Būvniecības profesionāļi zina, cik svarīga ir ātra, būvdarbiem nepieciešamo materiālu pieejamība, kvalitāte un atbilstība projektā paredzētajam mērķim. Ar šādu mērķi šoruden atvērts jaunais veikalu tīkla Onninen Express veikals Pārdaugavā, Rīgā. Viena no būtiskākajām Onninen Express veikalu priekšrocībām – ātra iepirkšanās, ko sniedz iespēja pircējam pašam noskenēt preču svītru kodu un pašrocīgi sakomplektēt visu nepieciešamo atbilstoši veicamā darba specifikai.

Jaunais Onninen Express veikals atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, Raudas ielā 12b, paralēli K.Ulmaņa gatvei. Iepriekš šajās telpās atradās autosalons, bet, veicot pārbūvi, izveidota tirdzniecības zona 1100 kvm platībā. Papildu veikala teritorijā ir 1200 kvm plašs āra tirdzniecības laukums lielgabarīta precēm. Jāatzīmē, ka jaunais veikals būtībā ir 2014. gadā Tīrainē atvērtā Express koncepta veikala “turpinājums”. Septiņu darbības gadu laikā, būtiski palielinoties preču klāstam un pieaugot tirdzniecības apjomiem, radās loģiska nepieciešamība pārcelties uz plašākām telpām.

Veikals Pārdaugavā ir ceturtais Express koncepta veikals Latvijā. Viens no tiem atrodas Rīgā Daugavas labajā krastā, Dārzciemā, divi reģionos – Liepājā, kas apkalpo klientus Kurzemē, un Valmierā – Vidzemes klientiem. Veikals Onninen Express Pārdaugavā strādā katru darbdienu no 7:30 – 18:00 un apkalpo klientus “zaļajā” režīmā.

Latvijā jau kopš 2005.gada 1.jūnija ir spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kas paredz iespēju personām saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību - advokāta vai jurista pakalpojumus - noteiktos dzīves gadījumos un izvērtējot personas finansiālo situāciju.

No Juridiskās palīdzības administrācijas gada publiskajiem pārskatiem redzams, ka piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2016.gadā bija 2 035 198 eiro, no kuriem lielākā daļa - 1 874 801 eiro - izmantota personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2017.gadā bija 1 930 688 eiro, no kuriem juridiskās palīdzības sniedzējiem izmaksāti 1 786 933 eiro, bet no tiem savukārt 1 660 579 eiro - personu aizstāvībai krimināllietās. Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2018.gadā bija 726 526 eiro, no kuriem 1 598 541 eiro izmantots personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Latvijas būvmateriālu tirgotāju asociācija konkursā par labākajiem būvmateriālu veikaliem ir atzinusi veikalu Onninen, Tapro un Reaton.

Pretendenti tika vērtēti divās kategorijās – vairumtirgotāji un mazumtirgotāji. Mazumtirdzniecības grupa iedalīta mazos, vidējos un lielos veikalos. Mazo veikalu grupā par labāko veikalu atzīts Onninen Express veikals Liepājā, vidējo mazumtirdzniecības tirgotāju vidū par labāko atzīti Tapro veikals Daugavpilī un Reaton Daugavpilī. Savukārt lielo mazumtirdzniecības preču veikalu vidū uzvarējis Reaton Rīgā. Mazumtirdzniecības veikalus apmeklēja speciāla žūrijas komisija un tika vērtēts preču klāsts, to kvalitāte, veikala iekārtojums, tirdzniecības noteikumu ievērošana, pircēju apkalpošanas kultūra.

Būvmateriālu vairumtirgotāju vidū par labāko atzīta SIA Kaupēni vairumtirdzniecības bāze, kura ieguva vislabāko vērtējumu par preču kvalitāti, piegādes termiņiem un servisa līmeni. Vislabāko novērtējumu par personāla zināšanu līmeni saņēma SIA Onninen. Vairumtirgotājus vērtēja uzņēmumu klienti, t.i., būvmateriālu mazumtirgotāji.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

Advokātiem, kas sniedz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, turpmāk būs lielāks atalgojums.

