"Korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''".

Tā intervijā par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā laikrakstam Diena saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!,” atzīst ministrs.

Lai muitas kontroles pasākumu īstenošanas procesā nodrošinātu iespēju optimāli iesaistīt muitas kinologus ar darba suņiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad turpina veikt pakāpenisku novecojušo darba suņu nomaiņu ar jauniem. Šī gada oktobrī iegādāti trīs jauni darba suņi, kas tiks apmācīti narkotisko vielu un tabakas izstrādājumu meklēšanā un pēc pamatapmācības kursa beigšanas kinologu vadībā uzsāks darbu Latvijas muitas kontroles punktos, informē VID.

Jaunie darba suņi publiskā iepirkuma konkursa ietvaros tika iegādāti Nīderlandē, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu K9 Group Holland B.V. VID Muitas pārvaldes amatpersonas – darba suņu apmācības instruktori – veica uzņēmuma piedāvāto suņu testēšanu, pārbaudot to atbilstību VID izvirzītajām prasībām, lai tos būtu iespējams atbilstoši apmācīt un izmantot darbā dienestā, t.i., darbspējas dažādās vidēs, vēlmi rotaļāties, meklēt un atrast motivācijas priekšmetu, nervu sistēmas stabilitāti un vispārējo veselības stāvokli, fizisko formu, kā arī socializācijas līmeni.

Darba suņiem ir jābūt izteiktai vēlmei pēc mantiņas, un šai interesei ir jābūt noturīgai. Tāpat suņiem ir jāspēj aktīvi spēlēties un ilgstoši meklēt motivācijas priekšmetu, jābūt fiziski aktīviem, jāspēj labi izturēt ilgstošu slodzi, kā arī viņi nedrīkst izrādīt bailes vai agresiju pret šāvieniem.

Preču viltojums jākonstatē tiesai vai vismaz līdzvērtīgai institūcijai, nevis preču zīmju īpašniekam

To atzinumā par Finanšu ministrijas virzīto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai» norāda Latvijas Tranzīta biznesa asociācija (LTBA). Kaut arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 608/2013 bija jāstājas spēkā jau 2014. gada sākumā, tās pārņemšanai izstrādātos normatīvo aktu grozījumus vēl tikai paredzēts skatīt valdībā.

Sagatavotā noteikumu projekta pieņemšana, neveicot tajā tādas izmaiņas, lai tā atbilstu jaunās regulas prasībām, var radīt ievērojamus zaudējumus Latvijas tranzīta nozarei, jo kravu pārvadātāji, ekspeditori, muitas noliktavu turētāji, kā arī citas kravu pārvadājumu un ekspedīciju procesā iesaistītās personas tiks nostādītas nevienlīdzīgā stāvoklī attiecībā pret citu ES valstu tranzīta nozares uzņēmumiem, brīdina LTBA.

Rīgas muitas reģionālās iestādes iekšzemes muitas kontroles punkti (MKP) pēc saīsināta darba dienas garuma sāks strādāt, sākot ar 1. oktobri, tādējādi dodot laiku visiem iesaistītajiem uzņēmumiem sagatavoties jaunajai kārtībai. Db aptaujātie uzņēmēji un arī nozares pārstāvji iepriekš norādīja, ka esot nepieciešams vairāk laika, lai pielāgotos jaunajiem plānotajiem Rīgas muitas iekšzemes muitas kontroles punktu (MKP) darba laikiem, un tagad uzņēmējiem ir dots vairāk laika, lai izmaiņām sagatavotos. Rīgas muitas reģionālās iestādes vadītājs Viktors Liepiņš sarunā ar Db norādīja, ka muitā janvāra sākumā izveidotā komisija, kas strādā ar visiem jautājumiem saistībā ar MKP optimizāciju un darba laika izmaiņām, ir ņēmusi vērā visus uzņēmēju ieteikumus un bažas, tāpēc sākotnējais plāns optimizāciju sākt jau ar pavasari mainīts. Rīgas muitas iekšzemes MKP šobrīd strādā vidēji no plkst. 8:30 līdz plkst. 20 vai 21, bet muita vēlas darba laiku samazināt līdz plkst. 17. Tāpat muita iecerējusi ņemt vērā galvenās uzņēmēju bažas, ka «karstajās dienās» darba nedēļas beigās, kad kravu plūsma ir sevišķi liela, muita varētu netikt galā ar saviem pienākumiem, tāpēc pirmdienās un piektdienās MKP turpinās strādāt līdz astoņiem vakarā.

