Lielupes ostas pārvalde Lielupes ostas kanālā un tam piegulošajā Lielupes grīvas rajonā uzsākusi navigācijas zīmju izvietošanas darbus, lai nodrošinātu kuģošanas līdzekļu drošu iebraukšanu Lielupē, informē Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Elita Cepurīte.

Kopumā tiks izvietotas 30 navigācijas zīmes Lielupē un 14 Lielupes grīvā. Navigācijas zīmju izvietošanu var veikt tikai mierīgos laikapstākļos, un to plānots pabeigt maija vidū, kad sāksies aktīvā kuģošanas sezona.

Saskaņā ar Lielupes ostas attīstības programmu 2014.–2022.gadam šovasar Lielupes grīvā tiks veikti arī ikgadējie kuģu kanāla padziļināšanas darbi, kas nodrošinās kuģu ceļu 535 metru garumā un 40 metru platumā ar dziļumu 3,5 metri. Kuģu kanāla padziļināšana nodrošina ne tikai ērtas iespējas atpūtas kuģiem izbraukt caur Lielupes grīvu jūrā, bet arī Ministru kabineta noteikto pretplūdu pasākumu programmas īstenošanu.

Tuvojas burāšanas sezona, taču Lielupes grīvā padziļināšanas darbi vēl nenotiek, ostas pārvaldes naudas konti ir arestēti, bet ostas pārvaldnieks slimo jau vairāk nekā pusgadu.

DB jau rakstīja, ka ilglaicīgi Lielupes grīva ir kuģošanai nederīga smilšu sanesumu dēļ. Vietām upe ir seklāka par metru. Tikmēr Lielupes ostas valde un pārvaldnieks „baro” interesentus ar solījumiem un skandāliem. Pēc iepirkumu konkursa skandāla un pazudušiem desmit tūkstošiem latu, Jūrmalas domes vadība atstādināja no amata ostas pārvaldnieku Eiženu Cepurnieku, kā arī sāka tiesvedības procesu.

„Problēmu netrūkst, ostas vadība ir paralizēta, jo tiesvedības dēļ arestēti konti, izveidojies parāds 15 tūkstošu latu apmērā, nekas nav izdarīts, bet ostas pārvaldnieks Eižens Cepurnieks slimo jau kopš pagājušās vasaras. Mēs mēģinām atrast juridisku risinājumu, kā piešķirt Lielupes ostas pārvaldei naudu, lai varētu veikt Lielupes grīvas padziļināšanas darbus, ” tā Jūrmalas mērs Ģirts Trencis. Jūrmalas domes budžetā 50 tūkstoši latu paredzēti smilšu sanesumu likvidēšanai, jo tie plūdu gadījumā apdraud Jūrmalas iedzīvotājus. „Esam paredzējuši maijā rīkot cenu aptauju vai sarunu procedūru, tad noskaidrotos, kura firma varētu šos darbus veikt. Pašlaik veicam mērījumus, lai noskaidrotu darbu apjomu. Optimistiskajā gadījumā burāšanu varētu uzsākt jūnija sākumā, bet sliktākajā- jūnija beigās,” turpina Ģ.Trencis. Viņš atzīst, ka par šiem 50 tūkstošiem latu varēs nodrošināt izbraukšanu jūrā, bet ne veikt upes gultnes tīrīšanas darbus visā tās garumā.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

SIA Procesu analīzes un izpētes centrs veikusi Lielupes grīvas hidro un morfodinamisko procesu analīzi ar mērķi atrast optimālākos risinājumus, kā nodrošināt kuģošanu Lielupes ostā.

Pašlaik Lielupes osta ir slēgta, jo kuģu ceļš smilšu sanesumu dēļ ir par seklu, lai pa to Lielupē varētu ienākt kuģi un jahtas. Db jau rakstīja par strīdiem Lielupes ostas valdē, kas kavēja smilšu rakšanas darbus Lielupes grīvā un padarīja to kuģošanai nederīgu.

«Ir izgatavots Lielupes ostas hidrodinamisko un dziļuma izmaiņu modelis, ar kura palīdzību pētnieki analizēja Lielupes grīvas dziļuma izmaiņu tendences. Izmantojot dažādu uzmērījumu datus, ar modeļa palīdzību var izsekot situācijas attīstībai upes grīvā no 2003. līdz 2008.gadam,» tā Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Blumfelde.

