Zviedru arodbiedrības veiktā Laval un partneri blokāde ierobežojusi pakalpojumu sniegšanas brīvību, nonākot pretrunā ar ES noteiktajām pamatbrīvībām.

Latvijas un Zviedrijas pusēm negūstot vienprātību šajā jautājumā, puses vērsās EKT, lai tā sniegtu prejudiciālo nolēmumu par Zviedrijas tiesību aktu atbilstību kopienu tiesībām.

Zviedri pārspīlējuši

"Šāda rīcība, kas realizēta būvobjektu blokādes formā, ierobežo brīvību sniegt pakalpojumus, kas šajā gadījumā nav attaisnoti ar sabiedrības interesēm aizsargāt strādniekus," atzinusi EKT. Tiesa norāda, ka dalībvalstu arodbiedrībām ir tiesības veikt darbības, kas vērstas uz to, lai citu dalībvalstu uzņēmēji uzsāktu ar tām sarunas par darbinieku atalgojumu un koplīguma parakstīšanu, kurā būtu iekļauts ar arodbiedrībām apstiprinātais atalgojums un garantijas. Tomēr konkrētajā lietā EKT norāda, ka Zviedrijas arodbiedrību rīcība ir uzskatāma par tādu, kas citiem ES dalībvalstu uzņēmējiem Zviedriju padarītu par mazāk saistošu vai tādu, kas liek pārāk sarežģītus šķēršļus būvdarbu veikšanai Zviedrijā. Līdz ar to Zviedrijas arodbiedrību darbības uzskatāmas par tādām, kas ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību ES kopējā tirgū.

SIA Laval un partneri, kas savu taisnību pērn pierādīja Zviedrijas un Eiropas tiesās, bankrotējis.

Lai gan kreditoru sapulce lēmumu par SIA Laval un partneri bankrota procedūras uzsākšanu pieņēma jau pērn novembrī, ieraksts par procedūras uzsākšanu Maksātnespējas reģistrā izdarīts tikai šī gada 15. jūlijā. Uzņēmuma maksātnespējas administrators Andis Aizpurs nevarēja paskaidrot, kāpēc ieraksts parādījies ar pusgada nokavēšanos, taču norādīja, ka būtisku pavērsienu bankrota procedūrā neesot.

«Pa šo laiku ir tikai panākts neliels progress jautājumā par darbinieku prasījumu apmierināšanu - esam iesnieguši pieteikumu Garantiju fondā un šos prasījumus nāksies izmaksāt no valsts budžeta,» skaidroja A. Aizpurs. Viņš norādīja, ka, lai gan publiski skaļi izskanēja informācija par Laval un partneri panākumiem Zviedrijas tiesā, reāli nekāda nauda pagaidām no Zviedrijas nav saņemta un esot minimālas cerības to saņemt, turklāt ne tuvu tādas summas kā izskanējis presē.

Eiropas Kopienu Tiesas lēmums atstās ir būtisks ne tikai tiem Latvijas uzņēmumiem, kas darbojas ES bet arī visiem citiem ES valstu uzņēmējiem, kas sniedz pakalpojumus citās dalībvalstīs, uzskata Eiropas paramenta deputāts Valdis Dombrovskis.

Kā norāda EKT, arodbiedrības drīkst bloķēt citas valsts uzņēmuma darba vietu tikai tādā gadījumā, ja ar šādu akciju var uzlabot strādājošo darba apstākļus.

"EKT lēmums Laval lietā ir nozīmīgs ne tikai Latvijas uzņēmumiem, kuri jau darbojas, vai plāno darboties ārpus Latvijas, kādā citā ES dalībvalstī, bet visiem ES valstu uzņēmējiem, kas sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī. Laval sprieduma principi būs jāievēro visās ES dalībvalstīs", komentē Valdis Dombrovskis.

Lēmums paredz, ka ES uzņēmēji un to darbinieki varēs strādāt citā dalībvalstī saskaņā ar ES un savas valsts likumos paredzētajiem obligātajiem darbinieku aizsardzības noteikumiem. Tiesa arī konstatē, ka tādas diskriminējošas darbības, kādas veica Zviedrijas arodbiedrības pret Latvijas būvuzņēmumu var tikt attaisnotas tikai tad, ja uzņēmuma darbība ir apdraudējusi Zviedrijas sabiedrisko kārtību, valsts drošību vai vispārējo iedzīvotāju veselību.