Šodien Ministru kabinets pieņēma noteikumus par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksas apmēru, atlīdzināmiem izdevumiem un to izmaksas kārtību. Tos izstrādājusi ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Juridiskās palīdzības administrācijas, tiesas, Ģenerālprokuratūras, Finanšu ministrijas un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes.

Noteikumu galvenie mērķi ir efektivizēt Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos paredzētās fiziskas personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, kā arī izvērtēt pašreizējo valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidu pietiekamību un pārskatīt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējiem noteiktos juridiskās palīdzības samaksas apmērus. Līdz ar to juridiskās palīdzības sniedzēji tiks motivēti sniegt valsts apmaksāto juridisko palīdzību.

Pasaulē lielākais alus ražotājs Anheuser-Busch InBev trešdien paziņoja, ka panācis oficiālu vienošanos par Lielbritānijā bāzētā alus ražošanas uzņēmuma SABMiller pārņemšanu.

Pēc ilgstošiem centieniem Anheuser-Busch InBev norāda, ka beidzot ir panākta vienošanās par nosacījumiem, lai pārņemtu SABMiller.

Darījuma summa veidos 121 miljardu dolāru (112 miljardus eiro), ietverot parādsaistības.

Anheuser-Busch InBev vēsta, ka maksās 44 sterliņu mārciņas (62,11 eiro) par vienu SABMiller akciju.

Tāpat vienošanās paredz, ka SABMiller par 12 miljardiem dolāru pārdos vairākuma akciju daļu ASV struktūrvienībā MillerCoors Ziemeļamerikas alus ražotājam Molson Coors.

Paredzams, ka Anheuser-Busch InBev un SABMiller apvienošanās darījums tiks pabeigts 2016.gada otrajā pusē.

Šis ir pasaulē trešais lielākais pārņemšanas darījums korporatīvajā vēsturē, kā arī visu laiku lielākais pārņemšanas darījums, ko īstenojis Lielbritānijas uzņēmums, norāda finanšu informācijas kompānija Dealogic.

Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz ceturtdien medijos publicēto informāciju par lielo iepirkumu apturēšanu nesakārtotu likumu dēļ.

Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr aizvien nav pieņemti. Tādejādi līdz noteiktajam termiņam - 18.aprīlim - Latvijas likumos nav pārņemtas Eiropas Savienības (ES) jauno iepirkumu direktīvu prasības. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.

Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitātes ziņā šā gada pirmais ceturksnis gan globālā līmenī, gan Eiropā ir bijis ļoti spēcīgs, stāsta Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

Pasaulē pirmajā ceturksnī veikto apvienošanās un pārņemšanas darījumu darījumu vērtība salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni ir pieaugusi par 35%, kas nozīmē, ka darījumu vērtības ziņā situācija pasaulē jau ir ļoti tuvu pirmskrīzes līmenim.

Darījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni ir samazinājies par aptuveni 14%, kas nozīmē, ka ir notikuši mazāk darījumi, taču par lielākām summām. Droši vien pamanāmākie no lielajiem darījumiem ir bijuši Facebook/Whatsapp darījums un Actavis/Forest Laboratories darījums. Darījumu vidējās vērtības palielināšanās parasti tiek saistītā ar pieaugošu pārliecību par ekonomiskās situācijas stabilitāti, skaidro eksperte.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Apsverot jautājumu par tiesību aizsardzību tiesā, vienmēr aktuāls ir jautājums par juridiskās palīdzības izmaksām. Šo izmaksu segšana tiesas procesos ir guvusi dažādu risinājumu. Civillietās kopumā ir panākts līdzsvarots risinājums, kas motivē prasītājus nesniegt nepamatotas prasības, bet atbildētājus – laicīgi nokārtot savas saistības. Bažas raisa juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšana tajos tiesas procesos, kuros privātpersona vēršas pret valsti.

Saeimā šobrīd tiek izskatīti interesanti grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā. Atbilstoši grozījumu projektam par mantisko zaudējumu neuzskata ne tikai laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai, bet arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību.

Atklāti sakot, šāds likumprojekts šokē. Padomju laika izpratne par valsts rīcības nekļūdīgumu ir pagājusi un ir skaidrs, ka arī valsts var pieļaut kļūdas, radot privātpersonai tiesību aizskārumu. No tā nav pasargāts neviens. Bet nav saprotams, kāpēc kaitējuma atlīdzināšanas jautājumā valsts sevi grib nostādīt „vienlīdzīgākā” stāvoklī, salīdzinot ar pārējiem.

Laiku pa laikam Dienas Biznesa lappusēs un ziņu portālu slejās ievietotie raksti saasina uzmanību attiecībā uz bīstamu problēmu Latvijas biznesa vidē – reiderismu. Ar to parasti saprotama kontroles pārņemšana pār uzņēmuma kapitāla daļām vai aktīviem, kas notiek pretēji uzņēmuma esošo īpašnieku interesēm.

Metodes var būt visdažādākās – no klaji kriminālām darbībām, kā dokumentu viltošana un fiziska varas pārņemšana uzņēmumā, līdz rīcībai nepārkāpjot likumu, bet mērķtiecīgi izmantojot uzņēmuma vājās vietas.

Kā saredzēt briesmas

Neskatoties uz vairākām skaļām publikācijām par notikušiem reiderisma gadījumiem, jāsecina, ka uzņēmēju vidū vispārējas izpratnes par tipiskākajiem reiderisma riskiem, to identificēšanu un novēršanu ir maz. Šoreiz rakstā par svarīgo, kam būtu pievēršama uzmanība, lai reiderisma riskus savlaicīgi pamanītu, mazinātu to iestāšanās iespēju, un ko sagaidāmie grozījumi Komerclikumā varētu mainīt.

Ministru kabinets šodien akceptēja jaunā Publiskā iepirkuma likuma projektu, kas paredz nepiemērot iepirkuma procedūru iepirkumiem līdz 10 000 eiro.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Patlaban Publisko iepirkumu likumā vienošanās vēl nav panākta par diviem jautājumiem - depozīta regulējumu, jo Tieslietu ministrijai vēl ir iebildumi pret Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto formulējumu, kā arī par grozījumu apmēru līgumos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piedāvā noteikt, ka grozījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 50% no līguma summas, vienlaikus KNAB vērsies pēc skaidrojuma Eiropas Komisijā (EK).

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka patlaban likumprojektā iekļautais formulējums ir tāds, kā FM saprot Eiropas Savienības (ES) direktīvu. «Ja EK skaidrojums no tā atšķirsies, tad apņemamies šo formulējumu grozīt saskaņā ar EK atbildi,» sacīja Reizniece-Ozola.

Krievijas saplākšņa ražotāja kompānija Sveza ir izteikusi publisku piedāvājumu a/s Latvijas finieris akcionāriem par nominālvērtību pārdot uzņēmuma daļas.Agresīva uzņēmuma pārņemšana (angliski - hostile takeover), nesaskaņojot ar uzņēmuma vadību, ir starptautiski plaši pazīstams korporatīvās pārvaldības instruments.

Agresīvas uzņēmuma pārņemšanas iespējamība potenciāli liek esošajai vadībai būt modrākai un labāk strādāt esošo akcionāru interesēs. Īpaši aktuāli tas ir uzņēmumos, kuros ir daudz mazo akcionāru, jo katrs akcionārs individuāli nevar ietekmēt uzņēmuma stratēģisko attīstību, ja viņam liekas, ka esošā vadība nestrādā pietiekami labi. Fakts, ka vienmēr ir kāda «modrā acs», kas var, apejot vadības komandu, piedāvāt akcionāriem labāku redzējumu par kompānijas attīstību, sniedz papildu vērtību mazajiem akcionāriem.

Taču agresīvai uzņēmuma pārņemšanai ir arī savi negatīvie aspekti, kā, piemēram, vadības bailes ieguldīt projektos, kas sniedz atdevi ilgtermiņā. Mazajiem akcionāriem bieži ir grūti izvērtēt vadības ilgtermiņa plānus. Redzot sliktākus rezultātus īstermiņā, akcionāriem var rasties kārdinājums pārdot akcijas uzreiz, nesagaidot ilgtermiņa projektu atdevi. Zinot, ka jebkurā brīdī (īpaši sliktāku finanšu rezultātu brīdī) kāds «no malas» var par nelielu naudu pārņemt uzņēmuma vadību savās rokās, esošajai vadības komandai var zust motivācija ieguldīt projektos, kas sniedz atdevi ilgtermiņā. Lai izvairītos no šādām situācijām, daudzviet pasaulē tiek lietoti dažādi juridiski instrumenti agresīvas uzņēmumu pārņemšanas riska samazināšanai (angliski - poison pills). Īpaši attīstīta šī likumdošana ir Delaveras štatā (ASV), kur attiecīgie likumi būtiski mainījās 1980. gadu agresīvas uzņēmumu pārņemšanas viļņa iespaidā.

Ministru kabineta komiteja šodien pabeidza skatīt Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto jauno Publisko iepirkumu likumu, kas paredz, ka iepirkuma procedūra nav jāpiemēro pakalpojumiem un precēm līdz 10 000 eiro vērtībā, tomēr pirms tā skatīšanas valdības sēdē vēl tiks rīkota starpinstitūciju sanāksme.

Kā tika norādīts valdības komitejas sēdē, sanāksme tiks rīkota, jo likumprojektu vēl ir nepieciešams precizēt.

Tā kā likumprojekts ir apjomīgs, tas iepriekšējās valdības komitejas sēdēs tika skatīts pa daļām.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Likumprojekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanu nacionālajā tiesiskajā regulējumā. FM piebilst, ka laikā līdz likuma pieņemšanai neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta.

Papildus FM ir atradusi risinājumu direktīvu būtisko normu pārņemšanas ātrākai virzībai un pieņemšanai. Jau šobrīd ir izstrādāti grozījumi Publisko iepirkumu likumā un grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ar mērķi nodrošināt direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu, tādējādi dodot iespēju jauno likumprojektu virzību turpmāk nesaistīt ar direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu.

Pašreizējā mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts īpašnieka uzņēmums SIA Ibofa Establishment tika pārņemts nelikumīgi, skaidro bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

«Šī gada 28.augustā, apejot likumā noteikto kārtību, tika nomainīta uzņēmuma Plus punkts vadība, un tika sākts apzināti to novest līdz bankrotam. Būtībā Ibofa Establishment AG īpašnieks Nikolajs Kočujevskis pārdevis kaķi maisā ārvalstu investoram, bet tagad mēģina viņu apmelot,» viņš norāda paziņojumā, uzsverot, ka darījums par Plus punkta daļu iegādi tika gatavots jau ilgāku laiku pirms tā oficiālā datuma. Par Plus punkta mazumtirdzniecības tīklu interesi bija izrādījuši angļu un dāņu investori, kuri bija gatavi zaudējumus nesošajam tīklam veikt finansiālo injekciju, kā arī realizēt jaunas biznesa idejas, kas ļautu to glābt un padarītu par dzīvotspējīgu un pelnošu.

Nodokļu administrācijai cīņā ar nodokļu nemaksātājiem piedāvā piešķirt lielākas pilnvaras – juridiskās personas informēt par negodprātīgiem darījumu partneriem un nodokļu parādus piedzīt no to personu makiem, kuri rīkojušies uzņēmuma vārdā, kaut arī nav valdes locekļi.

To paredz Ministru kabinetā akceptētie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kuru spēkā stāšanās paredzēta no 2020. gada 1. janvāra. Aptaujāto uzņēmēju viedokļi par šiem jauninājumiem bija pozitīvi, un vienlaikus skanēja pretjautājums par šo normu praktisko piemērošanu.

Varēs vērst piedziņu

Finanšu ministrijas informācijā norādīts, ka grozījumi pilnveidos juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot arī uz juridisko personu faktiskajiem vadītājiem. Tas nozīmē, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem maksājumiem turpmāk būs piemērojama ne tikai komercreģistrā ierakstītajiem juridiskās personas formālajiem valdes locekļiem, bet arī personām, kuras faktiski īsteno valdes funkcijas. Šāds regulējums izstrādāts, ņemot vērā, ka VID bieži konstatē gadījumus, ka faktiski juridiskās personas darbību nodrošina nevis valdes loceklis, bet pilnvarotās personas (arī prokūristi) un personas, kuru mērķis nav veikt reālu komercdarbību un pildīt nodokļu saistības.

Lielāko daļu no reāli neatgūstamā 833,8 miljonus eiro lielā nodokļu parāda ir radījuši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar pārskatu Ziņas par nodokļu parādu struktūru uz 2014.gada 1.decembri kopējā nodokļu maksātāju parāda summa 833 815 160 eiro apmērā klasificēta kā reāli nepiedzenamais parāds, jo parādniekiem «nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu».

VID informē, ka lielākais reāli nepiedzenamais parāds izveidojies šādās nozarēs strādājošiem nodokļu maksātājiem: vairumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (28,17%) un mazumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (9,51%).

Tāpat starp nepiedzenamajiem parādiem ir tādas nozares kā ēku būvniecība (5,92%), specializētie būvdarbi (5,66%), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (5,50%), sauszemes transports un cauruļvadu transports (4,53%), operācijas ar nekustamo īpašumu (3,10%), ēdināšanas pakalpojumi (2,29%), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana (2,04%), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi (1,98%), apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana (1,96%), juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (1,89%), mežsaimniecība un mežizstrāde (1,67%), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (1,48%), pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana (1,34%), pārtikas produktu ražošana (1,33%) un citas.

Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā par likuma Par nodokļiem un nodevām 60., 61. un 62. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 92. pantam un 105. pantam, kas nosaka, ka valdes loceklim ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, lai izpildītu pienākumu maksāt nodokļus sabiedrības interesēs, informē ST.

Likuma Par nodokļiem un nodevām 60. pants nosaka pamatu un kārtību administratīvajam procesam par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu valsts budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies.

Likuma Par nodokļiem un nodevām 61. pantā ir noteikta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no attiecīgā juridiskās personas valdes locekļa.

Savukārt likuma Par nodokļiem un nodevām 62. pants nosaka kārtību, kādā ir izpildāms Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu.

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Sieviete, kura ar diviem bērniem uz apšaubāma telpu nomas līguma pamata dzīvo kādā piecistabu dzīvoklī Ganu ielā, ir upuris ar garīgās veselības traucējumiem, kura tiek izmantota finanšu spekulācijās ar nekustamo īpašumu, pauda SIA Ora et labora valdes loceklis Mārtiņš Kundziņš, kurš saskaņā ar pakalpojumu iegādes līgumu veic dzīvokļa pārņemšanu bijušās Parex bankas jeb tagad Reverta vārdā.

Jau ziņots, ka dzīvokļa Ganu ielā īrniece Viktorija vērsusies medijos, jo 13.jūnijā viņas īrētajā dzīvoklī esot ielauzušies Reverta nolīgti iespaidīga izskata vīrieši, kuri demolējuši māju, biedējuši dzīvokļa iemītniekus, tādējādi mēģinot panākt viņu izlikšanu no dzīvokļa. Pēc Viktorijas stāstītā, bankas nolīgi bandīti atslēguši viņai elektrību, neļāvuši lietot pat sveces, kā dēļ sievietes dēliņam nomirusi akvārijā dzīvojošā zivtiņa, par ko puika ļoti bēdājies. Bankas pārstāvji esot sagraizījuši sievietei piederošu kažoku, ādas jaku, kā arī citus apģērba gabalus, rupji lamājušies un dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem centušies panākt savu. Sieviete pēc šiem notikumiem bērnam bijusi spiesta izsaukt pat neatliekamo medicīnisko palīdzību.

