Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Aviokompānijas Ryanair prezidents Maikls O'Līrijs atklāj milzīgos plānus nākotnē un stāsta par mērķi Latvijā apsteigt airBaltic.

Kāds ir vizītes mērķis Rīgā?

Es pats sev uzdevu šo jautājumu, kad šodien piecēlos no rīta. Patiesībā man ir paredzēta tikšanās ar jūsu valsts satiksmes ministru, lai pārrunātu iespējas izveidot Rīgā Ryanair bāzi. Mēs ceram, ka šajā jautājumā panāksim kādu progresu. Mēs patiesībā vēl arvien neesam līdz galam vienojušies par bāzes izveidi Rīgā - vēl arvien viss nav skaidrs par izmaksām un nosacījumiem. Tomēr es ceru, ka pārrunās ar ministru tiks panākts progress šajā jautājumā.

Kādas perspektīvas pavērtu šādas bāze izveide Rīgai un Ryanair?

Pirmkārt, mums Rīgā bāzētos 2 līdz 4 lidmašīnas. Tādējādi visi maršruti no Rīgas tiešām arī sāktos no Rīgas un pavērtu plašas iespējas jauniem maršrutiem. Mazākā bāze, kas mums šobrīd ir, gadā apkalpo divus miljonus pasažieru. Jums bāzes atvēršana nozīmētu vismaz 2,5 līdz 3 miljonus apkalpotu Ryanair pasažieru. Tas būtu milzīgs pieaugums apkalpoto pasažieru ziņā Rīgai. Un tie nebūtu tikai latvieši, kas dodas darbā uz Eiropu. Tie būs daudzi simti tūkstošu tūristu, kas dosies uz Latviju. Tādējādi tas būtu milzīgs uzrāviens Latvijas tūrismam un ekonomikai kopumā.

Dubaijas lidostā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir faktiski iestrēgušas desmitiem privāto lidmašīnu, kas saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal".

Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas daudzi īpašnieki pārvietoja savas lidmašīnas uz Dubaiju, bet praktiski viņiem nav iespēju lidot arī no šīs lidostas.

Pēc aviācijas datu pētniecības un konsultāciju uzņēmuma WINGX datiem 6.aprīlī Dubaijā atradās 30 privātās lidmašīnas, kurām galvenā bāzēšanās valsts bija Krievija.

Starp šīm lidmašīnām bija Krievijas oligarha Romāna Abramoviča lidmašīna "Boeing 787 Dreamliner", lidmašīna "Gulfstream G650ER", kuru uzskata par saistītu ar Viktoru Rašņikovu, lidmašīna "Embraer SA", kas saistīta ar Mihailu Gucerevu, un "Bombardier BD700 Global Express", kas saistīta ar Arkādiju Rotenbergu.

Vēl apmēram 90 citas lidmašīnas, kas piestājušas Dubaijā, ir reģistrētas dažādās pasaules valstīs un nav iespējams noskaidrot, cik no tām saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" joprojām ir nepieciešams nomāt citu aviokompāniju lidmašīnas, jo situācija ar dzinēju pieejamību nav tāda, kā gribētos, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss papildināja, ka kopējais "wet lease" jeb no citām kompānijām īstermiņā nomāto lidmašīnu skaits pagājušajā gadā bija 14.

"Tas nav jauki, bet iemesls nebija tas, ka mēs savas lidmašīnas bijām nodevuši kādam citam, bet gan tas, ka mēs saņēmām mazāk dzinēju, nekā tika solīts pirms tam," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš norādīja, ka šobrīd situācija ir mainījusies un ir daudz labāka, jo "airBaltic" ir pieejami divi rezerves dzinēji.

"Ziemas lidojumu sezonā vispār nav nekādu problēmu, jo ziemā daudzām lidmašīnām tiek veikta apkope un dzinēji tām tik un tā nav vajadzīgi. Prognozes liecina, ka vasarā aktīvākajā laikā mums joprojām trūks vairāk nekā 10 dzinēju," papildināja Gauss.