Latvijas uzņēmumi Zviedrijā būs konkurētspējīgāki, jo varēs vest uz turieni strādāt Latvijas iedzīvotājus un nebaidīties no arodbiedrībām, kas līdz šim ir diktējušas algu līmeni, 4.decembrī raksta laikraksts Diena.

«Cilvēkiem, kas Latvijā sēž bez darba, Zviedrijas tiesas lēmums ir mazs cerību stariņš,» uzskata advokātu biroja Sorainen partneris Ģirts Rūda.

Latvijas uzņēmumi Zviedrijā būs konkurētspējīgāki, jo varēs vest uz turieni strādāt Latvijas iedzīvotājus un nebaidīties no arodbiedrībām, kas līdz šim ir diktējušas algu līmeni.

Proti, tikko Zviedrijas Darba tiesa, līdzīgi kā iepriekš Eiropas Kopienu tiesa (EKT), atzinusi Laval un partneri tiesības nodarbināt cilvēkus par minimālo algu, nevis vidējo kā vēlējušās arodbiedrības.

«Līdz šim, lai gan robežu nebija un iebraukšana Zviedrijā bijusi brīva, tomēr reālas darba iespējas Zviedrijā ārzemniekiem nebija. Tiesas lēmums apliecina ES tirgus vienotību,» uzsvēra Ģ.Rūda.

Zviedrijas arodbiedrībām noteikts samaksāt 2.7 miljonus kronu (185 tūkst. latu) Latvijas būvniecības kompānijai Laval par tās projekta Zviedrijas pilsētā Vaksholmā attīstības traucēšanu 2004. gadā, ziņo The Local.

Db jau vairākkārt vēstījis, ka Zviedrijas celtnieku un elektriķu arodbiedrības, uzskatot, ka Laval un partneri saviem no Latvijas atvestajiem darbiniekiem maksā pārāk mazas algas, ar blokādi liedza veikt skolas būvdarbus Zviedrijas pilsētā Vaksholmā.

Jau iepriekš Eiropas Kopienas Tiesa (EKT) atzinusi Zviedrijas arodbiedrību veikto akciju par diskriminējošu. EKT norāda, ka zviedru arodbiedrību veiktā Laval un partneri blokāde būtu attaisnojama tikai tad, ja tiktu apdraudēta sabiedriskā kārtība, drošība vai veselība. «Tā kā neviens no šiem apsvērumiem nav pamatots ar sabiedrisko kārtību, drošību vai veselību, tad šāda diskriminācija nevar tikt attaisnota,» rezumēja EKT.

Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka Eiropas Kopienu Tiesas pieņemtais nolēmums, kurā tā Zviedrijas arodbiedrību veikto rīcību, bloķējot būvobjektu, atzīst par pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu, veicinās konkurenci iekšējā ES tirgū.

EKT lēmums par "Laval un partneri" apliecina, ka vienots brīva un godīga konkurence Eiropas iekšējā tirgū ļauj izmantot Eiropas potenciālu globālajā tirgū, Db.lv inorādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas korporatīvās pārvaldes eksperte Agnese Alksne.

Nolēmums balstīts uz samērīguma un lietderības principiem, izvērtējot, ka dalībvalstīm kompetence sociālajā jomā jāsaskaņo ar brīvas pakalpojumu kustības noteikumiem un ka koplīgumā iekļauto noteikumu uzspriešana ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem nav pieļaujama, it īpaši gadījumos, kad šis pakalpojumu sniedzējs jau ir noslēdzis koplīgumu citā ES dalībvalstī, kā tas ir Laval un Partneri Ltd gadījumā.

Bloķējot vienoto ES pakalpojumu tirgu jauno dalībvalstu uzņēmumiem, zaudētāji būs visi, paudis mūsu deputāts uzstājoties Eiropas Parlamenta debatēs.

R. Zīle debatēs pozitīvi novērtēja tiesas spriedumu Laval lietā, piebilstot - tas dod cerību, ka Eiropas Kopienu tiesa nodrošina visas četras ES pamatbrīvības - brīvu personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustības - pastāvēšanu realitātē.

