta ir vienīgā osta Latvijā, caur kuru notiek regulāro līniju konteinerpārvadājumi. Pašreiz konteinerpārvadājumus caur Rīgu veic sešas regulāro konteineru līnijas - CMA CGM, Maersk, Mediterranean Shipping Company (MSC), Sea Consortium Pte. Ltd Trading, Unifeeder un Samskip Multimodal B.V.

Ar termināļa kapitāldaļu iegādi Ventspilī nodrošinās pircējiem ritmisku un ekonomiski pamatotu piegādi

Viens no lielākajiem slāpekļa un fosfora minerālmēslu ražotājiem Krievijā – AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim – caur savu meitas uzņēmumu Uralchem Freight limited kļuvusi par kontrolpaketes (55%) turētāju SIA Despina Capital, kam 100% pieder SIA Ventamonjaks. Darījuma summa ir 55 miljoni eiro, no kuriem 33 miljonus eiro uz 11 gadiem aizdevusi ABLV Bank, apstiprina darījumā iesaistītās puses.

Drošības garantijas

Uralhim, kas ir lielākais amonjaka eksportētājs Krievijā, gadā saražo ap 2,8 miljoniem tonnu šī produkta. Lielākā daļa šīs produkcijas – ap 2 miljoniem tonnu – izmanto pats Uralhim minerālmēslu ražošanai. Savukārt 700–800 tūkstoši tonnu ir pieejami vai nu citām kaimiņvalsts minerālmēslu rūpnīcām, kuras pašas nespēj saražot amonjaku pietiekamā daudzumā, vai arī var tikt eksportētas pa dzelzceļu uz citām valstīm, norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs.