No nelikumīgas priekšapmaksas veikšanas, auto īres uz valsts rēķina līdz nelikumīgai un negodīgai atlīdzības sistēmai, tādi ir dažādu institūciju pārkāpumi 2011.gadā, liecina Valsts kontroles revīzijas rezultāti par 2011. gada finanšu pārskatu revīziju rezultātiem.

Valsts kontrole (VK) sniedza atzinumus par 25 institūcijām, pārbaudot pārskatu sagatavošanas pareizību un darījumu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī pārbaudot iepriekšējā gada revīzijās konstatēto kļūdu un nepilnību novēršanu. No 250 ieteikumiem par 2010.gada finanšu pārskatu revīzijām, ir ieviesti 210 ieteikumi, pilnveidojot iepirkumu procesus, sakārtojot materiālo vērtību uzskaiti, kā arī būtiski samazinot iepriekš konstatētās neatbilstības valsts nekustamo īpašumu uzskaitē. Pērn pārvaldāmajās sistēmās uzlabojumus ieviesušas Satiksmes, Labklājības, Tieslietu, Iekšlietu ministrijas. Tāpat pieaudzis to institūciju skaits, kurās VK nav konstatējusi nepilnības grāmatvedības uzskaitē un iekšējās kontroles sistēmās, piemēram, Satversmes tiesā, Augstākajā tiesā un Prokuratūrā.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Tālavas ķēniņa alus darītavas ražošanas procesos.

SIA Tālavas ķēniņa alus ir mikro alus darītava Vidzemē, senās letu valsts Tālavas teritorijā, šodienas Lizuma pagastā, stāsta uzņēmuma izpilddirektore Ilze Kamarūte. Alus darītāji radījuši ap 10 alus šķirnēm, no kurām populārākās ir iecienītas Rīgā un Vidzemē.

Viss Tālavas ķēniņa alus ir roku darbs, alus tiek raudzēts vaļējos ozolkoka kublos, ne mazāk kā mēnesi izturēts nogatavinot un nav ne pasterizēts, ne filtrēts, ne arī mākslīgi gāzēts.

Pēc uzņēmuma vadītāju domām, tādam produktam, kā alus ir jāsniedz ne tikai fizioloģisks, bet arī garīgs baudījums – sajūtas, asociācijas, ko cenšas sniegt Tālavas ķēniņa alus raksturo, piemēram, leģenda uz etiķetes, vai ainas, ar kuru palīdzību šīs sajūtas tiek nodotas:

Jūnijā, nedaudz augot gan iekšzemes finanšu, gan nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelim, jau ceturto mēnesi pēc kārtas turpinājās kopējā rezidentiem izsniegto kredītu atlikuma kāpums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt banku piesaistīto noguldījumu atlikums auga trešo mēnesi pēc kārtas.

Banku iekšzemes kredītu atlikums jūnijā palielinājās par 0,1%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0,1%, kredītiem finanšu iestādēm – par 1.4% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām - par 0,5%. Nedaudz samazinājās vien kredīti mājokļa iegādei. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sasniedza 1,4%, tostarp jūnijā tas kļuva pozitīvs arī kredītiem nefinanšu uzņēmumiem (+0,02%), bet zem nulles (-3,3%) saglabājās vien kredītiem mājsaimniecībām.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūnijā pieauga par 0,8%, to gada kāpuma tempam veidojot 12,4%. Mājsaimniecību noguldījumi palielinājās par 1,7% (gada pieauguma temps 7,3%), bet uzņēmumu noguldījumi saruka par 0,3% (gada pieaugums jūnijā 18,9%).

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Latvijas Gāze aicina savus akcionārus pieteikties uz jaundibināmā uzņēmuma AS Conexus Baltic Grid akcijām. Jaunais uzņēmums tiks veidots, atdalot pārvades un uzglabāšanas operācijas no Latvijas Gāzes, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Katram akcionāram ir tiesības saņemt tikpat akciju jaunajā uzņēmumā, cik tam pieder Latvijas Gāzē. Akcijas iegūstamas bez maksas un akcionāri var saglabāt savā īpašumā abu uzņēmumu akcijas.

Tie akcionāri, kas rakstveidā nepieteiksies uz akcijām vai neizteiks savu pozīciju septembrī paredzētajā ārkārtas akcionāru sapulcē, zaudēs iespēju iegūt jaunā uzņēmuma akcijas vai kompensāciju.

Aicinām tos akcionārus, kas nolēmuši kļūt par jaunā uzņēmuma akcionāriem, līdz septembrim iesniegt rakstveida pieteikumus uz akcijām. Vienīgais nosacījums pieteikumu iesniedzējiem - jāsaglabā savā īpašumā Latvijas Gāzes akcijas līdz 2. septembrī paredzētās ārkārtas akcionāru sapulces dienas beigām.

Cherry picking gaismas virtenes ir rokām darināti, diega kupoli, kas savienoti gaismas virtenē, rada gaumīgu un mājīgu atmosfēru jebkurā interjerā. Virtenes ir viegli transformējamas – tās var lietot gan kā interjera akcentu, gan kā pieklusinātu apgaismojumu.

Veikalā – darbnīcā Baznīcas ielā 37, ir iespēja pašam izveidot savu gaismas virteni no 50 toņu krāsu paletes vai arī izveidot un pasūtīt savu personalizēto virteni kā arī uzņēmuma īpašnieču veidotās griestu lampas mājas lapā www.chepi.lv, savukārt visu novembri jau gatavu krāsu kombināciju virtenes ikviens t/p Alfa apmeklētājs virtenes varēs iegādāties Biznesa eskalatora stendā 2. stāvā.

Cherry Picking virtenes sevī ietver gaismu un krāsu sinerģiju, kuru iespējams kombinēt pēc savām sajūtām un gaumes. Krāsainu bumbiņu virtenes ir interjera dizaina elements un var novietot visdažādākajās vietās – uz gultas galvgaļa, pie aizkaru stangas, kādā dekoratīvā traukā uz galda, izmantot kā mazo naktsgaismiņu bērniem vai veidot svētku dekorācijas. Virtenes izmantojamas visu cauru gadu, turklāt bumbiņas var mainīt un virteni papildināt, tādējādi iegūstot jaunas gaismas un krāsu noskaņas.

Kurš spēs pieņemt pareizos lēmumus katrā no situācijām un vairot savu bagātību, kurš ies ātrāko un riskantāko ceļu ievītu bankrota nogāzēs? Kāds esi Tu, it īpaši ja vēlies sasniegt panākumus dzīvē un naudas lietās, pārbaudi sevi spēlējot OLIGO, un atziņas no spēlēs Tev noderēs nākotnes izaicinājumos – pieņemot pareizus lēmumus!

Spēle sniedz ieskatu biznesa un finanšu darījumu pasaulē, ļauj izmantot iespējas, izbaudīt riska devu, aizņemties apdomīgi, pieņemt lēmumus par finanšu investīcijām, pirkt un pārdot īpašumus, piedalīties dabas resursu pārstrādē, iegūt izglītību un kandidēt uz labi apmaksātu darba vietu vai arī vadīt uzņēmumus, nesot atbildību par saviem lēmumiem. Un tam visam vēl cauri vijas ekonomiskie cikli ar augšupejām un krīzēm, nodokļu slogi un mafijas spiediens.

OLIGO dod iespēju izdzīvot finansiālu veiksmes stāstu (iejusties pārtikuša uzņēmēja ādā), piepildīt savus sapņus, nopelnīt pirmo miljonu, taču rīkojoties neapdomīgi var arī bankrotēt, līdz ar to, ļoti laba iespēja iepazīties ar veiksmes apdraudošiem faktoriem. OLIGO iedvesmos un motivēs spēlētājus sākt uzņēmējdarbību reālajā dzīvē.

Hakeriem uzbrūkot virtuālās valūtas Bitcoin biržai Bitfinex (bāzēta Honkongā), nozagta šī valūta vismaz 65 miljonu ASV dolāru vērtībā, ziņo Bloomberg.

Bitfinex atklājusi, ka no tās platformas nozagti gandrīz 120 tūkstoši bitkoinu.

Kamēr notikušais tiek izmeklēts, Bitfinex iesaldējusi visus darījumus.

Tā ir viena no apjomīgākajām zādzībām Bitcoin vēsturē.

Bitfinex birža dibināta 2013.gadā un saskaņā ar bitcoinity.org datiem tā ir piektā lielākā Bitcoin birža pasaulē un lielākā, kas atrodas ārpus Ķīnas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina nodokļu maksātājus neiesaistīties krāpnieciskos darījumos, grāmatvedības dokumentos uzrādot viltotus elektronisko kases aparātu čekus, jo par to var draudēt ne tikai administratīvā atbildība, papildu nodokļu uzrēķini, soda nauda un nokavējuma nauda, bet arī kriminālatbildība.

Lai pārliecinātos, ka iesniegtais attaisnojuma dokuments – elektronisko kases aparātu čeks nav viltots, VID aicina nodokļu maksātājus vispirms pārliecināties par čekā norādītajiem rekvizītiem, izmantojot VID Publiskojamo datu bāzi, kur var iegūt šādus datus:

- kases aparāta lietotājs;

- kases aparāta veids, marka un modelis;

- šasijas numurs;

- tehniskās pases sērija un numurs;

- kases sistēmas identifikators, reģistrācijas vieta un datums;

- kases aparāta uzstādīšanas adrese.

Ja pēc atlases kritēriju ievades parādās paziņojums: «Meklēšanas kritērijiem neatbilst neviens reģistrēts kases aparāts», tas liecina par to, ka attiecīgais nodokļu maksātājs nav reģistrējis VID attiecīgo kases aparātu vai kases sistēmu, un, iespējams, ka šāds čeks ir viltots.

No pirmdienas Aivars Tauriņš, kurš līdz šim strādāja uzņēmumā Schenker, sāks darbu Stena grupā ietilpstošajā zviedru prāmju kompānijā Stena Line Freight. A. Tauriņš ir arī Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs.

«Uzņemties jaunos pienākumus mani pamudināja iespēja veidot reģiona pārvaldes galveno biroju tieši Latvijā,» tā A. Tauriņš, kurš stāsies Hansa Hansona vietā. Stena Line Freight ir atbildīga par visu komerciālo kravu pārvadājumu pārdošanu un mārketingu Stena Line ietvaros, liecina kompānijas informācija.

DB jau rakstīja, ka Zviedrijas prāmju operators plāno kāpināt Zviedrijas preču pārvadājumus uz Latviju un NVS. Olsonu ģimenei piederošās Stena grupas uzņēmums Latvijā ir uz ilgu palikšanu, bet vispirms plāno uzlabot un paplašināt šā gada oktobrī pārņemtos Scandlines maršrutus Ventspils-Nīneshamna uz Zviedriju un Ventspils-Traveminde, Liepāja-Traveminde uz Vāciju. Šis ir jauns tirgus, jo Stena Line līdz šim darbojusies Skandināvijas valstu, Lielbritānijas, Īrijas un Polijas virzienā. Sākumā ir jāsaprot tirgus, jānodibina kontakti, strauju attīstību nesolīja Stena Line izpilddirektors Gunnars Blomdāls.

Lai finansētu Latgales reģiona valsts autoceļu sabrukušo segumu ārkārtas uzturēšanas darbus un satiksmes drošības pasākumus, Ministru Kabinets piešķīris vairāk nekā četrus miljonus latu.

Diskusijas valdībā raisījās par finansējuma avotu – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem vai grozījumi valsts budžetā, – kas Satiksmes ministrijai jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. Piešķirto līdzekļu ietvaros būs iespējams Latgales reģionā 2012. gadā veikt avārijas stāvoklī esošo valsts autoceļu segumu uzturēšanu, norādīts MK rīkojuma projekta anotācijā. Sabrukušo valsts autoceļu segumu ārkārtas uzturēšanas darbi nodrošinās 100,72 km autoceļu seguma darba spējas uzturēšanu vismaz uz trim gadiem, kā arī būtiski uzlabos transportlīdzekļu satiksmes drošību, likvidējot apaugumu Latgales valsts autoceļu zemes nodalījuma joslās, paredz Satiksmes ministrija.

Konteineri izlietoto bateriju savākšanai ir pieejami tirdzniecības tīklu Maxima, Lattelecom, Baltic Data, Specs veikalos, kā arī citās tirdzniecības vietās un birojos, kopskaitā 700 punktos visā Latvijā.

Uzņēmumiem, kas vēlas rūpēties par apkārtējo vidi, aktīvi iesaistoties, ir iespēja pie sevis izvietot šādus konteinerus. A/S Latvijas Zaļais Elektrons piedāvā šo pakalpojumu bezmaksas.

A/S Latvijas Zaļais Elektrons konteineru sērija izlietoto bateriju savākšanai saņēmusi pirmo vietu kategorijā „Tirdzniecības iepakojums nepārtikas precēm”, kā arī Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Goda rakstu par ekonomisku iepakojumu, kas, vienlaikus, mudina saudzēt vidi un taupīt resursus. Pēc ministrijas viedokļa konteineri jau ieguvuši plašu atpazīstamību un rezonansi sabiedrībā.

Vai situācijai, kad darba e-pasta sarakstē kolēģis (paralēlas struktūrvienības vadītājs) ir lietojis necenzētu leksiku un personiskus apvainojumus, var būt kādas tiesiskas sekas?

Atbild Andis Burkevics, ZAB SORAINEN zvērināts advokāts:

Jā, un šajā gadījumā pat nav būtiskas atšķirības, vai necenzēta leksika un personiskie apvainojumi lietoti sarakstē ar kolēģi, vai, piemēram, ar darba devēja klientu. Par šo situāciju būtu jāziņo darba devējam, kuram ir pienākums reaģēt. Pretējā gadījumā darba devējs pārkāptu Darba likuma 28. panta otrajā daļā minēto pienākumu nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, kas ietver arī darba devēja pienākumu nodrošināt uzņēmumā normālu psiholoģisko klimatu. Tā kā minētais fakts ir fiksēts e-pasta sarakstē, tad nevajadzētu būt grūtībām pierādīt, kādi apvainojumi un kad ir tikuši izteikti, kura persona tos ir izteikusi, kam tie ir adresēti. Šajā gadījumā darba devējam būtu tiesības vainīgajam darbiniekam izteikt piezīmi vai rājienu, jo ētikas un morāles normas saskarsmē ar kolēģiem un, protams, arī ar klientiem, ir jāievēro arī tad, ja šāds pienākums nav īpaši uzsvērts darbinieka darba līgumā vai darba kārtības noteikumos. Tāpat, iespējams, šajā gadījumā kolēģa veiktās darbības, izvērtējot visus apstākļus, varētu tikt uzskatītas par tādām, kas attaisnotu darba līguma uzteikumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 3. punktu - darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu. Lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu (Darba likuma 101. panta otrā daļa).Neatkarīgi no tā, vai darba devējs vēlētos darbiniekam piemērot disciplinārsodu, vai uzteikt darba līgumu, pirms tam no darbinieka jāpieprasa rakstveida paskaidrojums.

Saeima 4. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, kas paredz līdz 2035.gada 31.decembrim pagarināt termiņu, kādā licencētas kapitālsabiedrības un brīvostas pārvaldes ir tiesīgas piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus.

Iepriekš nodokļu atvieglojumu piemērošanas termiņš tika noteikts līdz 2017.gada beigām, savukārt šobrīd termiņš pagarināts, lai veicinātu jaunu investīciju piesaisti, jo ekonomiskās krīzes laikā uzņēmumiem gan Rīgas un Ventspils brīvostās, gan arī Liepājas un Rēzeknes speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) nebija iespējams pilnvērtīgi izmantot noteiktos atvieglojumus un piesaistīt pietiekami daudz jaunu investīciju.

Ar likuma grozījumiem arī noteiktas starp kapitālsabiedrību un brīvostas pārvaldi vai SEZ pārvaldi slēdzamā līguma sastāvdaļas un maksimālais termiņš, kas nepārsniedz piecus gadus no līguma slēgšanas dienas, lai komercsabiedrība varētu saņemt paredzētos valsts atbalsta pasākumus.

Šī gada decembrī Latvijā darbu uzsāk itāļu autoražotāja Fiat S.p.A. pārstāvis SIA Autobrava.

Uzņēmuma nosaukums izvēlēts identisks lietuviešu kompānijai UAB Autobrava, kas veiksmīgi pārstāv Fiat un Alfa Romeo markas jau kopš 2003. gada, un šajā laika periodā pārdevusi gandrīz 5000 Fiat automašīnas. Šī gada augustā Autobrava kļuva par pazīstamo itāliešu automobiļu importētāju visās trijās Baltijas valstīs.

Fiat autocentra oficiālā atklāšana notiks 2011. gada janvāra beigās, taču SIA Autobrava valdes priekšsēdētājs Jānis Ieviņš uzsver, ka apmeklētājiem autocentra durvis būs laipni atvērtas jau janvāra sākumā. «Mums bija iespēja izvēlēties starp vairākiem pilna servisa autodīlera darbībai piemērotiem objektiem,» atzīst J. Ieviņš. «Taču mēs nolēmām ievērot tradīcijas, un atsākt Fiat tirdzniecību un apkopi Gunāra Astras ielā 5. Šī vieta saistās ar Fiat marku jau esošajiem klientiem un būs viegli atrodama nākamajiem».

Pagājušā nedēļā reģistrēta ķīla par Finanšu ministrijas galvojumu 100 miljonu eiro jeb aptuveni 70 miljonu latu aizdevumam, ko valstij piederošā Hipotēku banka saņems no Eiropas Investīciju bankas (EIB).

Līgums par finansējuma saņemšanu tika parakstīts 2012.gada jūnijā, bet līgums par galvojuma saņemšanu starp EIB un Finanšu ministriju, kā arī Komercķīlas līgums (par kopējo maksimālo summu 105,42 miljonu latu apjomā) starp Hipotēku banku un Finanšu ministriju tika parakstīti pagājušā gada decembra beigās, Db.lv informēja Hipotēku bankas pārstāve Sandra Eglīte, norādot, ka galvojuma piešķiršana tika paredzēta 2012.gada likumā par valsts budžetu.

Finansējums tiek piesaistīts, lai atbilstoši 2009.gada MK noteikumiem par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai arī 2013. gadā Hipotēku banka turpinātu realizēt valsts atbalsta programmu Komersantu konkurētspējas uzlabošanai. Šo programmu Hipotēku banka īsteno kopš 2009.gada, un līdz šim aizdevumos piešķirti 169 miljoni latu. MK noteikumi paredz, ka Komersantu konkurētspējas uzlabošanas programmas kopējais apjoms ir 210 miljoni latu, atgādināja S. Eglīte.

Aprēķinot dividendes, tiks izslēgtas pozīcijas, kas nav saistītas ar reāliem ieņēmumiem, liecina Ministru kabineta komitejas atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos «Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu».

Noteikumu projekts pēc premjera Valda Dombrovska ieteikuma tiks skatīts kontekstā ar 2013. gada budžetu. Jaunie aprēķini tiks attiecināti uz uzņēmumu 2012. gada peļņu. Atkarībā no Eiropas fondu līdzekļu apguves attiecīgajā gadā Latvijas dzelzceļa gadījumā tas var nozīmēt pat vairākus miljonus, kas ļoti nepieciešami uzņēmuma attīstībai, DB atzina LDz viceprezidents Aivars Strakšas. Viņš gan piebilst, ka valstij ir tiesības noteikt jebkādu dividenžu apmēru, tomēr tad ir jārēķinās ar zināmām sekām. Tikmēr a/s Latvenergo šis projekts nav aktuāls, «jo mūsu ienākumus veido tikai saimnieciskā darbība un mēs nesaņemam ne valsts dotācijas, ne ES struktūrfondu būtisku līdzfinansējumu,» norāda uzņēmuma komunikācijas direktors Andris Siksnis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotais klimata pārmaiņu finanšu instruments jeb KPFI, kura mērķis ir veicināt CO2 izmešu samazinājumu dabā, sniedz unikālu iespēju tikai līdz šī gada 30. novembrim iegādāties saules baterijas savai mājsaimniecībai ar 50 % atlaidi.

Izmantojot šo iespēju, SIA SINERGO palīdz ikvienam iegādāties un uzstādīt augstākās kvalitātes Eiropā sertificētas saules baterijas, kā arī sniedz bezmaksas konsultācijas KPFI projekta sagatavošanā.

Saules baterijas ir mūsdienīgs veids kā ražot elektrību, izmantojot saules enerģiju, šādā veidā ekonomējot jūsu līdzekļus un saudzējot apkārtējo vidi. To mūža ilgums ir 25 gadi, kuru laikā jūs esat atbrīvojuši sevi no rūpēm par pastāvīgi pieaugošajiem elektrotarifiem, iegūstot bezmaksas elektrību.

Galvenie iemesli, kāpēc ir izdevīgi uzstādīt saules baterijas Latvijā?

Saeimas ārkārtas sēde pirmdienas rītā tomēr notiks. Pusstundu pirms tās sākuma sanākušais Saeimas Prezidijs nesaskatīja iemeslu sēdes atcelšanai, lai gan netika gaisinātas šaubas, vai nav viltots Saskaņas centra (SC) deputāta Andreja Klementjeva paraksts uz 34 opozīcijas deputātu iesnieguma par sēdes sasaukšanu.

Šaubas par paraksta autentiskumu Saeimas prezidijam iesniegumā pauda Jaunā laika (JL) deputāts Ainārs Latkovskis. Viņa šaubas balstījās informācijā, ka 9. augustā, kad datēts deputātu iesniegums, A. Klementjevs atradies ārpus valsts. Saskaņā ar Satversmi, Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanai nepieciešami vismaz trešdaļas jeb 34 deputātu paraksti.

Pats A. Klementjevs pirmdienas rītā izvairījās atbildēt uz žurnālistu vairakkārt atkārtoto jautājumu, vai viņš pats ir parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu. Viņaprāt, būtiskāk ir, ka ārkārtas sēdes sasaukšanu viņš ir atbalstījis jau no paša sākuma, vēl pirms tika vākti paraksti. Uz jautājumu, vai parakstīšanās laikā ir bijis Latvijā, politiķis atvaicāja, «kāpēc jūs domājat, ka nebiju?».

Neskaidrība, vai akcīzes nodokli par dabasgāzi nāksies maksāt jau no 1. jūlija, vai tomēr tikai no 2014. gada 1. janvāra, vēl aizvien saglabājas. Pirmdien jau otro reizi pēdējo nedēļu laikā Saeimas koalīcijas frakcijas masveidā nereģistrējās balsojumam, lai nepieļautu vairākumā esošajām opozīcijas partijām nobalsot par akcīzes nodokļa gāzei atlikšanu uz trim gadiem. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas ārkārtas sēde tika pasludināta par slēgtu. Tāda pati situācija bija arī 26. jūlija plenārsēdē.

Saeimas opozīcija vāks 34 deputātu parakstus, lai atkārtotu ārkārtas sēdi, kurā lemt par akcīzi gāzei, sasauktu pēc nedēļas, 23. augustā, DB apliecināja politiskā bloka Par labu Latviju pārstāvis Vents Armands Krauklis (TP).

Koalīcijas pārstāvis Dzintars Zaķis (JL) uzskata, ka «kvoruma noraušana» ir normāla parlamentārā darba prakse, ko izmanto arī citās valstīs, ja valdošajai koalīcijai neizdodas nodrošināt balsu pārsvaru pār opozīciju. Viņš atzina, ka šādu taktiku koalīcija varētu īstenot līdz pat septembrim, kad no atvaļinājumiem atgriezīsies deputāti un vairs nebūs problēmu ar balsu pārsvara nodrošināšanu.

Iveta Zalpētere, kuru valdība otrdien iecēla Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājas amatā, nav atsaukusies Ventspils mēra Aivara Lemberga vēlmei pirms šī lēmuma tikties. To trešdien, atsaucoties uz informētiem avotiem valdībā, raksta laikraksts Dienas bizness.

I. Zalpētere ar īsziņas starpniecību DB norādījusi, ka nav tikusies ar A. Lembergu. Savukārt Ventspils mērs DB telefoniski jautāts par tikšanos ar I. Zalpēteri, apgalvoja, ka «es tādu dāmu nepazīstu». Informēts avots valdībā tomēr zināja stāstīt, ka A. Lemberga centieni panākt tikšanos ar I. Zalpēteri ir bijusi, bet tā nav notikusi jaunās PA vadītājas nevēlēšanās dēļ. «Visi koalīcijas partneri vēlas tikties ar nozīmīgiem kandidātiem, bet ir viens partneris [Lembergs], kurš vēlas tikties ar visiem. Domāju, ka tā vairāk bija testēšana, viņam šķiet, ka iepriekš aprunājoties, pēc tam būs vieglāk piezvanīt un aprunāties, kad vajadzēs.»

RTU Rīgas Biznesa skola (RBS) izsludina studentu uzņemšanu jaunā 3 gadu, pilna laika pamatstudiju programmā – Vadīšana Starptautiskos uzņēmumos – 2012./2013. akadēmiskajā gadā.

Atvērto durvju dienā 30. martā pulksten 16:00, Rīgas Biznesa skolā, Rīgā, Skolas ielā 11. jaunieši un viņu vecāki ir aicināti iepazīties ar jauno studiju programmu, kā arī satikt pasniedzējus, RBS studentus un BI Norwegian Business School absolventus.

Norvēģijas un Latvijas pasniedzēju vadībā studenti apgūs prasmi analizēt starptautisku uzņēmumu un iestāžu vadības stūrakmeņus, uzņemties atbildību un iniciatīvu lēmumu pieņemšanā, veikt darbu individuāli, komandā, rast inovatīvus risinājumus mainīgas uzņēmējdarbības vides apstākļos. Pabeidzot studijas, absolventi būs gatavi darbam jebkurā tautsaimniecības nozarē (uzņēmumos, komercbankās, apdrošināšanas kompānijās, pensiju, ieguldījumu fondos), ieskaitot nevalstiskās organizācijas.

Lai arī Nacionālā attīstības plāna virsmērķis ir «ekonomikas izrāviens», tomēr realitātē novērojama stabila stagnācija, jo ne 2014. gada valsts budžeta priekšlikumi, ne kas cits neliecina par straujāku izaugsmi tuvākajos gados, vērtējot 2013. gadu, atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka 2013. gadā Latvija jau trešo gadu pēc kārtas var lepoties ar straujāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu Eiropas Savienībā (ES), taču kopējais labklājības līmenis mūsu valstī ir ceturtais zemākais ES. «Savukārt, raugoties uz Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, mūsu pozīcijas starptautiskajos reitingos ir vājākās pat Baltijas mērogā,» uzsvēra J. Endziņš.

Vērtējot 2013. gadu, LTRK vadītājs atzīst, ka Latvija ir nonākusi «demogrāfiskā bedrē», jo dabiskais iedzīvotāju pieaugums vēl aizvien ir ar mīnusa zīmi, bet emigrācija, arī darbaspējas vecuma iedzīvotāju plūsma uz ārvalstīm, nav apturēta.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzdos Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izvērtēt publiski izskanējušo informāciju, ka 10. Saeimas deputāta kandidāts Vents Balodis (TB/LNNK) vairākus gadus savās valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis 80 000 dolāru lielas kredītsaistības. Ja noskaidrosies, ka šis fakts atbilst patiesībai, tikšot lemts par iespējamām sankcijām.

«Tas diskreditē amatpersonas deklarācijas kā tādas,» otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina V. Dombrovskis. Premjers atzina, ka KNAB un VID jau gadiem ilgi nespēj vienoties, kura no institūcijām ir atbildīga par amatpersonu deklarāciju kontroli.

Jāatgādina, ka LTV raidījums De Facto svētdien ziņoja ar V. Baloža, kurš ir starptautiskās lidostas Rīga valdes loceklis, ilgstoši nedeklarē aptuveni 43 tūkstošu latu lielas parādsaistības. Šo summu viņš pirms aptuveni deviņiem gadiem esot aizņēmies no savas toreizējās palīdzes Saeimā Initas Daņiļēvičas. Pats V. Balodis atteicās De Facto atbildēt uz jautājumiem ar šo aizdevumu, norādot, ka tā ir «privāta lieta».

Latvija saņēmusi kārtējo, jau ceturto, aizdevuma daļu no Starptautiskā Valūtas fonda ( (SVF) starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros. Šī maksājuma apmērs ir 105,8 miljoni eiro un tas ieskaitīts 12. augustā, DB informēja finanšu ministra Einara Repšes preses sekretārs Aleksis Jarockis.

Pieejamos līdzekļus saskaņā ar vienošanos, ko Latvijas valdība noslēgusi ar SVF, paredzēts izmantot valsts budžeta deficīta un aizdevumu finansēšanai, kā arī valsts parāda pārfinansēšanai.

Līdz septembra beigām plānots saņemt arī līdzekļus no Pasaules Bankas (PB) un no Eiropas Komisijas (EK).

Kā jau tika ziņots, ka starptautiskās finanšu aizņēmuma programmas gaitā Latvija izmantos tikai institucionālo aizdevēju – SVF, EK un PB – līdzekļus. Finansējums, kas starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros Latvijai bija pieejams no Eiropas valstīm, tiks lietots tikai kā kredītlīnija, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties tikai vajadzības gadījumā.