"Vairāku ES dalībvalstu, tajā skaitā arī Zviedrijas, kapitāls pēdējos gados ir ienācis Baltijas valstu tirgū un caur agresīvu finanšu pakalpojumu sniegšanu, it īpaši nekustamā īpašuma kreditēšanas jomā, ir devis šīm kompānijām milzīgu peļņu," norādīja R. Zīle. "Taču Latvija nekad nav ierobežojusi šo kapitāla plūsmu, pat tad, kad ārvalstu kompāniju peļņa bija ārkārtīgi augsta un tika īstenots savdabīgs t.s. eksporta sociālais dempings: latvieši, kas strādāja šajās bankās, saņēma atalgojumu, kas bija ievērojami zemāks par tādu pašu darbinieku algu Zviedrijā. Pašlaik, kad Latvija piedzīvo finanšu krīzi, daudzas latviešu ģimenes vēl ilgi atmaksās zviedru bankās dārgi aizņemto naudu. Taču, ja Latvijas un citu jauno dalībvalstu cilvēki un uzņēmumi nedrīkstēs strādāt kopējā ES tirgū un viņu darbam tiks likti šķēršļi, viņi nespēs atmaksāt šos līdzekļus, un rezultātā galu galā zaudētāji būs tie paši - Zviedrijas pensiju fondi un akcionāri bankās."

Eiropas Kopienu tiesa otrdien nosprieda, ka Zviedrijas arodbiedrību īstenotā blokāde pret Latvijas uzņēmumu Laval ir bijusi ES likumu par brīvu darbaspēka kustību pārkāpums, ziņo Forbes.

Latvijas uzņēmums – SIA Laval un Partneri 2004.gada 7. decembrī iesniedza prasības pieteikumu Zviedrijas Darba tiesā, lūdzot atzīt par neatļautu un pārtraukt Celtnieku arodbiedrības un tās 1. nodaļas veikto kolektīvo rīcību pret uzņēmumu, kā arī noteikt par neatļautu Zviedrijas Elektriķu arodbiedrības veikto solidaritātes rīcību. Prasības pieteicējs uzskatīja, ka Zviedrijas Karalistes tiesību akti diskriminē ārvalstu pakalpojumu sniedzējus, kā arī nepamatoti un neproporcionāli ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību. Lai izlemtu lietu par Zviedrijas Karalistes tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības tiesību sistēmai, Zviedrijas Darba tiesa iesniedza EKT divus prejudiciālos jautājumus.

Latvijas uzņēmums Laval no Zviedrijas celtnieku arodbiedrības Byggnads un Zviedrijas elektriķu arodbiedrības pieprasa 2.8 miljonus SEK (212 040 LVL) kompensāciju, kā arī tiesas izdevumu atmaksu saistībā ar arodbiedrību īstenoto blokādi pret Laval 2004. gada novembrī, ziņo Zviedrijas medijs The Local.

Db.lv jau ziņoja, ka SIA Laval un Partneri 2004. gada 7. decembrī iesniedza prasības pieteikumu Zviedrijas Darba tiesā, lūdzot atzīt par neatļautu un pārtraukt Celtnieku arodbiedrības un tās 1. nodaļas veikto kolektīvo rīcību pret uzņēmumu, kā arī noteikt par neatļautu Zviedrijas Elektriķu arodbiedrības veikto solidaritātes rīcību. 2004. gada 22. decembra lēmumā Zviedrijas Darba tiesa noraidīja uzņēmuma prasību pieņemt pagaidu lēmumu par kolektīvās rīcības pārtraukšanu.

Eiropas Kopienu tiesa 2007. gada 18. decembrī nosprieda, ka Zviedrijas arodbiedrību īstenotā blokāde pret Latvijas uzņēmumu Laval ir bijusi ES likumu par brīvu darbaspēka kustību pārkāpums.

9.00 Saeimas Eiropas lietu komisija aicina uz pārrunām Finanšu ministru Eināru Repši, lai iztaujātu par situāciju ES fondu finansējuma apguvē

10.00 Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija spriedīs par grozījumiem KNAB likumā, kas paredz noteikt biroja funkcijas tā saucamo trešo personu priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē

10.00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārā, vides un reģionālās politikas komisija pirms iesniegšanas Saeimā skatīs Ekonomikas ministrijas sagatavotos likumprojekta grozījumus likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām», kā arī grozījumus «Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā».

10.00 Latvijas Ostu padomes sēde Rīgā

10.00 Talsos 9. Kurzemes Tūrisma konference «Tūrisma komercdarbības veicināšana Kurzemē»

9:00 Saeimas Sociālo un darba lietu komisija skatīs grozījumus likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā.

