PVN, akcīzes nodokļu un obligāto degvielas rezervju uzglabāšanas izmaksu dēļ Latvijas degvielas uzpildes stacijās benzīns no 1. janvāra var sadārdzināties par 4-5 santīmiem.

Par to raksta Telegraf. Ekonomikas ministrija jau šovasar paziņoja, ka turpmāk privātie uzņēmēji turpmāk būs atbrīvoti no pienākuma glabāt obligātās valsts degvielas rezerves, par tām maksās valsts, bet uzņēmējiem tiks uzlikta jauna kompensējoša nodeva, kas nepārsniegs viņu līdzšinējos izdevumus par degvielas glabāšanu.

Tomēr pēc Telegraf rīcībā esošas neoficiālas informācijas, konkursā par degvielas rezervju glabāšanu uzvarējusi firma, kura prasa teju četras reizes lielākas izmaksas nekā tās bijušas, kad degvielas tirgotāji rezerves glabājuši paši – iepriekš izmaksas par vienas degvielas tonnas glabāšanu sasniedza 4 latus, bet tagad tiek prasīti 14 lati. Konkursā par degvielas rezervju glabāšanu esot startējušas trīs firmas- Lukoil piedāvājis uzglabāt dīzeli par 3.99 latiem tonnā, kamēr Kurzemes degviela, kas grasoties uzglabāt lielāko degvielas daļu, par dīzeļa tonnu prasot 7 latus, bet par benzīnu – 14 latus.

Ārvalstu tirgos ir pieprasījums pēc Latvijas zivīm, aģentūrai LETA sacīja Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

«Pēc mūsu zivīm ārvalstīs ir pieprasījums. Pagājušajā gadā Latvijas zvejnieki eksportēja 114 000 tonnu zivju uz 45 valstīm. Tā nav viena, divas vai trīs valstis, uz kurām eksportējam, tās ir 45 valstis, uz kurām tiek eksportētas Latvijas zivis,» uzsvēra Voits. Pēc viņa teiktā, produkcija tiek realizēta galvenokārt Eiropas valstīs, un kvalitātes ziņā Latvijas zvejnieku produkcija šajā reģionā ir konkurētspējīga.

Latvijas zvejnieki arvien vairāk iegulda investīcijas pārstrādē, pēc iespējas zivis dziļāk apstrādājot zivis un tādējādi radot produkcijai pievienoto vērtību, jo ierobežotās zvejas kvotas liedz kāpināt realizācijas apmērus eksporta tirgos. «Mēs šogad pilnībā apgūsim nozvejas kvotas. Cik mums ir ļauts, tik mēs zvejojam, bet kvotu dēļ nevaram zvejot tik, cik gribam. Tāpēc katra zvejas firma mēģina dabūt maksimālo labumu no nozvejotajā zivīm, veicot pirmapstrādi, zivis sālot, saldējot un citādi apstrādājot,» teica Voits.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2.septembrī plkst.9.30 aiz slēgtām durvīm turpinās skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB bankas» maksātnespējas pieteikumu.

Bankas pārstāve žurnālistiem pēc stundu ilgušās tiesas sēdes paziņoja, ka banka tiesai lūdza pasludināt pārtraukumu, lai dotu bankai iespēju iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Viņa piebilda, ka daļu no materiāliem banka saņēma tikai šodien.

Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm izskatīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB banka» maksātnespējas pieteikumu un paziņoja, ka nolēmums šajā jautājumā būs pieejams 12.septembrī tiesas kancelejā.

Šodienas tiesas sēde ilga vairāk nekā piecas stundas, kuras laikā, aiz slēgtām durvīm, tika uzklausīti gan bankas, gan FKTK argumenti.

Pēc tiesas sēdes FKTK pārstāvis žurnālistiem norādīja, ka komisija vēl aizvien uzskata, ka bankā ir iestājusies maksātnespēja. Viņš arī atzina, ka viens no strīdiem bankas un komisijas starpā ir tieši par dažādu bankas aktīvu vērtību. Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi «PNB banku» par maksātnespējīgu, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Par bankas maksātnespējas procesa administratoru apstiprināts Vigo Krastiņš.

«FKTK rūpīgi sekos līdzi maksātnespējas procesa gaitai, vienlaikus Latvijas Noguldījumu garantiju fonds, kas no saviem līdzekļiem nodrošināja garantētās atlīdzības izmaksu bankas klientiem, maksātnespējas procesā būs kreditors, pretendējot uz visu izmaksāto līdzekļu atgūšanu,» atzīmēja FKTK.

Pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administratoram ir visi likumos un kredītiestādes statūtos paredzētie pārvaldes institūciju un to vadītāju pienākumi, tiesības un pilnvaras. Līdz ar bankas pasludināšanu par maksātnespējīgu, tā zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu, kā arī ar tās valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu un šīs tiesības iegūst administrators, bankas pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta un bankas pārvaldīšanu veic administrators.