Korupcijas ietekme samazinās administratīvajā līmenī, turpretī arvien lielāka sabiedrības daļa pārliecināta, ka augstākā līmeņa korupcija pieaug, un nedomā, ka valsts amatpersonu vēlme cīnīties ar korupciju ir neviltota. Salīdzinot ar 2005.gadu, mazinājusies sabiedrības uzticēšanās augstākajām valsts varas institūcijām - parlamentam un valdībai, informē KNAB.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pasūtījuma ir veikta visaptveroša iedzīvotāju socioloģiskā aptauja par korupcijas izplatību Latvijā. Pirmo reizi par kukuļošanas pieredzi tika aptaujāti tik daudz respondentu visā valstī - 2010 iedzīvotāju. Ir uzdoti jautājumi gan par iedzīvotāju pieredzi saskarsmē ar institūcijām, lai noskaidrotu, vai kārtojot lietas iestādēs bija nepieciešami kādi neoficiāli maksājumi vai darījumi, gan par iedzīvotāju uzskatiem par dažādu institūciju godīgumu, korupcijas izplatības cēloņiem un faktoriem, kas varētu apturēt tās izplatību.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Zviedru muita sākusi cīņu pret internetā pasūtītu šnabi un citu alkoholu, kas pa dažādiem ceļiem no ārzemēm ienāk Zviedrijā. Kā raksta biznesa avīze Dagens industri (DI), šī problēma uzradusies pēķšņi un teju «eksplozījveidīgi». 2004. gada zviedru muita konfiscēja tikai 245 litrus alus un dažus tūkstošus litru citu alkoholisko dzērienu, kas pasūtīti internetā un no ārzemēm vai no iekšzemes noliktavām nosūtīti zviedru patērētājiem. 2005. gadā šis skaitlis jau sniedzas desmitos tūkstošu litru. Šī alkohola daudzuma saņēmēju skaits bija nedaudz virs 1 000 personu - vai nu lieldzērāji vai arī cerējuši iepirktu tirgot vai dalīt radiem un kaimiņiem. Zviedrijā privātpersonām ir aizliegts importēt internetā pasūtītus alkoholiskos dzērienus, taču šis aizliegums tiek apstrīdēts Eiropas kopienas tiesā un spriedums gaidāms 2006. gada gaitā. Tādēļ zviedru muita konfiscētos dzērienus vēl nav iznīcinājusi.

Lai uzņēmēji noticētu VID paustajai vēlmei veicināt uzņēmējdarbību, dienestam vispirms steigšus jāsakārto tranzīta procedūras

Sākumā par to, no kurienes stāstam par problēmām, ar kurām septembrī pēkšņi saskārās Rīgas brīvostā strādājošie komersanti, kājas aug. Dienas Biznesam zvanīja satraukti muitas brokeri, norādot, ka jau pāris nedēļu konteineru izvešana prasa pat piecas reizes ilgāku laiku nekā līdz šim. Gadus desmit pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un līdz ar to arī attiecīgās regulas ieviešanas VID paspārnē esošā muita pēc VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones rezolūcijas nu paģērēja jaunu kārtību. Proti, līdz šim tranzīta deklarācija tika noformēta vispirms, un tad konteiners tika uzkrauts uz mašīnas izvešanai no ostas. Tagad pa priekšu ir jāuzkraujas un tikai tad var tranzīta procedūru noformēt līdz galam. Šāda rokāde tad nu arī prasīja trīs līdz piecas reizes vairāk laika, turklāt visvairāk cieta t.s. atzītie nosūtītāji, lai gan tiem vajadzētu būt priekšrocībām. Pie reizes iznāk, ka muita ilgstoši tranzīta deklarāciju noformēšanu varētu būt veikusi neatbilstoši ES normatīvajiem aktiem. Tam gan ne visi komersanti tic, jo tad jau arī iznākot, ka Eiropas Komisijas auditori ES regulas īsti nepārzina.