Tagad pētnieki iesaka veikt dziļuma uzmērījumus piekrastes zonā pie Lielupes grīvas aptuveni kilometru abpus kanālam un vairāk nekā puskilometru dziļi jūrā, ar ūdenslīdēju palīdzību veikt jūras gultnes apsekojumu 2005.gadā ielikto viļņlaužu zonā. Nepieciešams ņemt grunts paraugus un veikt smilšu granulometriskās analīzes, lai pēc smilšu graudu lieluma prognozētu to pārvietošanās tendences, kā arī izstrādāt pasākumu plānu nepārtrauktai un ilgtermiņa kuģošanas nodrošināšanai Lielupes ostā.

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Lielupes ostā šovasar darbi nenotiek, osta slēgta. Bet amatpersonas cita citu vaino bezdarbībā un vēršas tiesībsargājošās institūcijās.

Db jau rakstīja, ka Lielupes ostas pārvaldnieks Eižens Cepurnieks vērsies Ģenerālprokuratūrā, lai tā ierosinātu pārbaudes lietu par iespējamu specdienestu saistību ar ostas padziļināšanas darbu iepirkumu procedūru. Lielupes ostas valde E. Cepurnieku no amata atstādinājusi, viņa vietā uz laiku par ostas pārvaldnieku iecelts domes revīzijas un audita nodaļas vecākais referents Kaspars Bogomols. Pēc tam E. Cepurnieks vērsies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot ierosināt kriminālprocesu pret Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu. Arī ostas valde sola griezties tiesā par zaudējumu piedziņu.

„Rīt notiks Lielupes ostas valdes sēde, tad arī izskatīs pārvaldnieka vietas izpildītāja K. Bogomola ziņojumu un visus dokumentus, kas būs iesniegti,” stāsta Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Aldis Bērziņš. Viņš noliedz jebkādu mēra ieinteresētību kādas firmas darbībā Lielupes ostā. Arī ostas zemes privatizācija nemaz neesot iespējama. ”Ostas zemi nemaz nedrīkst privatizēt, to nosaka ostu likums. Šādi E. Cepurnieka izteikumi liecina, ka viņš nemaz nedrīkst ieņemt ostas pārvaldnieka amatu,” turpina A.Bērziņš.

Jau gandrīz trīs gadus Rīgas domes pilsētas attīstības departaments ved sarunas ar Jūrmalas domi par iespējamo abu pilsētu robežu tieši Lielupes teritorijā. Katra no pusēm ir savs redzējums, kādai vajadzētu izskatīties abu pašvaldību robežai. Tomēr pie konkrēta kopsaucēja pagaidām abas puses nav nonākušas.

Sākotnējais priekšlikums paredzējis robežu novilkt tieši pa Lielupes vidu, kas ir dziļākā vieta upes gultnē. Tomēr šī ideja atmesta, jo tad robeža šķērsotu arī Lielupes ostas teritoriju, ko attiecīgi pārvalda Jūrmalas pilsēta. Pie šāda varianta tiktu apgrūtināta un traucēta ostas darbība, būtu grūti administrēt Lielupes tīrīšanu un kuģošanas ceļus, jo viss būtu jāsaskaņo ar diviem saimniekiem.

Tāpēc 2011. gadā no Jūrmalas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments saņēmis jaunu priekšlikumu, kas paredzēja, ka visa Lielupe un vēl daļa no sauszemes - daļa upes labajā krastā esošā piejūras dabas parka teritorijas, kas pašreiz ir Rīgas kadastrs būtu Jūrmalas teritorijā.

No Lielupes ostas pārvaldnieka amata atstādinātais Eižens Cepurnieks vērsies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot ierosināt kriminālprocesu pret Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu. Šovasar ostā padziļināšanas darbi nenotiks, un Lielupes osta paliks slēgta.

Aģentūrai LETA Cepurnieks paudis uzskatu, ka tieši Munkevica bezdarbības dēļ Lielupes ostas pārvaldes darbībās vērojamas maksātnespējas pazīmes, turklāt viņš Jūrmalas mēra rīcībā saskatot "pašvaldības finanšu līdzekļu izšķērdēšanas epizodes".

DB jau rakstīja, ka Lielupes ostas pārvaldnieks Eižens Cepurnieks vērsies Ģenerālprokuratūrā, lai tā ierosinātu pārbaudes lietu par iespējamu specdienestu saistību ar ostas padziļināšanas darbu iepirkumu procedūru. Lielupes ostas valde Cepurnieku no amata atstādinājusi, viņa vietā uz laiku par ostas pārvaldnieku iecelts domes revīzijas un audita nodaļas vecākais referents Kaspars Bogomols.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Ir sagatavoti dokumenti, lai veiktu iepirkumu par hidro un morfodinamisko procesu analīzi Lielupes ostas akvatorijā un par sanešus aizturošo inženierrisinājumu ietekmi uz Lielupes ostas piesērēšanu.

Ostas valde devusi atļauju izsludināt šos iepirkumus.

„Mums ir jādara viss, lai līdz nākamajai kuģošanas sezonai Lielupes grīva un kuģu ceļš būtu sakārtoti tā, lai peldlīdzekļi var netraucēti ienākt upē un iziet jūrā,” tā jaunais valdes priekšsēdētājs, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Urbanovičs.

Valde tika informēta par ostas pārvaldes pašreizējo darbību un finansu stāvokli un par to, ka no SIA Eiro 2001 ir saņemti atpakaļ 10 000 latu par nepaveiktajiem darbiem, kā arī 880 latu liela nokavējuma nauda, līdz ar to pārvaldei un firmai vairs nav pretenziju vienai pret otru.

Nākamajā Lielupes ostas pārvaldes valdes sēdē tiks izskatīts 2009. gada budžets, kā arī valdes locekļi saņems informāciju par pārvaldes noslēgtajiem līgumiem un debitoriem.

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Ņemot vērā valdības lēmumu likvidēt Valsts policijas uzņēmumu Apsardze un vairs neapsargāt Rīgas brīvostas teritoriju, no 1.maija Rīgas ostas teritorijas un akvatorijas apsardzi, līdzīgi kā daudzās citās pasaules ostās, nodrošinās Rīgas Ostas policija, informē Anita Leiškalne, Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore.

«Drošības un kārtības nodrošināšana Rīgas Brīvostā, kas pēc 2010.gada kravu apgrozījuma, ir lielākā Latvijas osta, pēc būtības ir rūpes par visas Latvijas Valsts drošību. Ja reiz valsts ir atteikusies šīs funkcijas finansēt, un likums «Par ostām» nosaka, ka ostu perimetru apsardzi nedrīkst uzticēt privātstruktūrām, tad neatkarīgas Rīgas ostas policijas izveidošana pašreiz ir vienīgais tiesiski iespējamais risinājums», norāda Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. «Ostas policija nodrošinās 9 ostas ieejas vārtu apsardzi, kā arī kārtību un drošību visā ostas sauszemes un akvatorija teritorijā», turpina A.Ameriks.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Lielupes ostas pārvaldnieks Eižens Cepurnieks vērsies Ģenerālprokuratūrā, lai tā ierosinātu pārbaudes lietu par iespējamu specdienestu saistību ar ostas padziļināšanas darbu iepirkumu procedūru.

Ostas padziļināšanas darbi nav uzsākti, bet par tālāko rīcību ostas valde lems 10. jūlijā. Lielupes ostas pārvaldnieks Eižens Cepurnieks sūdzas, ka jau vairākus gadus ostai pašvaldība nepiešķir līdzekļus. Šogad prasīto 400 tūkstošu latu vietā saņemti vien 100 tūkstoši latu, kas pārskaitīti tikai 9. jūnijā, kad sezona jau sākusies.

Cepurnieks uzsver, ka uzņēmumu Eiro 2001, kas uzvarējusi cenu aptaujā un ar kuru noslēgts līgums, esot lobējis Jūrmalas pilsētas deputāts un Lielupes ostas valdes loceklis Igors Dreija (ievēlēts no Jaunais Centrs).

"Lēmumu, ar ko jāslēdz līgums par ostas padziļināšanas darbiem, pieņēma valde. Darbi nav izdarīti, divdesmit tūkstoši latu iztērēti, puse atskaitīta atpakaļ. Šobrīd zaudējumi ir 50 tūkstošu latu apmērā, un tie pieaug ar katru dienu," tā E.Cepurnieks.

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien ostu pārvaldības reformai veltītajā diskusijā atzina eksperti.

Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.

Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.

Rīgas brīvostā darbs atradies trim ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova radiniekiem, diviem bijušajiem ministriem, viena eksministra sievai un diviem patreizējās ostas valdes locekļu tuviniekiem, liecina ostas darbinieku saraksts.

Kā vēsta raidījums Nekā personīga, Rīgas brīvostas pārvaldnieka Loginova darbu pārrauga astoņi valdes locekļi, četri no valsts, četri no pašvaldības, taču «dzīvē» viss notiek savādāk. Valdes locekļi balso par Loginova izvirzīto darba kārtību un, lai izvairītos no liekas intereses, Loginovs valdes locekļiem sagādā dažādus materiālus labumus – iekārto to radiniekus darbā brīvostā, aizsūta mācībās uz Londonu, kā arī nopērk dzīvē tik nepieciešamo datortehniku.