Tiešsaistes aviobiļešu veikala Latvijā Lidot.lv apgrozījums pērn bijis 2,7 miljoni eiro, šodien informēja Lidot.lv pārstāvji.

Pēdējo piecu gadu laikā Lidot.lv uzrādījis apgrozījuma pieaugumu, katru gadu kāpinot to vidēji par 14%. Kopš 2010.gada, kad apgrozījums sasniedza 1,5 miljonus eiro, tas pieaudzis par 44%.

Līdz ar apgrozījuma pieaugumu audzis arī klientu skaits. 2010.gadā uzņēmums apkalpoja 4299 klientus. Savukārt aizvadītajā gadā Lidot.lv pakalpojumus izmantoja teju 8000 klientu. Uzņēmuma desmit gadu pastāvēšanas laikā tas ir otrs lielākais klientu skaits kopš 2008.gada, kad tika apkalpoti 9036 cilvēki.

Laika posmā no 2006.gada līdz 2014.gadam Lidot.lv mājaslapu apmeklējuši vairāk nekā divi miljoni lietotāju. Pēdējā laikā vērojams lietotāju pieaugums, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Ir iegūts apstiprinājums tam, ka lidmašīnas atliekas, kas atrastas ūdenī 650km no Brazīlijas krasta, ir no pazudušās Francijas aviokompānijas lidmašīnas. Turklāt nākusi atklātībā informācija, ka dažas dienas pirms lidmašīnas pazušanas Air France draudēts ar bumbas ievietošanu.

Saskaņā ar foxnews.com rakstīto tikusi aizkavēta Air France lidmašīnas, kurai bija jādodas no Buenosairesas uz Parīzi, pacelšanās pēc tam, kad aviokompānija saņēma telefoniskus draudus par bumbas ievietošanu. Tas noticis tikai dažas dienas pirms mistiskās citas lidmašīnas pazušanas.

Policija un lidostas darbinieki 27.maija vakarā Buenosairesas Ezeiza lidostā pavadījuši 90 minūtes, meklējot lidmašīnā sprāgstvielas, taču neko neesot atraduši. Lidmašīnas pārmeklēšanas laikā pasažieri no lidmašīnas neesot evakuēti un vēlāk veiksmīgi ieradušies galamērķī Parīzē.

Taču dažas dienas vēlāk mistiski pazuda cita Air France lidmašīna, kuras atliekas tagad atrastas okeānā.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Latvijas lidmašīnu ražotājs Tarragon šogad plāno eksportēt vismaz 10 lidmašīnas, bet nākotnē – vismaz 20, lai bizness būtu rentabls un sāktu nest peļņu.

Uzņēmums pavisam nesen pārcēlis ražotni no Ādažiem uz Rīgu. Tam ir ekonomisks pamatojums, jo iepriekš Ādažos uzņēmums telpas īrēja, bet šīs pieder uzņēmuma investoram Aivaram Lejietim. Iepriekš 4500 m2 plašajās telpās atradies zivju pārstrādes cehs, bet tagad tās pārveidotas, lai tur varētu ražot lidmašīnas.

Uzņēmumam šis gads iesācies ar jaunu pasūtījumu izpildi, un šobrīd ražotnē top piecas lidmašīnas, kuru klienti ir no ASV, Vācijas un Itālijas. Iepriekš ik gadu pārdotas 4–6 lidmašīnas. Vienu lidmašīnu var saražot aptuveni trīs mēnešos, un vairākas lidmašīnas tiek ražotas paralēli.

Vaicāts, kā uzņēmums jūt Covid-19 pandēmijas ietekmi, Tarragon pārstāvis un lidmašīnas pilots Ingemārs Butkevičs stāsta: “Vienīgā problēma ir tāda, ka avio šovi, izstādes nenotiek, līdz ar to lidmašīnas ir grūti parādīt jaunai auditorijai. Esošie klienti un dīleri turpina pārdot, tur nekas nav mainījies, bet jaunus tirgus šajā brīdī mēs nevaram iekarot. Šobrīd no pārdošanas viedokļa esam nedaudz ierobežoti. No ražošanas viedokļa – materiālus mums piegādā tāpat, iespējams, ir neliela nobīde – nedēļa vai divas.”

Latvijas pievienošanās Šengenas valstīm no nākamā gada pavērs vēl nebijušas iespējas jau tā strauji augošajam aviācijas biznesam Latvijā.

To Db apstiprināja nozares eksperti, uzsverot, ka «vienotā debesu telpa» motivēs iedzīvotājus iegādāties gan lidmašīnas, gan attīstīt lidlaukus. SM pārstāvji norāda, ka Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam būtiski sekmēs avionozares izaugsmi, jo tiks mazināti birokrātiskie šķēršļi, piemēram, tām lidmašīnām, kas ielidos no Šengenas līguma valstīm, nebūs nepieciešama robežkontrole. Tās varēs pacelties vai nolaisties jebkurā sertificētā lidlaukā. «Tā kā Latvija no decembra būs Šengenas zonā un būs iespējams no jebkuras pļavas pacelties un aizbraukt uz Vāciju, domājams, ka privāto lidmašīnu tirdzniecībai ir labas perspektīvas,» norāda pilotu skolas VIPilots direktors Igors Gusts. Arī lidlauku īpašnieki redz labas biznesa iespējas. «Lidmašīnu izmantojums vēl vairāk augs ar 2008. gadu, kad Latvija pievienosies Šengenas līgumam, jo tad bez robežkontroles varēs aizlidot, piemēram, no Cēsīm uz Kauņu, kaut vai pēc alus,» norāda Cēsu lidlauka saimnieks Gundars Skudriņš.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Šī gada 6. aprīlī Prāgā čehu nacionālā lidsabiedrība Czech Airlines un Airbus SAS pārstāvji svinīgi parakstīja līgumu par 12 jaunās paaudzes Airbus A320 markas lidmašīnu piegādi. Noslēgtais līgums atjaunos Czech Airlines un Airbus sadarbību, kas aizsākās 1991.gadā, kad A310 tipa lidmašīna kļuva par pirmo šīs markas lidmašīnu ČSA lidsabiedrībai. Papildus specifiskajam pirkumam un piegādes nosacījumiem 2006. - 2008.gada periodam, līgums nosaka dažādus papildus pakalpojumus un īpašas sadarbības formas, kā, piemēram, apmācības simulējošās iekārtas nodrošināšanu, tehniskās sagatavotības atbalstu, pilotu un tehniskā personāla apmācību, tehnisko atbalstu un konsultācijas lidmašīnas uzturēšanā un apkopē. Līgumā iekļautas arī lidmašīnu atdošanas un pirkšanas tiesības, ļauj Czech Airlines iegādāties vēl 12 lidmašīnas uz tādiem pašiem noteikumiem, kā noslēgts šis līgums. Pēc ČSA prezidenta un direktoru valdes priekšsēdētāja Jaroslava Tvrdika atzinuma lidmašīnas iegāde ir vēl viens solis ČSA stratēģijas plāna 2004. -2014. gadam īstenošanā. Jaunā lidmašīna palielinās ČSA konkurētspēju tirgū, piedāvājot klientiem tālākus galamērķus un palielinot ceļošanas ērtības. Lidmašīnu piegāde paredzēta laika posmā no 2006.marta līdz 2008.gada septembrim. 2006.gadā ČSA iegūs savā īpašumā 3 lidmašīnas, 2007. gadā - 5, bet 2008. gadā - 4 lidmašīnas. Pavisam ČSA savā īpašumā iegūs: - 6 Airbus A320 lidmašīnā ar 162 pasažieru vietām divu klašu konfigurācijā; - 6 Airbus A319 lidmašīnām ar 135 pasažieru vietām divu klašu konfigurācijā. ČSA plāno izmantot jaunās lidmašīnas tālajiem Eiropas lidojumu maršrutiem, kā arī atvērt jaunus. Czech Airlines ir izvēlējusies CFM 56-5B6/P un CFM 56-5B4/P dzinējus attiecīgi A319 un A320 tipa lidmašīnām. Visām lidmašīnām lidsabiedrība ir izvēlējusies divu klašu kabīnes aprīkojumu, piedāvājot ne tikai komfortablu biznesa klasi, bet arī plašāku kabīni un līdz ar to lielāku telpu personālam ekonomiskajā klasē. Airbus A320 tipa lidmašīnas raksturo vismodernākais dizains, plašākā un ērtākā kabīne. Šīs markas lidmašīna ir arī ekonomiska, ar zemāku degvielas patēriņu un uzturēšanas izmaksām. Visas Airbus A320 markas lidmašīnas, ko pārstāv A318, A319, A320 un A321 lidaparāti, raksturo vienāda veida aprīkojums pilotiem, kas nozīmē ievērojamus izmaksu ietaupījumus personāla apmācībā un labu darbības manevrējamību. Czech Airlines 6.aprīlī izsludināja arī konkursu uz finansu nodrošinātāju lidsabiedrības 12 jaunajām vidējo reisu Airbus A320 un A319 markas lidmašīnām. Jaunā konkursa mērķis ir iegūt finansēšanas veidu ar vislabāko vispārējo ekonomisko efektivitāti 12-15 gadu periodā ar maksimālo iespējamo elastīgāko pielietojumu un resursu apmaksu. ČSA uzsāka mārketinga fāzi pagājušā gada decembrī, kad tā organizēja “Baņķieru dienu” ar mērķi nodrošināt nepieciešamo informāciju potenciālajiem finansu nodrošinātājiem un vēršot viņu uzmanību uz sekojošo konkursu. Mārketinga fāze turpinājās ar “Investoru dienu” aprīlī, kad potenciālie pretendenti varēja prezentēt savu pieeju un izvēlētās finansēšanas struktūras, ko viņi uzskata par vispiemērotāko priekš Czech Airlines. Uz pieteikšanos konkursam, dalībnieki ar atbilstošajiem kvalifikācijas kritērijiem saņems memorandu, kas saturēs detalizētu informāciju par kompāniju un līguma dokumentāciju, kurā sīki aprakstīts izvēles process, kā arī Czech Airlines prasības, kas attiecas uz finansēšanas kritērijiem. Firmu piedāvājumi tiks gaidīti jūnijā un labāko piedāvājumu (finansēšanas struktūru) paredzēts noteikt līdz 2005.gada jūlija beigām. Ar labāko piedāvājuma izteicēju tiks veiktas tālākas sarunas ar mērķi iegūt finansējumu vēlākais līdz 2006.gada februārim.

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

airBaltic, publiskojot jauno ziemas lidojumu grafiku, ziņo par uzlabotu lidojumu sarakstu, taču, pētot maršrutus, redzams, ka daļā tuvāko maršrutu airBaltic šoziem lidos mazāk, kamēr straujš kāpums paredzams Maskavas reisiem.

Ziemas sezonā, kas sāksies 28. oktobrī, airBaltic neveiks lidojumus uz Atēnām, Baku, Bari, Kišiņevu, Dublinu, Nicu, Odesu, Oulu, Simferopoli, Taškentu, Umeu un Venēciju. Tāpat jāpiebilst, ka airBaltic šoziem Oulu vairāk nebūs bāzes lidosta. Savulaik Somijas pilsēta Oulu tika izvēlēta, lai veidotu «tiltu uz Arktiku» un airBaltic veica uz turieni 10- 15 tiešos reisus nedēļā. Tāpat airBaltic atteicies no tiešiem lidojumiem no Umea pilsētas, kā arī papildu lidojumiem no Turku un Vāsas, izņemot lidojumus no šīm pilsētām uz Rīgu un atpakaļ. Pēdējā gada laikā airBaltic ir atteicies jau no puses savu kādreizējo Somijas lidojumu galamērķu un šoziem lidos tikai uz Helsinkiem, Lapēnrantu, Turku, Tamperi un Vāsu. Mazāk nekā pērnajā ziemā airBaltic lidos vairākos tuvajos maršrutos - uz Kaļiņingradu 4 reizes nedeļā (bija 7), uz Kauņu - 3 reizes (bija 4), uz Tallinu un Viļņu 28 reizes nedēļā (bija 35). Tāpat mazāk lidojumu šoziem plānots uz Tamperi, Varšavu un Cīrihi.

Pakistāna savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas trešdien notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas, paziņojis armijas pārstāvis, piebilstot, ka viens indiešu lidotājs ir sagūstīts.

Tikmēr Indijas mediji vēsta, ka Indijas kontrolētajā Kašmiras daļā lidostas slēgtas civilajai satiksmei.

«PAF (Pakistānas gaisa spēki) Pakistānas gaisa telpā notrieca divas indiešu lidmašīnas,» tviterī paziņojis ģenerālmajors Asifs Ghafūrs.

Viņš piebildis, ka viena no notriektajām lidmašīnām nogāzusies Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas teritorijā, bet otra - robežas Indijas pusē.

Ghafūrs arī apstiprināja, ka Pakistānas karavīri sagūstījuši Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļā notriektās lidmašīnas pilotu.

Tikmēr Kāda augsta ranga amatpersonas Indijas pārvaldītās Kašmiras daļas administrācijā aģentūrai AFP pavēstījusi, ka Pakistānas iznīcinātāji virs Kašmiras trešdien pārkāpuši Indijas gaisa telpu, taču tikuši atspiesti atpakaļ pār «de facto» robežu.

30. jūnijs

Rīga, 2007.gada 29. jūnijs - ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija ar prieku uzaicina apmeklētājus aplūkot divas A-10 kaujas lidmašīnas un kravas lidmašīnu C-130 Rīgas Starptautiskajā lidostā 30.jūnijā no 14:00 līdz 16:00. Visiem interesentiem lūdzam ierasties C terminālā (jaunā lidostas daļa), no kurienes caur drošības pārbaudi dosieties tālāk uz lidmašīnu apskati.

1. jūlijs

Nākamajā dienā, 1.jūlijā, trīs lidmašīnas pārlidos pāri Daugavai (Rīgā) un Jūrmalas pludmalei plkst. 16:45. Lidmašīnas būs redzamas Jūrmalā, visā pludmalē, savukārt Rīgā - virs Daugavas.

Šos pasākumus ASV vēstniecība Latvijā organizē sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju kā NATO sadarbības partneri. Lidmašīnas Latvijā ieradīsies no Gaisa spēku 81. eskadriļas Vācijā. A-10 kaujas lidmašīnas Thunderbolt (zibens bultas) tiek izmantotas kā triecienlidmašīnas Irākā un Afganistānā. A-10 lidmašīnas lieto tikai ASV Gaisa spēki, un šī būs pirmā reize, kad tās redzēsim Latvijā. Savukārt, kravas lidmašīnas C-130 galvenokārt izmanto kravu pārvadāšanai. C-130 lidmašīnām ir arī papildus funkcijas aizsardzības, izpētes un glābšanas operācijās.

Eiropas lielākais lidmašīnu ražotājs Airbus paziņoja, ka šajā gadā tā ir saņēmusi pasūtījumus par 1 100 lidmašīnām, ziņo Telegraph.

Dubaijas izstādē kompānija Airbus ir pārdevusi vairāk nekā 160 lidmašīnas. Par 13,5 miljardiem USD kompānija DAE Capital pasūtīja 100 Airbus lidmašīnas, aviokompānija Air Arabia pasūtīja 34 A320 lidmašīnas, bet aviokompānija Arabian Airlines pasūtīja 22 A320 lidmašīnas.

Jāatzīmē, ka kompānija DAE Capital ir nolēmusi pasūtīt vēl 100 lidmašīnas, bet lidmašīnas kompānija pasūtīs no Airbus konkurenta Boeing.