Muitas pārvaldē trūkst 17% darbinieku, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Šobrīd Muitas pārvaldē ir apmēram 120 vakanču.

"Ļoti ceram, ka muitnieku darbs beidzot tiks novērtēts, un mēs beidzot sagaidīsim algu pieaugumu," teica Zukuls, piebilstot, ka šobrīd, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, atalgojums muitā ir 760-820 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Tāpat Zukuls norādīja, ka muita pērn īstenoja trīs pamatuzdevumus, tostarp nodrošināja, lai apritē nenonāktu preču viltojumi, nodrošināja akcīzes preču kontrabandas apturēšanu, kā arī sankcijām pakļauto preču kontroli.

Pēc Muitas pārvaldes direktora teiktā, 2022.gadā konfiscēti kopumā 27 000 viltotu preču, tostarp 20 000 bija viltotas rotaļlietas.

Pagājušajā gadā muita konstatējuši arī apmēram 17 miljonus kontrabandas cigarešu, kas ir mazā nekā gadu iepriekš, taču ir palielinājies konstatēto gadījumu skaits. Tāpat akmeņogļu kravas, kurās iepriekš visbiezāk tika konstatētas kontrabandas cigaretes, ir nomainījis čuguns.

Lai atvieglotu un paātrinātu muitošanas procesu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk fiziskām personām ir iespēja noformēt saņemtos kurjerpasta sūtījumus ne tikai līdzšinējā kārtībā, bet arī attālināti, organizējot dokumentu apriti elektroniski un neapmeklējot VID Lidostas muitas kontroles punktu klātienē. Jaunā iespēja attiecas gan uz komerciāliem, gan nekomerciāliem kurjerpasta sūtījumiem.

Lai persona, saņemot uzaicinājumu no kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja par pasta sūtījuma saņemšanu, ar to saistītās muitas formalitātes varētu nokārtot attālināti, tai ir jānosūta VID Lidosta muitas kontroles punktam uz e-pasta adresi [email protected]šādi dokumenti (skenēti vai fotografēti): kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja aicinājums un tam pievienotie dokumenti muitas formalitāšu kārtošanai; preču iegādi apliecinošs dokuments (preču rēķins/invoice, internetveikala pirkuma orderis), kurā ir norādīts pasūtītājs, informācija par preci, daudzums, preces vērtība, transporta un apdrošināšanas izmaksas; maksājuma izdruka (internetbankas pārskaitījums, PAYPAL, WESTERN UNION izdruka vai tml.); pases vai ID kartes kopija ar apliecinājuma tekstu uz kopijas vai e-pastā: «Piekrītu, ka mani personas dati tiek izmantoti pasta sūtījumu deklarēšanai», norādot datumu, vārdu, uzvārdu (1). E-pasta temata laukā jānorāda kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja nosaukums un gaisa transporta pavadzīmes (AWB) numurs.

Ne Latvijas Pastā, ne muitā ikdienišķās situācijās trešo valstu sūtījumi neuzkavējas ilgāk par divām dienām, taču patlaban sakarā ar Ķīnas interneta veikalu piedāvātajām atlaižu akcijām sūtījumu apstrāde gan muitā, gan Latvijas Pastā var aizņemt vairāk laika.

Kā aģentūrai LETA skaidroja pastā, Ķīnas interneta veikali aicina preces iegādāties pat ar 50% atlaidi un šīs akcijas iepriekš nevar prognozēt ne Latvijas Pasts, ne muitas iestāde.

No Eiropas Savienības valstīm Latvijā ienākošie pasta sūtījumi saskaņā ar Latvijai saistošo starptautisko pasta nozares normatīvo regulējumu netiek pakļauti Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes pārbaudēm, līdz ar to šos sūtījumus Latvijas Pasts apstrādā nekavējoties pēc to saņemšanas no pārvadātājiem vai kravu aģentūrām. Savukārt trešo valstu sūtījumi, arī Ķīnas, tiek apstrādāti ne tikai Latvijas Pastā, bet pārbaudīti arī muitā, kas to dara atbilstoši savam normatīvajam regulējumam.

Valsts ieņēmumu dienests gatavojas sāpīgākajam Brexit scenārijam – izstāšanās no Eiropas Savienības marta beigās bez vienošanās. Tā kā Lielbritānija tad pēkšņi kļūst par tā dēvēto trešo valsti ar attiecīgām muitas procedūrām, VID aplēsis, ka tam turpmāk būs nepieciešami papildus 48 jauni darbinieki, tā svētdien ziņoja LNT TOP10.

Sevišķi muitas kontroļu pieaugums tiek sagaidīts lidostā, arī ostās un pastā, kur sūtījumu apjoms no Apvienotās Karalistes ir ļoti liels. «Preču muitošana notiek pēc pilnas programmas abās robežas pusēs,» uzsver Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītājas vietniece Irēna Knoka. Uzņēmumiem jārēķinās, ka stāsies spēkā augstāki Pasaules tirdzniecības organizācijas noteiktie muitas tarifi, ar lielāku nodokļu un administratīvo slogu jārēķinās gan importētājiem, gan eksportētājiem. «Swedbank» aplēsusi, ka uzņēmumiem kopējie šāda veida tēriņi varētu sasniegt pusprocentu no valsts iekšzemes kopprodukta, tātad pēc pašreizējiem datiem - aptuveni 160 miljonus eiro. Šīs izmaksas veicinās cenu celšanos britu importa precēm – šobrīd no tām lielāko daļu veido stiprais alkohols. Un pēc muitas pārstāves teiktā, alkohola gadījumā, jāmaksā ne vien muitas, bet arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis.

No 126 Rīgas tiltiem, pārvadiem, estakādēm un tuneļiem sliktā stāvoklī patlaban ir viens, 99 apmierinošā, 25 labā, bet tikai viens teicamā stāvoklī, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Balstoties uz šo objektu stāvokļa novērtējumu galvenajās inspekcijās, kas notiek reizi piecos gados, sliktā stāvoklīpatlaban ir tikai satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd ir izsludināts iepirkums par pārvada pārbūves būvdarbiem.

Savukārt kā apmierinošs novērtēts 99 Rīgas tiltu un pārvadu stāvoklis. Kā skaidroja departamentā, «apmierinošs» nozīmē to, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa ir drošs, bet tā ilgmūžības saglabāšanai jānovērš konstatētie defekti. Tāpēc atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, patlaban tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

SIA Prudentia partneris, investīciju baņķieris Juris Eizentāls redz vairākus faktorus, kuru dēļ rūpniecībā ir kritusies tīrā peļņa, kaut arī neto apgrozījums ir pieaudzis. Proti, rūpnieki, baidoties no iespējamajām problēmām Latvijas muitā pēc iestājas ES, līdz tam iepirka ievērojami vairāk ražošanai nepieciešamo izejvielu, kā arī ražošanas mašīnas nekā 2003. gada I pusgadā. Reālā situācija pierādīja, ka problēmas muitā bija un šī ražotāju piesardzība sevi daudzos gadījumos arī, iespējams, attaisnoja, secina J. Eizentāls. Viņš norāda, ka sava ietekme peļņas kritumā ir arī šogad piedzīvotajam metāla, kā arī degvielas, jo īpaši dīzeļdegvielas (saistībā gan ar lielāku akcīzes nodokli kopš 1. maija, gan ar pasaules cenām) cenu kāpumam. «Metāla cenu straujais pieaugums ir samazinājis metālapstrādātāju, jo īpaši izstrādājumu ar zemu pievienoto vērtību, ražotāju peļņu,» secina metālapstrādes un tirdzniecības a/s Severstaļlat mārketinga direktors Roberts Dlohi. Viņš norāda, ka vienīgā izeja ir ražot dārgākus metāla izstrādājumus, kā arī meklēt citas izdevumu samazināšanas iespējas, kā arī celt darba ražīgumu.