Loginova māsasdēls Edijs Neilands nesen kļuvis par ostas pārvaldes meitasuzņēmuma Brīvostas flote direktora vietnieku. Šis uzņēmums pēdējā mēneša laikā nopircis trīs jaunus dienesta džipus. Ar paša auto no Loginovu dzimtas ostā brauc vienīgi pārvaldnieka znots – Toms Bērziņš, ostas vecākais būvinženieris. Par ģimenes locekļu iekārtošanu darbā pārvaldnieks nesarkst.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Jelgavas pilsētas pašvaldība neakceptē tipveida ēkas būvniecības projektu pļavā pie Lielupes, kur bija plānots izvietot lielveikalu Depo, jo tas neiekļaujas jaunizveidotajā pilsētas vides ainavā, informēja pašvaldībā.

Pašvaldība šādu lēmumu skaidro ar to, ka pēdējo gadu laikā tā ir ieguldījusi ievērojamu darbu un resursus, lai sakārtotu upes krastus Jelgavā - ir labiekārtota Lielupes labā krasta promenāde, Pasta sala, Čakstes bulvāris, Mītavas tilts. Tieši investoru nevēlēšanās izprast pilsētas vidi un radīt individuālu projektu, kas iekļautos Lielupes krasta līnijā, bija galvenais iemesls, kāpēc pašvaldība nesaskaņoja arhitekta piedāvāto projektu veikala Depo būvniecībai pļavā pie Lielupes.

Tagad pašvaldība ar zemes īpašnieku mēģina rast kompromisu - pašvaldība piedāvā zemes īpašniekam šajā vietā uzbūvēt pašvaldības funkcijām nepieciešamu ēku, ko pēc tam varētu no īpašnieka - Igaunijas fonda Eften Capital - nomāt.

Latvijas Ostu asociācija uzskata, ka ir pamats aizdomām, ka aiz runām par reformām var slēpties mērķis privatizēt Latvijas nacionālo bagātību – ostas.

Latvijas lielo ostu, kur pēdējos gados ieguldīti vairāki simti miljoni latu, gada apgrozījums ir ap 50 - 60 miljoniem latu. Latvija ir kļuvusi par tranzītkravu līderi reģionā un kravu apjoma ziņā ir krietni priekšā kaimiņvalstīm, ja salīdzina nevis atsevišķas ostas, bet kravu plūsmu valstī kopumā. Pēdējā laika polemika par it kā samilzušajām problēmām ostu pārvaldībā un nepieciešamajām reformām dod pamatu aizdomām par vēlmi privatizēt Latvijas ostas, uzskata Latvijas ostu asociācija.

Ostu pārvalžu iespējamo reformu sakarā kā iemeslu reformām min Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) un Baltijas asociācijas Transports un loģistika (BATL) (pēdējā apvienojušies vairāki Ventspils ostā strādājošie uzņēmumi) vēstules. Tās ir tikai divas sabiedriskas organizācijas, kas nebūt neatspoguļo visu nozarē iesaistīto pušu viedokli, uzsver Ostu asociācija. «Pašreizējais ostu pārvaldības modelis Latvijā ir ļoti progresīvs, jo nodrošina gan valsts, gan attiecīgās pašvaldības interešu ievērošanu. Ostu valdēs ir četri pašvaldības un četri valsts izvirzīti pārstāvji. Piemēram, Lietuvā Klaipēdas ostu pārrauga viena – Satiksmes ministrija, kas nedod iespēju visām iesaistītajām pusēm piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ostu valžu locekļi ne tikai pieņem lēmumus ostu attīstībai, bet arī nodrošina informatīvo saikni ar izvirzītājiem – attiecīgi pašvaldību un konkrēto ministriju. Reti kura valsts institūcija ir tik plaši pārvaldīta,» norāda Ostu asociācija.

Lielajām Latvijas ostām būs vienotas prasības ostu maksai, kā arī atvieglojumu un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai, paredz otrdien valdībā atbalstītais noteikumu projekts.

Ministru kabineta (MK) noteikumi "Kārtība, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksas, to atvieglojumus, ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņus" izstrādāti, pamatojoties uz Ostu likumu. Satiksmes ministrijā (SM) norāda, ka Latvijas lielajām ostām paredzētas vienotas, pārredzamas, taisnīgas un nediskriminējošas prasības ostu maksai, to atvieglojumiem un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta regulai šie noteikumi neattiecas uz mazajām ostām.