Dubaijas izstādē lidmašīnas tika iepirktas par vairāk nekā 82 miljardiem USD.

Latvijas nacionālā aviokompānija stratēģiski pieļauj tuvākos gados uzsākt lidojumus uz ASV pilsētu Ņujorku.

«Aviotirgus gadījumā ir tikai viena pilsēta uz kuru būtu vērt lidot un tā ir Ņujorka. Tomēr nākamgad tas noteikti nenotiks, bet nākotnē stratēģiski tuvāko gadu laikā mēs šādu iespēju pieļaujam,» Db norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks. Iepriekš airBaltic vairākkārt bija pieļāvis iespēju uzsākt starpkontinentālos reisus uz DA Āzijas valstīm, piem. Ķīnu, tomēr arī šie plāni pagaidām tiek atlikti.

«Nākamgad tas noteikti nenotiks. Situācija varētu mainīties 2010. gadā. Šobrīd tirgus ir tāds kāds tas ir – mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā novembrī bija pat pasažieru plūsmas samazinājums. Rīgā, pateicoties lielai tranzīta pasažieru plūsmai arvien ir pieaugums 8% apmērā. Tomēr šobrīd mēs nevēlamies palielināt riskus,» uzsver B. Fliks.

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

AirBaltic un tās vadītājs gatavs dažādiem attīstības scenārijiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Nozares eksperti airBaltic ieceri iegādāties līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām vērtē kā loģisku, taču pilnīgai ainai būtu nepieciešams redzēt biznesa plānā Destination 2025 esošos skaitļus. DB jau rakstījis, ka pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām šādam pirkumam būtu 5,9 miljardi USD. Pēc M. Gausa teiktā, šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji (+24% pasažieri, +22% ieņēmumi) ir vēl labāki nekā pērn, un tas ir ļoti labs pamats jaunajai biznesa stratēģijai.

Vaicāts, kā kompānija grasās savu ambiciozo mērķi sasniegt un kādi ir riski, M. Gauss norāda, ka 2012. g. tika parakstīta vienošanās par 10+10 lidmašīnām. Ja, CSeries programmai izgāžoties, pirmās 10 lidmašīnas netiktu uzbūvētas, airBaltic būtu iegādājies lietotus Airbus vai Boeing. Pēc viņa teiktā, risks, protams, bija, taču Bombardier programmas neveiksme nebūtu nāves spriedums nacionālajai lidsabiedrībai, jo beigu beigās lidmašīnas varētu arī iznomāt. Un tikpat labi būtu varējušas izgāzties arī Airbus un Boeing jaunās programmas. Kad bija skaidrs, ka progamma īstenojas, pasūtījumu skaits tika palielināts līdz 13 un tad līdz 20 saskaņā ar plānu Horizon 2021, kas paredzēja arī 14 Q400. Tad 2015. g. plāns tika mainīts uz 12 Q400 un divām CS300 un vēlāk uz 34 CS300 un/vai CS100 vēl pirms Destination 2025 izstrādes, atsakoties no Q400 pilnībā.