Komersanti spiesti tranzīta procedūrai veltīt trīsreiz vairāk laika; muitnieki ar Finanšu policiju strīdēties nevēlas

Brīdī, kad astoņos mēnešos valsts budžeta ieņēmumi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plāna atpaliek par 47,64 miljoniem eiro un, saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes pausto, līdz gada beigām valsts budžeta deficīts var sasniegt 370 miljonus eiro plānoto 250 miljonu vietā, VID bez jebkādām aplēsēm pieņēmis lēmumu, kas budžeta robu tikai palielinās. Tādu viedokli DB pauž vairāki tranzīta nozarē iesaistītie, šoreiz nevēloties, ka tiek minēti vārdā. VID radīto situāciju viņi raksturo kā «absurdu kārtību», «murgu», «atgriešanos 90. gadu sākumā papīru laikmetā» un «ņirgāšanos par cilvēkiem», jo «pāršaušana pār strīpu» un «pilnīgs bardaks» būtu maigi teikts.

Iekšlietu ministrija plāno atteikties no diviem nevajadzīgiem nekustamiem īpašumiem pierobežā, bez atlīdzības tos nododot pašvaldībām.

To nosaka Iekšlietu ministrijas izstrādātais un šodien, 10.septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts par Ipiķu pagastā esošā nekustamā īpašuma Muita un bijušā robežkontroles punkta Veclaicenes pagastā nodošanu pašvaldību īpašumā.

Rūjienas novada Ipiķu pagastā esošais nekustamais īpašums Muita sastāv no gandrīz 2.5 hektāriem liela zemes gabala, savukārt Alūksnes novada Veclaicenes pagastā esošajā īpašumā Veclaicene ietilpst ne vien gandrīz 4 hektāri zemes, bet arī septiņas būves, to skaitā arī administratīvā ēka, saimniecības ēka, nojumes un palīgēkas. Abi īpašumi vairs nav nepieciešami nedz Valsts robežsardzei savu funkciju veikšanai, nedz arī kādam citam Iekšlietu ministrijas dienestam pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai. Rūjienas novada dome jau paudusi gatavību īpašumu pārņemt un izmantot tūrisma pakalpojumu sniegšanai, savukārt Alūksnes novada dome bijušā robežkontroles punkta ēkā iecerējusi izvietot struktūrvienības, iestādes un komercsabiedrības.

Jau no svētdienas pienācīgi nestrādā Lattelecom izveidotā elektroniskā muitas deklarēšanās sistēma, līdz vakar tā «uzkārusies» pilnībā, DB norādīja komersanti, un apstiprināja VID Muitas pārvaldes direktrora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Tik lielas problēmas, kā šobrīd, līdz šim gan nav nācies piedzīvot, norāda muitas deklaranti. Vakar kravas stāvēja, jo eksporta un tranzīta deklarāciju noformēšanai domātais serveris nedarbojās. Arī S. Kārkliņa-Ādmine saka, ka nav darbojies ne e-pasts, ne attiecīgā mājas lapa. Uzņēmējiem zaudējumi ir ap 100 eiro par fūras dīkstāvi diennaktī, kas gulsies uz viņu pleciem.

Nule uzstādītajā jaunajā elektroniskā muitas deklarēšanās sistēmas tranzīta modulī un citās funkcionalitātēs acīmredzot ir daudz kļūdu, kas ietekmē sistēmas veiktspēju, skaidro Muitas pārvaldes pārstāve, piebilstot, ka muita esot ķīlnieka lomā. Līdz ar to šobīd muita strādā atkāpšanas režīmā, proti, deklarācijas komersatniem jāiesniedz papīra formā.