Ostu likums paredz, ka ostas maksas un ostu pakalpojuma tarifa robežlīmeņus nosaka ostas pārvalde. SM skaidro, ka, ņemot vērā Eiropas Parlamenta regulas ieteikumus, lai ostu maksas būtu efektīvas, tās katrā atsevišķā ostā būtu jānosaka pārredzami atbilstoši ostas komercstratēģijai un investīciju plānām un - attiecīgā gadījumā - ar vispārējām prasībām, kas noteiktas attiecīgās dalībvalsts vispārējās ostu politikas ietvaros. SM arī norāda, ka attiecībā uz minētajiem ostu pakalpojumiem būtu jāparedz kārtība, lai nodrošinātu, ka maksas tiek noteiktas pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā un ir samērīgas ar sniegtā pakalpojuma izmaksām.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Beļģijas kompānija «Jan De Nul N.V.» līdz februāra beigām izrakusi aptuveni 1 milj. m3 Liepājas ostas grunts.

Darbu veic viens no aptuveni pieciem lielākajiem un jaudīgākajiem padziļināšanas kuģiem pasaulē «FERNÃO DE MAGALHÃES». Beļģijas kompānija «Jan De Nul N.V.» iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu ar zemāko cenu Liepājas SEZ izsludinātajā iepirkuma procedūrā par būvdarbu veikšanu Liepājas ostas akvatorijā. Līguma summa ir 24,5 milj, eiro bez PVN un darbi tika uzsākti šā gada 16. janvārī.

Uzsākta Liepājas ostas padziļināšana, kas ir jau trešā pēdējo 20 gadu laikā. Pirmo Liepājas ostas padziļināšanu īstenoja 1999. gadā, kad kuģu ceļu izraka līdz 10,5 m. Tas deva iespēju Liepājas ostai pilnvērtīgi veikt saimniecisko darbību. Otrā Liepājas ostas padziļināšana noslēdzās 2015. gadā, sasniedzot dziļuma atzīmi 12,5 m kuģu ceļos, bet 12 m Brīvostas akvatorijā, lai varētu uzņemt un apkalpot panamax klases kuģus. Tiko uzsākts projekts «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana», kura ietvaros notiks trešā ostas padziļināšana.

Klaipēdas ostas attīstību plāno valsts ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem un nozaru asociācijām.

Klaipēdas ostas akvatorija, piestātnes un zeme lielākajā ostas daļā ir valsts īpašums, līdzīgi kā Latvijā. Ostas pārvalde ir valsts uzņēmums, kas apsaimnieko infrastruktūru un rūpējas par kuģu kustības drošību. Visas uzņēmējdarbības aktivitātes Klaipēdas ostā veic komersanti. «Infrastruktūra pieder valstij, taču, ja ostu sāks vadīt, neņemot vērā biznesa intereses, neuzklausot uzņēmējus, to sagaida krahs,» uzskata Klaipēdas ostas pārvaldes mārketinga direktors Arturs Drungils (Arturas Drungilas).

Klaipēdā eksistē vairākas struktūras, kas nosaka ostas darbības principus un attīstības programmu. Klaipēdas ostas padomē ietilpst Klaipēdas ostas pārvaldes, Klaipēdas Universitātes, pašvaldības un lielāko ostas uzņēmumu pārstāvji. Tāpat šajā padomē tiek pārstāvētas asociācijas – stividoru, kuģu īpašnieku, kuģu aģentu un mākleru. Augstāka līmeņa struktūra, kura lemj par detalizētiem ostas attīstības jautājumiem, izstrādā attīstības programmu un konsultē transporta ministru, ir Klaipēdas ostas attīstības padome. Šajā padomē iekļauti dažādu ministriju pārstāvji – viceministri vai valsts sekretāri. Arī attīstības padomē darbojas uzņēmēji – piemēram, Lietuvas trešā lielākā uzņēmuma (pēc apgrozījuma) Achema Group valdes priekšsēdētājs, tāpat tur ir trīs pašvaldības pārstāvji. Savukārt ostas pārvalde ir Transporta ministrijas pakļautībā, tās struktūru veido valsts ierēdņi. Pārvaldes uzdevums ir galvenokārt infrastruktūras attīstības projektu realizēšana – ostas padziļināšana, piestātņu rekonstrukcija un izbūve, pievadceļu izbūve.

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.