Šveicē publicēs lidsabiedrību sarakstu, kuru lidmašīnām būs aizliegts lidot Šveices valsts teritorijā. Līdzīgu sarakstu plāno publicēt arī Francija. Melnais saraksts eksistēja arī iepriekš, bet tas nebija publiski pieejams. Līdz šim tūrisma aģentūras un atsevišķi pasažieri varēja vērsties Federālajā civilās aviācijas pārvaldē (OFAC) ar lūgumu saņemt informāciju par interesējošās lidmašīnas atbilstību pieņemtajām normām, bet tagad OFAC publicē lidsabiedrību “melno sarakstu”, kas ir izstrādāts sadarbībā ar Francijas aviācijas varas orgāniem. Jautājumus par “melnā saraksta” publicēšanu Šveicē sāka apspriest pēc aviokatastrofas Šarmelšeihā 2005. gadā, jo kā izrādījās vēlāk, lidsabiedrība, kuras lidmašīna avarēja, bija iekļauta šajā sarakstā. Lidsabiedrības, kuru lidmašīnu lidojumi ir aizliegti Šveices teritorijā ir Spānijas GIR Jet (Fokker lidmašīnas), Bulgārijas Hemus Air (Tu-154 lidmašīnas), amerikāņu JR Executive (Boeing 720), ukraiņu Dniproavia un Nigērijas Premium Air Shuttle (Jak-40 lidmašīnas), kā arī Azerbaidžānas-Beļģijas lidsabiedrības Silk Way DC-8 lidmašīnas. Intresenati, ka Francija plāno publicēt ne tikai “melno”, bet arī “balto” lidsabiedrību sarakstu. “Melnajā sarakstā” iekļaus tās lidsabiedrības, kuras neievērto gaisa drošības noteikumus, bet “baltajā” visas aviokompānijas, kuru lidmašīnām ir atļauts nolaisties Francijas teritorijā. Dirección General de Aeronáutica Civil (DGAC), piemēram, aizliedz Francijas lidostās piezemēties Air Koryo no Ziemeļkorejas, Air Saint-Thomas no ASV, International Air Service no Libērijas, Lineas AER no Mozambikas, Phuket Airlines no Taizemes. Tuvākajā laikā saraksts būs pieejams internetā: www.dgac.fr

Parīzē notiek 45. gaisa satiksmes gadatirgus. Tā ietvaros īpaši uzmundrinoši vārdi nelīdz, lai runātu par gaisa satiksmes nozares darbības pozitīvajiem rezultātiem. Smagais posms, kas bija saistīts ar SARS epidēmijas izplatību būs pārvarēts un dažas lidsabiedrības tagad jau paplašina savus lidojumu plānus. Turpretī lidmašīnu būvētājiem joprojām jāsamierinās ar slikto tirgus situāciju. Darījumi īpaši civilo lidmašīnu būvniecībā rit lēnām un arī nākotnē nav cerību, ka kļūs labāk. Ir pagājuši tie laiki, kad stabilais tirgus līderis Boeing, kā piemēram, 1999. gadā saražoja 620 lidmašīnas. Šogad Boeing ar ieplānotajām 280 saražotajām lidmašīnām paliks aiz sava Eiropas konkurenta Airbus, kas ir paredzējis saražot 300 lidmašīnas. Priekš Airbus tas šoreiz ir prestiža jautājums, bet nekas vairāk, jo jūtot nozares krīzi, kompānija ir ievērojami samazinājusi izdevumus. Airbus kompānijai paliekot līderim civilo lidmašīnu būvniecībā, ir cerības atgriezties mājās no Parīzes gadatirgus ar jauniem miljardus ASV dolārus vērtiem pasūtījumiem. Tiek minēti, ka iespējamiem pasūtītāji būs problēmu skartās lidsabiedrības Emirates Airlines un Qatar Airways. Dubaijas nacionālās lidsabiedrības šeihs Ahmed bin Saeed al Maktoum vēlas pasūtīt vairāk kā 60 lielapjoma lidmašīnas 10 miljardu ASV dolāru vērtībā. Līdz ar to Airbus ir varētu saņēmt pasūtījumus būvēt 23 jaunas A380 lidmašīnas kā arī desmit garo lidojumu lidmašīnas A340-600. Arī lidsabiedrības Qatar Airways jau 2005 gadā vēlas lidot ar 30 jaunām lidmašīnām, investējot to iegādē vairākus miljardus ASV dolāru. Turpretī lidmašīnu būvētājiem, lai iegūtu šos lielos pasūtījumus ir jāpiedāvā lielas atlaides, kuru apjoms paliks kā viņu noslēpums. Patlaban liela nozīme tiek pievērsta arī krīzes menedžmentam, piemēram Boeing šogad ieradīsies uz Parīzi ar 35-40% mazāk personāla nekā tas ir bijis iepriekšējos gados. Avots: Handelsblatt