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē, bet nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem - ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi.

Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021.gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tostarp no Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices.

Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir sūtījumā. To var noskaidrot, vai nu pajautājot dāvanas nosūtītājam, vai arī vēršoties pie pasta operatora, piemēram, pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS "Latvijas pasts".

500 tonnu starptautisko sūtījumu iestrēguši Vnukovas muitā, un tas ir tikai sākums.

Krievijas Pasts (KP) brīdina klientus, ka tiem nāksies apbruņoties ar pacietību, gaidot savus internetā veiktos ārzemju pirkumus. Krieviem pievērsties akūtajai situācijai nu jau prasa arī vācu Deutsche Post, ziņo laikraksts Kommersant, kā rīcībā nonākusi attiecīgā korespondence.

Kravas mašīnas ar pasta sūtījumiem no Vācijas ilgstoši stāv rindā uz muitas «papīru» noformēšanu, un ne KP, ne diemžēl pati muita pagaidām fiziski nespēj kaut ko darīt lietas labā. Tāpēc arī prognozes, ka šis preču plūsmas «pudeles kakls» kļūs aizvien pilnāks. Vnukovas lidosta nav vienīgais problemātiskais gadījums – tādas ir visas Maskavas lidostas un muitas punkti, ziņo laikraksts.

19. septembrī, Ventspilī paredzēts Kurzemes Finanšu forums, ko organizē Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju. Tā ietvaros plānota diskusiju grupa „Muita šodien un rīt”, kurā piedalīties aicināti vairāk kā 70 Kurzemes reģiona uzņēmēji.

Diskusiju grupā FM Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa un Nodokļu politikas departamenta vadītāja vietnieks Juris Stinka informēs par modernizētā muitas kodeksa un E-muitas ieviešanu, kā arī muitas procedūru vienkāršošanu, savukārt VID Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas priekšnieks Ainārs Lagons sniegs informāciju par muitas cīņu ar organizēto noziedzību – kontrabandas un viltojumu izplatību, aizliegto priekšmetu un izstrādājumu plūsmu.

FM speciālisti jau šobrīd strādā pie modernizētā muitas kodeksa un E-muitas izveides, kas, pielietojot IT risinājumus, nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības drošības līmeņa paaugstināšanos, maksimāli atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu, kā arī paātrinātu preču pārvietošanu pāri ES robežām un samazinātu administratīvās izmaksas.

19. septembrī, Ventspilī paredzēts Kurzemes Finanšu forums, ko organizē Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju. Tā ietvaros plānota diskusiju grupa Muita šodien un rīt, kurā piedalīties aicināti vairāk kā 70 Kurzemes reģiona uzņēmēji.

Diskusiju grupā FM Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa un Nodokļu politikas departamenta vadītāja vietnieks Juris Stinka informēs par modernizētā muitas kodeksa un E-muitas ieviešanu, kā arī muitas procedūru vienkāršošanu, savukārt VID Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas priekšnieks Ainārs Lagons sniegs informāciju par muitas cīņu ar organizēto noziedzību – kontrabandas un viltojumu izplatību, aizliegto priekšmetu un izstrādājumu plūsmu.

FM speciālisti jau šobrīd strādā pie modernizētā muitas kodeksa un E-muitas izveides, kas, pielietojot IT risinājumus, nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības drošības līmeņa paaugstināšanos, maksimāli atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu, kā arī paātrinātu preču pārvietošanu pāri ES robežām un samazinātu administratīvās izmaksas.

Jukas likumdošanā, ko radījušas Moneyval prasības, praktiski var skart ikvienu, kas šķērsos valsts robežu pēc 1. jūlija pat ar pieciem eiro skaidras naudas kabatā.

Likums Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru skatīs 6. jūnija Saeimas plenārsēdē, iespējams, būs klajā pretrunā ar grozījumiem Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus Saeima tajā pašā dienā skata pirmajā lasījumā. Abi likumprojekti, tāpat kā daudzi citi, tiek steidzami virzīti Saeimā, jo Moneyval ziņojums jāiesniedz jau jūlijā. Galvenā pretruna veidojas sapratnē par to, cik lielu summu uz robežas personai var atņemt kā nepareizi deklarētu.