AS Parex banka bijušie akcionāri joprojām nav piekrituši bankas pārņemšanas līguma publiskošanai, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.

LETA jau ziņoja, ka starp FM un Parex bankas bijušajiem īpašniekiem kopš pērnās vasaras notika ilgstošas sarunas par bankas pārņemšanas līguma iespējamu publiskošanu.

FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis pērn 23.jūlijā nosūtīja vēstuli bijušajiem Parex bankas akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim ar aicinājumu piekrist Parex bankas pārņemšanas līguma publiskošanai.

FM norādīja, ka tādējādi tiktu nodrošināta iespēja publiskajā telpā sniegt objektīvu informāciju par Parex bankas pārņemšanu.

Patlaban Parex bankas pārņemšanas līgums paredz, ka tā saturs ir stingri konfidenciāls, izņemot likumā, Latvijas valdības rīkojumā vai jebkuros citos piemērojamos noteikumos minētus gadījumus.

Šī gada pirmajos mēnešos atdzīvojusies korporatīvā aktivitāte ASV. Tiesa gan, piemēram, Eiropā uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas frontē turpinās sasaluma laikmets.

Šā gada pirmajā ceturksnī kopējais apvienošanās un pārņemšanas darījumu apjoms globālā mērogā palielinājies par 6% un sasniedzis 430,4 miljardus ASV dolāru. Galvenokārt tas ir uz ASV rēķina, kur kompāniju pārņemšanas un apvienošanās darījumu apjomi šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauguši par 62%. Reuters ziņo, ka korporatīvajai aktivitātei augt palīdzējis optimisms par ekonomikas izaugsmes turpināšanos un kāpums akciju tirgos. Tiek izcelts, piemēram, Berkshire Hathaway un 3G Capital darījums, kura rezultātā abas kompānijas pārņēma kečupa ražošanas milzi H.J. Heinz Co. JPMorgan Chase & Co eksperti norāda, ka mainījies ASV uzņēmēju skats attiecībā uz nākotni – šobrīd tie biznesam nākotnē saredzot vairāk labvēlīgus nekā nelabvēlīgus nosacījumus.

Kad Hewlett-Packard (HP) pērn par 11,1 miljardiem ASV dolāru iegādājās Lielibrtānijas programmēšanas kompāniju Autonomy, kopumā HP palīdzēja aptuveni 15 dažādas finanšu, juridiskās un grāmatvedības firmas, tomēr neviena no tām neizteica aizdomas, ka darījums varētu būt bijis negodīgs - saistībā ar HP apgalvojumiem, ka Autonomy krāpies ar finanšu datiem pirms to pārņema HP, raksta Reuters.

Šīs nedēļas sākumā datoru ražotājs HP lūdza ASV un Lielbritānijas institūcijām izmeklēt pērn notikušo Autonomy pārņemšanas darījumu. HP apsūdz Autonomy nepareizas informācijas sniegšanā par uzņēmuma finanšu stāvokli pirms to iegādājās HP, kas pašlaik norakstījusi 8,8 miljardus ASV dolāru - lielāko summu, kas tiek norakstīta pēc Autonomy pievienošanas darījuma.

Jau rakstīts, ka pērn HP iegādājās Kembridžā bāzēto uzņēmumu, kas turpināja darboties kā atsevišķs bizness. Uzreiz pēc paziņojuma par Autonomy iegādi tās akcijas cena pieauga par 75%, jo HP iegādes piedāvājums par 64% pārsniedza Autonomy tirgus vērtību.