9:00 Kurzemes apgabaltiesa skatīs SIA LSF TRANS un SIA LSF Holdings prasību pret a/s VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA par zaudējumu piedziņu.

9:30 Paredzēta Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēde, kurā lems par finansējuma piešķiršanu Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtīto projektēšanas darbu samaksai.

10:00 Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tiks skatīti Saeimas Kārtības ruļļa grozījumi, kas paredz no 2009. gada marta par 15 % samazināt Saeimas deputātu amatalgas.

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tiks skatīti grozījumi Civilprocesa likumā, Noguldījumu garantiju likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un Kredītiestāžu likumā. Grozījumi tiek skatīti steidzamības kārtā un gatavoti galīgajam lasījumam Saeimas plenārsēdē.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē galīgajam lasījumam tiek gatavoti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

10:00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 2. lasījumam tiek gatavoti likuma Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem grozījumi,

10:00 Kurzemes apgabaltiesa skatīs SIA LSF Holdings prasību pret a/s VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA par zaudējumu piedziņu un prasības nodrošināšanu.

10: 00 Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē galīgajam lasījumam tiek gatavoti likuma Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā grozījumi.

10.00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīs grozījumus Ūdens apsaimniekošanas likumā 3. lasījumā, Grozījumus ģenētiski modificēto organismu aprites likumā un Grozījumus likumā par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

9:00 Rīgas domes Satiksmes departamentā notiks darba grupas Vecrīgas satiksmes organizācijas jautājumu risināšanai sanāksme, kurā diskutēs par pašvaldībā saņemtajiem Vecrīgas iedzīvotāju un citu ieinteresēto pušu priekšlikumiem satiksmes organizācijai vecpilsētā.

9:00 Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēde, kurā lems par pašvaldības nodevu par būvatļaujas saņemšanu Rīgas pilsētā

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iepazīsies ar informāciju par makroekonomisko situāciju Latvijā un 2009. gada valsts budžeta izpildi.

10:00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 2. lasījumā skatīs Publisko iepirkumu likuma grozījumus.

10:00 Kurzemes apgabaltiesa skatīs a/s Preses nams prasību pret a/s Venceb par 2.2 milj. Ls zaudējumu piedziņu

12:00 Kurzemes apgabaltiesa skatīs Ventspils Brīvostas pārvaldes prasību atzīt SIA Ņeva maksātnespēju

Pērnā gada otrajā pusgadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodoti 203,9 tūkstoši jaunas patērētāju parādu lietu par kopējo summu 113,47 miljoni eiro.

Tā kā parādu atgūšanu ārpustiesas ceļā pakalpojumu sniedzēji parasti veic uz pilnvarojuma vai cesijas līguma pamata, tad lielākā daļa lietu – 141,6 tūkstoši par kopējo summu 75,5 miljoni eiro ir nodotas uz pilnvarojuma pamata, savukārt 62 tūkstoši lietu par kopējo summu 37,9 miljoni eiro ir nodotas, slēdzot cesijas darījumus starp pakalpojuma sniedzējiem un kreditoriem.

Lai efektīvi veiktu ārpustiesas parādu atgūšanas sektora tirgus uzraudzību un iegūtu vispusīgu informāciju par nozares attīstību, saskaņā ar nozari regulējošo normatīvo aktu bāzi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi ir apkopojis informāciju par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem par 2013. gada 2. pusgadu.

Norādot uz pozitīvu tendenci lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā samazināties, departamentu pārstāvji, piedaloties Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politika apakškomisijas sēdē, tomēr atzina – kasācijas instances noslodze joprojām ir pārlieku liela un ir nepieciešama likumdevēja griba kopā ar tiesu meklēt iespējas problēmas risinājumam, informē AT.

Civillietu departamentā, kurā lietu uzkrājums ir vislielākais, 2015.gadā izdevies nepabeigto lietu skaita pieaugumu samazināt būtiski – par 21%. Kā galvenos iemeslus salīdzinoši garajiem lietu izskatīšanas termiņiem un nepabeigto lietu uzkrājumam departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša minēja ekonomiskās krīzes radīto civilstrīdu pieaugumu, kasācijas instances noslogojumu ar maza apmēra prasību lietām līdz grozījumiem Civilprocesa likumā, savukārt pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divkāršojies blakus sūdzību skaits un gandrīz trīsarpus reizes palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. E.Vernuša uzsvēra, ka ir būtiski veikt pasākumus, kuru rezultātā ne vien tiktu likvidēts atlikušais lietu uzkrājums un samazināti lietu izskatīšanas termiņi, bet arī nodrošināta Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas pilnvērtīga darbība.

9:00 notiks Saeimas ārkārtas sēde, kurā deputāti lems par 2009. gada budžeta likuma grozījumu un to pavadošo likumprojektu paketes nodošanu izskatīšanai komisijās un pieņemšanu 1. lasījumā. Notiks arī Saeimas kārtējā plenārsēde, kurā galīgajā lasījumā skatīs Noguldījumu garantiju likuma grozījumus un jauno Pasta likumu.

9.00 Liepājas domes attīstības komiteja lems par mazo un vidējo komercsabiedrību līdzfinansēšanu 2009. gadā.

11:00 Liepājas tiesa skatīs SIA NELSS iesniegto prasību atzīt UPB Nams maksātnespēju.

11:00 Ventspils tiesa skatīs Lohmus Haavel&Viisemann prasību pret a/s Latvijas Naftas Tranzīts. Prasība ir atzīt akcionāru sapulces lēmumus par spēkā neesošiem.

12:00 Čiekurkalna tirgū pilnībā atver Zemnieku tirdzniecības centru.

13:00 Notiek Grindeks rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atklāšanas pasākums.

14:00 Ventspils tiesa skatīs īpašnieka Arta Trauberga pieteikumu atzīt par maksātnespējīgu SIA Kuršu krasts.

9:00 - notiks Rīgas pilsētas būvvaldes padomes sēde. Darba kārtībā iekļauti divi attīstības priekšlikumi, vienas būvniecības ieceres materiāli publiskās apspriešanu uzsākšanai un četri pieteikumi nekustamo īpašumu veidošanai, kā arī lems par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas noteikto kultūrvēsturisko vērtību astoņām ēkām.

10.00 - notiks Jūrmalas domes sēde

- Jelgavā atklās Administratīvās rajona tiesas tiesu namu. Atklāšanā piedalīsies tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.

12:45 - Notiek Eiropas Centrālās bankas sēdē, kurā lems par eiro bāzes likmi

13:00 - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju iepazīstinās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas darba prioritātēm šā gada pirmajā pusē. Komisijas sēde notiks Saeimas ēkā, Rīgā, Jēkaba ielā 16.

14.00 - Liepājas domes finanšu komiteja gatavojas skatīt Liepājas 2009. gada budžeta projektu, kā arī lemt par priekšfinansējumu vairākiem projektiem, kas pretendēs uz ES fondu finansējumu.

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

Vairākas Latvijas būvkompānijas pavasarī izteica vēlmi sākt būvniecību ārvalstīs, taču pusgadlaikā tālu nav tikušas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Iepriekš vairākas būvfirmas, piemēram, a/s RBSSKALS, SIA Re & Re vēlējušās strādāt ārvalstīs, taču šie plāni apturēti. Daži būvnieki atzīst, ka ieiet ārvalstu tirgos nav tik vienkārši, jo Latvijas būvnieki tur nav vajadzīgi, savukārt citiem traucē politiskā situācija citās valstīs. Db jau rakstīja (10.03.), ka, ņemot vērā būvapjomu kritumu, varētu kļūt aktuāla vietējo būvnieku iziešana ārvalstu tirgos.

SIA PBLC valdes loceklis Jānis Lancers Db pastāstīja, ka gribētu būvēt ārzemēs un pievilcīgs liekas ES tirgus. «Tomēr problēma ir tā, ka ES tirgū nevar tik vienkārši ienākt - citas valstis nelaiž ārvalstu būvniekus, lai pašiem būtu, ko būvēt. Tur nav tā kā pie mums, ka var nākt būvēt visi, kas grib,» norāda J. Lancers. Arī G. Rāvis norādīja, ka uzņēmumam vienam pašam ienākt kādas citas valsts tirgū būtu sarežģīti, tomēr vienkāršāk to ir izdarīt ,veicot pārrunas ar vietējām būvkompānijām un dibinot ar tām kopuzņēmumus. «Līdz ar to vietējās kompānijas var tikt pie pasūtījumiem ārzemēs, bet ārvalstnieki tiek pie lētākām izmaksām, kā arī kvalitatīvāka un ātrāka darba,» tā G. Rāvis. SIA Arčers Stikloto konstrukciju departamenta direktors Edijs Purmalis Db norādīja, ka situāciju sarežģī fakts, ka citās valstīs tāpat kā Latvijā ir būvniecības apjomu kritums, līdz ar to arī ārvalstu vietējo kompāniju vidū konkurence ir saasinājusies un neviens nevēlas, lai latvieši nāktu būvēt. Db jau ziņoja (19.12.), ka SIA Laval un partneri vēlējusies veikt būvdarbus Zviedrijā, taču Zviedru arodbiedrības ierobežojušas Latvijas būvniekus, nevēloties, lai tiek izmantots lētāks darbaspēks nekā Zviedrijā. Strīds risināts Eiropas Kopienu tiesā, kura lēma par labu Laval un partneri. Latvijas lielākās būvkompānijas SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis Db pastāstīja, ka pašlaik tiek dibināts kopuzņēmums kaut kur ārvalstīs, taču, kur tas ir, nepastāstīja. Kompānija vēlas darboties ārvalstu tirgos, taču, kamēr vēl ieceres nav īstenotas, tikmēr G. Rāvis sīkāk par to nestāsta. Viņš gan piebilda, ka uz valstīm, kuras ir bīstamas karu dēļ, uzņēmums neies. Jāpiebilst, ka arī Skonto būve ir viens no uzņēmumiem, kas 2003. gadā vēlējās strādāt Irākā. Savukārt E. Purmalis Db pavēstīja, ka kompānija galvenokārt ārvalstīs strādā kā stikloto būvkonstrukciju izgatavotājs un uzstādītājs un šobrīd piedalās vairākos konkursos Skandināvijas valstīs, kā arī pēta iespējas strādāt Lielbritānijas tirgū.

Par elektroniskajiem sakariem sūdzas par 70% vairāk «Zinot, ka pieaug konkurence elektronisko sakaru jomā, klienti paliek izvēlīgāki un vairāk vērtē saņemto pakalpojumu kvalitāti un rēķinus,» Db sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Pirms pāris gadiem klienti šajā jomā nebija tik aktīvi, taču šobrīd situācija ir mainījusies. To apliecina Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) iesniegto pretenziju skaits. No janvāra līdz oktobrim PTAC ir saņēmis 98 sūdzības par elektronisko sakaru pakalpojumiem un 38 sūdzības par elektronisko sakaru pakalpojumu līgumiem.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Beidzot ir noslēgusies tiesvedība, kuras ietvaros Latvijas būvuzņēmums Laval un partneri Eiropas Kopienu (EK) Tiesā vērsās pret zviedru arodbiedrībām, un vismaz ts iznākums mūsu valstī jau ir pasludināts teju par grandiozu uzvaru. Taču šeit der pavērtēt, kas tad īsti ir noticis un kurš šeit ir vai nav ieguvējs. Un vēl - kāpēc zviedriem nebūt nešķiet, ka viņi kaut ko būtu zaudējuši?!

Vispirms jau jānorāda, ka saķeršanās ar arodbiedrībām, kas Zviedrijā allaž ir bijušas ļoti spēcīgas, turklāt tādas kļuvušas, aizstāvot tieši vietējo uzņēmēju intereses, notika nevis pirms četriem vai pieciem mēnešiem, bet gan trīs gadiem. Tātad visu šo laiku minētā kompānija bijusi spiesta ne tikai samierināties ar to, ka nevar Zviedrijā realizēt pietiekami lielu uzvaru konkursā par tiesībām būvēt skolu, bet arī rēķināties ar dažādiem izdevumiem, ko prasa tiesāšanās.

Taču vēl būtiskākas ir EK Tiesas atzinums, ka principā jau zviedru arodbiedrības ir rīkojušās pareizi, taču konkrētā uzņēmuma blokāde būtu attaisnojama tikai tad, ja tiktu apdraudēta sabiedriskā kārtība, drošība vai veselība. Respektīvi, notikušais tiesas process nebūt nav signāls citiem Austrumeiropas, tostarp Latvijas uzņēmējiem, ka viņu diskriminācija šajā Skandināvijas valstī nu ir novērsta. Nē! Tā vietā ir pateikts, ka konkrētajā gadījumā arodbiedrības vienkārši ir rīkojušās pārāk šerpi. Patiesībā tikpat labi kāda kriminālprocesa ietvaros Latvijā varētu tikt nolemts, ka, piemēram, pilsonis Bērziņš vēlās vakara stundās Rīgas centrā drīkst palaist rokas, ja viņam kaut kas ļoti nepatīk, bet konkrētajā gadījumā viņam nevajadzēja Kalniņa kungam spert ar kāju pa kuņģi.