Juridiskā komisija papildina

Grozījumi Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir vien papildinājums likumam Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru deputāti grasās pieņemt galīgajā lasījumā. Šo likumu izstrādāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un vēl uz trešo lasījumu tiek piedāvāta rinda izmaiņu. Tajā pašā laikā Saeimas Juridiskā komisija deputātu Andreja Judina un Jutas Strīķes vadībā gatavo atbildības bāzi šim likumam, jau konkrēti pasakot, cik lielas summas varēs vest pāri robežai. Plānots, ka konkrētas sankcijas būs spēkā jau no 1. jūlija, kas nozīmē, ka cilvēki, kuri pēc Līgo svētkiem dosies uz Lietuvu vai Igauniju iepirkties, ņemot līdzi skaidru naudu, var iekulties ķezā. Juridiskās komisijas sēdē deputāti tā arī nenonāca pie skaidrības, kurā brīdī sākas problēmas ar skaidru naudu uz robežas.

No šī gada 1. janvāra līdz 31. maijam muitā aizturēti 13 348 litri un 1 951 469 kg dažādu naftas produktu.

Pagājušā nedēļā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Latgales reģionālā iestāde pieņēma lēmumu piemērot kādai juridiskai personai 500 latu naudas sodu un konfiscēt 500 litrus dīzeļdegvielas, Db.lv informē VID Komunikācijas daļa.

Šī gada 30. maijā muitas kontroles punkta (MKP) Terehova darbinieki, pārbaudot kādu no Krievijas iebraukušu kravas automašīnu, konstatēja papildu degvielas tvertni, kurā atradās nedeklarēta akcīzes prece – 500 litri dīzeļdegvielas. Par preču nedeklarēšanu juridiskai personai tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

Līdzīga veida pārkāpumus muitas amatpersonas konstatē regulāri. Šī gada piecos mēnešos VID teritoriālo muitas iestāžu un VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieki veikto kontroles pasākumu rezultātā par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas saistīti ar naftas produktu nelikumīgu pārvietošanu, ir sastādījuši 50 administratīvā pārkāpuma protokolus.

Krievijas muitas dienests norāda, ka pastiprinātajām Latvijas kravas automobiļu pārbaudēm nav jāmeklē politiski motīvi.

Par to oficiālā paziņojumā norāda Krievijas Federālais muitas dienests (FMD). Krievijas muita grasās pastiprināt kontroli pret Latvijas kravu pārvadātājiem, jo uzņēmumi regulāri pārkāpjot dažādas muitas procedūras ievedot kravas Krievijā, kas radot zaudējumus Krievijas budžetā, jo tiek apieti nodokļu maksājumi. Krievijas muita arī norāda, ka viņus izbrīnot Latvijas auto paziņojums, ka Krievijas iecere par pastiprinātu muitas kontroli esot negaidīts pārsteigums.

Db jau vēstīja, ka FMD plānojot pieņemt papildu muitas kontroles pasākumus attiecībā uz to preču un transportlīdzekļu kontroli, ko pārvadā Latvijas autopārvadātāji, teikts dienesta paziņojumā. Tajā teikts, ka šogad 11 mēnešu laikā Latvijas autopārvadātāju izdarīto muitas pārkāpumu skaits palielinājies trīs reizes. Pie tāda slēdziena nonākuši dienesta speciālisti, analizējot informāciju par to preču nenogādāšanu līdz muitas punktiem, kam ir augsts nodokļu aplikšanas līmenis - apģērbi, apavi u.c. Nenomaksāto muitas nodevu dēļ Krievijas budžetam nodarīti ap 50 miljonu rubļu zaudējum. Turklāt Latvijas autopārvadātāji izdarījuši vēl virkni muitas pārkāpumu, kas liecinot par organizētām pārkāpumu shēmām.