Vastint Latvia attīstītā biroju kompleksa Business Garden Rīga kopienai pievienojušies seši jauni nomnieki - dažādu nozaru uzņēmumi, informē attīstītāja pārstāvji.

Biroju kompleksa Malduguņu ielā jaunie nomnieki ir viens no pasaulē vadošajiem elektronikas ražotājiem Philips, starptautiskā pilna servisa līzinga un autoparku pārvaldīšanas kompānija ALD Automotive, autonozares programmatūras izplatītājs AMIT Baltic, rūpnieciskā aprīkojuma, specializēto produktu ražotājs un inženiertehnisko risinājumu uzņēmums Alfa Laval, būvniecības uzraudzības un projektu vadības pakalpojumu uzņēmums Forma 2, kā arī bankas Luminor filiāle “Mārupe”.

“Šobrīd esam pabeiguši projektēt otrās būvniecības kārtas ēkas,” papildina Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Business Garden Rīga plāno otrās kārtas būvniecību un izsludina iepirkumu 

"Vastint Latvia" attīstītajā projektā – biroju kompleksā "Business Garden Rīga" – drīzumā...

Pašlaik gan Latvijā, gan pasaulē strauji pieaug tendence izmantot tieši ilgtspējīgus birojus, tādējādi šīs faktors kļūst par vienu no fundamentālākajiem, izvēloties biroja telpas. “Business Garden mūs uzrunāja ar savu lielisko lokāciju/plānojumu un pievienoto vērtību, ko rada kompleksa plašās iespējas, — ilgtspējīga un funkcionāla vide, moderns aprīkojums, The Lounge koplietošanas telpas, labiekārtota teritorija, autostāvvieta un velosipēdu novietnes,” uzsver SIA Alfa Laval vadītāja Ilze Lenša.

Savukārt Luminor Bank pārstāvji īpaši izceļ biroju kompleksa iekļaujošo vidi, kas ļauj arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem apmeklēt bankas jauno filiāli. Turklāt uzņēmuma AMIT Baltic komanda uzteic gaisa kvalitāti jaunajās telpās, kas vairumam uzņēmumu īpaši aktuāli kļuva līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu vidi.

“Primārais iemesls, kāpēc izvēlējamies Business Garden Rīga, ir tas, ka šis projekts atbilst Philips uzņēmuma vērtībām un kvalitātes prasībām,” norāda Philips Baltic komerciālās organizācijas vadītāja Agrita Vēvere.

Patlaban Business Garden Rīga vada pārrunas ar jauniem nomniekiem, kas biroju kompleksam plāno pievienoties līdz vasaras sākumam.

Eiropas Kopienu tiesas spriedums Latvijas būvkompānijas Laval un partneri lietā veicinājis Zviedrijas valdību mainīt darba tirgu regulējošu tiesību aktu, turpmāk paredzot, ka arodbiedrībām tomēr būs iespēja regulēt Zviedrijā īslaicīgi strādājošo ārvalstu strādnieku algas.

Db.lv jau vēstīja, ka 2004. gadā kāda arodbiedrība aicinājusi citas zviedru arodbiedrības piedalīties būvlaukuma blokādē, jo Latvijas būvfirma Laval un partneri, kas uzvarējusi publiskā konkursā par kādas skolas pārbūvi Zviedrijā, atteikusies slēgt ar celtnieku arodbiedrības Stokholmas nodaļu Byggettan koplīgumu un maksāt Latvijas strādniekiem algas zviedru pieprasītajā apmērā.

Zviedrijas The Local raksta, ka jaunie nosacījumi paredz, ka koplīgumu noteikumi, kas attiecināmi uz ārvalstu darbiniekiem, kas īslaicīgi strādā Zviedrijā kādā ārvalstu uzņēmumā, būs jāņem no Zviedrijas izstrādāta nozares mērogā nolīguma, turklāt tas spēs regulēt tikai atsevišķas jomas, piemēram, algu, darba laiku un brīvdienas.